Globālās ekonomikas izaugsme 2018. gadā sasniegs augstāko punktu 8 gadu periodā. OECD jaunākā prognoze paredz globālā IKP palielināšanos par 3,6% 2017. gadā un 3,7% 2018. gadā, pēc kā temps palēnināsies līdz 3,6% 2019. gadā. OECD kopš septembra paaugstinājusi 2017. gada pasaules tautsaimniecības izaugsmes prognozi par 0,1 procentpunktu, prognozi 2018. gadam saglabājot nemainīgu.

Vāja privāto investīciju izaugsme un uztraucošs mājsaimniecību un privāto kompāniju parādu līmeņu kāpums ierobežo pasaules tautsaimniecības tālākas attīstības iespējas, konstatē OECD.

Organizācija sagaida, ka 2017. gadā attīstības tempu ziņā citas attīstītās ekonomikas apsteigs eirozona: 19 bloka valstu IKP pieaugs par 2,4%, demonstrējot labāko dinamiku pēdējā desmitgadē. 2018. gadā temps eirozonā samazināsies līdz 2,1%, bet 2019. – līdz 1,9%. OECD paredz, ka 2017. gadā ASV ekonomika pieaugs par 2,2%, 2018. gadā – par 2,5%, 2019. – par 2,1%. Attiecīgās prognozes Japānai: 1,5%, 1,2% un 1,0%; Ķīnai: 6,8%, 6,6% un 6,4%.

“Arvien skaidrāk ieraugāmas liecības tam, ka finanšu aktīvu cenas nesaskan ar nākotnes izaugsmes gaidām un [centrobanku] politiku, kas padziļina finanšu risku un pieauguma tempu korekcijas iespējamību,” teikts OECD ziņojumā. Indekss MSCI World 2017. gadā palielinājies par apmēram 18% un vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar 2009. gada februāra līmeni – straujas korekcijas varbūtība ir augsta, atzīmē OECD.

Aktīvu cenu izaugsmi sekmējusi maigā naudas un kredīta politika, taču patlaban centrobankas sašaurina stimulēšanas pasākumus, secināja Katrīna Manna, OECD galvenā ekonomiste, piebilstot – lai arī tas viennozīmīgi nenorāda uz to, ka pasaule sadursies ar vēl vienu 2008. gada mēroga finanšu krīzi, tomēr tas nozīmē, ka lejupslīde tirgū var novest pie reālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošu peļņu savienojums

Fondu indekss Dow Jones Industrial Average 2017. gadā kāpis par 25%, kas ir gada izaugsmes maksimums kopš 2013. gada; plašāks indekss S&P 500 gada laikā palielinājies par aptuveni 20%.

Atšķirībā no haosa kriptovalūtu pasaulē, fondu tirgus 2017. gadā nav pieredzējis kaut cik nozīmīgus satricinājumus – S&P 500 nav pieredzējis pat 3% kritumu (vienas vai dažu dienu ietvaros) kopš ASV prezidenta vēlēšanu dienas. Šis ir visilgstošākais zemas volatilitātes periods kopš statistikas aizsākšanas. Ekstremālais miers licis indeksam VIX noslīdēt līdz rekordzemiem līmeņiem.

Eiforijas stāvokli Volstrītā palīdzēja radīt spēcīgas ekonomiskās izaugsmes un peļņu palielināšanās savienojums. Atbalstu akciju tirgum sniedza arī ASV nodokļu reformas gaidas. Tiek paredzēts, ka tā sekmēs korporāciju peļņu pieaugumu, provocēs akciju atpakaļpirkšanu un dividenžu izmaksu palielināšanos.

Nozīmīgākais 2018. gada jautājums: vai šis jau tā veselīgās ekonomikas stimulēšanas pasākums netaisīs arī negatīvas sekas? 8 gadus ilgā buļļu tirgus formula bija noturīga izaugsme, mīklaini zems inflācijas līmenis un zemas aizdevuma likmes. Taču, ja nodokļu reforma visbeidzot uzmodinās inflāciju, tā piespiedīs FRS paātrināt likmju paaugstināšanu.

