Pasaules bankas prognozes un bažas

Lielie dati maina priekšstatus par investīcijām

Datu apkopošana – vismazāk pievilcīgākā un pamanāmākā ekonomikas joma – vienlaikus ir arī viens no svarīgākajiem tās elementiem. Ekonomikas zinātnē ir diezgan daudz sarežģītu, uz pieņēmumiem balstītu teoriju, kuras izrādās melīgas, tiklīdz kāds, nežēlojot laiku, savāc relevantus datus.

Par spilgtu informācijas apkopošanas vērtīguma piemēru var kalpot 2017. gada nogalē pabeigtais pētījums par ienesīgumu galvenajās aktīvu klasēs 16 attīstītajās ekonomikās laikā no 1870. līdz 2015. gadam. Šis fundamentālais darbs ir lielisks pamats turpmākiem pētījumiem un jauns, spēcīgs arguments visaktuālākajās ekonomistu diskusijās.

Ienesīguma likmes atkarīgas no tā, kā kompānijas un mājsaimniecības iztēlojas nākotnes attīstību, vienlaikus ietekmējot to priekšstatus. Tomēr līdz šim nebija pietiekami daudz datu par dažādu aktīvu ilgtermiņa peļņu.

Pētījums, kas ticis publicēts kā Nacionālā Ekonomisko pētījumu biroja (NBER) darba dokuments, aizpilda lielu daudzumu “balto plankumu”. Attiecībā uz katru no 16 ekonomikām tika izveidotas ilgtermiņa sērijas, kas demonstrēja ikgadējo ienesīguma likmi. Tika ņemti vērā investīciju ienākumi – tādi kā dividendes un kapitāla pieaugums, atrēķinot inflāciju valsts obligācijām un īstermiņa parādsaistībām, akcijām un nekustamajam īpašumam. Šis ir pirmais pētījums, kurā apkopots maksimāls informācijas daudzums par tik lielu valstu skaitu tik garā laika nogrieznī.

Autori secināja, ka ļoti ilgā laika periodā tieši dzīvojamās platības, bet nevis akcijas ļauj gūt labāku ienesīgumu: abi aktīvu veidi vidēji deva caurmērā 7% gada peļņu 148 gadu periodā, tomēr akciju ienesīgums izrādījās ievērojami volatīlāks.

Līdztekus izdarītajiem pamat secinājumiem, pētījums palīdz atbildēt uz virkni aktuālu ekonomiskas dabas jautājumu. Viens no tiem – aizdevuma likmju pazemināšanas tēma. Likmju krišanās dažās pēdējās desmitgadēs raisa trauksmes sajūtu ekonomistos, kuri uzskata, ka tādējādi tiek palēnināta izaugsme. Tomēr ilgtermiņa dati liecina, ka augsta valsts parāda ienesīguma likme, kas tika novērota 1980-ajos, bijusi anomālija. Reālais obligāciju un īstermiņa parādsaistību ienesīgums parasti ir relatīvi zems un var būt pat negatīvs ilgstošā laika periodā. Tādējādi likmju pazemināšana pēdējos gados uzskatāma par atgriešanos pie normas.

Tas savukārt norāda uz to, ka centrobankas, kas cer “normalizēt” procentu likmes, var sadurties ar nepatīkamu pārsteigumu. Tāpat zema ienesīguma likme nozīmē, ka ar valsts parāda nastu vieglāk tikt galā, nekā pieņemts uzskatīt, un, iespējams, vērts aktīvāk izmantot valsts aizņēmumus ekonomisko grūtību periodos.

Tajā pašā laikā zema valsts parāda ienesīguma likme nepavisam nenozīmē, ka pasaule iesoļo “sekulārās stagnācijas” jeb hroniskas lēnas izaugsmes periodā. Pagātnē zemas likmes bijušas gan tautsaimniecību straujas izaugsmes (piemēram, 1950-ajos un 1960-ajos), gan arī stagnācijas (piemēram, pēdējā laikā) fons.

Pētījumā paustais ļauj nākt pie secinājuma, ka relevanti dati nozīmīgi spēj mainīt izpratni par to, kā darbojas ekonomika.

