Pasaules bankas prognozes un bažas

Pasaules banka (PB) paaugstinājusi globālās izaugsmes prognozes 2018. gadam. Vienlaikus eksperti brīdina, ka demogrāfiskie faktori, investīciju nepietiekamība, produktivitātes izaugsmes palēnināšanās un naudas un kredīta politikas stingrināšanās turpmāk palēninās pasaules IKP pieaugumu.

Apstrādājošās rūpniecības, investīciju un tirdzniecības atgūšanās sekmēs pasaules tautsaimniecības izaugsmi par 3,1% šogad, pausts Pasaules bankas ziņojumā Globālās izaugsmes perspektīvas; jūnijā attiecīgā prognoze bija 2,7%. Savukārt 2019. un 2020. gadam PB prognozē globālā IKP pieaugumu par 2,9%.

Ziņojumā akcentēts: problēma, ar ko sadūrusies pasaule – Lielajai Recesijai sekojušajos attapšanās gados lielākā daļa attīstīto un attīstības valstu izsmēlušas deltu starp faktisko un potenciālo izaugsmi. PB paredz, ka globālās ekonomikas paātrinājums būs īslaicīgs, ja valdības neīstenos strukturālas reformas, kas paaugstinātu izaugsmes ilgtermiņa potenciālu.

Paredzams, ka attīstīto tautsaimniecību izaugsme tuvākajos gados palēnināsies, jo tās pietuvojušās pilnai nodarbinātībai, bet centrālbankas paaugstina aizdevuma likmes, lai piebremzētu inflāciju. PB prognozē, ka izaugsme attīstītajās valstīs no 2,3% pērn palēnināsies līdz 2,2% šogad un 1,7% 2020. gadā.

PB indikācijas: eirozonā IKP pieaugums 2017. gadā sastādīs 2,4%, 2018. gadā – 2,1%, 2019. gadā – 1,7%, 2020. gadā – 1,5%; Savienotajās Valstīs 2017. gadā – 2,4%, 2018. gadā – 2,1%, 2019. gadā – 2,2%, 2020. gadā – 2,0%; Japānā 2017. gadā – 1,7%, 2018. gadā – 1,3%, 2019. gadā – 1,7%, 2020. gadā – 1,5%; Indijā 2017. gadā – 6,7%, 2018. gadā – 7,3%, 2019. gadā – 7,5%, 2020. gadā – 7,5%.

Daudzās lielās attīstības valstīs, kas samērā ilgu laiku sekmēja globālā IKP pieaugumu, potenciālā izaugsme pēdējā gadu desmita laikā ievērojami pazeminājusies. Iespējams, šī tendence būs vērojama arī nākamos 10 gadus, brīdina PB.

Tirgus putas: lāči pārvēršas vēršos

2018. gads aktīvu tirgos aizsācies pārāk vētraini. Bankām un kompānijām nāksies pārskatīt savas prognozes, jo tirgus līkņu dinamika gūst aizvien eksponenciālāku raksturu, pārsvītrojot visdrosmīgākās prognozes. Šogad bija nepieciešama tikai viena tirgošanās nedēļa, lai indekss S&P 500 sasniegtu teju 2750 punktu līmeni, ko 25% Volstrītas analītiķu un stratēģu gaidīja šī gada beigās. 2017. gadu S&P 500 noslēdza, par vairāk kā 175 punktiem pārspējot visoptimistiskākās prognozes.

Līdztekus notikumos nav vērojamas nekādas iespējamā kraha pazīmes, kā arī nav signālu par vērienīgu atbrīvošanos no akcijām. Grūti noturēties pret kārdinājumiem, kad gada noslēgumam izteiktās prognozes īstenojušās dažās dienās. ASV nodokļu reforma skeptiķu dzīvi padara vēl drūmāku. Tā virza peļņas vērtējumus augšup spēcīgāk, nekā jebkad pēdējo 5 gadu laikā; bailes palaist garām peļņu lāčus pārvērš vēršos. Grūti kādu vainot: pērn S&P 500 rekordaugstumus sasniedza 62 reizes; kopš 2003. gada tirgus vēl pārpirktāks bijis 1,5% gadījumu.

