Ilgtermiņa ieguldījumi
Jurists atbild: vai hipotekārā kredīta standartlīgumā var veikt izmaiņas?
30.08.2010., 1 komentārs
Atslēgvārdi: hipotekārais līgums, jurists atbild
Saistībā ar ieguldīšanu nekustamajā īpašumā, kas pirks uz kredīta, lasītājs jautā: Vai hipotekārā kredīta līguma standartlīgumā var veikt izmaiņas? Banka to pasniedz kā Korānu, kur nevar nevienu burtu grozīt, bet vai praksē ir iespējams panākt grozījumus? Vai man ir tiesības tādus pieprasīt? Un kurā mirklī? Vai ir jēga pieprasīt? Lasīt tālāk »
Eksperts par obligāciju fondiem
27.08.2010.
Atslēgvārdi: fondi, Obligācijas, SEB banka, SEB Wealth Management
Par vecuma kapitāla krāšanu īpaši neinteresējas
26.08.2010., 3 komentāri
Atslēgvārdi: Pensiju otrais līmenis
Latvieti pensija neinteresē – tā vismaz liek secināt 46 cilvēku atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu pašu pensiju 2.līmeņa kapitālu. Uz vienas rokas pirkstiem bija saskaitāmas atbildes, kurās tika minēti ekonomiski argumenti par labu tam vai citam pensiju pārvaldītājam vai plānam. Lasīt tālāk »
Ieguldījumi latviešu mākslinieku gleznās
26.08.2010.
Atslēgvārdi: gleznas, Līva Veiherte, māksla
Pēdējo gadu ekonomiskā krīze korekcijas ienesusi arī Latvijas mākslas tirgū, taču atšķirībā no daudzām citām nozarēm, mākslas sfērā tautsaimniecības pagrimums iezīmējis arī kādu pozitīvu tendenci, jo beidzot tiek atzītas mākslas darbu vērtības. Līva Veiherte, Galerija 21 līdzīpašniece stāsta, ka tirdzniecība ar mākslas priekšmetiem nebūt nav apstājusies. Mākslas darbu izsolēs joprojām apgrozās aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik pirms ekonomiskās krīzes. „Šobrīd ir parādījušies arī pavisam jauni pircēji, kuri savas kolekcijas vēl tikai sāk veidot. Viņi iegādājas gleznas par zemākām cenām, lai arī nepērk tik daudz priekšmetu vienā reizē. Taču kustība mākslas tirgū nav apsīkusi.” Pēc viņas teiktā var secināt, ka krīzes periods apliecinājis vēl kādu zīmīgu tendenci – cilvēkiem, kuri bija iegādājušies labas, vērtīgas gleznas, krīzes laikā bija iespēja tās pārdot, tādējādi iegūstot līdzekļus citu vajadzību finansēšanai. Visu mākslas tirgu būtībā var iedalīt trīs nosacītos līmeņos. Pirmajā ir pasaulē atzītie Latvijas vecmeistari. Viņu darbi ir visdārgākie, taču tie tirgū nebija pieejami pat krīzes laikā. Lielākā daļa šo darbu atrodas privātās kolekcijās, bet, tiklīdz parādās pārdošanā, par tiem ir interese, ja vien cena nav patiesi astronomiska. Latvijas glezniecības klasiķu kategorijā var ierindot tādus māksliniekus kā Padegu, Rozentālu, Valteru. Mākslas darbu cenas var variēt no aptuveni 5000 latu par grafiku līdz pat 100 000 latu par gleznu. Mazāk aktuāli ir darbi, kurus cenas ziņā var ierindot vidējā segmentā, proti, kategorijā ap 5000 latiem. Taču ar uzviju parādījusies interese par gleznām vērtībā līdz 1000 latiem. Tiesa, šos darbus cilvēki pērk ne tik daudz investīciju motivēti, bet gan vairāk tādēļ, ka konkrētais mākslas darbs patīk. Šajā segmentā samazinājums nav novērojams pat krīzes iespaidā. Iecienītākie mākslinieki – Vinters, Kalvāns, Kreics. Patlaban Latvijas mākslas tirgū novērojama tendence – cilvēki, kuri vēlas iegādāties gleznas, to dara izsolēs. Tajās pārsvarā tiek pirktas gleznas līdz 1000 Ls