Uzņēmumu vadītāju un investīciju speciālistu uzskati

PwC speciālisti veica dažādu valstu 1293 uzņēmumu vadītāju un 663 investīciju speciālistu un analītiķu aptauju, lai salīdzinātu šo divu grupu pārstāvju atbilžu kopumus. Rezultāti liecina, ka gan investori, gan vadītāji šogad jūtas daudz pārliecinātāki par ekonomikas izaugsmes tempiem. 54% investoru (+9 procentpunkti pret pērngada) un 57% CEO (+19 PP) rēķinās ar globālās izaugsmes tempu paātrināšanos.

Investori pārliecināti (85%), ka ekonomiskās izaugsmes šķēršļiem pieskaitāma jauno tehnoloģiju destabilizējošā ietekme (64% vadītāju), izmaiņas klientu uzvedībā (81% investoru pret 68% vadītāju), noieta kanāli (76% investoru pret 60% CEO).

Ekonomiskajai izaugsmei nozīmīgāko valstu piecnieks – ASV, Ķīna, Vācija, Apvienotā Karaliste un Indija – nav mainījies. Vienlaikus investoru acīs distance starp ASV un Ķīnas nozīmi samazinās, kamēr kompāniju vadītāji vairāk izceļ ASV. 2018. gadā šajā parametrā investīciju speciālistu aprindās ASV apsteidza Ķīnu par 13 PP (78% pret 65%), kamēr pērn attiecīgā starpība bija 23 PP. Pērn par Apvienoto Karalisti un Vāciju balsoja vienāds investoru skaits – 32%; šogad Vācija saglabāja tos pašus 32%, kamēr Apvienotās Karalistes ietekmes novērtējums noslīdējis uz 21%.

Facebook un ASV prezidenta vēlēšanas

Kompānijas akcijas 19. martā noslīdēja par 7,81%; tik spēcīgu kritienu dienas ietvaros šie papīri nebija pieredzējuši kopš 2014. gada marta. Facebook kapitalizācija 19. un 20. martā kritās par $49 mljrd.

Iemesls – 16. martā kļuva zināms, ka firma Cambridge Analytica kopš 2013. gada apšaubāmā veidā ieguvusi sociālā tīkla lietotāju personiskos datus, kurus izmantojot, tā stimulējusi Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas rezultātus.

Skandāls aizsākās ar The New York Times publikāciju, kurā, balstoties uz dokumentiem un bijušo darbinieku stāstīto, pausts, ka noplūdes rezultātā Trampa priekšvēlēšanu štābs izmantojis 51,3 miljonu Facebook lietotāju datus, lai “noteiktu amerikāņu elektorāta personīgās iezīmes un ietekmētu tā uzvedību”.

Noskaidrojies, ka Facebook darbinieki Džozefs Čanselors un Aleksandrs Kogans izveidojuši firmu Global Science Research, kas piegādājusi datus ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā iesaistītajai Cambridge Analytica. Global Science Research datus vāca ar aptauju aplikācijas thisisyourdigitallife palīdzību; lietotājiem tā tika pasniegta kā “psiholoģiskā portreta veidotāja”.

Pētījuma veicēju rīcībā nokļuva dati par 51,3 miljoniem Facebook lietotāju, lai arī thisisyourdigitallife testu izgāja tikai 270 tūkstoši. Iegūtie dati ļāva ne vien gūt priekšstatu par lietotāju personībām, bet arī izveidot pilnvērtīgu profilu, kurā noskaidrota viņu pārliecība, rakstura iezīmes, preferences, intereses un citi raksturlielumi.

Saskaņā ar Channel 4 sniegtajiem datiem, Cambridge Analytica piedalījusies vairāk kā 200 vēlēšanu kampaņās, tostarp Nigērijā, Kenijā, Čehijā, Argentīnā, Indijā. TV kanāls apgalvo, ka firma likusi lietā arī kukuļus un sniegusi melīgu informāciju par kandidātiem.

19.martā Channel 4 parādīja ar slēpto kameru uzņemtu sarunu ar Cambridge Analytica vadītāju Aleksandru Niksu, kurā atklājās, ka viņa firma savu klientu interesēs var diskreditēt politiķus. Channel 4 reportieris izlikās par klientu, kurš vēlētos ietekmēt vēlēšanu rezultātus Šrilankā. Nikss izsacījies, ka viņa firma var uzpirkt konkurējošo kandidātu un pēc tam publicēt attiecīgo sarunu; pēc tam Cambridge Analytica vadītājs pateica, ka uz šī kandidāta māju var aizsūtīt meitenes.

Sākotnēji Facebook neveiksmīgi komentēja, ka Kogans neesot pārkāpis vienošanos par konfidenciālumu, jo lietotāji, reģistrējoties aplikācijā, brīvprātīgi piekrituši savu datu apstrādei. Drīz Facebook attieksme pret situāciju mainījās. Paskaidrojumus saistībā ar Cambridge Analytica piekļuvi sociālā tīkla lietotāju datiem pieprasīja ASV, ES un britu likumdevēji.

Ar iepriekšējām ASV prezidenta vēlešanām saistītais skandāls noteikti paātrinās uz lielākajiem IT uzņēmumiem vērsta regulējuma izstrādes tempus. Eksperti akcentē, ka uz tādām kompānijām kā Facebook attiecinātais regulējums šobrīd ir pārāk šauri vērsts.

Amazon apsteigusi arī Alphabet

 Riteileram Amazon pēc 20. marta tirdzniecības sesijas noslēgšanās kapitalizācijas ziņā izdevās apsteigt Alphabet, Google māteskompāniju, pārvietojoties publisko kompāniju vadošajā trijniekā uz otro vietu. Amazon akciju cena šajā dienā pieauga par 2,69%, sasniedzot $1586,51 par papīru, kā rezultātā uzņēmuma kapitalizācija sasniedza $768 mljrd. Tirgošanas dienas beigās Alphabet akcijas cena bija kritusies par 0,39%, līdz ar to holdinga kapitalizācija noslīdēja uz $762 mljrd.

Amazon akciju vērtība kopš gada sākuma līdz 19. martam bija palielinājusies par 81%, kamēr Alphabet papīri attiecīgajā laika periodā uzrādīja 4% izaugsmi. Kā jau naudaslietas.lv ziņoja, februārī Amazon iekļuva kapitalizācijas līderu trijniekā, aizsteidzoties priekšā IT kompānijai Microsoft. 20. martā Amazon atpalika vienīgi no Apple, kuras kapitalizācija sastādīja $889 mljrd.

