Riski globālajā ekonomikā

Neraugoties uz optimismu raisošajiem statistikas datiem un vērtējumiem, globālajā ekonomikā vērojams arvien vairāk uztraukumu viesošu pazīmju, kas liecina par tirgu sinhronas izaugsmes pavājināšanos:

  • Kopējais OECD valstu indikators kopš maksimuma sasniegšanas janvārī turpina kristies
  • Globālās tirdzniecības attīstības tempi sāk palēnināties
  • Dienvidkorejas akciju indekss KOSPI 100 sasniedzis minimumu pēdējo 15 mēnešu laikā
  • Eksporta pasūtījumu komponente JPMorgan globālajā menedžeru indeksā pazeminās
  • Kravas aviopārvadājumu apjoma pieaugums palēninājies, kas var liecināt par ražošanas rezervju papildināšanas cikla beigšanos

Visas šīs tendences norāda uz reģionālo ekonomiku apjoma izaugsmes palēnināšanos. Papildus pasaules tautsaimniecības bremzēšanās riska faktori ir sekojoši:

  • ASV FRS aizdevuma likmju celšana un FRS bilances samazināšana
  • ASV dolāra kursa stiprināšanās
  • Korporatīvā kredītpleca izaugsme un kredītu kvalitātes pasliktināšanās
  • Tirdzniecibas kari un ģeopolitiskā nenoteiktīb

Digitālie giganti sasnieguši griestus?

Vairāku digitālo milžu akciju krišanās pēc 2. ceturkšņa atskaišu publicēšanas raisījusi bažas noteiktā investoru grupā. Lielais piecnieks FAANG maksimāli veiksmīgi izmantoja ekonomikas digitālās transformācijas etapu. Tagad šīs kompānijas pārtapušas par gigantiem, kuriem, likumsakarīgi, grūti noturēt straujos izaugsmes tempus.

Facebook uzrāda auditorijas pieauguma palēnināšanos un spiesta celt reklāmas cenas. Kompānija saglabā izaugsmes iespējas, tomēr tās biznesa paplašināšanai nepieciešamas investīcijas jaunos virzienos, piemēram, pieslēgums sociālajiem tīkliem ar mākslīgo Zemes pavadoņu palīdzību potenciālajai auditorijai Āfrikā.

Interneta televīzijas pakalpojumu sniedzēja Netflix akcijas pēc 2. ceturkšņa atskaites parādīšanās arī kritās plānotā auditorijas lieluma negūšanas dēļ. Patlaban Netflix cer gūt jaunu impulsu, pateicoties Indijas tirgus iekarošanai.

Amazon un Apple uzrādīja labākos rezultātus. Mazumtirgotājs joprojām aptver nelielu potenciālās auditorijas daļu, savukārt Apple var lepoties ar ārkārtīgi lojālu zīmola piekritēju armiju. Tajā pat laikā Apple palielina peļņu divciparu tempos, pateicoties viedtālruņu cenu kāpumam. iPhone X maksā $999, tomēr tālāka cenas celšana ir apgrūtināta un Apple strādā pie jauniem izaugsmes punktiem – pirmkārt, tā ir papildinātā realitāte.

Patlaban fondu tirgū vērojama pāreja no investīcijām izaugsmē uz investīcijām vertībā. Interese no kompānijām ar visstraujāko dinamiku pārsviežas uz daudz noturīgākiem aktīviem, kuriem jau ir svars – piemēram, finanšu un enerģētikas kompānijām.

Tomēr patlaban globālā ekonomika nonākusi īpašā attīstības etapā, un tehnoloģijas ir galvenais tās dzinējspēks. Uzmanoties no IKT gigantu ieiešanas mērenas izaugsmes stadijā, investori, aplūkojot sektora mazo un vidējo uzņēmumu armiju, vēlas tajā saskatīt augstus izaugsmes tempus tuvākajā nākotnē un uzminēt, kurš spēs atkārtot gigantu panākumus. Tie var būt jauni projekti, kas tehnoloģiski nebija realizējami pagātnē, vai arī tehnoloģijas, kas agrāk nebija pieprasītas, taču tagad pieredz slavas brīdi.