Vēl pirms 4 gadiem bijusī FRS vadītāja Džaneta Jelena lietoja terminu “tirgus putas”, taču tad S&P 500 bija par 30% zemāks.

Interesantākie aktīvi pērn

Noslēdzoties 2017. gadam, kļuva skaidrs, ka vislabāk sevi apliecinājuši visriskantākie aktīvi: mazāk attīstīto tirgu akcijas, suverēnās un korporatīvās obligācijas. Vislielāko uzmanību pērn izpelnījās investēšanas kriptovalūtās tēma. Bitkoina vērtība pieauga gandrīz par 1500%, tā analogu – ethereum un litecoin – kursi palēcās par apmēram 6000%.

AKCIJU TIRGUS. Investori droši devās uz mazāk attīstītajiem tirgiem cerībā gūt ievērojami lielāku peļņu. Vēršiem viss izdevās Ukrainā; šis nebija slikts gads akciju iegādei Kazahstānā, Latvijā, Argentīnā. Šķita labi izdarīt likmes uz Kataras un Pakistānas papīriem, taču sekoja saasinājums Līča valstu starpā, bet Pakistānā beigu galā tika fiksēta ārvalstu investoru aiziešana.

Lielākie fondu indeksu pieaugumi 2017. gadā: Ukrainian Equity Index – 80%, Kazakhstan KASE Stock Ex – 64%, MSE Top 20 Index – 63%, OMX RIGA OMXR – 53%, JSE MARKET INDEX – 53%, ARGENTINA MERVAL INDEX – 51%, WIG 20 – 51%.

SUVERĒNĀS OBLIGĀCIJAS. Trīs gadu desmitu ilgais papīru ar fiksētajiem ienākumiem skrējiens turpinājās arī pērn, ignorējot bažas, ka inflācijas paātrināšanās un naudas un kredīta politikas stingrināšanās tam liks apstāties. 2017. gadā vislielākos ienesīgumus uzrādīja Grieķijas un Argentīnas valsts obligācijas. Pērn bija īpaši jāpiepūlas, lai ar bondiem zaudētu naudu. Šajā ziņā par attīstīto un attīstības tirgu līderēm kļuva attiecīgi Japāna – tās centrobankas darbības rezultātā – un Venecuēla – tautsaimniecības sagruvuma dēļ.

KORPORATĪVĀS OBLIGĀCIJAS. Ļoti ienesīgie ASV vērtspapīri uzrādīja plašu rezultātu diapazonu – no pārtikas produktu, dzērienu ražotāju un transporta kompāniju panākumiem līdz drukātās produkcijas piegādātāja Conveo neveiksmei. Tāpat noskaidrojās, ka nevajadzēja iegādāties Brazīlijas celtniecības giganta Odebrecht papīrus – uzņēmumu skāra korupcijas skandāls, kas atstāja iespaidu uz visu Dienvidameriku.

IZEJVIELAS. Palielinot savu vērtību par 50%, palādijs iniciēja dārgmetālu cenu pieaugumu. Vērši vara un alumīnija tirgū jutās lieliski: viņu ieguvumi lielā mērā bija saistīti ar labvēlīgajām globālās ekonomikas prognozēm, kas arvien nozīmē plašāku industriālo metālu izmantosanu.

No otras puses, 2017. cukuram un dabasgāzei izrādījās slikts gads. Bažas par globālo pārprodukciju lika kristies cukura cenām; pēc divām siltām ziemām, kad rezervju apjomi saglabājās augstā līmenī, dabasgāzes cena nesen sasniedza 10 mēnešu minimumu.

VALŪTAS. Šajā telpā visstraujāko izaugsmi uzrādīja jaunais Mozambikas metikals. Austrumāfrikas valsts pēc parādu krīzes visiem spēkiem centās kontrolēt inflāciju, taču centrobanka paziņoja, ka vēlas sasniegt daudz zemāku un stabilāku procentu likmi. Noteikti nevajadzēja investēt Uzbekistānas sumā – tas kritās pēc tam, kad ar zeltu bagātā republika atcēla savas valūtas piesaisti ASV dolāram.

Visvairāk vērtību kāpinājušās valūtas 2017. gadā: jaunais Mozambikas metikals – 21%, Čehijas krona – 18%, Polijas zlots – 18%, Serbijas dinārs – 17,5%, Moldovas leja – 16,5%, Albānijas leks – 14,5%, Horvātijas kuna – 13%, eiro – 12,7%.

