Ko uzrāda kompāniju 3. ceturkšņa atskaites

Neraugoties uz oktobrī notikušajām akciju izpārdošanām, publisko kompāniju 3. ceturkšņa atskaišu veidotā kopaina vērtējama kā ļoti pozitīva; daudzi uzņēmumi turpina pirmā pusgada veiksmīgo dinamiku. Kompānijas palielina dividendes un izmaksas, bet pieaugošās skaidras naudas rezerves investoriem norāda uz akciju izaugsmes potenciālu. Rezultātā indeksa S&P 500 dividenžu izmaksas 3. ceturksnī sasniegušas rekordaugsto caurmēra rādītāju $13,66 uz akciju, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgā laikposmā pērn.

Vienlaikus jāņem vērā, ka 2018. gadā fondu tirgus sadūries ar nozīmīgām izmaiņām starptautiskās tirdzniecības noteikumos, kā arī virkni makroekonomisku nenoteiktību. Sakarā ar to daži investori sāk uzskatīt, ka vērtspapīru cenas sasniegušas maksimumus, un, vairs nesaredzot izaugsmes iespējas, sāk gatavoties korekcijām. Paralēli eksistē negatīvs informācijas fons attiecībā uz sociālajiem tīkliem, kas rada spiedienu uz vairāku uzņēmumu, tostarp Facebook, akcijām.

Vienlaikus pasaules vadošā ekonomika neuzrāda palēnināšanās pazīmes, bet ASV valdības izdevumu pieaugums un ārējās tirdzniecības nosacījumu izmaiņas nosaka pamatu turpmākai biznesa izaugsmei. Līdz ar to arī lejupslīdošu akciju iegāde var izrādīties attaisnota. Kopumā 2018. gadam tiek prognozēts ASV publisko kompāniju ieņēmumu pieaugums par 8,2%, peļņas pieaugums – par 20,2%.

Izteikti pozitīvs 3. ceturksni raksturojošs faktors ir tas, ka lielākās daļas kompāniju pārdošanu rezultāti pārsniedz prognozētos. Pie tam šajā jomā veiksminieki pirmkārt ir komunikāciju pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju uzņēmumi; mazāks patīkamu pārsteigumu skaits vērojams enerģētikas un materiālu sektoros.

IPO vilnis noplaks?

Patlaban, atrodoties iespaidīga IPO viļņa virsotnē, joprojām tiek skaļi runāts, ka daži gados jau veci un izmērā milzīgi vienradži – tostarp Palantir, Airbnb, Uber un Lyft – varētu īstenot akciju publiskos piedāvajumus 2019. gadā. Taču ja ilgstoši turpināsies patlaban vērojamā cenu volatilitāte, tiem, iespējams, nāksies savus IPO pat atlikt.

Skaidrāk izsakoties, jaunākās publisko piedavājumu īstenojušo kompāniju kotāciju dinamikas tendences vieš bažas. Saskaņā ar Renaissance Capital datiem, no pēdējos 3 mēnešos īstenotajiem 55 publiskajiem piedāvājumiem apmēram pusei to vērtspapīru reālā vērtība vēlāk izrādījusies zemāka par izvietošanas cenu.

Šajā sarakstā – interneta kompānija Opera (par 38% zemāka cena), skaļruņu ražotājs Sonos (13%), nekustamā īpašuma gigants Cushman & Wakefield (4%), litija produkcijas ražotājs Livent (4%). Problemātiski izrādījušies arī nesenie ķīniešu kompāniju IPO.

Atliek aplūkot arī daudzus labi atpazīstamus uzņēmumus, kas publisko piedavājumu veikuši pēdejā gada laikā – tādus kā Spotify, Roku, Eventbrite, Okta -, lai pārliecinātos, ka to akciju vērtības dinamika pēdejā laikā uzrāda divos ciparos mērāmu lejupslīdi.

Tirgus volatilitāte iedragā investoru uzticību publiskajiem piedāvājumiem. “IPO vajadzīgs labs tirgus darījumu veikšanai, un mēs to neredzam,” komentē Ketlīna Smita no Renaissance Capital. Ik reizi, kad tirgos valda volatilitāte, spēlētāji jūtas sasaistīti, darījumi tiek atlikti – tas nav nekas jauns. Volatilitāte piespieda Tencent Music atlikt savu IPO, kura gaitā kompānija bija gaidījusi novērtējumu diapazonā $25-30 mljrd.