Šveices centrobanka pelna vairāk kā Apple un Berkshire Hathaway

Lai novērstu Šveices franka kursa strauju paaugstināšanos, šīs zemes Nacionālā banka (Schweizerische Nationalbank, SNB) valūtu pēc tās nodrukāšanas iepludina starptautiskajā tirgū. Par ārzemju valūtu, kas tiek iegūta pret frankiem, tiek iegādātas obligācijas un – galvenokārt – akcijas.

Lai arī sen zināms, ka SNB līdztekus Japānas bankai pērk akcijas un ETF atklātā tirgū, vispārsteidzošākais SNB jaunajā atskaitē izrādās tas, ka banka 2017. gadā guvusi $55 mljrd peļņu, kas līdzinās 8% no Šveices IKP.

Kā atzīmē The Wall Street Journal, šī summa pārsniegusi tādu gigantisku zīmolu kā Apple, JPMorgan Chase vai Berkshire Hathaway gada peļņu. Vēl viens salīdzinājums: pēdējā laikā FRS gada peļņa sastāda ap $100 mljrd. SNB strādā ap 800 cilvēku, tās priekšsēdētājs ir viens no vislabāk apmaksātajiem centrobanku vadītājiem, kurš nopelna apmēram $1 mln gadā. SNB ir viena no nedaudzajām centrobankām, kuras akcijas kotējas biržā; pērn to vērtība gandrīz divkāršojās.

Šveices centrobanka jaunajā atskaitē vēsta, ka valūtas intervences laikā tā uzkrājusi 760 mljrd franku ārzemju obligācijās un akcijās – īpaši Eiropas parādu krīzes laikā, kad intensīvi tika drukāti franki, par kuriem SNB iegādājās ārzemju aktīvus to kursa izaugsmes noturēšanai.

“Šveice 2017. gadā kļuva daudz bagātāka, pateicoties tam, ka tās centrobanka darbojās liela naudas menedžera lomā ar portfeli, kurā atradās ārvalstu akcijas un obligācijas $800 mljrd apjomā,” konstatē The Wall Street Journal. Šajā portfelī 3. ceturkšņa beigās cita starp atradās Apple akcijas par $3 mljrd un Facebook akcijas par $1,5 mljrd.

Kā ar peļņu rīkojas SNB, ko var dēvēt arī par hedžfondu? Kamēr tādas centrobankas kā FRS lielāko daļu gūtās peļņas nodod savām valdībām, līdz 2020. gadam noslēgtā vienošanās paredz, ka maksimālā summa, ko SNB var nodot Šveices federālajam un reģionālajam budžetam, sastāda 2 mljrd franku gadā.

SNB pēdējo mēnešu laikā visvairāk iegādātās akcijas: Apple, Alphabet, Microsoft, Facebook, Amazon, Johnson & Johnson, ExxonMobil, AT&T, Procter and Gamble, Pfizer, Verizon, Chevron, VISA, General Electric, United Healthgroup.

Vislielākie kapitālieguldījumi: Samsung

Samsung Electronics pērn izrādījās tā publiskā kompānija, kas veikusi vislielākos kapitālieguldījumus. Ja agrāk ražošanas sektora līderi kapitāla ieguldītāju sarakstos pārstāvēja tādas nozares kā autobūve vai izejvielu ieguve, tad tagad vadošajās pozīcijās izvirzās tehnoloģiskās un telekomunikāciju korporācijas.

Samsung Electronics izdevumi celtniecībai un pusvadītāju, televizoru, viedtālruņu un citu produktu ražošanas paplašināšanai 2017. gadā, pēc S&P Global Market Intelligence datiem, sastādīja $44 mljrd. Tas ir vairāk nekā Royal Dutch Shell un ExxonMobil, kas tradicionāli atradušās vislielāko investoru starpā, kapitālieguldījumi, saskaitīti kopā. Ogļūdeņražu ieguves kompānijas tikai nesen un uzmanīgi sākušas palielināt izdevumus – uzskatot, ka melnā zelta cenu lejupslīde beigusies. Barclays, balstoties uz 200 kompāniju izpēti, lēš, ka globālajiem kapitālieguldījumiem naftas un gāzes nozarē pērn vajadzēja pieaugt par 7%, turklāt investīcijas kāpināja galvenokārt ASV kontinentālās naftas ieguvēji; 2018. gadā Barclays sagaida šīs nozares kapitālieguldījumu pieaugumu par 4%.