Daudzām tehnoloģiskajām kompānijām pieder plašs potenciālais tirgus un tās plāno ieņemt nišas ar neapmierinātu pieprasījumu. Piemēram, BioTelemetry piedāvā attālinātās veselības monitorēšanas tehnoloģijas. Sagaidāms, ka nākotnē veselības monitorēšana tiks integrēta veselības aizsardzības finansēšanas sistēmā, nodrošinot slimību profilaksi. BioTelemetry publicēja pozitīvu atskaiti par 2. ceturksni; sirds monitori kompānijai nodrošināja 85% ieņēmumu. Vienlaikus BioTelemetry produktu līnijā ieraugāmi dažādi nēsājamie sensori, kas kompāniju atšķir no konkurentēm, kuras koncentrējušās vienīgi uz kardiometriem un glikozes līmeņa mērītājiem.

Programmatūras kompānija QAD, pateicoties globālās ekonomikas digitālajai transformācijai, tuvojas $1 mljrd augstumā uzstādītai kapitalizācijas latiņai. QAD piedāvā programmnodrošinājumu uzņēmumu resursu plānošanai; tai ir sava platforma ERP, kas viegli pielāgojama dažāda veida uzņēmumu – no zinātnisko līdz rūpnieciskās ražošanas – vajadzībām. Pieprasījums pēc šādas programmatūras aug, jo kompānijas meklē biznesa efektivitātes paaugstināšanas veidus. QAD akciju vertība pēdējo 12 mēnešu laikā pieaugusi par 62%.

Cita programmnodrošinājuma ražotājs Atlassian Corporation ir viens no strauji augošā attālinātā darba trenda beneficiāriem. Patlaban apmēram puse amerikāņu periodiski strādā mājās vai esot atpūtā, kā arī atrodoties citās ārpus biroja esošās vietās. Atlassian īpašums ir populārā attālinātā darba platforma Trello, čatserviss HipChat, kā arī dažādi instrumenti kopdarba un komunikāciju vajadzībām. Pēdējo 12 mēnešu laikā Atlassian akcijas kāpušas par 112%.

Pilnīgi iespējams, ka tirgū ir kompānijas, kas vienudien var kļūt par globālā tehnoloģiskā tirgus galvenajiem spēlētājiem – kā tas izdevās FAANG gigantiem.

Pie durvīm izmaiņas S&P 500 indeksā

Pēc nepilna mēneša mainīsies svarīgākā biržas indeksa S&P 500 struktūra, kas iespaidos tirgus stāvokli fiksējošos grafikus, kā arī biržu fondu (ETF) sastāvu, kas prasa īpašu uzmanību. Atsevišķu tehnoloģisko kompāniju strauja izaugsme un to pietuvošanās kapitalizācijai $1 trlj līmenī novedusi pie tā, ka tās sākušas dominēt S&P 500 struktūrā. Rezultātā tikai dažu kompāniju akciju svārstības noved pie pārlieku emocionālām reakcijām: piemēram, brīdī, kad parādījās Facebook atskaite par 2. ceturksni.

Ar 21. septembri S&P 500 sāksies pārkārtošanās. Tādi digitālie giganti kā Facebook, Apple, Alphabet, Netflix un Twitter tiks pārvietoti uz komunikāciju pakalpojumu sektoru. Līdzko tas notiks, tehnoloģisko milžu ietekme uz grafikiem uzreiz strauji kritīsies.

Vienlaikus svarīgi nepalaist garām izmaiņas ETF struktūrā, kas notiks pēc tehnoloģisko gigantu pārvietošanas. Piemēram, lielajos biržas fondos Consumer Discret Sel Sect SPDR ETF un Technology Select Sector SPDR ETF vairs neatradīsies tādi zīmoli kā Disney, Comcast, Netflix. Līdz šim šie ETF bijuši populāri virzieni, kas demonstrējuši ātru un stabilu izaugsmi.

S&P 500 restrukturizācija sekmē jaunu ETF parādīšanos. Piemēram, jūnija beigās tika izveidots biržas fonds Communication Services Sel Sect SPDRETF, kurā iekļautas jaunā komunikāciju sektoru kompāniju akcijas.

 

Jauns tirgus: robomobiļi mazumtirdzniecībā

Pašvadāmo auto iziešana plašā tirgū lielākoties asociējas ar taksometru jomu. Vienlaikus pastāv potenciāls robomobiļu pielietošanai citās sfērās, tostarp mazumtirdzniecībā. Pēdējo mēnešu laikā kļūst skaidrs, ka lielākie veikalu tīkli gatavi pašvadāmos auto integrēt savā biznesā.