Vienlaikus šī gada IPO jomas ainu kropļo arī nozīmīgs blakusfaktors – investori ar atsaucību vienu pēc otras akceptē kompānijas, kas debitē ar naudas zaudēšanas vēsturi: 83% no ASV kompānijām, kas īstenojušas IPO 2018. gada pirmajos 9 mēnešos, saskaņā ar Florīdas universitātes finanšu zinību profesora Džeja Ritera apkopotajiem datiem, uzrādījušas negatīvu bilanci 12 mēnešu periodā pirms publiskā piedāvājuma veikšanas.

Riters secina, ka šis ir lielākais peļņu nenesošo kompāniju īpatsvars periodā kopš 1980. gada; iepriekšējais augstākais uzņēmumu, kas zaudē naudu, īpatsvars – 81% -, fiksēts 2000. gadā, kad sprāga dotkomu burbulis. Profesors apgalvo, ka ilgtermiņa perspektīvā kompānijas ar naudas zaudēšanas vēsturi nav tik veiksmīgas:

“Vidējais ienesīgums pirmajā tirdzniecības dienā tām bijis apmēram tāds pats, taču turpmāko 3 gadu laikā peļņu gūstošo IPO kompāniju rezultāti nerentablo IPO kompāniju rezultātus pārsniedza par apmēram 6% gadā. Šis peļņu gūstošo IPO pārākuma pār nerentablajiem IPO modelis bija patiess arī 1980-ajos un 1990-ajos gados.”

Jaunā IPO viļņa spēku nosaka gadiem ieilgušais aktivitātes trūkums publisko piedāvājumu – īpaši tehnoloģisko – jomā. No vienas puses – likviditāte bieži ir materiāls, kas stimulē reinvestēšanu. Vienkārša kārtējo ieguldījumu piesaiste nebija problēma venture kapitāla tirgū.

No otras puses – pamazām tehnoloģisko kompāniju sektora ekosistēma tika izkropļota; agrāk vai vēlāk investori vēlas ieraudzīt savu ieguldījumu adekvātu atdevi. Milzīgo iesaldēto līdzekļu apjoms Silīcija ielejas vienradžos noteica to, ka tieši 2018. gads izrādījies IPO laiks.

Venture kapitāla kompānijas izvietojušas milzīgas summas tehnoloģiskajos vienradžos; daudzām investīcijām ir vairāk, nekā 10 gadu. Investori grib atgūt ieguldījumus, taču volatilitātes turpināšanās un IPO veikušo uzņēmumu akciju kursa dinamika var viņiem likt nopietni aplūkot trīs tālākas rīcības variantus: jau sākotnēji noteikt daudz zemāku cenu, izvietot mazāku akciju daudzumu, vai arī atlikt IPO uz nenoteiktu laiku.

Tesla pagrieziena punktā

Investoriem elektromobiļu ražotāja Tesla akciju volatilitāte ir ierasta lieta. Ap šo kompāniju eksistējošā ziņu fonā arvien vajag izprast jauna informācijas viļņa parādīšanās iemeslu: vai nu tas ir Tesla dibinātājs Īlons Masks, vai arī tie ir notikumi, kas saistīti ar uzņēmuma darbību.

Neraugoties uz šķietamu tiešu kopsakaru, Maska mērķi arvien bijuši daudz plašāki, ko viņš arī neslēpj. Par saviem galvenajiem lolojumiem viņš uzskata kosmosa telpas iekarošanas kompāniju SpaceX un interfeisa “smadzenes-dators” projektu. Tesla viņa acīs ir vienīgi instruments globālā auto tirgus pārejai uz elektromobiļiem – un šis mērķis jau sasniegts.

Līdz ar to, sēdēdams Tesla vadītāja krēslā, Masks varēja atļauties dažādus izlēcienus, tostarp varbūtējo spēli uz akciju kursa pazemināšanu. Rezultātā ASV vērtspapīru un biržu komisija (SEC) aizliegusi Maskam ieņemt Tesla vadītāja amatu uz 3 gadiem, bet kopējais uzliktā soda apjoms sastāda $40 milj, no kura pusi nomaksās pats Masks.