un cilvēku skaits šeit nav mainījies - krīze mākslas tīkotāju skaitu nav mazinājusi. Taču raksturīga cita tendence – cilvēki pērk mazāk darbu vai arī gleznas par zemākām cenām. Aizvien retāk gleznas tiek pirktas „no rokas”, jo bieži var nākties pārmaksāt un saskarties ar viltojumiem. Turklāt, ja glezna netiek pirkta galerijā vai izsoļu namā, tad neprofesionālim noteikt tās patieso vērtību ir visai grūti. Lielie kolekcionāri mākslas darbus iegādājas pārsvarā tikai ar galeriju starpniecību - viņi parasti sadarbojas tikai ar dažām, par kuru profesionalitāti ir pārliecināti un zina, ka tās piedāvās tiešām labus, vērtīgus darbus. Latvijas pircēji lielākoties gleznas izvēlas pēc savas personiskās gaumes. No vienas puses, tas ir pareizi, jo pircējam uz šo gleznu būs jāskatās ikdienā, un tai ir jāuzrunā jaunais īpašnieks. No otras puses - cilvēki bieži vien neapdomā, ka nauda tiek izdota par skaistu, bet ilgtermiņā nevērtīgu darbu. Latvijas mākslas tirgū 90% aizņem glezniecība, jo citi mākslas žanri nav tik populāri. Runājot par tēlniecību, jāatzīmē, ka Latvijā nav ne pieprasījuma, ne piedāvājuma. Skatoties uz mākslu kā investīciju, jāpievērš uzmanība ne tikai plaši zināmajiem uzvārdiem, bet arī jaunajiem māksliniekiem. Taču ar uzlecošajām zvaigznēm ir jābūt ļoti vērīgiem - ne visi darbi ir investīciju vērti. Tikai aptuveni pieci procenti ir patiesi perspektīvi. „Šeit uzreiz jānorāda, ka potenciāli veiksmīgo uzlecošo zvaigžņu virzīšanā izšķirošā loma ir galerijai, kas apņēmusies jauno mākslinieku izcelt saulītē. Tieši galerijas pieņem lēmumus, no kuriem faktiski ir atkarīga mākslinieka atpazīstamība un perspektīvas, piemēram, viņi veido mākslinieka katalogus, piedāvā viņu starptautiskajās izstādēs,” stāsta Veiherte. Rīgā ir tikai dažas galerijas, kuras strādā ar jaunajiem māksliniekiem - visas trīs Baltijas valstis aptver vienīgi Galerija 21, kas aktīvi darbojas tikai ar perspektīvajiem. No Latvijas, piemēram, Anitu Arbidāni, Andu Lāci, Andri Eglīti, kā arī vidējās paaudzes māksliniekiem – Ģirtu Muižnieku, Solveigu Vasiļjevu. Šo māksL;ivalinieku darbi maksā līdz aptuveni 10 000 latu. Vēl ar latviešu jaunajiem māksliniekiem strādā galerija Alma. Lielākas jauno mākslinieku nākotnes izredzes ir pašmāju tirgū, bet problēma ir tā, ka Latvijā pēc būtības modernā māksla šobrīd netiek augstu vērtēta - mēs esam izteikti konservatīvi, klasiķu piekritēji. Tomēr patlaban arī Latvijā veidojas kolekcionāru loks, kas saprot un investē modernajā mākslā. Māksliniece Anita Arbidāne, kuras darbi drīzumā atkārtoti tiks piedāvāti Indijas mākslas mesē, atzīst, ka Latvijas tirgū mākslinieks var tikai izdzīvot. „Pašreizējā situācijā ir kāds pozitīvs un cerīgs aspekts – mākslas tirgū manāms, ka Latvijas sabiedrība sāk novērtēt un investēt jaunajos māksliniekos. Darbus lielākoties iegādājas cilvēki, kas tos kolekcionē. Viņi ir iecienījuši labus latviešu klasiķu darbus, taču tie pamazām tiek izpirkti, un viņi ir ieinteresēti jaunajos māksliniekos.”
Vislabāk veicies fondiem, kas iegulda augstāka riska obligācijas
23.08.2010., 1 komentārs
Atslēgvārdi: Ieguldījumu fondi, SEB banka, SEB Wealth Management
Eksperti: iemaksu atcelšana pensiju 2.līmenī graus uzticību sistēmai kopumā
19.08.2010.
