Ekonomika


Mārtiņš Apinis: Uztraukums par otro pensiju līmeni ir nedaudz pārspīlēts

Diskusjai un viedokļu dažādībai - Mārtiņa Apiņa raksts Delfi.lv  par pensiju otro līmeni "Uztraukums par otro pensiju līmeni ir nedaudz pārspīlēts."

Satraukums skar arī naftu

Lasīt tālāk »

Intervija ar biržas NASDAQ OMX Riga vadību

Pēdējā laikā birža aktīvi iesaistījās trijās iedzīvotājiem un ekonomikai svarīgās diskusijās – par pensiju otrā līmeņa kapitālu, par kapitāla pieauguma nodokli un valsts ekonomikas izaugsmi ar kapitāla tirgus un biržas palīdzību. Uz jautājumiem atbild biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, valdes priekšsēdētājas vietnieks Indars Aščuks un valdes locekle Liene Dubava. Lasīt tālāk »

Naudas un varas dzinējspēks

Pastāv uzskats, ka visi mūsu sasniegumi vai neizdošanās sākas galvā. Tātad arī naudas un varas faili vispirms atveras prātā, tikai tad – taustāmā un baudāmā veidā. Formula ļoti vienkārša. Problēma tikai tā, ka cilvēka galvā riņķo tūkstošiem domu. Kā tās vadīt un kontrolēt, tas joprojām neizzināts cilvēces noslēpums. Saruna ar psihoterapeitu Juri Batņuu par naudu, varu un ar to saistītajiem mītiem. Lasīt tālāk »

Spēja visu sākt no sākuma ir galvā

Pēdējā laikā par krīzes skartajiem tautiešiem dzirdēts pietiekami daudz - televīzijā, laikrakstos vai vienkārši kaut kur garām skrienot, bet vēl nebija nācies tikties aci pret aci, lai uzklausītu kādu no šiem stāstiem no sākuma līdz beigām. Tāpēc, kad bija jau norunāta tikšanās ar cilvēku, kurš uzsācis savu fiziskās personas maksātnespējas procesu, es pieķeru sevi domājam, ka nezinu, kā lai uzvedos intervijas laikā. Kāds viņš būs? Bēdu sagrauzts, uzvilkts, ironiski noskaņots par visu, jo bankai un tiesu izpildītājiem nepieejamā zeķē paslēpis līdzekļus, par ko turpināt uzdzīvot. Tas ir kāds vīrietis virs četrdesmit, melni svītrotā uzvalkā, kura audumu pazinēji dēvē par baņķieru pidžamu. Mani aizspriedumi vienā mirklī izkūp, jo viņš nevienu, izņemot sevi, savās neveiksmēs nevaino. Panākumi esot aizmiglojuši pat viņa divdesmit gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Taču viņš atkal uzsācis jaunu projektu, un viņa enerģiskums un skaidrā valoda liek domāt, ka ar viņu viss būs kārtībā. Lasīt tālāk »

Nodokļu sistēma un investīciju klimats Latvijā

Kādas ir Latvijas priekšrocības, kādi – trūkumi? Jau kādu laiku tiek apspriesta Latvijas uzņēmēju pārcelšanās uz citām valstīm, kā arī investoru skaita samazināšanās. Kā viens no galvenajiem iemesliem tiek minēta Latvijas nodokļu politika, kritizējot gan Latvijas nodokļu sistēmu, administrēšanu, gan likmes. Lasīt tālāk »

Uzkrājumu veidošana daudziem ļāvusi vieglāk pārvarēt ekonomikas lejupslīdi

Latvijā apdrošināšanas industrija, kura ietver riska apdrošināšanu, nekustamā un kustamā īpašuma, veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, pērn piedzīvoja 30% samazinājumu. Taču, vērtējot dzīvības apdrošināšanas tirgu atsevišķi, apdrošinātājiem ir izdevies noturēt biznesa apjomus iepriekšējā gada līmenī, bet dzīvības tirgus līderim SEB dzīvības apdrošināšanai 2009. gada laikā ir izdevies pat palielināt savu biznesu par 9%. Lasīt tālāk »

Pārtikas cenas var pieaugt

Pārtikas cenas var pieaugt: pārtikas izejvielu cenas biržās ilgtermiņā var piedzīvot kāpumu SEB bankas strukturēto ieguldījumu pārvaldes vadītājs Aleksandrs Papenkovs  Aprīlis finanšu tirgos sācies ar pozitīvām ziņām gan saistībā ar eiro zonas valstu finanšu ministru vienošanos par palīdzības sniegšanu Grieķijai nepieciešamības gadījumā, gan arī uzņēmumu pirmā ceturkšņa darbības radītājiem. Lasīt tālāk »