Riteilera pozīciju nostiprināšanās saistīta ar investoru attieksmi pret uzņēmumu, kura pakalpojumus izmanto 196 mln unikālo klientu. Fondu tirgus var vēl vairāk nosliekties par labu Amazon tās vadošo pozīciju mākoņskaitļošanas jomā dēļ – šeit aiz muguras atstāta Microsoft un Google.

Google cenšas panākt konkurentu balss palīgu tirgū: Amazon Echo pārspēj konkurentus; šis palīgs daudziem lietotajiem potenciāli var nomainīt ierasto meklēšanu internetā. Tajā pat laikā Google ir līdere digitālās reklāmas tirgū. Kompāniju konkurences cīņas izpausmes var novest pie pakalpojumu pieejamības ierobežojumiem. Piemēram, Amazon limitē mājas drošības sistēmu Google’s Nest pārdošanu; atbilde bija YouTube atslēgšana Amazon ierīcēm.

Pārspējot prognozes: Dropbox IPO pirmā diena

Liela pieprasījums no investoru puses ļāva mākoņservisam Dropbox akciju publiskā piedāvājuma priekšvakarā novērtēt savas akcijas virs jau tā iepriekš paaugstinātā diapazona. Pirms tirgošanas uzsākšanas 23. martā kompānija noteica akcijas cenu $21, kas bija augstāk par mēneša sākumā iezīmēto papīra vertības koridoru $16-18. Pie cenas $21 par akciju Dropbox tirgus vērtība pieauga līdz $9,2 mljrd.

Tirdzniecības sesijai sākoties, akcijas cena pārsniedza $30; dienas beigās cena bija $28,48, tādējādi kompānijas kapitalizācija sasniedza $12,4 mljrd. The Wall Street Journal atzīmē, ka pēdējā laikā lielu tehnoloģisku IPO bijis maz, tāpēc investori metušies virsū kādreizējā degunradža papīriem. Saskaņā ar Financial Times sniegto informāciju, 23. martā Dropbox notirgojusi akcijas par vairāk kā $560 mln.

2007.gadā dibinātā kompānija pērn uzrādīja zaudējumus $111,7 mln apmērā, kas bija divkārt mazāki, nekā 2016. gadā. 2017. gadā Dropbox spēja gūt $1,1 mljrd lielus ienākumus, kas ekspertiem liek runāt par uzņēmuma lielo izaugsmes potenciālu. Vairāk nekā 90% Dropbox ieņēmumu tiek gūti no lietošanas maksas.

Uzņēmums savulaik tika uzskatīts par visperspektīvāko mākoņu glabātuvi privātiem lietotājiem, taču pēc tam konkurence no tādu gigantu kā Apple un Google puses piespieda Dropbox mainīt stratēģiju un par biznesa prioritāro virzienu izvēlēties pakalpojumu sniegšanu korporatīvajiem klientiem. Vienlaikus eksperti uzsver, ka šī klientu grupa labprātāk izvēlas slēgt līgumus ar kompānijām, kuru akcijas tiek tirgotas biržā.

15.maijā jāparādās nosaukumiem Equinor un Signify

Statoil pēc gandrīz 50 gadu ilgas pastāvēšanas 15. maija akcionāru sapulcē gatavojas nomainīt savu nosaukumu pret Equinor: šis ir saliktenis no equi, ar ko sākas tādi vārdi kā equal (līdzīgs) vai equilibrium (līdzsvarotība), un nor, kas akcentē biznesa norvēģisko izcelsmi.

“Pasaule mainās, tāpat arī Statoil. Norisinās visnozīmīgākā mūsdienu enerģētikas sistēmu adaptācija, un mūsu mērķis ir turēties šīs attīstības avangardā. Vārds Equinor atspoguļo notiekošās izmaiņas un uztur drošu, augsti efektīvu zemogļūdeņražu stratēģiju, ko mēs šogad esam izvirzījuši,” pauž Statoil direktoru padomes priekšsēdētājs Jons Eriks Reinhardsens.

Savukārt kompānija Philips Lighting nomainīs savu nosaukumu pret Signify – šim solim jāakcentē apgaismes jaunās iespējas. Philips Lighting paziņojumā teikts: “Gaisma šodien kļuvusi gudra, tā spēj apvienoties sistēmās, savākt un noraidīt datus, kā arī mainīt priekšstatus par gaismas iespējām.”

Philips Lighting nosaukuma maiņa, kas visdrīzāk tiks akceptēta 15. maija akcionāru sapulcē, atbilst ar Royal Philips slēgtās vienošanās nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kompānijai jāmaina nosaukums, ja Royal Philips vairs nepārvalda kontrolpaketi.

Gatavojas iegādāties Igaunijas Olympic Entertainment Group akcijas par €288,4 mln

Londonā bāzētajā investīciju grupā Novalpina ietilpstošā kompānija Odyssey Europe gatavojas iegādāties 1993. gadā dibinātā Igaunijas azartspēļu operatora Olympic Entertainment Group (OEG) akcijas par €288,4 mln. Kontrolpaketes turētāji Armins Karu (pieder 45% papīru) un Jāns Korpusovs (18,9%) piekrituši piedāvājumam. OEG darbojas Baltijas valstīs, Slovākijā, Maltā, tam pieder arī viesnīca Hilton Tallinn Park Hotel.

Odyssey Europe plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedavājumu; tā par vienu OEG papīru gatava maksāt €1,90, kas par 3,26% pārsniedz OEG akciju vidējo biržas cenu pēdējo 6 mēnešu laikā. OEG pavisam izlaidusi 151,8 mln papīrus, sekojoši atpirkšanas piedāvājuma vērtība sastāda €288,4 mln. Karu par akcijām jāsaņem €129,9 mln, Korpusovam – €54,6 mln. Paredzētais piedāvājuma izteikšanas datums ir 4. aprīlis; plānots, ka piedāvājums būs spēkā līdz 10. maijam.

Novalpina, kas dibināta 2016. gadā, orientējas uz investīcijām stabilās vidēja izmēra – ar €250-300 mln lielu tirgus vērtību – kompānijās industriālajā un patērētāju pakalpojumu sektorā pārsvarā Apvienotajā Karalistē un vāciski runājošajā Eiropā. Līdztekus  Novalpina apsver investīcijas kompānijās, kuru vērtība ir ap €100 mln.

Nozīmīga daļa Novalpina cilvēkkapitāla balstās pieredzē, kas gūta vienā no lielākajām privāto investīciju kompānijām TPG. Tā citstarp investējusi Continental Airlines, Beringer Wine, Ducati Motorcicles, Seagate Technologies, Telenor Media, Burger King, Energy Future Holdings, Midwest Air Group, First Data, Alltel, Univision Communications, Sabre Holdings, Freescale Semiconductor, SunGard, A&O Hotels and Hostels. TPG nav bijis svešs arī azartspēļu sektors – kompānijas darījumu portfelī atrodama arī Harrah’s Entertainment.