Atslēgvārdi: Andris Strazds, Dace Brencēna, Daiga Auziņa-Melalksne, Pensiju 2. līmenis
Iemaksu atcelšana pensiju otrajā līmenī graus uzticību pensiju sistēmai kopumā, un cilvēkiem var zust motivācija maksāt nodokļus, jo tiek noņemta personīgā atbildība par saviem nākotnes ienākumiem, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina banku eksperti. "SEB atklātā pensiju fonda" valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna atgādina, ka brīdī, kad Latvijā tika ieviesta trīs līmeņu pensiju sistēma, galvenais vadmotīvs bija nodrošināt ikviena strādājoša Latvijas iedzīvotāja līdzdalību sava pensiju uzkrājuma veidošanā, kā arī mazināt spiedienu uz valsts budžetu. [caption id="attachment_6312" align="alignleft" width="160" caption="Dace Brencēna, SEB banka"][/caption] Pensiju otrais līmenis tika veidots ar mērķi, ka katram cilvēkam, izvēloties savu pārvaldītāju, ir iespēja daļu no sociālā nodokļa ne tikai novirzīt nākotnes pensijai, bet visu šo gadu laikā arī vairot, jo pensiju otrā līmeņa kapitāls tiek ieguldīts ar mērķi pelnīt. Izveidojot šādu sistēmu, bija plānots pensiju sistēmu virzīt vairāk pašfinansēšanas virzienā, pastiprinot nodokļu maksāšanas motīva svarīgo lomu. Savukārt pirmais līmenis nāktu no ekonomikas pieauguma, norāda Brencēna. "Ja paskatāmies uz situāciju pašlaik no sociālā aspekta, tad ekonomikas pieaugums ir nosacīts, sarūk iedzīvotāju skaits, palielinās dzīves ilgums, dzimstība negatīva, migrācija negatīva. Pārliekot otrā līmeņa iemaksas uz pirmo līmeni, valstij jāuzņemas garantija, ka pensiju izmaksas pēc noteikta laika tiks veiktas bez kavējumiem un citiem ierobežojumiem, neradot papildu slogu uz strādājošajiem," uzsver eksperte. Viņas skatījumā, ideja otrā līmeņa iemaksas pārlikt uz pirmo līmeni ir tikai īstermiņa vajadzību lāpīšana. Ja vērtē no ekonomiski finansiālā aspekta - otrais līmenis paredz, ka cilvēku veiktās iemaksas caur ieguldījumiem finanšu instrumentos nonāk atpakaļ ekonomikā, līdz ar to vairojot kopējo labvēlību. Brencēna uzskata, ka tas, kas valsts līmenī būtu jādara, - jāveido infrastruktūras projekti, kuros varētu šo otrā līmeņa kapitālu ieguldīt, emitējot vērtspapīrus. "Nevis samazināt iemaksas, bet radīt objektus, kur šos līdzekļus ieguldīt. Tad ieguvēji būtu visi," atzīst eksperte. Pēc viņas teiktā, pašlaik pensiju otrā līmeņa kapitāls visbiežāk tiek ieguldīts valsts obligācijās un depozītos. [caption id="attachment_8109" align="alignright" width="150" caption="Daiga Auziņa-Melalksne"][/caption] Biržas "NASDAQ OMX Riga" vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne teica, ka regulāri atņemot līdzekļus pensiju sistēmai Latvijā, tiek samazinātas ne tikai iedzīvotāju pensijas nākotnē, bet iedzīvotāju acīs tiek grauta ticība valstij un nodokļu maksāšanas liederīgumam. Kā neloģisku izskanējušo priekšlikumu vērtēja arī "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds. "Man šķiet dīvaini, ka kā risinājums budžeta konsolidācijai tiek piedāvāta pilnīga iemaksu atcelšana pensiju otrajā līmenī, jo, ja tas ir uz vienu - nākamo - gadu, tad aiznākamajā gadā budžeta deficīts automātiski atkal pieaug par to pašu apjomu, par kuru nākamgad šķietami samazināts," teica Strazds. Savukārt atteikšanās no otrā pensiju līmeņa pilnībā, viņaprāt, grautu jau tā ne pārāk lielo uzticību pensiju sistēmai un nozīmētu vienu no trim izvēlēm nākotnē - vai nu lielākus sociālās apdrošināšanas maksājumus vai mazākas pensijas, vai līdzekļu pārdali no valsts pamatbudžeta, tādējādi atvēlot mazākus līdzekļus citām vajadzībām. "Šādā gadījumā varam iegūt paradoksu, kad budžeta deficīta samazinājums šodien nozīmē nepieciešamību paaugstināt nodokļus vai samazināt izmaksas jau tālākā nākotnē. Visbeidzot, nav arī skaidrs, kas šādā gadījumā notiktu ar pensiju otrajā līmenī līdz šim uzkrātajiem līdzekļiem, kas ir visai ievērojami - ap 700 miljoniem latu," saka Strazds. Jau ziņots: kā vienu priekšlikumu 2011.gada budžeta konsolidācijas veikšanai Reformu vadības grupas pārstāvji minējuši pensiju otrajam līmenim sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi noteikt 2% apmērā, tāpat kā patlaban. Ir zināms, ka saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu no 2011.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi plānots noteikt 4% apmērā no iemaksu objekta. 2008.gadā pensiju otrajā līmenī tika iemaksāti 8% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, savukārt 2009.gadā un 2010.gadā šīs iemaksas tika samazinātas līdz 2%.