Dažas stundas pēc šīs ziņas parādījās nākamā informācija: Masks darbiniekiem paziņojis par kompānijas nonākšanu pie pozitīvas bilances – Tesla pirmoreiz zaudējumu vietā sāk ģenerēt peļņu, kas automātiski atsviež malā problēmas ar investīcijām. Dažas dienas vēlāk Tesla publicēja ražošanas atskaiti. 3. ceturksnī uzņēmums saražojis 53 239 Model 3 vienību pret 28 578 iepriekšējos 3 mēnešos. Kompānija tuva saviem mērķrādītājiem: mašīnu piegāžu apjoms jūlijā-septembrī sastādīja 55 840 vienību; plānotais daudzums – 56 000. Aizkavēšanās ar 160 mašīnām diez vai uzskatāma par nopietnu problēmu kompānijai ar globālu piegāžu tīklu.

2018. gada 3. ceturksni uzņēmums var dēvēt par vēsturisku. Pēc 15 gadu ilgiem centieniem Tesla ierindojusies starp līderiem ļoti piesātinātajā ASV auto tirgū, kas eksistē jau vairāk kā 115 gadu. Kompānijas ieņēmumi jūlijā-septembrī sasnieguši $6,82 mljrd, peļņa – $311,5 milj. 3. ceturksnī Tesla Model 3 kļuva par naudas izteiksmē vispārdotāko sedanu Savienotajās Valstīs. Pēc ceturkšņa atskaites publicēšanas kompānijas akcijas kāpa uzreiz par 9,74%.

Izskatās, ka Tesla izbraukusi uz stabilas ražošanas ceļa, kas prasa apdomīgu menedžmentu un rutīnas darbu, ko “nepavada informatīvie šoki”. Nav izslēgts, ka turpmākajos gados Tesla akciju volatilitāte mazināsies un uzņēmums nonāks prognozējamas izaugsmes etapā

Palādijs tiecas pārspēt zelta cenu

Palādijs uz pieaugošā rūpnieciskā pieprasījuma pēc metāliem fona sasniedzis vēsturiski augstākās cenas kopš 1984. gada. “Pēc palādija pastāv labs pieprasījums, pateicoties elektromobiļu, kā arī dīzeļa dzinēju ražošanai Eiropā un Ķīnā,” aģentūrai Reuters komentē Džordžs Džero, RBC Wealth Management direktors. “Pie tam palādija piedāvājums ir daudz mazāks, nekā iepriekš tika gaidīts.”

Maiks Džonss, kompānijas Platinum Group Metals izpilddirektors, akcentē apstākli, ka šī retā metāla piedāvājums ir izteikti neelastīgs: “Sevi sāk apliecināt pieaugošais pieprasījums pēc palādija Ķīnā. Tik daudz tika runāts par palādija izmantošanu elektromobiļu tirgū, kas veido 1% no kopējā automobiļu tirgus, ka mēs aizmirsām par 99% automobiļu tirgus vajadzībām pēc šī metāla. Palādijs galvenokārt tiek saražots kā platīna un niķeļa blakusprodukts, tāpēc mēs negaidām, ka piedāvājums ātri spēs ātri reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu.”

Šī retā metāla piedāvājuma krišanās tendence ir ilgstoša: piemēram, no 6,6 milj saražotām uncēm 2012. gadā līdz jau 6,2 milj uncēm 2014. gadā uz vienlaicīgi augoša pieprasījuma – attiecīgi 9,9 milj unču 2012. gadā un 10,5 milj unču 2014. gadā – fona. 2017. gada septembrī palādijs kļuva dārgāks par platīnu.

Lieli palādija piedāvātāji ir tikai divi – Dienvidāfrika un Krievija. Piemēram, Krievijas banka no Gohrana rezervēm periodiski ieraida tirgū palādija partijas; iespējams, šie krājumi tagad tuvi kritiski zemam līmenim.

Šajā sakarā vēl 2015. gada pavasarī Krievijas miljardieri Vladimirs Potaņins un Romāns Abramovičs kopā ar partneriem izvirzīja ideju par privāta palādija fonda veidošanu – šajā nolūkā bija nepieciešams par Interros un Noriljskij Njikelj līdzekļiem par $2 mljrd lielu summu izpirkt daļu no Krievijas centrobankas palādija rezervēm. Šis apjoms ekvivalents Noriljskij Njikelj gada ražošanas apjomam.