Salvis Lapiņš: Olainfarm strādā normāli un realizācijas apjomi ir labi

Šogad par vienu karstākajiem sarunu tematiem Baltijas investoru aprindās var kļūt ārstniecības preparātus ražojošā kompānija Olainfarm. 2017. gada 9. decembrī no dzīves šķīrās uzņēmuma līdz tam lielāko daļu turētājs un valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, raisot jautājumus par Olainfarm akciju sadalījuma, padomes un valdes sastāva nākotni, uz kuriem atbildes iespējams meklēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, tostarp tādos, ko investori nevērtē kā īpaši uzticamus.

“Protams, daudz kas par Olainfarm rakstīts dažādos izdevumos, cilvēki pauduši dažādas attieksmes un jau izskanējusi pirmās spekulācijas par to, ka varētu notikt vadības maiņa un kāda tā varētu būt,” portālam naudaslietas.lv situāciju komentēja Salvis Lapiņš, Olainfarm valdes loceklis, Investīciju un komunikāciju departamenta direktors. “Šobrīd “sausais oficiālais atlikums” ir fakts, ka valde joprojām darbojas tajā pašā sastāvā, kāds tas bija dažas dienas pēc Valērija Maligina nāves.

Konkrēts akcionāru sapulces datums nav nozīmēts, taču jau vairākus gadus kārtējās akcionāru sapulces notikušas jūnija pirmajos datumos – arī šogad tā varētu norisināties laikposmā no 1. līdz 6. jūnijam. Šobrīd akcionāru bāze uzņēmumā ir citādāka, nekā tā bija, noritot  iepriekšējai kārtējai akcionāru sapulcei. Ir pilnīgi normāli, ka jaunie akcionāri un potenciālie akcionāri vēlas savu pārstāvniecību vismaz uzņēmuma padomē, un to kāds no viņiem to varētu gribēt arī valdē. Šis ir pilnīgi saprotams process, ko regulē Komerclikums, un tik ilgi, cik akcionāri savas pārstāvniecības vēlmes īsteno saskaņā ar likumu caurspīdīgā un visiem saprotamā procesā, tik ilgi, manuprāt, nevienam nekādu iebildumu nevar būt.

Pagaidām nekādas citas sapulces nav sasauktas, tātad gaidām akcionāru sapulci jūnija sākumā. 20 dienas pirms sapulces jāparādās lēmumu projektiem un jātiek nosauktiem kandidātu vārdiem. Tad arī zināsim, kādas personas oficiāli izvirzītas un varēsim runāt par viņu pieredzi un piemērotību, par to, kas viņas izvirzījis.

Šobrīd uzņēmums strādā normāli, tā padome visus procesus kontrolē, realizācijas apjomi ir labi. Vienlaikus jaunajiem akcionāriem ir visas tiesības nostiprināt savu ietekmi, un cik ilgi tas notiek likumā noteiktajā kārtībā, šeit nav nekādu domu, ka kaut kas nebūtu pareizi.”

Brīvais vilnis apsola doties uz ES tiesu

Valdošais stereotips, ka Latvijas zivju pārstrādes industrijas rādītāju lejupslīdes iemesls ir vienīgi bijušās PSRS telpas tirgu aizvēršanās un to valūtu kursu drastiskas izmaiņas, arvien biežāk tiek apšaubīts un galdā tiek likti arī citi nozīmīgi faktori un statistika.

Piemēram, gatavu zivju izstrādājumu un konservu ražošana pēdējo kāpumu, saskaņā ar Centrālās statistikas parvaldes datiem, uzrādīja 2013. gadā, kad šīs produkcijas apjoms sasniedza €254,6 mln pret €228,6 mln gadu iepriekš. Pēc tam sekojis stabils kritums, indikatoram sasniedzot €153,2 mln 2016.  gadā. Īpatnēji: lai arī pieprasījums un eksports mazinās, vienlaikus nozarē darbojošos komercsabiedrību skaits praktiski nemainās: 2013. gadā to bija 111, 2016. gadā pat vēl vairāk – 114.

“Situāciju Latvijas zivrūpniecības nozarē pasliktina negodīgā konkurence, kad katrs ražotājs, lai tiktu pie pasūtījuma, cenšas piedāvāt zemāku cenu, bieži uz kvalitātes un ielikuma normu neievērošanas rēķina, tāpat izplatīta ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas,” paziņo Arnolds Babris, zivju pārstādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs. “Valstiski pareizi būtu apzināti, kontrolēti un likumīgi samazināt negodprātīgo ražotāju skaitu nozarē, tādā veidā saglabājot labākos uzņēmumus, jo mežonīgas un negodīgas konkurences situācijā labāki apstākļi izdzīvošanai ir tieši negodprātīgākajiem uzņēmējiem.

Patreiz visi zivrūpniecības uzņēmumi turpina strādāt ar zaudējumiem. Šajā sakarā akciju sabiedrība Brīvais vilnis sagatavojusi pieteikumu ES Kopienu tiesā pret valsti par negodīgas konkurences nodrošināšanu nozarē konkrētiem uzņēmumiem.”

Galvenie VSŠ akcionāri apņēmušies īstenot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu

Valmieras stikla šķiedras (VSŠ) valde uzskata, ka uzņēmuma akcionāru Hainca Jirgena Praisa-Daimlera un Beatrises Praisas-Daimleres izteiktais akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums nākotnē varētu audzēt uzņēmuma vērtību, teikts 20. februāra VSŠ paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

Vēlāk – 16. martā – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka VSŠ akcionāriem Praisam-Daimleram un Praisai-Daimlerei piemērojusi soda naudu €131 250 apmērā par akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma savlaicīgu neizteikšanu. FKTK un abi Praisi-Daimleri noslēguši administratīvo līgumu, kurā abi akcionāri apņemas līdz galam īstenot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Luksussegmenta migrācija uz internetu

Lai arī luksusklases zīmoli nesteidzas pārorientēties uz e-tirdzniecības sfēru, sevi pieteikusi virkne šīs jomas biznesa modeļu. Tādas e-komercijas mājaslapas kā Gucci.com vai Armani.com, kas orientētas uz viena zīmola produkcijas pārdošanu, uzrāda vislielākos realizācijas apjomus un aug ātri. Šeit pieskaitāmas arī Farfetch, Drexcode, Etsy, RealReal, Vestiaire, Asos vietnes.