Atstarpe starp Samsung Electronics un šajā sarakstā otrajā vietā esošo ķīniešu Petrochina sastādīja $15 mljrd. Samsung Electronics produkti ieņem nozīmīgu vietu daudzu ražotāju virsvērtības ķēdēs. Piemēram, Dienvidkorejas čebola komponentes tiek izmantotas Apple, Dell Technologies, HP, Sony viedtālruņos, datoros un televizoros. “Samsung nav citas izejas, kā vien investēt šādos apjomos, lai aizsargātu un palielinātu savu tirgus daļu,” komentē Avrils Vū, DRAMeXchange pētījumu direktors. Bez tam Dienvidkorejas korporācija ražo savus produktus: viedtālruņus, planšetes, televizorus, sadzīves tehniku. Samsung Electronics paziņojusi, ka tās operatīvās peļņas prognoze 2017. gada 4. ceturksnī sastādījusi 15,1 trlj vonu jeb $14,1 mljrd. Peļņas apjoma ziņā kompānijai šis ir jau trešais rekordceturksnis pēc kārtas.

Līdz 2017. gadam korporatīvie kapitālieguldījumi pasaulē samazinājās 4 gadus pēc kārtas, taču paātrinoties ekonomikai, kompānijas gatavas tos kāpināt, atzīmē Goldman Sachs analītiķi, kas tuvākajos 3 gados sagaida šādu investīciju pieaugumu caurmērā par 3,2% gadā. Saskaņā ar analītiķu novērtējumu, visintensīvāk kapitālieguldījumus palielinās tehnoloģiskās kompānijas – par 10,5% gadā no 2017. līdz 2020. gadam.

Daļēji šo izaugsmi noteiks internetam pieslēdzamo ierīču izplatīšanās – nepieciešams saražot lielu daudzumu mikrokomponenšu. Pēc Radživa Bisvasa, IHS Markit ekonomista, vērtējuma, 2025. gadā šādu ierīču skaits sasniegs 73 mljrd. Līdztekus tam tradicionālās nozares aktīvi modernizē un automatizē operācijas. Savukārt mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībai nepieciešams būvēt lielus datu centrus ar milzīgām skaitļošanas jaudām un lielu daudzumu mikroshēmu. “Parasti mēs uzskatām: jo lielāks, jo dārgāks. Tomēr tehnoloģiskajā pasaulē ir daudz ļoti, ļoti mazu, taču dārgi maksājošu lietu,” komentē Henrihs Grīvs, biznesa skolas INSEAD profesors.

Globālo kapitālieguldījumu līderu saraksta augšgalā atrodas arī ASV telekomunikāciju giganti AT&T un Verizon Communications, kā arī telekomunikāciju iekārtu datu ātrraides sistēmu ražotāja Arris.

Airbus un Boeing sacensība

Veiksmīga kontraktu sērija 2017. gada beigās palīdzēja Eiropas avio būves gigantam Airbus apsteigt amerikāņu Boeing ikgadējā pasažieru lidmašīnu pasūtījumu sacensībā. Airbus paziņojis, ka, ņemot vērā anulētās vienošanās, tas saņēmis pasūtījumus uz 1109 lidmašīnām; Boeing pērn slēdza vienošanās par 912 laineru izgatavošanu. Džons Līhijs, Airbus realizācijas direktors, paziņojis, ka gan šaurās, gan platās fizelāžas laineru segmentā koncerns atradies līderpozīcijās septiņus no pēdējiem 10 gadiem.

718 Airbus lidmašīnas tika piegādātas pasūtītājiem 2017. gadā; realizēto vienību skaits audzis piekto gadu pēc kārtas. Boeing pērn iekaroja pasaulē lielākā laineru ražotāja pozīciju; pasūtītājiem piegādāto vienību skaits sasniedza rekordu – 763 lidmašīnas.

Līdztekus tam Airbus pirmoreiz publiski paudis šaubas par A380 nākotni, paziņojot, ka koncerna flagmaņlidmašīnu ražošana var tikt pārtraukta, ja tas nesaņems pasūtījumus no Emirates. Šī ir vienīgā aviokompānija, kas var iepirkt pietiekamu skaitu šo laineru, lai saglabātu programmu, paziņoja Līhijs. Emirates, lielākais A380 operators, novembrī atteicās iegādāties 36 lidmašīnas, kas raisīja šaubas par attiecīgās Airbus programmas nākotni. Airbus paziņojis, ka uzbūvēs 12 A380 lidmašīnas 2018. gadā un vēl 8 – 2019. gadā. Eiropas koncerns atzīmējis, ka 6 laineri gadā ir minimālais lidmašīnu skaits, ko tas gatavs ražot. 2017. gadā tika izlaisti 15 A380 laineri.