Uzņēmums Walmart testēs jauno realizācijas koncepciju kopā ar Waymo, kas pieder Alphabet. Šis projekts paredz, ka Waymo robomobilis sagaidīs pircēju pie viņa mājas un aizvedīs uz veikalu, kur darbinieki jau būs uzsākuši komplektēt pasūtījumu. Pēc pirkuma pakas saņemšanas robomobilis klientu nogādās atpakaļ.

Šāda koncepcija būtiski atšķiras no klasiskajām piegādēm, ko piedāvā citas veikalu ķēdes, ieskaitot lielāko interneta mazumtirgotāju amazon.com. Iespējams, noteiktai cilvēku kategorijai šis izrādīsies labākais pagaidu variants. Tas ekonomē iepirkšanās laiku, vienlaicīgi ļaujot pārliecināties uz vietas veikalā, vai viss kārtībā ar pasūtījumu – nepieciešamības gadījumā to iespējams izmainīt.

Lai kas arī tiktu runāts par elektromobiļiem, došanās ar tiem uz veikaliem var izrādīties pieņemamāka, nekā sniegt iespēju nepazīstamam cilvēkam ieiet mājā tās īpašnieku prombūtnes laikā, kā tas ir konkurējošā Amazon servisa izmantosanas gadījumā. Mazumtirgotāji meklē jaunus robotu pielietošanas veidus. Cik efektīvi pašvadāmos auto izdosies integrēt piegādes sistēmā, atkarīgs galvenokārt no pašiem patērētājiem.

Elektromobiļu ražotāja Nio publiskais akciju piedāvājums

2014.gadā dibinātais ķīniešu elektromobiļu ražotājs Nio iesniedzis IPO pieteikumu Ņujorkas biržā, vēloties piesaistīt nozīmīgu summu – $1,8 mljrd. Lai arī Nio nodēvēt par Tesla konkurentu var ārkārtīgi nosacīti, tomēr elektromobiļu tirgus atrodas tikai sākotnējos attīstības etapos un tajā jauniem ražotājiem nebūs par šauru.

Nio flagmaņprodukts – elektriskais krosovers ES8, kas maksā $65 tūkst. Tas ir apmēram divreiz lētāk, nekā Tesla Model X Ķīnā. Nio ES8 ir vienkāršāks salona aprīkojums, vienlaikus transportlīdzeklis jau sākotnēji ticis izstrādāts kā elektromobilis. Mašīna ir ļoti ātra: 100 km/h tā sasniedz 4,4 sekundēs un, ja netiek pārsniegts ātrums 60 km/h, ar vienu uzlādi iespējams nobraukt 500 km. Šo parametru ziņā Nio ES8 atbilst Tesla krosoveram, lai arī ķīniešu zīmols ievērojami mazāk atpazīstams. To raksturo arī daži unikāli inženierrisinājumi, piemēram, iespēja nomainīt bateriju tikai 3 minūšu laikā.

Pieprasījums pēc Nio produkcijas jau eksistē. Kompānija jūnijā sāka reģistrēt ES8 iepriekšējos pasūtījumus un 2 mēnešu laikā to skaits sasniedza 17 tūkst. Visdrīzāk IPO naudu Nio notērēs elektromobiļu ražošanas paplašināšanai un starptautiskajai ekspansijai, tostarp ASV un Eiropas tirgos.

Diez vai tuvākajā nākotnē Nio kļūs par nopietnu konkurentu kompānijai Tesla, kuras gada noiets Ķīnā, pat neraugoties uz ievedmuitu, sastāda $2 mljrd. Nio risks ir pāreja uz rentabilitāti un augsti elektromobiļu masveida ražošanas izdevumi. Pēdējos 12 mēnešos kompānijas ieņēmumi sastādīja $6,95 milj, zaudējumi – $918 milj.

Nvidia: kriptovalūtu popularitātei pienāk gals

Grafisko risinājumu ražotāja Nvidia 3 mēnešu atskaites periodā, kas noslēdzās 29. jūlijā, apgrozījums sasniedza $3,12 mljrd pret $2,23 mljrd gadu iepriekš. Tīrā peļņa gada laikā divkāršojusies, sasniedzot $1,1 mljrd. Nvidia akcijas pēdejā gada laikā kāpušas par 59% un par 33% kopš gada sākuma.

Nvidia ir savdabīgs fons, uz kura citstarp var izdarīt secinājumus par kriptovalūtu popularitāti. Februārī-aprīlī kompānija guva $289 milj ieņēmumus no grafisko paātrinātāju noieta kriptovalūtu sektorā, taču jau tad brīdināja, ka šī produkta realizācija maineriem 2. ceturksnī sasniegs tikai $100 milj lielu apjomu. Realitātē kopējā šajā segmentā gūtā summa pēdējos 3 mēnešos sastādīja tikai $18 milj.