Uz 22. decembri indeksa S&P 500 izaugsmes līderi gada ietvaros bija NRG Energy – kompānija ar daudziem aktīviem atjaunojamās enerģijas jomā. Otrajā vietā izaugsmes tempu ziņā atrodas Align Technology, kas nodarbojas ar inovatīvu medicīnisko tehnoloģiju izstrādi; 3. ceturksnis kompānijai kļuvis par visveiksmīgāko tās 20 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Čipu ražotāja Micron akcijas trešajā vietā. Sliktāko dinamiku S&P 500 ietvaros nodemonstrēja naftas un gāzes sektora akcijas: Range Resources, Baker Hughes, SCANA Corporation.

Rijāda izvēlas Nasdaq tehnoloģijas

Saūda Arābijas fondu birža noalgojusi amerikāņu speciālistus no Nasdaq, lai nomainītu 16 gadus veco reģistrācijas, depozitārija un norēķinu infrastruktūru, jo saduras ar problēmam, tostarp saistībā ar gaidāmo naftas giganta Saudi Aramco listingu. Saūda karaliste strauji attīsta savu fondu tirgu, kura kapitalizācija patlaban sastāda ap $450 mljrd, un ir apņēmusies piesaistīt ārzemju kapitālu.

Amatpersonas tiecas uzsākt valsts un korporatīvo obligāciju tirdzniecību; paziņots, ka biržai jāspēj tirgot nākotnes un opciju līgumus 24 mēnešus pēc uz risku novēršanu vērsto reformu pabeigšanas. Pēc Rijādas biržas pārstāvju paustā, Nasdaq tehnoloģija, kurai jātiek ieviestai 2020. gada beigās, radīs jaunu centralizētu kontrahentu klīringa sistēmu.

Valdība paziņojusi, ka Saudi Aramco akciju listingu plāno īstenot Rijādā un vismaz vienā ārējā platformā, kamēr Rijādas biržas izpilddirektors pauž cerības, ka viņa biržai būs izņēmuma stāvoklis, kā arī akcentē, ka veicot lielu darbu, lai Saudi Aramco pārliecinātu par šāda soļa priekšrocībām.

Apple pozīcijas digitālās mūzikas tirgū

Korporācija Apple, pārrunu procesā izkonkurējot Snapchat un Spotify, iegādājusies dziesmu, TV šovu un video atpazīšanas servisu Shazam, kas pēdējā investīciju kārtā, saskaņā ar Techcrunch sniegto informāciju, tika novērtēts par $1 mljrd. Pavisam serviss kopš 2002. gada piesaistījis investīcijas $143,5 mln apmērā. Pie tā trūkumiem pieskaitāmas grūtības ar monetizāciju un vājais biznesa modelis.

Kāpēc Shazam vajadzīgs Apple, kurai jau ir savs serviss Music? Vispirms jau korporācija ieinteresēta Shazam pielietotajās skaņas atpazīšanas tehnoloģijās. Bez tam Apple ieekonomēs komisijas naudu, ko līdz šim maksāja Shazam par to, lai aplikāciju lietotājus pārorientētu uz iTunes Store kontenta iegādei; šie maksājumi 2016. gadā sastādīja lielāko Shazam ieņēmumu daļu. Tomēr, neraugoties uz ar Apple slēgto kontraktu, Shazam apgrozījums 2016. gadā sastādīja tikai $54 mln.

Līdzīgas vienošanās atpazīšanas servisam noslēgtas arī ar citām straumēšanas platformām – tostarp ar Spotify un Google Play Music, kas ir iTunes konkurentes. Pateicoties Shazam, šie servisi gūst vairāk nekā 1 mln klikšķu dienā; kopumā šī prakse paaugstina digitālā kontenta noietu par 10%. Līdztekus Shazam parakstījusi līgumu arī ar sociālo tīklu Snapchat. Nopērkot atpazīšanas servisu, Apple gūs iespēju iespaidot šos kontraktus.

Tāpat darījums palīdzēs Apple veiksmīgāk konkurēt ar portālu Spotify, atvieglojot dziesmu meklēšanas un ievietošanas sarakstos procesu. Patlaban Spotify ir ap 60 mln abonentu, kamēr Apple Music – tikai ap 27 mln.

Uz iTunes ierakstu pārdošanas apjomu krišanās fona kompānijas vadība, pēc mediju ziņojumiem, izlēmusi, ka mūzikas patēriņa modelis mainījies, tāpēc nepieciešams palaist savu straumēšanas servisu Apple Music ietvaros, kuram jāspēj konkurēt ar SoundCloud, YouTube un Spotify.