Pārdošanas modeļi, ko McKinsey & Co klasificē kā techplaces, aug tikpat strauji, lai arī atpaliek apjomu ziņā. Šai grupā ierindojamas Lyst, Rent Runway, Le Tote, Stitch Fix, Slyce, Wheretoget. Pēc McKinsey & Co vecākā partnera Antonio Ačillas vārdiem, abu kategoriju priekšrocības meklējamas to spējā “piedāvāt rūpīgi atlasītu sortimentu bez inventūras, kas nepieciešama to izaugsmes stimulēšanai, veikšanas riska”. Citi e-komercijas modeļi bieži vien mazumtirdzniecības pārdevējam prasa investēt visas produkcijas iegādē – tas pēc tam to cenšas realizēt, tomēr tas ved pie naudas zaudēšanas riska gadījumā, ja pircēji nevēlas tērēties.

McKinsey & Co akcentē – modeļiem, kas spēs gūt panākumus nākotnē, jābūt ievērojami elastīgākiem un tehnoloģiskajā ziņā attīstītākiem. “Visperspektīvākie zīmoli koncentrējušies uz to, lai digitalizētu savus biznesa objektus un izmantotu datus, lai savas attiecības ar klientiem paceltu jaunā līmenī.”

Likmes ir augstas. McKinsey & Co prognozē, ka greznuma priekšmetu online noiets, kas patlaban sastāda ap $20 mljrd jeb 8% no kopējā luksustirgus apjoma, uz 2025. gadu pieaugs trīskārt, sasniedzot ap $74 mljrd. Būs izteikti uzvarētāji un acīmredzami zaudētāji.

Uz šīs spēles galda atrodas vēl viens džokers – tāda tipa mājaslapas kā Amazon, Zalando, Alibaba, Tmall. McKinsey & Co tos definē kā multizīmolu riteilerus. Patlaban to klātbūtne luksuspreču segmentā nav īpaši izjūtama, taču viss var mainīties. Pērn Tmall iedarbināja greznu paviljonu, kurš uzreiz piesaistīja tādus zīmolus kā Saint Laurent.

Amazon uz 2021. gadu var iekarot gandrīz 20% ASV apģērbu tirgus, uzskata Ačills, nosaucot konkurenci luksussegmentā par “uzvarētāju spēli”. Amazon pagātnē visiem spēkiem centās iekļūt šajā spēles laukumā. Ačills brīdina: “Tā kā sagraušana kļuvusi par jauno normālumu, bet robežas ir izplūdušas, zīmoliem jābūt gataviem pārsteigumiem.”

Spraigā konkurence FinTech kompāniju starpā

2017.gadā pasaule ar aizturētu elpu sekoja līdzi bitkoinam, kas ilgstošas izaugsmes rezultātā centās pārvarēt $20 000 latiņu, lai pēc tam sagurtu. Taču, kamēr kriptovalūta vērsa uz sevi pārlieku lielu pasaules finanšu sistēmas uzmanību, tradicionālās un jaunās maksājumu sistēmas palielināja ienākumus un kapitalizāciju ļoti augstos tempos.

PayPal kapitalizācija sasniedza $100 mljrd tajā pašā dienā, kad Netflix. Par pēdējiem ļoti daudz rakstīja visā pasaulē, kamēr PayPal panākumam uzmanību pievērsa vien tie mediji, kas seko līdzi notikumiem FinTech sektorā. Šīs maksājumu sistēmas akcijas vērtība gada laikā praktiski divkāršojusies – no $41,6 uz $82,9. Vienlaikus iespaidīgi pieauga arī visai labi zināmo FinTech kompāniju BroadRidge un FiServ papīru vērtība – attiecīgi par 127% un 46%.

PayPal apgrozījums pērn sastādīja $12,3 mljrd, peļņa – $1,56 mljrd. Iespaidīgā ienākumu attiecība pret peļņu – 8,08 – drīzāk raksturīga augsto tehnoloģiju baltajiem degunradžiem (nepubliskas kompānijas ar kapitalizāciju virs $1 mljrd), nevis finanšu smagsvariem. PayPal šobrīd faktiski var dēvēt par maksājumu sistēmu sektora Apple.

Ķīniešu kompānija Ant Financial, ko agrāk vairāk pazina kā maksājumu platformu Alipay, ļoti iespējams, 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā īstenos akciju publisko piedāvājumu. Patlaban šis ir pasaulē dārgākais degunradzis, kas tiek novērtēts par $75 mljrd – šī summa pārsniedz Uber vērtību.

Līdztekus Alipay kompānijai pieder pasaulē lielākais naudas tirgus fonds Yu’e Baol, kredīta reitingu sistēma Sesame Credit un tehnoloģija Smile to Pay, ar kuru maksājumu veicējs tiek autorizēts vizuāli. 2017. gadā Ant Financial piesaistīja investīcijas $4,5 mljrd apjomā pie kompānijas novērtējuma $60 mljrd apjomā.

Projekts plāno aptvert katru trešo Zemeslodes iedzīvotāju un paplašināt klientu bāzi līdz 2 mljrd cilvēku. Pirms gada Ant Financial paziņoja par vēlmi iegādāties maksājumu sistēmu MoneyGram par $880 mln, taču darījumu neatļāva realizēt Ārzemju investīciju ASV komisija (CFIUS).

Tomēr notikumi sektorā risinās strauji. 11. janvārī pati MoneyGram paziņoja par pilotprojekta xRapid aizsākšanu kopā ar Ripple. Janvāra beigās kļuva zināms, ka japāņu investīciju gigants SoftBank gatavojas izveidot pasaulē lielāko maksājumu sistēmu uz šveiciešu Temejous Group veidotās bāzes; šajā nolūkā tas paredzējis ņemt $5 mljrd lielu kredītu, ieķīlājot savas daļas Uber un citās kompānijās. Maksājumu sistēmu tirgū norisinās nepieredzēta konkurences cīņa.

Pievēršoties FinTech uzņēmumiem ārpus maksājumu sistēmu sektora, jāizceļ aprīlī sagaidāmais lielākās Šanhajas finanšu platformas Lufax IPO $6-9 mljrd apjomā; kompānijas vērtība tiek lēsta uz $60 mljrd. Lufax startēja 2012. gadā ar P2P kreditēšanu un ātri paplašināja savu darbību, tagad uzrādot plašu finanšu un apdrošināšanas darījumu spektru.