Abiem konkurējošajiem uzņēmumiem – Airbus un Boeing – pasažieru lidmašīnas nav vienīgais produkcijas veids. ASV korporācijas sastāvā līdztekus civilās produkcijas nodaļai Commercial Airplanes eksistē arī Boeing Integrated Defence Systems, kas nodarbojas ar militāras nozīmes un kosmosa tehnikas ražošanu. Boeing aizsardzības rakstura produkcijas noiets 2016. gadā sastādīja $29,5 mljrd, tās īpatsvars koncerna kopējā realizācijas apjomā – 31%. Savukārt Airbus aizpērn realizēja militāru produkciju $12,5 mljrd apjomā, kuras īpatsvars kopējos ieņēmumos sastādīja 17%.

IBM: ieņēmumu pieaugums pirmoreiz 23 ceturkšņu laikā

Lielākā datorpakalpojumu piegādātāja pasaulē International Business Machines (IBM) 2017. gada oktobrī-decembrī pirmo reizi 23 ceturkšņu periodā palielinājusi savus ienākumus, vienlaikus uzrādot tīros zaudējumus $1,05 mljrd apmērā jeb $1,14 uz akciju salīdzinājumā ar tīro peļņu $4,5 mljrd jeb $4,72 uz akciju analoģiskā 2016. gada periodā. IBM koriģētā peļņa, neņemot vērā vienreizējus izdevumus $5,5 mljrd apmērā, kas saistīti ar ASV nodokļu reformu, izrādījās $5,18 uz akciju, kamēr analītiķu prognoze bija $5,17 uz vērtspapīru.

Ieņēmumi salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada periodu pieauguši par 3,6% no $21,77 mljrd uz $22,54 mljrd. Pirms tam datorpakalpojumu piegādātāja ienākumu pieaugumu gada izteiksmē pēdējoreiz fiksēja 2012. gada 1. ceturksnī. IBM ieņēmumi no mākoņu pakalpojumiem un platformām pērnā gada 4. ceturksnī palielinājās par 30%, sasniedzot $5,5 mljrd.

2018. gadā kompānija sagaida stabilus ienākumu un rentabluma rādītājus. Kompānijas jaunais finanšu direktors Džeimss Kerano uzskatīja par svarīgu piemetināt: “2018. gadā nodokļi būs negatīvs faktors.” Pēc Kerano vārdiem, šogad IBM saglabās augstus investīciju tempus un paplašinās aktivitātes tādos lielus ienākumus nesošos virzienos kā mākoņu un mobilie pakalpojumi, kiberdrošība un datu analītiskā apstrāde.

Kompānijas kapitalizācija pēdējo 12 mēnešu laikā praktiski nav mainījusies, pārsniedzot $156 mljrd. Šajā pat laika posmā indekss S&P 500 pieaudzis par 23,6%.

3 iespējamie kompāniju kritieni

Lai arī fondu tirgos valda eiforija, vērts pievērst uzmanību dažām labi pazīstamām kompānijām, kurām šis gads tomēr var izrādīties kritisks.

  • TIDEWATER. 2017. gads izrādījās labs, tomēr ne pats labākais naftas nozares uzņēmumiem. Rezultātā tādas gigantiskas ogļūdeņražu kompānijas kā ExxonMobil vai Chesapeake Energy īstenojušas iespaidīgus izdevumu mazināšanas pasākumus.

Peldošās urbšanas platformas apkalpojošo kuģu īpašniece Tidewater 2017. gadā iesoļoja, optimisma pārņemta: tās akciju vērtība 7 nedēļu laikā kopš ASV prezidenta ievēlēšanas pieauga trīskārt. Tomēr savā finanšu atskaitē februārī kompānija brīdināja par iespējamu restrukturizāciju. Maijā Tidewater, lai paglābtu sevi un akcionārus, izsludināja bankrotu. Patlaban bankrota procedūra atlikta, lai būtu iespēja pārskatīt rādītājus un apgalvot, ka kompānijas vērtība pārsniedz summu, ko tā parādā kreditoriem. Tomēr pie patlabanējām naftas cenām vidēja termiņa prognoze uzņēmumam diez vai būs pozitīva. Tas var izrādīties pietiekami, lai kreditori pārņemtu kontroli pār visiem Tidewater aktīviem, kurus viņi visdrīzāk gribēs pārdot. Un tas nozīmētu kompānijas beigas.