“Rādītāji mūsu galvenajos segmentos pārspējuši gaidītos – pat apstākļos, kad pieprasījums no kriptovalūtu tirgus puses praktiski zudis,” komentēja Nvidia izpilddirektors Džensens Huangs. “Mēs prognozējam pilnīgu pieprasījuma no kriptovalūtu tirgus puses zudumu nākotnē.” 3. finanšu ceturksnī Nvidia paredz gūt $3,25 mljrd lielus ieņēmumus; Volstrītas ekspertu prognoze – $3,34 mljrd.

Maxar akciju pēkšņais kritums

Kosmosa robotehnisko sistēmu izstrādātāja Maxar Technologies Ltd akcijas augusta sākumā kritušās vairāk kā par 20%. Cēlonis tam ir investīciju firmas Spruce Points Capital analītiskais pārskats, kas veda pie izmeklēšanas uzsākšanas dažu ieinteresēto investoru interesēs.

Spruce Point paziņoja, ka Maxar ir pārāk augsti ražošanas bāzes paplašināšanas izdevumi, vienlaikus kompānija plāno gada laikā izmaksāt dividendēs $68 milj, faktiski to darot no aizņemtajiem līdzekļiem. Investīciju firma uzsvēra, ka šāda prakse nekavējoties jāpārtrauc, līdztekus izdarot secinājumu, ka Maxar uzpūš nemateriālos aktīvus, piemēram, iegādājoties satelītfotouzņēmumu piegādātāju DigitalGlobe laikā, kad pieprasījums pēc šādiem attēliem krītas.

Maxar noraida Spruce Point apvainojumus, paziņojot, ka tie faktiski ir manipulācija, kuras mērķis nopelnīt ar cenu zaudējušajām akcijām. Maxar izdevumu palielināšanās esot saistāma ar kosmosa apguves paātrinājuma gaidām. Piemēram, komerciālās organizācijas un ASV armija plāno palaist tūkstošiem zemās orbītas pavadoņu, un Maxar var tikt pie lieliem kosmisko aparātu komplektēšanas pasūtījumiem. Privāto un valdības kosmisko staciju būvniecība nozīmēs, ka, ļoti iespējams, Maxar robotizētie manipulatori kļūs par vienu no galvenajiem kosmosā veicamo montāžas un remonta darbu instrumentiem.

Koncertu organizētājs Live Nation Entertainment palielinājis peļņu

Kompānija Live Nation Entertainment, kas nodarbojas ar koncertu organizēšanu un biļešu realizāciju, 2. ceturksnī ieņēmumus, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, palielinājusi par 7%, sasniedzot $2,87 mljrd apjomu. Koriģētā operatīvā peļņa pieaugusi par 18%, sasniedzot $260 milj.

LNE akcentē savu pasākumu apmeklētības pieaugumu; to skaits šogad visā pasaulē sasniegs 32 tūkst. Pasākumu rentabilitāte pieaug, jo LNE lielāku uzmanību pievērš vendinga produktu un suvenīru pārdošanai. LNE biļešu pārdošanas segments gada laikā palielinājies par 13%; biļešu realizācija ar mobilo telefonu starpniecību kāpusi par 34%. Kompānijas nodaļa Ticketmaster, kas realizē biļetes arī uz citu organizētāju koncertiem, šogad to īstenos uz pavisam 280 tūkst pasākumiem.

Platformu unifikācija Ford produktus padarīs radnieciskākus

Ford Motor Co. apņēmies samazināt izdevumus laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam par $25 mljrd. Šī plāna stūrakmens ir automobiļu ražošanas unifikācija: tiks piedāvātas pavisam 5 bāzes platformas, uz kuru pamata tiks organizēta visu zīmola mašīnu izlaide. Šāda stratēģija, kas saucas One Ford, vēl pirms gadu desmita ražotājam palīdzēja pārvarēt 2007.-2009. gada krīzes sekas ASV, kad platformu skaits tika samazināts līdz deviņām.

Ford izmantos vienu izvēlēto arhitektūru elektriskajiem transporta līdzekļiem, vienu platformu kravas mašīnām un lielajiem SUV, vienu – komrcfurgoniem un divas arhitektūras sedaniem, krosoveriem un universālajiem SUV.