Analītiķi atzīmē, ka iTunes zaudē konkurences cīņā ar Spotify un savu servisu Apple Music mūzikas ierakstu digitālās distribūcijas tirgū. Lietotāji galvenokārt klausās abonēto online mūziku, nevis lejupielādē dziesmas savās ierīcēs. Servisa koncepcija visdrīzāk tiks pārskatīta un iTunes, pēc portāla Weraveyou sniegtās informācijas, var tikt slēgts jau 2019. gadā. Apple noliedz iespējamo vienas platformas nomaiņu pret otru.

Tencent tuvojas Apple

Holdinga Tencent akciju vērtība 2017. gadā vairāk nekā divkāršojusies, rezultātā šis interneta gigants iekļuvis klubā “>$500 mljrd”. Apsteidzot Džeka Mā Alibaba Group, Tencent kļuvusi par pirmo ķīniešu tehnoloģisko kompāniju, kas pārsniegusi pustriljonu augstu kapitalizācijas slieksni.

Ķīnā lielākā sociālā tīkla operators Tencent atskaitē par jūliju-septembri uzrādījis noieta izaugsmi par 61% salīdzinājumā ar attiecīgu laikposmu pērn, sasniedzot 65,2 mljrd juaņu jeb $9,8 mljrd apjomu; ieņēmumu pieaugums izrādījies vislielākais kopš 2010. gada.

Straujos tempos audzis gandrīz it visur Ķīnā izplatītā ziņojumu apmaiņas servisa WeChat reklāmas un finanšu bizness, kas nopietni liek runāt par Tencent tiekšanos kļūt par nopietnu spēlētāju reklāmas tirgū līdzās Alibaba un Facebook. Tencent online reklāmas noiets jūlijā-septembrī pieaudzis par 48%. WeChat 3. ceturksnī bija 980 mln aktīvu lietotāju mēnesī, kas gandrīz par 16% vairāk nekā attiecīgajā 2016. gada periodā; ar šī servisa starpniecību ik dienu tiek noraidīti 38 mljrd ziņojumu.

Holdings turpina izlaist populāras spēles, vienlaikus piedāvājot vairāk reklāmas savai milzīgajai lietotāju auditorijai. MOBA spēle Honor of Kings holdingam palīdzēja palielināt ienākumus no viedtālruņiem paredzētajām spēlēm 3. ceturksnī par 84%; tā kļuvusi par pasaulē pirmo ķīniešu ražoto spēli, kas spējusi iekarot 1. pozīciju ne vien App Store, bet arī Google Play sarakstā. Milzīgā tīklu WeChat un QQ lietotāju bāze arvien bijis nenovērtējams resurss jaunu Tencent produktu virzīšanai. Honor of Kings aktīvo spēlētaju skaits tikai pirmā gada ietvaros pārsniedza 90 mln cilvēku, kas to padarīja populārāku par projektu Pokemon Go.

Tencent tīrā peļņa jūlijā-septembrī palēcās par 69%, sasniedzot 18 mljrd juaņu pret prognozētajiem 15,8 mljrd juaņu.

Ilgtermiņa perspektīvā holdings investē miljardiem dolāru mākslīgā intelekta izstrādē ar mērķi pilnveidot reklāmas tārgetēšanu. Tencent pēta jaunas izaugsmes iespējas bezvadītāja automobiļu, mākoņu tehnoloģiju un finanšu pakalpojumu jomā. Tapat tiek investēts arī elektroniskajās grāmatās un straumēšanā – šis kontents nepieciešams, lai piesaistītu un noturētu sociālo tīklu lietotājus.

Lielākais Samsung Electronics vērtspapīru kritiens gada ietvaros

Samsung Electronics akcijas vienas dienas – 27. novembra – laikā noslīdēja par 4,2% pēc tam, kad Morgan Stanley laida klajā ne pārāk optimistiskas rekomendācijas attiecībā uz Dienvidkorejas tehnoloģisko giganta nākotni. Bankas analītiķi uzskata, ka Samsung Electronics peļņa atmiņas čipu ražošanas segmentā 2018. gadā nedemonstrēs ievērojamu izaugsmi. Šis giganta akciju vērtības kritums izrādījās vislielākais vienas dienas ietvaros vairāk nekā gada laikā.