  • TIFFANY & CO. Izteikums, ka kompānija nonākusi uz bojāejas sliekšņa, skan pārlieku dramatiski, tomēr pasaulslavenais juvelierizstrādājumu zīmols patiesi sadūries ar nopietnām grūtībām. Ģenerāldirektora Frederika Kumenāla strauja paiešana malā 2017. gada februārī samazināja Tiffany & Co akciju vērtību, neraugoties pat uz Lēdijas Gāgas iesaistīšanos reklāmas kampaņā. Kompānija visiem spēkiem cenšas novecojušos beibibumerus aizstāt ar daudz jaunākiem pircējiem, tomēr tās projekti vairs nepiesaista modes noteicēju uzmanību.

Tiffany & Co joprojām pārlieku izteikti fokusējusies uz to, lai piesaistītu “suvenīru pircējus”, kuru lielāko daļu sastāda vīrieši – viņi iegādājas dāvanas savām laulātajām draudzenēm un mīļākajām -, bet ne lai kļūtu par neatvairāmu magnētu sievietēm, kuras ar rotaslietām aplaimo pašas sevi: tieši šīs juvelierizstrādājumu patērētāju kategorijas īpatsvars pieaug.

  • HARLEY DAVIDSON. Mileniāļi nebūt neinteresējas par motocikliem tik ļoti, cik viņu vecāki. Alliance Bernstein pazeminājusi savu Harley Davidson novērtējumu, rezumējot, ka “kompānijas izaugsme 2017. gadā atradās negatīvajā teritorijā un šajā teritorijā paliks vismaz turpmākos 5 gadus”. Arvien vairāk sāk šķist, ka jaunā paaudze neuzlūko motociklus kā hobiju vai pārvietošanās veidu.


Netflix: virs $100 mljrd atzīmes

Pasaulē lielākais straumēšanas serviss pērngada 4. ceturksnī palielinājis abonentu bāzi par 8,3 mln, pārspējot savas (6,3 mln) un analītiķu prognozes (6,37 mln). Netflix tīrā peļņa atskaites periodā sastādīja $185,5 mln jeb $0,41 uz akciju, salīdzinājumā ar $67 mln jeb $0,15 uz papīru analoģiskā laikposmā pērn. Ieņēmumu apjoms sasniedzis $3,29 mljrd pret $2,48 mljrd pērnajā oktobrī-decembrī.

2017. gadā kopumā kompānijas gūtā peļņa sastāda $559 mln pret $187 mln gadu iepriekš. Netflix ieņēmumi attiecīgi pieauguši uz $11,7 mljrd pret $8,6 mljrd 2016. gadā.

Sadarbības pārtraukšana ar aktieri Kevinu Speisiju, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu uzmākšanos, straumēšanas servisam izmaksājusi $39 mln, ziņo CNBC, balstoties uz informētiem avotiem. Zaudējumi saistīti ar lēmumu ierobežot seriālu Karšu namiņš ar 6 sezonu ietvaru, kā arī atteikšanos demonstrēt filmu Gors, kurā Speisijs atveido galveno lomu. Oficiāli Netflix 4. ceturkšņa atskaitē ziņoja par neparedzētiem izdevumiem $39 mln apmērā, necenšoties sniegt detaļas.

Kompānijas direktoru padomei pievienojies Rūdolfs Belmers, bijušais franču Canal+ Group izpilddirektors un patlabanējais telekomunikāciju kompānijas Eutelsat Communications ģenerāldirektors.

Netflix kapitalizācija pēdējos 12 mēnešos pieaugusi par 63%, pārsniedzot $100 mljrd atzīmi.

Kādas kompānijas dzīvo ilgu mūžu

80% kompāniju, kas dibinātas pirms 1980. gada, nav izdzīvojušas; pēc 5 gadiem izzudīs vēl 17%. Dārtmutas koledžas profesors Vidžajs Govindaradžans kopā ar kolēģi Anupu Šrivastavu nolēma rūpīgi izpētīt dzīves ilgumu 29 688 kompānijām, kuru akcijas kotējušās ASV fondu tirgū no 1960. līdz 2009. gadam. Secinājums: firmas, kuras iegājušas tirgū līdz 1970. gadam, 92% gadījumu eksistēja vēl vismaz 5 gadus; to kompāniju vidū, kas tirgū parādījās no 2000. līdz 2009. gadam, attiecīgais rādītājs noslīdējis līdz 63%.