Ko sagaidām šogad

Vai 2018. gads finanšu tirgiem izrādīsies tikpat veiksmīgs, cik aizvadītais? Fondu tirgos sākušas izzust bailes par lejupslīdi.

Nesen publicētā rūpniecības sektora iepirkumu menedžeru noskaņojuma indeksa PMI statistika bija izteikti pozitīva. Eirozonā šis indikators izrādījies visaugstākais kopš tā publicēšanas sākuma 1997. gadā. Ķīnas PMI pārspēj prognozes, bet ASV indekss demonstrē, ka jaunu pasūtījumu apjoms sasniedzis visaugstāko līmeni pēdējo 14 gadu laikā. Tikmēr CAPE indekss ASV tirgū sasniedzis 32,4 punktu atzīmi; šis koeficients augstāks bijis vienīgi 1929. gada septembrī – tieši Volstrītas kraha priekšvakarā -, kā arī dotkomu burbuļa laikā.

Bank of America Merrill Lynch (BAML) decembrī veiktā globālā fondu vadītāju aptauja uzrādīja: 45% respondentu uzskata, ka akcijas ir pārvērtētas – šis ir augstākais rādītājs vairāk kā 20 gadu ilgajā aptaujas vēsturē. Tajā pat laikā 48% investoru iesaistīšanās fondu tirgos ir lielāka, nekā parasti. Indikatorus var izskaidrot ar menedžeru attieksmi pret citiem augstas likviditātes aktīviem: 83% no aptaujātajiem uzskata, ka valsts obligācijas ir pārvērtētas. Ņemot vērā ļoti zemo bondu ienesīguma līmeni, investori ārkārtīgi uzmanīgi attiecas pret šo aktīvu kategoriju.

Pasaules tautsaimniecības labo prognožu iedrošinātie menedžeri ir daudz optimistiskāki akciju sakarā. Investori sagaida, ka uz šī gada 3. ceturksni indeksa S&P 500 kompānijas uzrādīs 11,9% lielu peļņas izaugsmi gada izteiksmē. Nozīmīgs faktors ir ASV Kongresa apstiprinātā nodokļu reformas pakete: BAML aptauja demonstrē, ka 70% fondu pārvaldnieku uzskata – nodokļu pazemināšana nozīmīgi stimulē akciju kursu celšanos.

Šobrīd investori visvairāk satraukušies par monetāro politiku: FRS nepārtraukti paaugstina aizdevuma likmes, savukārt ECB mazina obligāciju izpirkšanas apjomus. Tirgū pārmaiņas jānosaka zemu likmju un kvantitatīvās mīkstināšanas savienojumam.

Konsultāciju firma Absolute Strategy Research vērš uzmanību uz citu faktoru – ļoti iespējamo Ķīnas tautsaimniecības palēnināšanos. Pērn Drakonu zeme paaugstināja aizdevuma likmes, un šī soļa sekas būs vērojamas šogad. Efektam nevajadzētu būt dramatiskam: analītiķi prognozē, ka šis faktors globālā IKP pieaugumu 2017. gadā varētu samazināt līdz 3,3%, tomēr ar to pietiek, lai ietekmētu vispārējo optimismu.

Atbrīvošanās no akcijām pirms “čipokalipses”

Intel procesoros atklāts defekts, kas skar gandrīz visus datorus un mobilās ierīces un kas ļaunprāšiem var ļaut gūt pieeju ierīcēs glabātājiem konfidenciāliem datiem. Šo trūkumu var labot operētājsistēmu izstrādātāji; vienlaikus OS atjaunošana var samazināt ierīču produktivitāti par 30%. Žurnālisti noskaidrojuši, ka Intel vadība sen zinājusi par mikroshēmu defektu – un topmenedžeri sen iepriekš sāka atbrīvoties no akcijām.

Intel galvenais izpilddirektors Braiens Kržaničs pārdeva ievērojamu daļu kompānijas akciju pērnajā novembrī – pēc tam, kad viņam kļuva zināms par nopietnām Intel mikroshēmu drošības problēmam, informē CNBC. Tomēr Intel paziņojis medijam MarketWatch, ka izpilddirektora izdarītās transakcijas neesot bijušas saistītas ar čipu defektiem, par ko plašāka sabiedrība uzzināja janvāra sākumā.