Tā dēvētais atmiņas čipu supercikls, kura laikā cenas kāpa, pateicoties serveru un viedtālruņu atmiņas palielināšanās radītajam pieaugumam, sekmēja Samsung Electronics peļņas kāpumu. Vienlaikus investori uzmanīgi sekoja līdzi tam, cik ilgi šāda līknes trajektorija saglabāsies. Pēc dažu analītiķu domām, gigants būs mazāk atkarīgs no prognozētajām mikroprocesoru cenu tendencēm, nekā tādi konkurējoši spēlētāji kā SK Hynix – otrs lielākais atmiņas čipu ražotājs, kas pēc Morgan Stanley atskaites parādīšanās piedzīvoja savu vērtspapīru krišanos par 3,6%.

Samsung Electronics savā atskaitē par jūliju-septembri fiksēja rekordpeļņu. Elektronikas ražotāja tīrā peļņa salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn pieaugusi 2,5 reizes, sasniedzot 11,19 trlj vonu jeb $9,9 mljrd. Samsung Electronics akciju vērtība 2017. gadā pieaugusi par vairāk nekā 45% un tā tirgus kapitalizācija pārsniegusi $350 mljrd.

SoftBank vēlas vismaz 13,4% īpatsvaru servisā Uber

Taksometru pakalpojumu pasūtīšanas servisa izstrādātājs Uber Technologies jūlijā-septembrī palielinājis zaudējumus par vairāk nekā trešdaļu attiecībā pret iepriekšējiem 3 mēnešiem, liecina kompānijas neauditētās atskaites dati. Tirie zaudējumi sasnieguši $1,46 mljrd salīdzinājumā ar $1,06 mljrd; tajā pat laikā ieņēmumi mazinājušies no $2,01 mljrd uz $1,65 mljrd. Kompānijas saņemto pasūtījumu kopapjoms, iekļaujot ēdienu piegādes servisu, 3. ceturksnī sastādīja $9,71 mljrd pret $8,74 mljrd 2. ceturksnī.

Japānas SoftBank Group iepazīstinājusi Uber īpašniekus ar detalizētu šī uzņēmuma akciju iegādes plānu, kas paredz gandrīz 32% lielu diskontu. Japānas investīciju kompānija vēlas iegādāties Uber akcijas par $32,96 gabalā; amerikāņu gigants jūnijā savas pēdējās finansēšanas kārtas ietvaros saņēma $48,77 par papīru. Wall Street Journal raksta, ka investoru konsorcijs ar SoftBank priekšgalā divās kārtās apņēmies gūt īpašuma daļu, kas būtu ne mazāka par 13,4%. Pirmkārt, grupa plāno kompānijā ieguldīt līdzekļus vismaz $1 mljrd dolāru apjomā. Otrkārt, tiek paredzēta akciju iegāde no Uber pašreizējiem akcionāriem.

Pēc SoftBank pārstāvja vārdiem, divi no agrākajiem investoriem – Benchmark Capital un Menlo Ventures – gatavi pārdot daļu savu akciju. Fonds Benchmark Capital bija viens no pirmajiem, kas Uber piešķīra finansējumu – $27 mln apmērā; tagad fondam piederošā 13% ekonomiskā daļa uzņēmumā tiek novērtēta par vairāk nekā $8 mljrd.

ExxonMobil apgrozījuma izaugsme gada laikā: 13%

Uz naftas tirgū 2017. gadā notiekošā atlēciena fona melnā zelta sektora giganti spēj patīkami pārsteigt investorus ar savām ceturkšņa atskaitēm.

ExxonMobil 2016. gadā guva $197,5 mljrd lielus ienākumus pie noieta krišanās par 16,6%. Tomēr pēdējos 12 mēnešos (oktobris-septembris) apgrozījuma izaugsme sastādījusi 13%, sasniedzot $222,5 mljrd.  Kompānija guvusi peļņas pieaugumu, kas netika fiksēts kopš 2014. gada. Ieņēmumu palielināšanos sekmējusi naftas cenu izaugsme un operatīvo izdevumu mazināšanās. Piemēram, 2016. gada 3. ceturksnī kompānija izdevumiem atvēlēja 91% ieņēmumu, kamēr attiecīgajā 2017. gada periodā – 88%. ExxonMobil galvenie iegūstošie uzņēmumi atrodas ārpus ASV robežām, kur ieguve ir ienesīgāka.

Straujākās personisko īpašumu izaugsmes

Žurnāls Forbes nosaucis 2017. gadā visātrāk augušo kapitālu īpašniekus.