Saskaņā ar Deutsche Bank tā brīža prognozēm, līdz 2020. gadam palādija cenai bija jāsasniedz $1000 par Trojas unci, kas Potaņina un Abramoviča vadītajam fondam ļautu gūt $625 milj lielu peļņu 5 gadu laikā. Jau 15. novembrī uz Ņujorkas preču biržas slēgšanas brīdi nākotnes līgumos fiksētā palādija cena sastādīja $1137. Brīdī, kad medijus sasniedza ziņa par Potaņina un Abramoviča fondu, Ņujorkas preču biržā palādijs maksāja $755 par unci. Tobrīd galvenais risks šajā spēlē bija scenārijs, ka galvenie patērētāji – autoražotāji – palādiju pakāpeniski sāktu aizvietot ar platīnu. Tagad kā otrs nozīmīgs risks ir straujas struktūrizmaiņas pašā autoindustrijā.

Palādija fonda kontūras izgaisa, visdrīzāk tāpēc, ka grūti ilgtermiņā prognozēt šī metāla cenu. Tomēr nekur neizzūd fakts, ka divas piektdaļas globālās platīna ražošanas kontrolē Noriljskij Njikelj, kurā nozīmīgas daļas pieder Vladimiram Potaņinam un Oļegam Deripaskam.

“Noriljskij Njikelj savās korporatīvajās prezentācijās ar prognozēm 2019. gadam brīdinājis par nopietnu palādija ražošanas samazināšanos – neatkarīgi no tā, vai notiks turpmāka ASV un Krievijas attiecību pasliktināšanās,” rezumē Maiks Džonss. Aktuāls kļūst jautājums: kad palādijs pārspēs zelta cenu?

Kāpēc Five Below spēj noturēties pret “Amazon efektu”

Diskonta veikalu tikls Five Below turpina kāpināt realizāciju un vērt vaļā jaunus tirdzniecības punktus. Kopš gada sākuma FIVE akcija sadārdzinājusies par 93%, 1. oktobrī sasniedzot cenu $128. Five Below veikalu tīkls piedāvā plašu preču sortimentu par $5. Produkti paredzēti pusaudžiem, jauniem cilvēkiem, kā arī mājsaimniecēm. Tajos iespējams iegādāties diskus, rotaļlietas, modīgus aksesuārus, priekšmetus vannas istabai, konfeti, skolas lietas, sezonas preces un daudz ko citu. ASV 33 štatos izvietoti gandrīz 700 Five Below veikali.

Neraugoties uz ekspansiju no Amazon puses – šī kompānija savā platformā atvērusi jaunu, līdz $10 maksājošu preču pārdošanas un bezmaksas piegādes sadaļu -, mazumtirgotājam Five Below izdodas piesaistīt jaunus klientus. Tīrais noiets aizvadītajā ceturksnī pieaudzis par 23%, kompānijas ieņēmumu apjoms sasniedzis $283 milj pret $220 milj gadu iepriekš. Peļņa uz akciju sasniegusi $0,30 pret Volstrītas prognozēto $0,26.

Kompānijas panākumus nosaka ne vien tās mazumtirdzniecības tīklā pārdoto preču cena, bet arī pirkumu spontānums. Klienti Five Below veikalos nereti iekļūst, atrodoties tirdzniecības centrā vai vienkārši ejot garām. Tātad daudzi no šiem pirkumiem ir neplānoti, bez iepriekšēja lēmuma.

Faktiski ir darīšana ar veselu tā saukto spontāno pirkumu veikalu – līdz ar to interneta tirdzniecība nav tieša Five Below konkurente. Nozīme ir arī veikalu tīkla orientācijai uz pusaudžiem, kuri ir bieži tirdzniecības centru apmeklētāji un tajos pavada samērā daudz laika. Tā kā veikalu pamatauditorija spēj nodrošināt pietiekamu pieplūdi un mīl pirkumiem tērēt nelielas summas, Five Below saglabā labu izaugsmes potenciālu.