Intel atzīst atpazītos trūkumus datu drošības jomā. Daudzas lielas kompānijas, ieskaitot Apple un Google, jau strādā pie ierīču un sistēmu papildus aizsardzības izveides, piedāvājot lietotājiem pagaidu risinājumus.

Pēc ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) datiem, novembra beigās Kržaničs, realizējot opciju līgumus, pārdeva vairāk kā 644 tūkst Intel akciju par caurmēra cenu $44,05 gabalā. Opciju līgumi viņam lava iegādāties Intel papīrus cenu diapazonā $12,985-$26,795, tātad ievērojami zemāk par tā brīža tirgus vērtību. Līdztekus tam Kržaničs pārdeva vēl 245,7 tūkst Intel akciju, kuras tobrīd viņam jau piederēja, par caurmēra cenu $44,55.

Intel nosaka minimālos topmenedžeru īpašumā esošos akciju apjomus pēc tam, kad viņi kompānijā nostrādājuši 5 gadus – atkarībā no ieņemamā amata. Izpilddirektoram šis akciju daudzums sastāda 250 tūkst. Transakciju rezultātā Kržaničs saņēma apmēram $25 mln skaidrā naudā.

Pēc Intel izpilddirektora vārdiem, nozare jau krietnu laiku strādājusi pie defektu novēršanas; tika pieņemts, ka informācija par čipu defektu tiks publiskota uzreiz pēc šī procesa pabeigšanas. Tomēr noplūde notika ātrāk un, iespējams, to sekmēja Kržaniča atbrīvošanās no vērtspapīriem.

Kas slēpjas aiz Facebook algoritma maiņas

Tiklīdz Marks Cukerbergs 12. janvārī izziņoja savu plānu mainīt Facebook ziņu lentas saturu, kompānijas akcijas uzreiz noslīdēja par 4,0%, bet sociālā tīkla īpašnieka īpašums īsā brīdī saruka no $77,3 mljrd uz $74,0 mljrd. Cukerberga paziņojuma būtība: Facebook lentā tiks mainīts lietotājiem rādīto ziņojumu atlases princips, proti, viņiem vairāk tiks adresēta tuvu cilvēku un draugu informācija, savukārt mazināsies kompāniju ziņu un materiālu īpatsvars. Pateicoties šīm pārmaiņām, pēc Cukerberga domām, lietotāji Facebook pavadīs mazāk laika, toties gūs lielāku labumu.

Eksperti uzskata, ka pārmaiņām tomēr var būt cits iemesls. Iespējams, sociālā tīkla administrācija cenšas cīnīties ar “kontenta kolapsu”, kad lietotāji savā lappusē publicē arvien mazāk personiska rakstura informācijas, kas sarežģī darbu reklāmdevējiem, kuri tiecas vairāk uzzināt par to, kādas ir cilvēku personiskās aizraušanās – lai veiktu viņu interesēm adaptētus reklāmas piedāvājumus.

Cukerberga paziņojums radījis trauksmi plašsaziņas līdzekļos, jo daudzi no tiem nozīmīgu trafika daļu gūst tieši ar Facebook starpniecību. Savukārt reklāmdevēji, kuri jau sen dzīvo pastāvīgu Facebook algoritmu izmaiņu atmosfērā, vienīgi nopūšas. Ilgu gadu gaitā pastāvīgie sociālā tīkla apdeiti mazina zīmolu kontenta aptveramību, motivējot palielināt reklāmas budžetus.

Marketologi sagaida, ka jauno izmaiņu rezultātā Facebook lietotājiem praktiski nebūs iespējams ieraudzīt informāciju par kompānijām, kas neieguldīs naudu savas informācijas virzīšanā. Visdrīzāk tas vedīs pie reklāmas cenu pieauguma.

Zīmoli, kuri spēja prognozēt izmaiņas Facebook algoritmos, bija savlaicīgi uzsākuši pārkārtot mārketinga stratēģiju, koncentrējoties uz lietotāju iesaisti savstarpējos dialogos – pretstatā pārliekām reklāmas aktivitātēm. Piemēram, Netflix lapa visdažādākajos veidos stimulē lietotājus komentāros apspriest iemīļotos šovus.