Jurists atbild: Cik aktīvi banka drīkst piedāvāt savus pensiju pārvaldīšanas pakalpojumus?
19.08.2010., 1 komentārs
Atslēgvārdi: Edgars Lodziņš, jurists atbild, Pensijas, Pensiju 2. līmenis
Lasītājs jautā: Cik aktīvi banka drīkst man piedāvāt vai uzspiest, lai es savu pensiju 2. līmeņa kapitālu pārceļu ar šo banku saistītā ieguldījumu plānā? Vai tas vispār ir likumīgi, ka banka man piedāvā konkrētu hipotekārā kredīta likmi, mutiski minot, ka piedāvājums ir spēkā tikai tad, ja es bankā iesniegšu rīkojumu pāriet ar savu pensiju 2. līmeņa kapitālu pie viņu pārvaldnieka? Lasīt tālāk »
Ko darīt ar pensijas 3.līmeņa kapitālu
12.08.2010., 1 komentārs
Atslēgvārdi: Aiga Pelane, Dace Brencēna, Pensiju 3. līmenis
Katru mēnesi, jau vairākus gadus pēc kārtas, Anita pārskaita 50 latus savā pensiju 3.līmeņa kontā. Tolaik lēmums par pievienošanos šim brīvprātīgajam pensiju līmenim tikai pieņemts, jo kāda paziņa, kura strādājusi bankā, esot stāstījusi, ka tas noteikti jāizmanto – gan vecumdienās būšot labi, gan nodokļu atvieglojumus var dabūt, gan arī procenti, par kuriem kapitāls pieaug, esot ļoti augsti. Taču finanšu tirgi tika krietni papurināti un tas ir nesis zaudējumus arī 3.līmeņa uzkrājumiem. Par to, ka naudas ir kļuvis mazāk nekā iemaksāts, Anita uzzināja nesen, jo līdz tam par šo ilgtermiņa ieguldījumu ienesīguma rādītājiem vispār īpaši nebija interesējusies. Tagad Anita domā – ko darīt? Varbūt mainīt pārvaldnieku vai arī varbūt vispār atteikties no šī uzkrājuma veidošanas? Ir divas iespējas, ko šādā gadījumā darīt. Pirmā – nedarīt neko un cerēt uz labāko, proti, ka situācija finanšu tirgos normalizēsies un visi zaudējumi pēc kāda laika tiks pilnībā atpelnīti. Otrā iespēja – fiksēt zaudējumus, mainīt pensiju plānu vai pat pārvaldnieku un cerēt, ka citur peļņa būs lielāka.