Kopējais studentu aizņēmumu apjoms ASV sastāda $1,48 trlj. Šo refinansējamo parādu tirgus potenciāls patlaban ir $150 mljrd; pašreizējais darījumu apjoms – $25 mljrd, no kuriem $15 mljrd attiecināmi uz līderi un pionieri studentu kredītu refinansēšanas jomā – Social Finance. Kompānija savu publisko akciju piedāvājumu atlikusi saistībā ar seksuālas uzmākšanās skandālu. Kompānijas jaunajam bosam Entonijam Noto ne vien jānosaka jaunais IPO datums, bet arī jāizlemj, vai kompānijas darbību paplašināt arī ar tradicionālo bankas pakalpojumu jomu. Social Finance savulaik iesniedza pieteikumu bankas licences saņemšanai, tomēr to atsauca kadru maiņas periodā. Social Finance, kuras apgrozījums ir $650 mljrd, tiek novērtēta par $4 mljrd.

Salīdzinoši neseno FinTech kompāniju IPO vidū vērts izcelt Elevate Credit, kas īstenoja akciju publisko piedāvājumu 2017. gada aprīlī. Kompānija piedāvā kredīta risinājumus problemātiskajiem parādniekiem ASV un Apvienotajā Karalistē, tās kapitalizācija sastāda $309 mln, ieņēmumi – $671 mln.

Ievērojami lielāka uzņēmuma Lending Club – vienīgais publisko aizņēmumu mārketpleiss – kapitalizācija sastāda $1,67 mljrd pie $558 mln lieliem ieņēmumiem. Pie stabilas izaugsmes nosacījumiem indikators P/S var no šodienas līmeņa “3” izaugt līdz “4”, kas kopā ar analītiķu prognozēto caurmēra izaugsmi par 20% kompānijas kapitalizāciju var palielināt par 60%.

Industrijas stabili augošo kompāniju vidū jāmin kredītkaršu datu apstrādes uzņēmums FiServ, kura akcijas cena gada laikā kāpusi no $109 uz $138, kapitalizācijai sasniedzot $28,9 mljrd, P/S – 5,15. Tāpat izceļama pakalpojumu kompānija BroadRidge Financial Services, kuras papīra vērtība kāpusi no $65 uz $95, kamēr kapitalizācija sasniegusi $11,3 mljrd; tās P/S – 2,67.

Jāatceras arī tradicionālie sektora spēlētāji, kuri nebūt nav iejutušies pasīvu upuru lomās. Visa akcijas vērtība gada laikā no $83 pakāpusies uz $126, Mastercard – no $109 uz $170, American Express – no $79 uz $100.

Broadcom nespēj iegādāties Qualcomm, Intel domā par Broadcom pirkšanu

Intel apsvērusi iespējas iegādāties Broadcom, vienu lielākajām mikročipu ražotājām – arī tajā gadījumā, ja tā būtu nopirkusi Qualcomm, jo šāds darījums izrādītos nopietns apdraudējums leģendārajai kompānijai. Pati Intel atsacījusies komentēt šādu informāciju, uzsverot, ka patlaban koncentrējusies uz jau agrāk iegādāto kompāniju integrēšanu.

Pēdējos gados Intel veikto lielo pirkumu vidū ir mikroshēmu izstrādātāja Altera (izmaksāja $16,7 mljrd) un automobiļiem paredzēto sensoru ražotāja Mobileye ($15 mljrd). Broadcom aprīšanas darījums būtu vislielākais augsto tehnoloģiju nozarē. Dienā, kad The Wall Street Journal uzrakstīja par Intel vēlmi iegādāties Broadcom, pēdējās akcijas palēcās uzreiz par 6%, kamēr Intel papīri noslīdēja par 1%. Vienlaikus The Wall Street Journal avoti pauž, ka absolūtu garantiju attiecībā uz darījumu nepastāv.

Savukārt pati Broadcom 2017. gada novembrī īstenoja Qualcomm aprīšanas mēģinājumu, novērtējot kompāniju par $105 mljrd. Qualcomm akcionāri paziņoja, ka šī nav taisnīga kompānijas cena un darījuma fons ir “zināma nenoteiktība no regulatora puses”. Šajā brīdī Broadcom par vienu Qualcomm papīru piedāvāja $82: $60 naudas līdzekļos un $22 savās akcijās. Šī gada februārī Singapūrā reģistrētā kompānija bija gatava maksāt $79 par papīru: $57 naudas līdzekļos un $22 savās akcijās. Broadcom paziņojumā tika pausts, ka tā gatava atgriezties pie iepriekšējā piedāvājuma, ja Qualcomm nolems neiegādāties kompāniju NXP, kas ir uz augsti produktīvu jauktu digitālu/analogu un standarta pusvadītāju komponentēm balstītu risinājumu piegādātāja.

ASV prezidents Domalds Tramps, vadoties pēc Ārvalstu investīciju ASV komitejas (CFIUS) ieteikuma, drīz vien šajā sakarā izdeva rīkojumu, kurā teikts: “Ir pārliecinoši pierādījumi, kas man liek pieņemt, ka Broadcom Ltd var īstenot darbības, kas apdraud ASV nacionālo drošību.” Pirkums apstādināts, tomēr Singapūrā reģistrētā Broadcom plāno uz 2018. gada maija vidu juridiski kļūt par amerikāņu kompāniju, lai novērstu šķēršļus Qualcomm aprīšanas darījumam.

Aizvadītajā atskaites gadā, kas noslēdzās 2017. gada 29. oktobrī, Broadcom ieņēmumi sastādīja $17,63 mljrd, pieaugot par 33% pret iepriekšējo atskaites gadu. Kompānijas tīrā peļņa sastādīja $1,89 mljrd, lai arī gadu iepriekš čipmeikers fiksēja zaudējumus $1,86 mljrd apjomā.

Investīcijas mākslīgajā intelektā

Analītiskā kompānija International Data Corporation (IDC) prognozē, ka 2018. gadā investīciju apjoms kognitīvo sistēmu un risinājumu mākslīgā intelekta (MI) jomā sastādīs $19,1 mljrd, pieaugot par vairāk kā 54% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2021. gadā šim rādītājam jāsasniedz $52,2 mljrd, bet vidējie gada izaugsmes tempi līdz tam būs 46,2%. IDC eksperti gan samazinājuši tirgus prognozi: 2017. gada septembrī viņi paredzēja, ka investīciju apjoms uz 2021. gadu sasniegs $57,6 mljrd.

Saskaņā ar IDC prognozi, uz 2019. gadu apmēram 40% digitālās transformācijas projektu, kas tiks realizēti organizācijās, izmantos MI serverus, bet uz 2021. gadu 3/4 korporatīvo aplikāciju izmantos MI algoritmus.