  • Kompānijas Amazon dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss, kurš oktobrī izvirzījās Forbes miljardieru saraksta 1. pozīcijā, izrādījies arī visstraujāk augušā kapitāla īpašnieks. Pēc žurnāla sniegtajiem datiem, gada laikā Bezosa aktīvi palielinājušies par $33,8 mljrd un tiek novērtēti par $98,6 mljrd. Galvenais izaugsmes iemesls ir Amazon vērtspapīru strauja sadārdzināšanās oktobrī, kad miljardieris kapitāla apjoma ziņā apsteidza Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu.
  • Otrajā vietā kapitāla pieauguma ziņā absolūtajos skaitļos ir Ķīnas būvkompānijas Evergrande Group vadītājs Sjui Czjaiņs. Forbes viņa īpašumu uz 14. decembri novērtēja par $36,5 mljrd, kamēr gada sākumā tas bija par $27,4 mljrd mazāks. Šāds lēciens bija iespējams, pateicoties viņa kompānijas akciju pieaugumam par ap 400%; Evergrande Group gada vidū atskaitījās par 115% lielu ienākumu un par 224% lielu peļņas pieaugumu.
  • Saraksta trešajā vietā atrodas kompāniju grupas Louis Vuitton prezidents Bernārs Arno. Viņa īpašums gada ietvaros pieaudzis par $23,6 mljrd, sasniedzot $40,3 mljrd.
  • Ceturtajā vietā Marks Cukerbergs, kura dibinātās kompānijas Facebook aktīvu vērtība pieaugusi par 60%, pirmkārt pateicoties reklāmām mobilajās ierīcēs. Paralēli tam miljardieris apņēmies pusotra gada laikā atbrīvoties no desmitiem miljonu kompānijas akcijām, lai iegūtos līdzekļus tērētu izglītības, zinātnes un jurisprudences projektiem.
  • Kompānijas Tencent dibinātājs Poni Mā ierindojies Forbes saraksta piektajā vietā; viņa īpašums 2017. gadā audzis par $21,8 mljrd. Augsto pozīciju ķīniešu miljardierim nodrošinājis Tencent papīru vertības pieaugums vairāk nekā par 100%.

Kāpēc tirgi ignorē politiku?

Kāpēc globālie tirgi ignorē tādus politiskus satricinājumus kā Angelas Merkeles neveiksme valdības izveidošanā, terora akti vai arī Brexit un ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti? Tam pamatā virkne iemeslu:

  • Globālajā akciju tirgū saglabājas augšupejoša tendence, un investori drīzāk baidās nokavēt, nekā meklēt iemeslus pārdošanai. Ikviens nozīmīgais globālais indekss – S&P, EAFE, Emerging Markets – atrodas gada ietvara maksimumos vai tuvu tiem.
  • Joprojām ASV un Eiropā saglabājas augsti patērētāju noskaņojuma indikatori. Tirgi saprātīgi uzskata, ka jebkura “krīze”, kas neskar patērētāju uzticību, vispār nav krīze. OECD dati par patērētāju noskaņojumu Vācijā liecina, ka tie oktobrī bijuši visoptimistiskākie gada laikā.
  • Saglabājas mērenas enerģijas nesēju cenas. Viens no krīzes tipiem, kas piesaista investoru uzmanību, ir skaļu notikumu saistība ar benzīna cenām. Taču, neraugoties uz saspīlējuma pieaugumu Tuvajos Austrumos, naftas cenas joprojām tuvas $60/bar atzīmei.
  • Tehnoloģisko kompāniju akciju kursu kāpums šogad radījis produktivitātes rādītāju izaugsmi augstas kapitalizācijas uzņēmumos – šajā sektorā pūš stiprs ceļavējš. IKT nozare veido 25% no S&P 500 un 30% no MSCI Emerging Markets indeksiem. Ne ASV prezidents, ne Angela Merkele, ne kāds cits pasaules līderis nespēj ietekmēt cilvēkus, kas lieto sociālos tīklus, interneta veikalus, tāpat arī viņi nav spējīgi ietekmēt viedtālruņus pērkošo cilvēku skaitu.
  • Joprojām investori labi atceras Brexit un Donalda Trampa ievēlēšanu – viņi jūt, ka labi iepazinušies ar “krīzes scenāriju”. Muskuļu atmiņa – iespaidīgs uzvedību nosakošs spēks.

Eksistē vēl daudz iemeslu, kāpēc nosacītās politiskās krīzes maz ietekmē vērtspapīru kursu dinamiku. Piemēram, kopējie ekonomiskie priekšnoteikumi ir pietiekoši pozitīvi, lai stimulētu peļņas izaugsmi, bet procentu likmes joprojām vēl zemas.