Mūsdienīgi „mākoņu stūmēji”

Ģeniālas nākotnes prognozēšanas spējas un jaunu iespēju saredzēšana vai tomēr vienkārša krāpšana – tik slidena var būt robeža, izdzirdot par kādu savdabīgu vai galvu reibinošu projektu, kas ļautu pelnīt miljardus. Mūsdienīgu „mākoņu stūmēju” projektu listē Latvijā pēdējo gadu laikā var ieskaitīt vismaz divus projektus – Daugavas savienošana ar Dņepru un Pasaules sienas celšana Preiļu rajonā. Lasīt tālāk »

VIDEO: Uldis Cērps par kapitāla tirgu (1996)

VIDEO no Diena.lv mājaslapas: Uldis Cērps par bankām un biržu; 1996.gads Lietišķā Diena sadarbībā ar biržu NASDAQ OMX Riga piedāvā ieskatu vēsturē - 1996.gada interviju ar toreizējo biržas prezidentu Uldi Cērpu (pēc tam - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju, tagad - Zviedrijas finanšu uzraudzības ekspertu) par biržu un bankām. Lasīt tālāk »

Finanšu piramīdas – laimīgā smaile un apkrāptā pamatne

Finanšu piramīdas darbojas pēc ļoti vienkārša principa - peļņu gūst nevis no tā, ka rada jaunas preces un pakalpojumus vai vaiga sviedros strādā finanšu tirgos, bet no tā, ka piesaista arvien jaunus dalībniekus, kuri, solījumu apdullināti, iegulda savu naudu un arī ļoti cer nopelnīt krietnu žūksni naudas, neko nedarot. Piramīdas droši vien varētu darboties ilgu laiku un sekmīgi, ja ne viens neliels misēklis - nav iespējams bezgalīgi piesaistīt jaunus biedrus un to naudu. Lasīt tālāk »

Saistību līmenim jāsamazinās

Arī šis gads bankām būs izaicinājumu pilns, jo jāturpina darbs ar kredītiem. Tā intervijā db.lv atzina SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols, kurš vienlaikus prognozēja gan kreditēšanas pakāpenisku atjaunošanos, gan arī banku pārņemto īpašumu skaita pieaugumu šogad. Lasīt tālāk »

Zelta drudzis tirgū: zelta cena tirgū vairs tik ļoti strauji neaug

Zelta cena otrdien pakāpās līdz pēdējo divu nedēļu augstākajai atzīmei – 1116 dolāriem par Trojas unci. Dārgmetāla cenai par labu turpina spēlēt saceltais tracis ap Grieķijas finanšu problēmām. Valdot šādam fonam zeltu investori izmanto, lai apdrošinātos pret finansiālajiem riskiem eirozonā. Lasīt tālāk »

Vairāk naudas uzkrājumam

Dzīvības apdrošināšanu izmanto uzkrāšanai, ne apdrošināšanai Lēmumu par ieguldīšanu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ietekmē vairāki faktori, divi noteicošie – nodokļu atvieglojumi un iespēja veidot regulāras iemaksas, uzsver SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts. Lasīt tālāk »

Kapitāla nodoklis – Nataļjas Točelovskas kopsavilkums

Nataļjas Točelovskas veidots apkopojums, kas investoriem palīdzēs labāk orientēties likuma džungļos. Lasīt tālāk »

SEB bankas informācija par nodokļiem

SEB bankas mājaslapā ir izveidota lieliska sadaļa, kas skaidro kā jaunais t.s. kapitāla nodoklis attieksies uz dažādiem noguldījumu veidiem.  Skatīt šeit.

Likums par kapitāla nodokli, deklarācija un neskaidrie jautājumi

Likumu, kas nosaka t.s. kapitāla nodokli, var izlasīt šeit. Ministru kabineta noteikumus par deklarācijas aizpildīšanas kārtību var izlasīt šeit. Deklarācijas formu var lejuplādēt šeit. Likuma ieviešana ir notikusi steigā. Atsevišķos jautājumos ir radušās pamatotas neskaidrības,  citos - veidojas baumas. No redakcijas puses šai sakarā četri komentāri: Lasīt tālāk »

Nacionālās nodokļu “īpatnības”

Harijam Švarcam labs raksts par problēmām nodokļu saimniecībā. To var lasīt šeit

Grieķijas problēmas apdraud eiro zonu

Dainis Gašpuitis SEB bankas makroekonomikas eksperts Lasīt tālāk »

Gada pārskats par izejvielām: lāčus nomainījuši vērši

Lasīt tālāk »