Analītiķi sagaida, ka banku sektors, kas pērn atradās līderpozīcijā izdevumu kognitīvajām sistēmām un MI ziņā, šogad pirmo vietu atdos mazumtirdzniecības sektoram. Tirdzniecības kompānijas šajā jomā tērēs $3,4 mljrd, bankas – $3,3 mljrd.

Visbiežāk MI tiks izmantots kvalitātes pārvaldes un rekomendāciju sastādīšanas sistēmās, diagnosticēšanas un ārstniecības sistēmās, automatizētā klientu atbalsta dienestos, automatizētajās izpētes un draudu novēršanas sistēmās, kā arī kiberpārkāpumu analīzē un izmeklēšanā.

Bafets šībrīža investorus uzskata par neprāšiem

Leģendārais investors Vorens Bafets nesen publiski atkārtoja apgalvojumu, ko viņš daudzkārt paudis savās vēstulēs Berkshire Hathaway investoriem: aizņemties naudu akciju iegādei – neprāts.

Lai arī šo tēzi apstrīdēt grūti, realitātē investori tieši ar to nodarbojas: ilgstoši audzis šāda veida parāds, tāpat arī korporācijas aktīvi izlaidušas obligācijas, lai finansētu savu akciju izpirkšanu. Nebūtu nekas slikts, ja korporācijas to darot, izmantotu savu peļņu, taču lauvas tiesā gadījumu tiek likti lietā aizņemtie līdzekļi.

ASV korporatīvā parāda pieaugums kopš finanšu krīzes skaidrojams trīs vārdiem – savu akciju izpirkšana. Korporācijas ir galvenās akciju pircējas Savienotajās Valstīs kopš 2009. gada. Saskaņā ar Chris Wood CLSA aprēķiniem, nefinanšu organizācijas izpirkušas ASV akcijas $3,3 trlj apjomā kopš 2009. gada. SocGen secina, ka visu parādsaistību izlaišana 21. gadsimtā veikta ar mērķi apmaksāt akciju atpakaļiegādi.

Šīs ilgās dzīres turpinājās pie zemām aizdevumu likmēm, taču tagad procentu lielums aug. Bafets brīdina, ka sekas var izrādīties visai nepatīkamas, liekot lietā daiļrunīgu metaforu: “Jūs nekad nezināsiet, kurš peldas kails, iekams neiestāsies bēgums.” Pats Bafets un viņa kompānija pēdējā gada laikā nav veikuši praktiski nekādas investīcijas – šībrīža akciju cenas esot pārlieku sakāpinātas un nevarot būt interesantas.

“Mūsu jaunu, patstāvīgu uzņēmumu meklējumos galvenās kvalitātes, pēc kurām mēs tiecamies, ir stabilas konkurētspējas priekšrocības, prasmīga un augsti kvalitatīva pārvalde, tīro materiālo aktīvu, kas nepieciešami biznesa īstenošanai, augsts ienesīgums, iespējas iekšējai izaugsmei, saglabājot pievilcīgu ienesīgumu, un, visbeidzot, saprātīga pirkuma cena,” savā gadskārtējā vēstulē investoriem raksta Bafets. “Šis pēdējais nosacījums faktiski izrādījās šķērslis praktiski visiem darījumiem, kurus mēs aplūkojām 2017. gadā, jo pieklājīgu, taču nebūt ne iespaidīgu biznesu cenas sasniegušas rekordlīmeni.”

Bafeta kompānijas Berkshire Hathaway bilancē uzkrājies neticams tīras naudas apjoms – €116 mljrd. Investors nezina, kur to ieguldīt, lai arī šo līdzekļu pietiktu, lai iegādātos ļoti daudzas amerikāņu korporācijas, ieskaitot Nike, Starbucks, Netflix, Ford. Interesanti, ka Bafeta noskaņojumu krietni vien sabojāja fakts, ka viņa personiskā bagātība 3 dienu laikā kopš fondu tirgus krituma, kas uz apsvērumu par ASV izvirzītajiem starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem fona aizsākās 26. februārī (S&P500: -3,7% 3 dienu laikā), samazinājās par $3,74 mljrd.

Peugeot palielina peļņu un restrukturizē Opel Vauxhall

Peugeot SA tīrā peļņa 2017. gadā pieaugusi par 12%, sasniedzot €1,93 mljrd pret €1,73 mljrd gadu iepriekš; nodaļas Opel Vauxhall zaudējumi sastādīja €179 mln. Autokoncerna ienākumi palielinājušies par 21%, sasniedzot €65,2 mljrd, ko sekmēja ievērojami pieaugošs noiets Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā; Opel ieņēmumi sastādīja €7,24 mljrd.

Franču autoražotājs iegādājās kompāniju Opel un tās britu apakšnodaļu Vauxhall no General Motors pērnajā augustā – kad amerikāņu koncerns pēc ilgiem zaudējumu gadiem un neveiksmīgiem restrukturizācijas mēģinājumiem atteicās no Eiropas kompānijas.

Rudenī Peugeot nāca klajā ar ambiciozu stratēģiju, kas paredzēja vācu autoražotāja atgriešanos pie pozitīvas bilances. Neraugoties uz operatīvajiem Opel zaudējumiem, plāns sāk uzrādīt rezultātus, apgalvo kompānija.

Izdarot prognozes 2018. gadam, Peugeot paziņojusi, ka sagaida stabilitāti Eiropas tirgū un izaugsmi par 4% Latīņamerikā, par 10% – Krievijā un par 2% – Ķīnā.

British Petroleum ģenerēs peļņu arī pie naftas cenas $50/b

Ražošanas pieauguma un naftas cenu celšanās rezultātā British Petroleum (BP) operatīvās darbības bāzes peļņa 2017. gadā sastādīja $6,2 mljrd pret $2,6 mljrd gadu iepriekš. Britu ogļūdeņražu gigants kļuvis par pirmo Eiropas enerģētikas uzņēmumu, kas 2017. gada 4. ceturksnī atjaunoja savu akciju izpirkšanas procesu. Pērn, pēc tam kad BP palaida 7 jaunas naftas un gāzes ieguves vietas, uzņēmuma ražošanas apjomi pieauguši par 12%, sasniedzot 2,47 mln b diennaktī. Šogad plānots iedarbināt vēl 5 jaunus projektus, tostarp Ēģiptē, Azerbaidžānā, Ziemeļjūrā. Tas BP ļaus palielināt ieguvi uz 2020. gadu par 800 tūkst b/dn.

Parāda attiecība pret uzņēmuma kapitalizāciju salīdzinājumā ar 2017. gada septembra beigām pieaugusi no 26,8% uz 27,4% pērnā gada noslēgumā. 2017. gada beigās tīrais parāds sastādīja $37,8 mljrd salīdzinājumā ar $35,5 mljrd gadu iepriekš – pēc tam, kad uzņēmums šķīrās no $5,4 mljrd saistībā ar 2010. gada sprādzienu uz Deepwater Horizon.