Līdztekus Ford izstrādā moduļus – komponenšu salikumus, kurus iespējams izmantot vairākos modeļos. Piemēram, centrālos displejus var likt lietā lielā skaitā dažādu arhitektūru modeļu.

Standarta platformas var segt līdz 40% automobiļu pašizmaksas, vēl 30% – unificēto moduļu izmantošana. Tādējādi tikai 30% mašīnu pašizmaksas veidos jaunas daļas, kas tiks izstrādātas konkrētam modelim. Līdzīgu ražošanas shēmu izmanto Tesla. Transportlīdzekļi, kas būvēti uz vienas un tās pašas platformas, var atšķirties tikai ar komplektāciju un funkciju kopumu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi par IPO iespējamību

Naudaslietas.lv aptaujā valsts kapitālsabiedrību vadības pārstāvjus saistībā ar šo uzņēmumu iespējamu kotēšanos biržā. Šoreiz atbildes sniedz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Vai uzskatāt, ka valstij sen rūpīgi bija jāanalizē publisko kapitālsabiedrību attīstība, aplūkojot peļņas rādītājus un vadoties no ilgtermiņa attīstības aspekta, salīdzinot kaut vai ar līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā?

Neimanis: Lai mērītu valsts akciju sabiedrību darbības efektivitāti un ilgtermiņa attīstību, peļņas rādītāju ROE (peļņa uz kapitālu) var izvirzīt kā vienu no kritērijiem, bet tas nav vērtējams atsevišķi no pārējiem rādītājiem un noteikti nav viens no vadošajiem. Daudz kas atkarīgs no kapitālsabiedrības darbības specifikas. Jāņem vērā, ka katrā valstī vēsturiski veidojas dažādi nekustamā īpašuma pārvaldes un attīstības modeļi. Līdzīgu uzņēmumu Baltijā rezultatīvie rādītāji būtu labs salīdzināšanas instruments, kas dotu arī iespējas labās prakses pārņemšanai.

Valsts akciju sabiedrības galvenokārt ir sabiedrisko pakalpojumu nodrošinātājas, taču būtiski ir arī citi aspekti. Piemēram, VAS Valsts nekustamie īpašumi rūpējas par sabiedrībai nozīmīgu ēku un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un radīšanu, nodrošina apsaimniekošanu un būvniecības projektu attīstīšanu, tajā skaitā arī valstij nepieciešamo stratēģiskās nozīmes infrastruktūras objektu uzturēšanu.

Kas līdzšinējā valsts varas pieejā valsts kapitālsabiedrībām ir principiāli nepareizi, kas ticis darīts nepareizi?

Neimanis: Politiskās ietekmes atdalīšana no saimnieciskās darbības veikšanas veicina kapitālsabiedrību attīstību. Šāds process stimulē pievienotās vērtības radīšanu un darbību atbilstoši biznesa pamatprincipiem. Veidojot korporatīvās pārvaldības modeli, valsts akciju sabiedrības vairāk attālinās no politiskās ietekmes. Pozitīvi, ka no 2015. gada 1. jūnija Pārresoru koordinācijas centrs ir pārraugošā iestāde valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos ar mērķi uzlabot valsts uzņēmumu darbības efektivitāti un palielināt to aktīvu vērtību, līdz ar to ir nodrošināts vienots pārvaldības centrs.

Kāds ir Jūsu viedoklis par to, ka Pārresoru koordinācijas centra  piedāvātais valsts kapitālsabiedrību ieiešanas biržā projekts apstājies?

Neimanis: Kopumā uzskatām, ka ideja ir laba un apspriešanas vērta. Valsts nekustamie īpašumi šobrīd ir aktīvā pārmaiņu un attīstības procesā. Tāpēc, vērtējot mūsu akciju kotēšanu brīvajā tirgū, šobrīd redzam, ka, iespējams, vēl nav īstais brīdis, jo investēšana mūsu uzņēmumā privātajiem akcionāriem nākotnē varētu būt vēl interesantāka. Apskatot kopējo potenciālo valsts akciju sabiedrību sarakstu un ņemot vērā mūsu darbības specifiku, funkcijas un pakalpojumus, kādus mēs valstij sniedzam, visticamāk, mēs nebūtu pirmie, kur šīs pārmaiņas tiktu īstenotas.

Pārresoru koordinācijas centra ziņojumā apkopota lielo svarīgo valsts uzņēmumu atdeve uz kapitālu. Vai skaitlis jūsos raisīja pārsteigumu?