Eastman Kodak akcijas palēcās par 120%

Pēc tam, kad Eastman Kodak paziņoja par savas kriptovalūtas KodakCoin radīšanu, kompānijas akciju kurss palēcās par 120%, bet kapitalizācija sasniedza $289 mln. Leģendārā fotoiekārtu ražotāja Eastman Kodak anonsējusi blokķēdes platformas KODAKOne izveidošanu un sākotnējo monētu piedavājumu (ICO).

“Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, platforma KODAKOne ļaus radīt šifrētu digitālu fotogrāfiju īpašumtiesību katalogu, lai reģistrētu gan jaunus, gan arhīvos esošus darbus un pēc tam tos licencētu,” teikts Eastman Kodak paziņojumā.

Pēc 9. janvārī izplatītās ziņas par kriptovalūtas un blokķēdes platformas izveidi tirgošanās slēgšanas brīdī kompānijas akcijas cena sasniedza jau $6,9.

Eastman Kodak nav vienīgā kompānija, kas izlaiž savu kriptovalūtu, tādējādi piesaistot investoru interesi. To pašu izdarījusi, piemēram, aukstās tējas Long Island Iced Tea ražotāja, kas attiecīgi pārdēvējusies par Long Blockchain Corp.

Vairāk kā pirms 100 gadiem dibinātā Eastman Kodak ilgstoši bija līdere fotoiekārtu tirgū, tomēr 2000-o gadu sākumā sāka pieredzēt norietu, jo neizdarīja likmes uz  jaunajām tehnoloģijām. Eastman Kodak izziņoja bankrotu 2012. gadā, tomēr spēja noturēties uz ūdens, pārdodot lielāko daļu savu patentu citām korporācijām, ieskaitot Apple un Microsoft. Kopš 2004. gada līdz janvāra paziņojumam tās akciju kurss krities par vairāk kā 90%. Patlaban Eastman Kodak savu darbību fokusējusi uz digitālās drukāšanas pakalpojumiem un uz fotomateriālu pārdošanas licencēm.

Klimats atriebjas naftai

Ņujorkas mērija iesūdzējusi tiesā vairākus naftas gigantus, apvainojot tos līdzdarbībā klimata izmaiņu norisēs. Līdztekus pilsēta sākusi analizēt veidus, kā atteikties no pensiju fondu, kuru aktīvi sasniedz $189 mljrd, investīcijām kompānijās, kas saistītas ar ogļūdeņražu kurināmo. Ņujorkas mērs Bils de Blāzio paziņojis, ka pilsēta pieprasa zaudējumu atlīdzību no British Petroleum, Chevron, ConocoPhillips, ExxonMobile un Royal Dutch Shell, lai “aizsargātu Ņujorkas iedzīvotājus no klimata pārmaiņu sekām”.

Ņujorkas varas iestādes vaino enerģijas kompānijas apstāklī, ka tās zinājušas par fosilā kurināmā sadedzināšanas atstāto ietekmi uz planētas atmosfēru. “Tās apzināti līdzdarbojas globālās sasilšanas veicināšanā un māņpilnās tās seku noliegšanas kampaņā, vienlaikus gūstot peļņu no fosilās degvielas pārdošanas,” paziņoja de Blāzio. “Mēs cīņā pret klimata pārmaiņām vērsīsimies tieši pret kompānijām, kas iegūst fosilo degvielu, kompānijām, kuras zināja par tās izmantošanas sekām un apzināti maldināja sabiedrību, lai aizsargātu savu peļņu.”

“Tā kā klimata pārmaiņas turpina pastiprināties, kompānijām, kas iegūst fosilo kurināmo un kuru alkatība mūs novedusi pie patlabanējās situācijas, vajag uz saviem pleciem uzņemties izdevumus, lai padarītu Ņujorku par drošāku un [pret klimata pārmaiņām] noturīgāku vietu,” piebilda Ņujorkas mērs. De Blāzio atzina, ka tiesvedība, ko viņš pielīdzināja veiksmīgām prāvām pret lielajām tabakas kompānijām, var prasīt gadus, raksta The New York Times.