Uzņēmuma finanšu direktors Braiens Gilvarijs paziņojis, ka BP 2018. gadā spēs ģenerēt peļņu pie naftas cenas $50/b. Lai arī melnā zelta cenas šī gada sākumā sasniedza maksimumus pēdējo 3 gadu laikā, Gilvarijs sagaida, ka gada beigās tās noslīdēs diapazonā $50-55/b.

Airbus panākusi vienošanās par A380 un militārās transportlidmašīnas piegādēm

Airbus akcijas 2017. gadā demonstrējušas visiespaidīgāko izaugsmi kopš 2012. gada. Aviobūves korporācijas koriģētā EBIT peļņa pērn pieauga par 8%, sasniedzot €4,25 mljrd; analītiķi caurmērā prognozēja €3,99 mljrd lielu peļņu. Airbus ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 0,3%, sasniedzot €66,8 mljrd; gada dividendes palielinātas par 11% uz €1,50 par akciju. Saskaņā ar korporācijas sniegto informāciju, 2018. gadā koriģētajai EBIT jāpieaug par 20% pie piegāžu mērķrādītāju sasniegšanas nosacījuma.

Aviobūves giganta akcijas uzreiz kāpa par 10%, tiklīdz Airbus pārliecināja investorus, ka spēs pārsniegt pērngada piegāžu apjomus un uzbūvēt 800 lidmašīnas, “ja dzinēju piegādātāji izpildīs saistības”. Problēmas ar dzinējiem palēnināja korporācijas vispārdotākās lidmašīnas A320neo ražošanu. Airbus grūtības ar šo šaurfizelāžas lidmašīnu un militāro transportlidmašīnu A400M brīžiem aizēnoja priekšrocības, ko sniedza komerclaineru noieta iespaidīgais pieaugums.

Februāra sākumā korporācija ar 7 pircēj valstīm noslēdza iepriekšēju vienošanos, kas virzīta uz militārās transportlidmašīnas programmas restartu pēc vairākiem līdzekļu pārtēriņa gadiem.

Janvārī AAE aviokompānija Emirates veica lielu flagmaņ lidmašīnu Airbus A380 pasūtījumu, kas pagarinās šo laineru programmu, iespējams, pat līdz 2029. gadam. Agrāk Eiropas aviobūves koncerns pieļāva iespēju pārtraukt A380 ražošanu vājā pieprasījuma pēc pasaulē lielākās pasažieru lidmašīnas dēļ. Dubaijā bāzētā Emirates, kas kļuvusi par lielāko A380 pasūtītāju, parakstīja vienošanos par 20 divu klāju un četru dzinēju pasažieru lidmašīnu pirkšanu ar iespējamību iegādāties vēl 16 šādus lainerus. Pasūtījuma kopvērtība sastāda $16 mljrd.

Novaturas akcijas iekļautas oficiālajā sarakstā

Ar 21. martu tūrisma operatora Novaturas akcijas iekļautas biržas Nasdaq Vilnius Baltijas oficiālajā sarakstā. Baltijas tūrisma sektorā vadošajās pozīcijās esošā uzņēmuma vērtspapīru kotācija tirdzniecības platformā uzsākta pēc Novaturas akciju IPO investoriem Lietuvas, Igaunijas, Polijas tirgos; kopējais izvietoto papīru skaits – 2 104 648.

Novaturas lielākais pārdošanas kanāls ir ceļojumu aģentūras; operators strādā ar vairāk kā 400 aģentūrām, tostarp ar visām lielākajām Baltijā un vairāk kā 60 – Baltkrievijā. Internetā tiek realizēta apmēram piektdaļa no kopējā ceļojumu apjoma. Novaturas apgrozījuma pieaugums šobrīd varētu saglabāties 35-40% diapazonā, paudis Leonīds Močeņovs, uzņēmuma direktors.

Theranos: gūt simtiem miljonu lielas investīcijas, neuzrādot rezultātus

Tiklīdz Elizabete Holmsa paziņoja, ka izgudrojusi tehnoloģiju, kas ļauj no vienas asins piles gūt 240 analīžu veidu rezultātus, plašsaziņas līdzekļi bezmaz juka prātā. Lai īstenotu šo revolūciju medicīnas pasaulē, viņai uzreiz izdevās gūt sabiedrotā – Stenfordas universitātes profesora Čeninga Robertsona atbalstu. Šī partnerība savienojumā ar aizraujošu ideju un Holmsas entuziasmu palīdzēja kompānijas vadībā iesaistīt slavenas personas, tostarp bijušos valsts sekretārus Henriju Kisindžeru un Džordžu Šulcu. Žurnālisti Holmsu nokristīja par “Stīvu Džobsu svārkos”.

Savdabīgi, ka savas darbības laikā Theranos ne reizi neatskaitījās par savas darbības rezultātiem. Kompānijas investori par tās darbību nezināja vairāk kā žurnālu lasītāji. 2013. gadā kompānija pārgāja no teorijas pie prakses, sākot pārdot savu izgudroto ierīci Edison aptieku tīklā, un ārsti ķērās pie tās uzrādīto rezultātu izmantošanas pacientu diagnosticēšanā.

Tas, kā strādā Edison, cik analīžu veikts ar ierīces palīdzību un cik precīzi ir rezultāti, cik daudz Theranos ir klientu un kāda ir kompānijas peļņa, tika pasludināts par “komerciālo noslēpumu”. Būtībā investori visu laiku ieguldīja līdzekļus – kopumā vairāk kā $700 mln – kompānijas paštēlā, jo par rezultātiem neko nezināja. Theranos piedāvātā tehnoloģija tika pasludināta par “galvu reibinošu” – vismaz tā par to rakstīja 2014. gadā.

Theranos kļuva par ārkārtīgi cienījamu degunradzi, kura vērtība bez publiskā piedāvājuma izteikšanas pārsniedza $9 mljrd. Tomēr 2015. gada oktobrī The Wall Street Journal sāka apšaubīt revolucionāro asins analīžu metodi. Noskaidrojās nepatīkama patiesība: ar Edison, kas izmantoja vienu asins pilienu, bija iespējams veikt tikai 15 analīzes izziņoto 240 vietā. Lai gūtu pārējos datus, Theranos izmantoja parastas iekārtas, kas tika īrētas no slimnīcām – tātad daudzos gadījumos asinis nācās ņemt no vēnas, nevis no pirksta.