Milzu investīcijas elektroskūteru segmentā

Elektroskūteru pakalpojumus piedāvājošais jaunuzņēmums Bird, kuru daudzi nevērtēja nopietni, jaunajā investīciju kārtā piesaistījis $300 milj un guvis neticami augstu – $2 mljrd – novērtējumu. Sākotnēji Bird plānoja piesaistīt $150 milj, tomēr ļoti izteiktā investoru interese ļāva ievērojami palielināt piesaistāmo ieguldījumu apjomu. Lielā mērā tas skaidrojams ar faktu, ka Bird ir pionieris nozarē, kura apmierinās pieprasījumu pēc personiskās mobilitātes pakalpojumiem. Iespējams, daži investori jaunuzņēmumu aplūko kā “jauno Uber” ar milzīgu izaugsmes potenciālu.

Tāpat viens no lielākajiem autoražotājiem Ford Motor plāno investēt ap $200 milj elektroskūteru izīrēšanas servisā Spin. Šī iegāde kompānijai ļaus paplašināt pakalpojumu portfeli, kā arī notestēt perspektīva biznesa – transporta kā pakalpojuma (TaaS) – iespējas. Saskaņā ar Ford paziņojumu, Spin iegāde “aizpilda robu mobilitātes portfelī”, piedāvājot pieejamu transportu pilsētās un universitāšu pilsētiņās.

Spin bizness izmanto to pašu principu, ko citi analoģiski nomāšanas servisi: kompānija sniedz elektrisko skūteru īstermiņa nomāšanas pakalpojumus ar mobilās aplikācijas starpniecību. Ford palīdzēs Spin turpmākā pusotra gada laikā paplašināt šīs kompānijas ekspansiju Ziemeļamerikas tirgos – no 32 uz 100 tirgiem. Kompānijai Ford Spin iegāde līdztekus risinājumu portfeļa paplašināšanai un iziešanai perspektīvā segmentā bez tam arī nozīmē gūt pieeju TaaS pakalpojumu programmnodrošinājumam.

19. oktobrī skaļi izskanēja ķīniešu kompānijas Niu Technologies nosaukums – tā veica IPO, uzreiz piesaistot $63 milj. No lielākās daļas elektriskā transporta ražotājiem Niu atšķiras ar plašu tirgu apguvi: Ķīnā tā realizējusi jau 430 tūkst skūterus, savukārt Eiropā noieta apjomu ziņā tā 2017. gadā ierindojās 3. vietā. Saskaņā ar IPO pieteikumā norādītajiem datiem, Niu izceļas ar pozitīvu naudas plūsmu: ieņēmumi pēdējo 12 mēnešu laikā sastādījuši $151,5 milj. Patlaban kompānija ražo 6 elektroskūteru modeļus, kuru cena variē diapazonā $2-4 tūkst. Elektroskūteriem uzmanību pievērsusi arī leģendārā kompānija Harley-Davidson.

Mūsdienu patērētājam nepieciešams jauns transporta tips, kas ļautu uzlabot mobilitāti. Parastie personiskie automobiļi lielās pilsētās ir morāli novecojuši un virknē gadījumu prasa pārāk lielus izdevumus. Tas palielina pieprasījumu pēc karšeiringa, pēc auto ar vadītāju un robotaksometru pakalpojumiem. Ar automobiļiem pārpildītās pilsētās patērētājiem bieži nepieciešams pārvarēt tikai dažus kilometrus, piemēram, no biroja līdz veikalam vai metro stacijai. Patlabanējais transports slikti piemērots šādiem braucieniem, līdz ar to parādījusies vieta skūteru nomāšanas biznesam.

Elektroskūteri ļauj pārvietoties vismaz divreiz ātrāk, nekā kājām, pie tam lietotājs maksā tikai $1 par brauciena startu, plus $0,15 par katru minūti. Parasti 10-15 minūtēs iespējams pārvarēt 5 km attālumu – tātad brauciens izmaksā lētāk, nekā ar taksometru vai citu transporta līdzekli.

Skūterus iespējams atstāt jebkurā vietā – naktī tos savāc un uzlādē nomāšanas kompānijas darbinieki. Elektroskūteru popularitāti sekmē to universālums: ar to var braukt jebkurā apģērbā – pat uzvalkā un kleitā.

Tātad mēs esam kļuvuši par lieciniekiem jauna TaaS attīstībai segmentā, kurā ilgus gadu desmitus pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu. Izskatās, lielie spēlētāji šajā jomā investēs lielus līdzekļus.