Elektromobiļi radīs burbuļus?

Bums elektromobiļu tirgū nozīmīgi mainījis reto metālu tirgus konjunktūru – to cenas demonstrējušas lielas izmaiņas. Vai elektrovilces mašīnu tirgus attīstīsies tikpat strauji un tas neradīs nogruvumus metālu tirgū? Pēc straujajiem cenu lēcieniem investorus nodarbina jautājums: vai izaugsme, ko treideri radījuši kobalta un litija tirgū, atbilst elektromobiļu tirgus mērogam nākotnē?

Litijs un kobalts tiek aktīvi izmantoti moderno akumulatoru ražošanā; pēdējo 2 gadu laikā to cenas palielinājušās divkārt. To kompāniju, kas apgalvo, ka to pārziņā ir šo metālu ieguves vietas, akcijas 2017. gadā ievērojami sadārdzinājušās – lai arī daži no šiem uzņēmumiem produkciju tirgum vēl nav piegādājuši.

Treideri un investori neaprobežojas ar retajiem metāliem, viņi aktīvi uzpērk arī galvenos rūpnieciskos metālus – arī tie plaši tiek izmantoti elektromobiļu ražošanā. Pirmkārt tie ir varš un niķelis, kuru cenas tāpat 2017. gadā demonstrēja strauju izaugsmi, sasniedzot ilgstoša laika perioda maksimumus.

Analītiķi sagaida, ka tuvākajos gados palielināsies tādu maz izplatītu metālu kā mangāns, vanādijs un molibdēns nozīme. Elektromobiļi, blokķēdes, kriptovalūtas un citas jaunas tehnoloģijas, kas spējīgas pilnībā izmainīt pasauli, pārliecinājušas optimistiskākos investorus, ka preču tirgi sadūrušies ar visnozīmīgāko transformāciju kopš 19. gadsimta beigām. Savukārt skeptiskāk noskaņotie notikušajā saredz 1990-o gadu beigu atbalsis, kad lielākā daļa investoru pareizi prognozēja, ka internets izmainīs pasauli, taču reti kāds atrada tieši tās kompānijas, kas pārdzīvoja dotkomu burbuli.

“Mēs piedzīvojam lūzuma momentu, kad jaunā preču paaudze kļūst arvien svarīgāka rūpniecībai un izaugsmei,” uzskata Maksvels Golds, ETF Securities investīciju stratēģiju direktors. Tomēr, viņaprāt, “mēs pagaidām atrodamies tik agrīnās stadijās, ka grūti pateikt, kurš uzvarēs un kurš zaudēs”.

Pēc Citigroup prognozēm, pieprasījums pēc litija automobiļu sektorā augs par 35% gadā līdz 2021. gadam ieskaitot. Pēc Morgan Stanley novērtējuma, kobalta patēriņš elektromobiļu vajadzībām laikposmā no 2017. gada līdz 2025. gadam kāps apmēram par 450%. JPMorgan Chase analītiķi uzskata, ka elektriskie transportlīdzekļi līdz 2025. gadam kļūs par otro lielāko niķeli patērējošo sektoru.

Lithium Americas akciju vērtība 2017. gadā augusi par vairāk kā 200%; First Cobalt, kas nodarbojas ar kobalta ieguves vietu ģeoloģisko izpēti, kapitalizācija šajā pat laikā palielinājusies par aptuveni 215%.

Par galveno pieprasījuma ietekmētāju metāla tirgos atkal kļuvusi Ķīna, kas autoražotājiem pieprasījusi pastāvīgi palielināt energoefektīvu mašīnu īpatsvaru, sākot ar 2019. gadu. Lielbritānija un Francija gatava atteikties no automobiļu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem pārdošanas no 2040. gada; Indija plāno pilnīgu pāreju uz elektromobiļiem ar 2030. gadu.

Daži investori uzskata, ka ilgtermiņa perspektīvā zaudētājos nonāks palādijs un platīns, kas tiek izmantoti izmešu samazināšanai benzīna un dīzeļa dzinējos. Var tikt apdraudēts pat pieprasījums pēc kobalta – ja akumulatoru ražotāji atradīs lētākas alternatīvas.

Skeptiķi spēj atrast daudzus iemeslus, kas liek būt piesardzīgiem. Piemēram, grūti prognozēt, cik aktīvi tiks pirkti elektromobiļi, kad valdības atcels vai samazinās stimulēšanas programmas. Automobiļu Tesla noiets Honkongā strauji pietuvojās nullei jau nākamajā mēnesī pēc tam, kad vietējās varas iestādes samazināja nodokļu atlaides elektrovilces mašīnu dzinējiem.

Bez tam nav jāpiemirst svarīgi tirgus likumi. Augstākas metāla cenas aizvien stimulē ražošanas palielināšanu, kas, piedāvājumam piepludinot tirgu, noved pie cenu pazemināšanās.

Mērdoks pārdod, Meredith pērk

Viena no gigantiskajām ASV kinostudijām Walt Disney paziņojusi par lielākās daļas mediju holdinga 21st Century Fox aktīvu iegādi par $52,4 mljrd. Darījums noslēgs vairāk kā pusgadsimtu ilgušo 86 gadus vecā Ruperta Mērdoka ekspansiju. Vienu Austrālijas avīzi, ko viņš 21 gada vecumā mantoja no tēva, Mērdoks pārvērtis par vienu no pasaulē galvenajiem ziņu produkcijas un kinofilmu ražošanas konglomerātiem.