Atrast „savējo”
[caption id="attachment_6312" align="alignleft" width="160" caption="Dace Brencēna, SEB banka"][/caption] „Pensiju plānu pārvaldītājiem ir divas darbības stratēģijas. Pirmā - cieši turēties pie sākotnēji izstrādātā ieguldījuma plāna un, neskatoties uz notikumiem tirgū, neveikt būtiskas izmaiņas. Šajā gadījumā pārvaldnieks paļaujas uz vēsturiskajiem datiem – kādu ienesīgumu konkrētie vērtspapīri uzrāda vidēji ilgā laikā, un cer, ka šāda ieguldījuma stratēģija ilgtermiņā dos vislabāko rezultātu, jo ir iespējams sasniegt maksimāli iespējamo peļņu,” skaidro „SEB atklātā pensiju fonda” vadītāja Dace Brencēna. Savukārt otrā ir tā saucamā iespēju stratēģija. „Proti, pārvaldnieks aktīvi seko līdzi tirgus izmaiņām un maina ieguldījumu struktūru atkarībā no tām. Tādā veidā varētu būt problēmas sasniegt maksimāli iespējamo peļņas apmēru. Taču ieguvums ir tas, ka iespējamie potenciālie zaudējumi, strauju tirgus kustību dēļ, nebūs tik lieli un to atpelnīšanai nebūs vajadzīgs ilgs laiks,” norāda D.Brencēna. Viņa arī piebilst, ka izvēloties pārvaldnieku, pensijas krājējam būtu jātiek skaidrībā, kura no stratēģijām šķiet tuvākā un pašam pieņemamāka, un atbilstoši tai arī jāmeklē savas naudas apsaimniekotājs. Tāpat der atcerēties arī veco patiesību – ja gribas lielāku peļņu, ir jāizvēlas agresīvāks pensiju plāns. Taču vienlīdz svarīgi neaizmirst, ka lielāks risks paģēr arī lielākas zaudējumu iespējas. Ja gribas pa naktīm gulēt mierīgi un nebaidīties par savu vecumdienu kapitālu, tad labāk izvēlēties konservatīvu ieguldījuma plānu (populārāko Latvijas banku piedāvāto pensiju 3.līmeņa pensiju plānu ienesīgumu pēdējo triju gadu laikā iespējams salīdzināt tabulā). Turklāt pensiju plānus labāk izvēlēties ņemot vērā vairāku faktoru kombināciju - paša riska apetītes lielumu, konkrēto tirgus situāciju, un līdz pensijai palikošo gadu daudzumu.Mainīt bez ierobežojumiem
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem Latvijā patlaban darbojas pieci atklātie pensiju fondi, un viens slēgtais pensiju fonds, kur līdzekļus saviem darbiniekiem uzkrāj uzņēmums (fonds ir pieejams tikai konkrētā uzņēmuma darbiniekiem). Kopumā šie fondi piedāvā 19 dažāda riska pensiju ieguldījumu plānus. Ja ir vēlme mainīt pārvaldnieku, tad jāatceras, ka pretēji pensiju 2.līmenim, 3.līmenī vairs nepastāv nekādi maiņas daudzumu ierobežojumi. „Pensiju plānus vai pārvaldnieku 3.līmenī var mainīt kaut vai katru dienu,” uzsver D.Brencēna. Turklāt līgumā, kas tiek noslēgts par pensijas 3.līmeņa līdzekļu pārvaldi, pārvaldnieks nedrīkst iekļaut nekādas normas, kas traucētu naudas krājējam brīvi pāriet pie cita pārvaldnieka vai arī par to tiktu piemērots kāds sods. „To liedz darīt Latvijas likumdošana,” uzsver D.Brencēna. Ja ir vēlme nomainīt pensijas pārvaldnieku, tad ir jādodas pie izvēlētā jaunā pārvaldnieka un jānoslēdz līgums, kā arī jāizvēlas konkrētais pensiju plāns, kur tiks izvietots 3.līmeņa pensiju kapitāls. Vēsturiskie dati par ienesīgumu, kā arī informācija par to kāda ir konkrētā ieguldījuma stratēģija, var saņemt pie fonda pārvaldnieka vai apskatīt banku interneta mājas lapā, kur tiek piedāvāti šāda veida ieguldījumi. Pēc līguma noslēgšanas, ir jādodas pie pašreizējā līdzekļu pārvaldītāja un jāuzraksta vai nu izmaksu pieteikumus vai iesniegums, kurā tiek norādīts, kur iekrātais kapitāls ir pārskaitāms. Bankas savā starpā veiks norēķinus un pensiju uzkrājums nonāks jaunā pārvaldnieka pārziņā. „Pagaidām pensiju 3.līmeņa uzkrājumus pārvest ar internetbanku starpniecību nav iespējams, vienīgi var noslēgt individuālās dalības līgumus un veikt iemaksas savā pensiju plānā,” skaidro D.Brencēna.Atteikties nav iespējams