Neimanis: Ieguldītā kapitāla atdeves princips jebkuram akcionāram, arī valstij kā valsts akciju sabiedrību pārvaldītājai, ir būtisks. Varam lepoties, ka 2017. gadā mūsu uzņēmuma atdeve uz kapitālu bija 3,2% plānoto 1,46% vietā. Tomēr, kā minēju, peļņa uz kapitālu nav vērtējama atdalīti no pārējiem rādītājiem, tā lielā mērā vērtējama, vadoties pēc kapitālsabiedrības darbības specifikas un tās peļņas radīšanas principiem, kas ir atšķirīgi. Piemēram, Valsts nekustamie īpašumi peļņu gūst no aktīvu vērtības apsaimniekošanā.

Vai jums ir izveidojies priekšstats, kāpēc dažu lielo valsts uzņēmumu vadītāji nav ieinteresēti šo uzņēmumu akciju kotēšanai biržā?

Neimanis: Lēmums par konkrēto uzņēmumu akciju kotēšanu ir rūpīgi izvērtējams un skatāms gan padomes, gan akcionāru līmenī, līdz ar to nav saistīts tikai ar konkrēto uzņēmumu vadītāju interesēm. Valsts nekustamie īpašumi šobrīd ir aktīvā pārmaiņu un attīstības procesā, esam ieinteresēti piesaistīt arī citus līdzekļus valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, tāpēc skatām visas alternatīvas un iespējas vairot aktīvu vērtību un atdevi no aktīviem.

Kādi apsvērumi un loģiski principi, jūsuprāt, jāņem vērā, apspriežot valsts kapitālsabiedrību ieiešanu biržā?

Neimanis: Valstiskā līmenī primāri jāskatās no valstiskā izdevīguma viedokļa – jāvērtē valsts akciju sabiedrības darbības specifika, funkcijas un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi, tajā skaitā jāizvērtē, vai daļēja vai pilnīga atsavināšana nerada riskus valsts un sabiedrības drošībai.

Tāpat, ņemot vērā, ka kotēšana biržā ir saistīta ar papildu izmaksām, svarīgi ir izvērtēt, vai valsts akciju sabiedrībai ir nepieciešama papildu kapitāla piesaiste un vai to var veikt ar citiem alternatīviem instrumentiem. Kopumā valsts akciju sabiedrību akciju ienākšana biržā noteikti veicinātu aktīvāku investīciju piesaisti valstī.

Kā raugāties uz jūsu uzņēmuma perspektīvām īstenot publisko akciju piedāvājumu biržā?

Neimanis: Savā darbībā pakāpeniski pārejam uz starptautiskajiem finanšu standartiem. Ir izvērtēta Valsts nekustamo īpašumu piemērotība dalībai šajā programmā un konstatēts, ka atbilstam visiem kritērijiem, tāpēc esam iekļauti Pārresoru koordinācijas centra informatīvajā ziņojumā kopā ar citām valsts akciju sabiedrībām.

Vērtējot iespējamo Valsts nekustamo īpašumu akciju kotēšanu brīvajā tirgū, jāņem vērā, ka uzņēmums vairāk nekā 80% peļņas gūst no valsts publiskās pārvaldes, kas nozīmē, ka mēs, rūpējoties par valsts nekustamajiem īpašumiem, strādājam valsts interesēs un ar valsts naudu.

Pie kādiem nosacījumiem biržas virzienā lūkosies VAS Latvijas dzelzceļš? Uz šo naudaslietas.lv jautājumu Latvijas dzelzceļa viceprezidents Aivars Strakšas sniedza sekojošu atbildi:

“Saskaņā ar likumu Latvijas dzelzceļš ir neprivatizējama valsts akciju sabiedrība un uzņēmuma akcijas biržā kotēt nav iespējams. Taču uzņēmuma attīstībai būtiski ir ieguldījumi infrastruktūrā, un tie saistīti ar finansējuma piesaisti arī no ārējiem avotiem. Līdz šim esam sadarbojušies ar kredītiestādēm, un turpinām to darīt, taču izvērtējam arī obligāciju emisiju, kas ir viens no finansēšanas instrumentiem. Tomēr pirms uzsākt darbu šajā virzienā, izšķiroši būtiska ir Daudzgadu līguma noslēgšana ar valsti par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un finansēšanu, jo šis līgums noteiks mūsu darbības robežas un spēju pildīt vidēja termiņa un ilgtermiņa saistības.”