Negaidot aicinājumus uz tiesu, kompānija paziņoja, ka atsauc daudzus gadus veikto analīžu – to bija desmitiem tūkstošu – rezultātus. Šajā laikā jau desmitiem pacientu, balstoties uz Theranos analīzēm, bija nozīmēts nepareizs ārstēšanas kurss.

Walgreens Boots Alliance, kura atvēra 40 Theranos centrus veikalu tīklā Arizona, pilnībā pārtrauca attiecības ar Holmsas uzņēmumu. Kompānijas tīrā vērtība patlaban ir faktiski nulle, tā ir izgājusi jo biznesa un atlaidusi 340 darbiniekus. Nav pamata uzskatīt, ka kompānijas tehnoloģijām būtu kāda reāla vērtība.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija nesen izvirzījusi apsūdzību Elizabetei Holmsai un bijušajam Theranos prezidentam Ramešam Balvani par “veiklu ilggadīgu krāpšanos”.

“Theranos vadītāji Holmsa un Balvani izdarījuši daudz melīgu un maldinošu paziņojumu prezentācijās investoriem, kompānijas produkcijas demonstrācijās, kā arī publikācijās plašsaziņas līdzekļos, uz kā pamata viņi piespieda investoriem noticēt, ka kompānijas galvenais produkts – portatīvas ierīces asins analīzēm – spēj veikt pilnvērtīgas asins analīzes,” rezumē ASV Vērtspapīru un biržu komisija savā paziņojumā.

Publiskās kompānijas atklāj darba apmaksas atšķirība

ASV publiskās kompānijas pirmo reizi sākušas atklāt informāciju par vidējā līmeņa darbinieku un top menedžeru apmaksas attiecībām.

Kompānijā Humana, kas specializējas medicīniskās apdrošināšanas jomā, galvenais izpilddirektors nopelna 344 reizes vairāk nekā aritmētiski vidējais darbinieks, kura alga sastāda $57 tūkst gadā. Uzņēmumā Whirlpool vidusmēra darbinieks saņem $20 tūkst gadā, kamēr CEO 356 reizes vairāk – ap $7 mln. Maksimālā attiecība atklājusies naftas kompānijā Marathon Peteoleum, kuras direktors nopelnīja $19,7 mln jeb 935 reizes vairāk, nekā mediānas darbinieks.

Līdz šim atskatījušās ap 100 kompānijas no 4 tūkstošiem, kuras pakļautas jaunajai normai. Iepriekš ASV publiskajām kompānijām bija jāatklāj tikai top menedžmenta atalgojuma summas.

Jauno prasību ietver 2010. gada Doda-Frenka likums, kas paaugstināja prasības pret banku kapitālu, aizliedza finanšu institūcijām savās interesēs darboties finanšu tirgos, tāpat likums noteica sistēmveidojošo banku bankrotēšanas kārtību, jaunas normas uzraudzības, korporatīvās pārvaldības un informācijas atklāšanas jomā. Tomēr tikai 2015. gadā prasība par algu attiecību atklāšanu tika fiksēta kā obligāti ievērojama norma.

Viedtālruņu vienību noiets sāk stagnēt, apgrozījums uzstāda rekordu

Globālā viedtālruņu tirgus izaugsme samazinājusies līdz minimumam. Saskaņā ar Startegy Analytics prognozēm, 2018. gadā viedtālruņu piegādes globālā līmenī pieaugs tikai par 0,8%; arī pērn tempi bija nelieli – 1,3%. Starp galvenajām tirgus problēmām eksperti ierindo viedtālruņu ekspluatācijas ilguma palielināšanos, cenu pieaugumu, nozares konsolidāciju, pieprasījuma piesātināšanos ASV un Ķīnas tirgos, kā arī ekonomisko nenoteiktību pasaulē.

Strategy Analytics sagaida, ka Apple, Nokia un daži ķīniešu ražotāji, ieskaitot Huawei un Xiaomi, demonstrēs viedtālruņu noieta izaugsmi līdz 2019. gadam, pateicoties plašajam LTE produktu, kas paredzēti dažādiem segmentiem, portfelim.

Saskaņā ar Gartner analītiķu novērtējumu, vēsturē pirmais kritums noticis 2017. gada 4. ceturksnī. Šajā periodā ražotāji un viņu partneri pārdeva pavisam 408 mln viedtālruņu, kas ir par 5,6% mazāk, nekā attiecīgā iepriekšējā gada periodā. Kopumā 2017. gadā tirgus apjoms pieauga par 2,7%, pārsniedzot 1,5 mljrd vienību.

Gartner pētījumu nodaļas direktors Anšuls Gupta uzskata, ka viens no galvenajiem pieprasījuma pēc viedtālruņiem stagnēšanas iemesliem ir ierīču izmantošanas termiņa pagarināšanās, ko izraisījis inovatīvu modeļu trūkums.

Strategy Analytics aprēķini liecina, ka 2017. gada oktobrī-decembrī pasaulē tikuši pārdoti viedtālruņi par kopējo summu, kas pārsniedz $120 mljrd – šis ir augstākais rādītājs vēsturē. Gada griezumā tirgus apjoms absolūtā izteiksmē audzis par 8%, turklāt realizēto vienību vidējā cena augusi straujāk – pret 2016. gada pēdējiem trim mēnešiem par 18% jeb no $255 uz $300.

Pie analoģiska slēdziena nonākusi arī International Data Corporation: viedtālruņu vienību globālās piegādes 2017. gadā samazinājušās par 0,5%, uzrādot negatīvu dinamiku pirmoreiz kopš šo ierīču parādīšanās. Pavisam kompānijas 2017. gadā pārdevušas 1,46 mljrd viedtālruņu, no tiem ar Android platformu – 85,1%, ar iOS – 14,8%.

IDC eksperti šogad sagaida nelielu piegāžu pieaugumu un prognozē, ka vidējie tirgus izaugsmes tempi 2017.-2022. gadā sastādīs 2,8% un ka 2022. gadā tiks realizēti 1,68 mljrd viedtālruņu. “Mēs visi zinājām, ka šāds gads pienāks,” konstatēts IDC ziņojumā. “Ķīnā visu pārdoto viedtālruņu skaits 2017. gadā samazinājās par 5%, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā noiets mazinājās par 3,5%, bet ASV rādītājs gada izteiksmē saglabājās nemainīgs.”

Nozīmīgāko gaidāmo tendenču vidū eksperti izceļ 5G tīklu parādīšanos. Pēc IDC prognozēm, pirmie viedtālruņi, kas izmantos šo tehnoloģiju, tirgū parādīsies 2019. gadā, bet 2022. gadā to īpatsvars tirgū sasniegs 19%.