Der atcerēties, ja persona vienreiz ir pievienojies pensiju 3.līmenim, „atvienošanās” ir iespējama tikai sasniedzot 55 gadus. Tad ir iespējams izvēlēties – vai nu saņemt visus uzkrātos līdzekļus vienā reizē, vai vienoties par konkrētas summas – pensijas izmaksu ik mēnesi, vai arī ir iespējams turpināt krāt papildus kapitālu vēlākam laikam. Pensijas krājējs jebkurā brīdī var atteikties uz laiku vai arī pilnībā veikt ikmēneša iemaksas pensijai. Tādā gadījumā līdz 55 gadiem, pensiju pārvaldnieks ieguldīs un pelnīs tikai ar iepriekš uzkrāto kapitālu. Turklāt, par pensiju 3.līmeņa uzkrājumiem ir iespējams saņemt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļu atlaides, turklāt neatkarīgi no laika, cik ilgi šis uzkrājums darbojas. Proti, ja dzīvības apdrošināšana paredz nodokļu atlaižu piemērošanu tikai tādā gadījumā, ja uzkrājums tiek veidots vismaz piecus gadus, uz pensiju 3.līmeni šis ierobežojums neattiecas. Citiem vārdiem sakot - tas nozīmē, ka nodokļu atvieglojumus par šo ieguldījuma veidu būs iespējams saņemt arī tad, ja līdz pensiju saņemšanai būs palikuši pat divi trīs gadi. Tabula: Pensiju 3.līmeņa plānu (sabalansētais un aktīvais) ienesīguma salīdzinājums no 2007.-2009.gadam| 2007 | 2008 | 2009 | |
| Sabalansētie | |||
| SEB, pensiju plāns „SEB-sabalansētais” | 8,88% | -1,61% | 10,35% |
| Swedbank, pensiju plāns „Stabilitāte+25” | 3,21% | -15,07% | 20,28% |
| Parex, pensiju plāns „Sabalansētais” | 1,78% | -10,33% | 10,47% |
| Aktīvie | |||
| SEB, pensiju plāns „SEB-aktīvais” | 5,61% | -5,45% | 9,63% |
| Swedbank, pensiju plāns „Dinamika+100” | 2,57% | -47,91% | 33,97% |
| Parex, pensiju plāns „Aktīvais” | 3,49% | -9,68% | 6,21% |
Aizvien noguldām kūtri
09.08.2010.
Atslēgvārdi: Ieguldījumi, Ilgtermiņa ieguldījumi, pensiju fonds, SEB banka
Jurists atbild: bankas atbildība par pensiju 2. līmeni
05.08.2010.
Atslēgvārdi: Edgars Lodziņš, jurists atbild, Pensiju 2. līmenis
Lasītājs jautā: Vai bankai, kad tā piedāvā ieguldīt pensiju 2. līmeņa kapitālu tieši ar šo banku saistīta pārvaldnieka pensiju plānos, ir kāda atbildība vai pienākumi? Vai uz banku attiecas kādi ar ieguldītāju interešu aizsardzību saistīti noteikumi vai prasības? Piemēram, Eiropas savienības direktīvas MIFID prasības, piemēram par ieguldītāja piemērotības testa izpildi? Lasīt tālāk »
Endijs: Par Nordea vebināru “Personīgo finanšu plānošana”
03.08.2010., 4 komentāri
Atslēgvārdi: Endijs Lisovskis, Nordea, Personīgo finanašu plānošana
Ieraksts no Endija Lisovska bloga http://endijs.com , kur viņš ik pa laikam uzraksta savas domas par personīgajiem finanašu jautājumiem, tātad naudas lietām. Pārpublicējam ar atļauju. Par Nordea vebināru “Personīgo finanšu plānošana” Šodien no 11.00 pusotru stundu pavadīju piedaloties Nordea vebinārā “Personīgo finanšu plānošana”. Kā jau parasti – mēle niez par pasākumu pastāstīt. Nezinu kā citiem dalībniekiem, bet man ir gan pozitīvi, gan negatīvi komentāri. Jāsāk jau laikam ar to, ka mans jautājums par dalībnieku skaitu tika noignorēts, tāpēc grūti pateikt to, cik tad īsti cilvēki ņēma dalību. Lasīt tālāk »
Finansiālais drošības spilvens
02.08.2010., 2 komentāri
Atslēgvārdi: Indra Soika, Jānis Ozoliņš, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, uzkrājums bērnam
Pasaulē, kur nemitīgi sastopamies ar kārdinājumiem, ir grūti sev liegt kārtējo vilinošo pirkumu. „Bet kārdinājumi būs vienmēr,” atgādina sabiedrisko attiecību aģentūras Eko media projektu direktore Indra Soika. Un tieši tāpēc viņa nolēma veikt uzkrājumus savai un bērna nākotnei. Tā nauda, kas tāpat izšķīstu ikdienas sīkajos tēriņos, tagad uzkrājas kādam lielākam mērķim. Lasīt tālāk »
Precīzi jādefinē ieguldīšanas noteikumi un stratēģija
26.07.2010.