Prasība, kas iesniegta Ņujorkas federālajā tiesā 9. janvāra vakarā, palielina spiedienu pret ogļūdeņražu enerģiju iegūstošajām kompānijām, kas jau kļuvušas par investoru pastāvīgas norūpētības objektu saistībā ar klimata politikas ietekmi uz to nākotnes ieņēmumiem. Analoģiskas prasības pret naftas kompānijām pērn tika iesniegtas Sanfrancisko, Oklendā un Kalifornijā.

ExxonMobil šāda veida aktivitātes tiesai iesniegtajos dokumentos aprakstīja kā tieslietu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, kas vērsta uz kompānijas iespēju “piedalīties nacionālajā dialogā par klimata izmaiņām un klimata politiku” apslāpēšanu. Savukārt Shell paziņoja: “Mēs pieņemam, ka klimata pārmaiņas ir sarežģīta sabiedriska problēma, kura būtu jārisina ar saprātīgas valsts politikas un kultūras pārmaiņu palīdzību, .. bet nevis tiesā.”

Chevron tiesā iesniegto prasību novērtē kā “faktoloģiski un juridiski nepamatotu”. Kompānija uzskata, ka tā kalpos “tikai konkrētām interesēm”, taču nerisinās reālo klimata pārmaiņu problēmu.

Ņujorkas mērija gatavojas uzsākt atteikšanos no pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanas kompānijās, kas iegūst fosilo kurināmo. 5 Ņujorkas pensiju fondi patlaban ieguldījuši $5 mljrd vairāk nekā 190 kompāniju, kas saistītas ar ogļūdeņražu enerģiju, vērtspapīros.

BlackRock rekordizaugsme 4. ceturksnī

BlackRock peļņa 4. ceturksnī pārsniedza analītiķu prognozes, jo pasaulē lielākā aktīvu pārvaldes kompānija piesaistījusi vairāk naudas saviem biržas fondiem. Ņujorkas kompānijas tīrā peļņa pieaugusi līdz $2,3 mljrd jeb $14,07 uz akciju no $851 mln līmeņa jeb $5,13 uz akciju gadu iepriekš. Nesenā ASV nodokļu reformas likumprojekta apstiprināšana nodrošinājusi pozitīvu efektu BlackRock peļņai $1,2 mljrd apmērā.

Labvēlīga situācija finanšu tirgos sekmēja fondu indeksus ETF izsekojošās kompānijas rekordizaugsmi 4. ceturksnī. Aktīvu pārvaldes kompānija paziņojusi, ka tās bizness ETF iShares piesaistījis $54,8 mljrd jaunu līdzekļu aizvadītajā ceturksnī salīdzinājumā ar $49,3 mljrd gadu iepriekš.

BlackRock pārvaldīto aktīvu apjoms ceturkšņa beigās sastādīja $6,29 trlj salīdzinājumā ar $5,98 trlj uz 3. ceturkšņa beigām. Tīrās investīcijas vērtspapīros ar fiksētu ienākumu sastādīja $42,95 mljrd.

Lielā telefona lielā izgāšanās

Essential Phone, tāda pat nosaukuma startapa debijas produktam, 2017. gadā vajadzēja sastādīt nopietnu konkurenci tādiem mobilo telefonu modeļiem kā Samsung Galaxy S8, iPhone X un Google Pixel 2. Kompānija vēl pirms viedtālruņa parādīšanās tika novērtēta par vairāk kā $1 mljrd, tomēr sekoja izgāšanās.

Viedtālrunis tirgū ienāca ar ievērojamu aizkavēšanos, žurnālisti akcentēja kameras problēmas, turklāt ierīce tika pārdota vienīgi ASV un Kanādas teritorijā. Daudzi klienti, kas iegādājušies viedtālruni, joprojām to vēl nav saņēmuši piegāžu kavēšanās un muitas problēmu dēļ. Trijās septembra nedēļās Ziemeļamerikas valstīs tika pārdoti tikai 5 tūkst Essential Phone vienību.

Šo varētu vērtēt kā vienu no lielākajiem 2017. gada fiasko, ja vien pie šo viedtālruņu vidējās cenas – $699 – realizācijas rādītāji nebūtu