Jaunbagātnieki izvēlas sociālās investīcijas

  1. gadā viesnīcu tīkla Hyatt Hotels izveidotāja 25 gadus vecā atvase Lizela Prickere Simonsa, kas tikko mantojumā bija saņēmusi $500 mln, palūdza saviem baņķieriem veikt “mērķtiecīgas sociālās investīcijas”. “Viņi šo virzienu nosauca par tukšu un neperspektīvu,” atceras filantrope un bijusī kinoaktrise Simonsa.

Pēc šādas atbildes viņa atlaida visus savus baņķierus un padomdevējus, lai izveidotu savu ģimenes kompāniju. Blue Haven Initiative meklē investīcijas, kas vienlaikus nes peļņu un atstāj pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. “Finanšu aspektā tā ir saprātīga risku mazināšana,” apgalvo Simonsa. “Mūsu labdarība kļūst daudz efektīvāka, ja nav nepieciešams likvidēt mūsu investīciju pārvaldīšanas rezultātā nodarītos zaudējumus.”

Ideja kļūst populāra, jo īpaši jauniešu vidū. Sociāli atbildīgu kapitālieguldījumu (SRI) piekritēji cer, ka mileniāļi – paaudze, kas dzimusi 1980-ajos un 1990-ajos – šo koncepciju padarīs par investīciju meinstrīmu. SRI ir samērā vispārināts termins, kas aptver visdažādākās jomas, sākot ar investīciju izņemšanu no sabiedrībai un dabai kaitējumus nodarošām kompānijām par labu ierobežotiem ieguldījumiem kopējo labumu vairojošos uzņēmumos.

Pēc lobistu grupas US Forum for Sustainable and Responsible Investment aplēsēm, šobrīd apmēram piektā daļa – $8,7 trlj – visu finanšu līdzekļu, kas Amerikā atrodas profesionālā pārvaldībā, ir novērtēti atbilstoši SRI kritērijiem – salīdzinājumā ar devīto daļu 2012. gadā.

Jaunatne ir galvenā sociāli atbildīgas investēšanas cerība. Tuvākajā laikā viņi mantojumos saņems milzīgus līdzekļus. Uz 2020. gadu mileniāļi, saskaņā ar Deloitte vērtējumu, var kontrolēt līdz $24 trlj lielu līdzekļu apjomu. Atšķirībā no saviem vecākiem, beibibumeru paaudzes pārstāvjiem, viņi tic mērķtiecīgai sociālai investēšanai.

Nav daudz apliecinājumu tam, ka SRI apsteigtu vidējo tirgus peļņu, tomēr ir daudz pierādījumu tam, ka jaunais virziens no tās neatpaliek. Digitālajā gadsimtā pasaules uzskatu veidojušie mileniāļi, kuri visdrīzāk izmantos elektroniskos investīciju instrumentus, daudz labāk pārzina globālās problēmas.

Tikai dažiem mileniāļiem būs tādas pašas pensiju garantijas, kā viņu vecākiem. Sagaidāma liela mileniāļu aktivitāte attiecībā uz to, kā tiks investēti viņu pensiju atskaitījumi. Saskaņā ar Morgan Stanley aptauju, 75% jauno amerikāņu uzskata, ka viņu investīcijas var ietekmēt klimata pārmaiņas; attiecīgais rādītājs visu ASV iedzīvotāju vidū ir 58%.

Paaudžu domāšanas nobīde ļoti uzskatāmi ieraugāma universitātēs. Absolventu spiediena rezultātā daži augstskolu ziedojumu fondi apsolījuši “tīrīt” savus investīciju portfeļus. Biznesa skolās vērojama neticama sociāli atbildīgas investēšanas kursu popularitāte.

Definējot mērķi “sniegt ievērojamu sociālu labumu ar saviem ieguldījumiem”, 2010. gadā tika izveidots Bila Geitsa un Vorena Bafeta fonds; tam vēlāk pievienojās 125 bagātnieki.

Fondu menedžeri labi saredz jauno tendenci un vairāk uzmanības velta SRI. Kompānijas, kas mērķtiecīgas sociālās investīcijas atbalsta vienīgi vārdos, visdrīzāk nenoturēsies tirgū: agrāk vai vēlāk roboti un mileniāļi tās likvidēs.