Atslēgvārdi: Ieguldījumi, Latu Rezerves Fonds, SEB banka, SEB Wealth Management
Endijs: Cik daudz un kā krāt naudu?
23.07.2010.
Atslēgvārdi: Endijs Lisovskis, Ieguldījumi, krājkonts, kredīts, Pensiju 3. līmenis, pilngadība, uzkrājumi
Atradām internetā Endija Lisovska blogu http://endijs.com , kur viņš pa laikam uzraksta savas domas par personīgajiem finanašu jautājumie, tātad naudas lietām. Ar Endija atļauju pārpublicējam. Cik daudz un kā krāt naudu? It kā elementārs jautājums. Un atbildei vajadzētu būt tik pat elementārai. Bet vai tā ir? Laikam jau nē. Citādi jau par to nerakstītu. Daudzi apzinās, ka naudas uzkrājums nav slikta lieta. Pat ļoti vajadzīga. Taču cik daudzi no jums to dara? Un tie kas dara – vai nav tā, ka uzkrājumiem novirzat pārāk maz/daudz no saviem līdzekļiem? Kā zināt, ka šai lietai atvēlētā nauda ir pienācīgā apjomā? Lasīt tālāk »
Akciju, fondu, depozītu un citu ieguldījumu veidu ienesīguma un izmaksu apskats
29.06.2010.
Atslēgvārdi: Aiga Pelane, akcijas, BNS, cenas, Depozīts, dzīves cikli, finanšu produkti, Ieguldījumu fondi, izmaksas, Komisijas maksas, krājkase, krājkonts, mērķa krājkonts, noguldījumi, Obligācijas, parāda vērtspapīri, peļņa, Pensiju 3. līmenis, pieejamība, Risks, Strukturētie produkti, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, uzkrājumi, Vērtspapīri
Šis apskats palīdzēs mums orientēties dažādu ieguldījumu veidu ienesīgumā, iegādes, turēšanas un citās izmaksās. Lasīt tālāk »
Dzīves cikli IV: Naudas krāšana mūža nogalē
10.06.2010.
Atslēgvārdi: Aiga Pelane, akcijas, Depozīts, dzīves cikli, Ieguldījumi, Ieguldījumu fondi, Obligācijas, Parādzīmes, pensija, Pensiju 3. līmenis, uzkrājums
Šajā daļā tiks analizētas dažas metodes kā ar saviem līdzekļiem varētu rīkoties cilvēki, kas jau dodas pelnītā atpūtā un vairs aktīvi naudu nepelna, bet gan drīzāk tērē agrāk uzkrātos līdzekļus, proti – kā ieguldīt savus brīvos līdzekļus pensionāriem. Lasīt tālāk »
Dzīves cikli III: Naudas krāšana ģimenes cilvēkiem
03.06.2010.
Atslēgvārdi: Aiga Pelane, akcijas, Depozīts, dzīves cikli, ģimene, Ieguldījumi, Ieguldījumu fondi, krājkonts, Obligācijas, Pensiju 3. līmenis, Strukturētie produkti, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, uzkrājums
Šajā daļā tiks analizētas vairākas metodes, kuras naudas krāšanai un kapitāla vairošanai varētu izmantot cilvēki, kuri ir savas dzīves aktīvākajā posmā, kuriem ir ģimene un mazi bērni, kas prasa papildu rūpes un arī finansiālos ieguldījumus. Šīs grupas cilvēkus apvienota tas, ka viņiem ir tēriņi no kuriem nekādi nav iespējams izvairīties, jo nepieciešami visai ģimenei, kā arī viņi nedrīkst ar savu naudu pārlieku riskēt, lai ģimene nejustos finansiāli apdraudēta un tajā saglabātos miers. Lasīt tālāk »