Dārtmutas zinātnieki noteica arī visātrāk sagrūstošo kompāniju tipus. “Nāves līkne traucas augšup ne tādēļ, ka vecās firmas izzūd arvien biežāk, bet gan tādēļ, ka jaunienācējas nenodzīvo pat dažus gadus,” konstatē Govindaradžans.

Zinātnieki rūpīgi iedziļinājās finanšu dokumentos, lai izpētītu, kā kompānijas, kas iegājušas tirgū dažādos laika periodos, tērējušas līdzekļus materiālajiem aktīviem (fabrikas un iekārtas) un kā – nemateriālajiem (personāls, pētījumi, intelektuālais īpašums). Viņi atklāja, ka sākot ar 2000. gadu, firmu izdevumos nemateriālo aktīvu īpatsvars caurmērā pieaudzis divkārt, kamēr ieguldījumi materiālajos aktīvos proporcionāli mazinājušies.

“Parādīšanās laika ziņā mums daudz tuvākas firmas izmanto biznesa modeļus, kas paredz ātrāku aktivizēšanos un ātru distribūciju – piemēram, digitālos pakalpojumus. Kompānijām, kas “izriet no idejām”, atšķirībā no “ražotājiem”, nav vajadzīga dārgi izmaksājoša infrastruktūra – rūpnīcas, noliktavas, piegādes,” secina Govindaradžans. Tomēr šis aspekts var nospēlēt pret jaunākām kompānijām: “Mūsdienu firmas ir ātras un elastīgas. Tomēr bez nepārtrauktas atjaunošanās to dienas ir skaitītas.”

Pesimisms skaidrojams vienkārši: salīdzinājumā ar kompāniju, kurai pieder fabrika, produkts un piegādes ķēde, digitālo biznesu daudz vienkāršāk nokopēt. Pavisam nesen visi sāka izmantot aplikāciju Evernote datu organizēšanai; šodien analoģisku pakalpojumu piedāvā Microsoft OneNote, Google Keep, Simplenote un citas aplikācijas. Vai atceraties, ka kompānija Dropbox kādreiz pirmā piedāvāja datu glabāšanu mākoņos? Tās pamatfunkcijas uzreiz nokopēja Microsoft, Apple, Amazon un Google. “Arvien nācies rēķināties ar radošas sagraušanas faktoru, tomēr fiziskajā pasaulē tā iedarbības cikli ir garāki,” atzīmē Govindaradžans, “bet IKT sektoros cikli aizvien vairāk saīsinās.”

Kā lauzt trendu un paildzināt kompānijas mūžu? Zinātnieki piedāvā trīs stratēģijas. Pirmkārt, būtisks ir fizisko un IKT produktu apvienojums: šajā gadījumā konkurenti nevarēs, vienkārši noalgojot programmētājus, ātri izveidot analoģisku servisu. Šāda hibrīdbiznesa piemērs ir Tesla, kas uzkrājusi milzīgu akumulatoru un automobiļu ražošanas pieredzi, vai Amazon, kuru no konkurentiem pasargā milzīgs noliktavu tīkls.

Otrkārt, labi strādā biznesa modeļi ar iespaidīgu tīmekļa efektu. Miljards lietotāju ir Facebook izšķirošā konkurences priekšrocība: ja vēlies pāriet uz citu platformu, tad ved uz to līdzi visus draugus un atjauno uzkrāto kontentu, ko nevienam negribas darīt. Treškārt, bez pastāvīgām inovācijām neizdzīvot.

Pētījuma rezultāti investoriem var likt pārdomāt attieksmi pret kompānijām, kas orientētas uz īstermiņa perspektīvu. “Runā, ka spiedienu uz tām izdara Volstrīta, tomēr patiesībā biržai tīk veselīgs līdzsvars starp īstermiņa un ilgtermiņa plānošanu,” spriež Govindaradžans. “Ja netiek domāts par rītdienu, tad šī rītdiena kompānijai var vienkārši nepienākt.”