Saskaņā ar insaiderinformāciju, atlikušie 21st Century Fox aktīvi, kas galvenokārt saistāmi ar ziņām un sportu, tiks piedāvāti esošajiem 21st Century Fox akcionāriem jaunas kompānijas ietvaros; tās nosaukums pirms darījuma izziņošanas nav izpaužams.

Pēc pārdošanas darījuma noslēgšanas Mērdoks apņēmies fokusēties uz ziņu biznesu, kas bijis viņa kaislība mūža garumā. Mērdoka pārorientēšanās uz aktīvu pārdošanu – nevis kārtējā to iegāde – sagādāja pārsteigumu daudziem, kuri sagaidīja uzņēmuma nodošanu dēliem Džeimsam un Laklanam. Pēc neoficiālas informācijas, neviens no Mērdokiem neieņems vietu Walt Disney direktoru padomē.

Savukārt ASV multikompānija Meredith Corp pērk Time Inc, žurnālu People, Fortune un Sports Illustrated izdevēju; darījuma cena kopā ar parādiem sastādīs $2,8 mljrd. Pēc Meredith aprēķiniem, ekonomija uz abās izdevniecībās dublējošos operāciju rēķina sastādīs $400-500 mln pirmajos divos darbības gados.

Meredith, kurai pieder tādi žurnāli kā Better Homes & Gardens un Family Circle, Time Inc iegādes rezultātā iegūs ziņu, biznesa un sporta zīmolus. Meredith un Time Inc darījums palielinās uzņēmuma mērogus: kopējā auditorija sasniegs 135 mln, tirāža – 60 mln. Tāpat paplašināsies Meredith digitālā medijbiznesa auditorija, sasniedzot 170 mln unikālo lietotāju mēnesī Savienotajās Valstīs.

Shell atkal izmaksās dividendes naudā

Ar 2017. gada 4. ceturksni Royal Dutch Shell pārtrauks izmaksāt dividendes akcijās. Šāda shēma tika ieviesta 2015. gada sākumā, lai varētu saglabāt naudas līdzekļus – pēc BG Group iegādes par $54 mljrd un naftas cenu krišanās rezultātā.

Shell atjaunotā stratēģija paredz izpirkt savas akcijas $25 mljrd apjomā no 2017. līdz 2020. gadam. Tāpat Shell palielinājusi brīvās naudas plūsmas apjoma prognozi no $25 mljrd uz $30 mljrd 2020. gadā, vadoties no naftas cenas $60/bar.

Kompānijai pēdējos ceturkšņos izdevies strauji uzlabot savus finanšu rādītājus, pateicoties 2 gadus ilgušai ievērojamai izdevumu mazināšanai, tūkstošiem darba vietu optimizēšanai un aktīvu pārdošanai. Kompānija adaptējusi savas operācijas peļņas gūšanai pie naftas cenas $50/bar līmenī.

Salīdzinājumā ar attiecīgu laikposmu 2016. gadā, Shell 3. ceturksnī palielinājusi peļņu par 47%, palielinot to no $2,8 mljrd uz $4,1 mljrd, ko noteikusi naftas pārstrādes un tirdzniecības operāciju apjoma izaugsme.

Shell palielinājusi investīciju plānu savai jaunajai nodaļai, kas fokusējas uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un zema ogļūdeņražu līmeņa tehnoloģijām, ieskaitot investīcijas elektromobiļu izbūvē. “Ar kaut ko ir jāsāk, un mums nepieciešams radīt platformu, kas nākotnē var aktīvi līdzdarboties pasaules elektrifikācijā,” atzīmējis Royal Dutch Shell vadītājs Bens van Bordens.

British Petroleum peļņa uz akciju pieaugusi par 388%

Naftas resursu ziņā korporācija atrodas 3. vietā pasaulē aiz Royal Dutch Shell un ExxonMobil; British Petroleum rīcībā ir 17 mljr barelu apstiprinātu rezervju. Pēdējos 12 mēnešos (oktobris-septembris) korporācijas ieņēmumi sastādīja $223,4 mljrd, uzrādot 23,3% izaugsmi. Kompānijas kopējā rentabilitāte pēdējo 4 ceturkšņu laikā atrodas 2,1% līmenī ($4,6 mljrd); peļņa uz akciju palielinājusies par 388%.

Ziņu fons British Petroleum vērtspapīru kursam ir labvēlīgs, jo nodokļu reformas pieņemšana Savienotajās Valstīs var korporācijas peļņai ļaut sasniegt 5% līmeni. British Petroleum pievērš pastiprinātu uzmanību atjaunojamās enerģijas avotiem un ir vislielāko šāda veida aktīvu īpašniece naftas un gāzes kompāniju vidū.

Apģērbu kompānija ar divām misijām Progetto QUID

Itālijas sociālā uzņēmuma QUID modes ētikas zīmols Progetto QUID savāc modes industrijas neizmantoto audumu, iesaistot darbā savu rūpju fokusgrupas – cilvēkus ar veselības traucējumiem, patvēruma meklētājus, vardarbības upurus. Patlaban viņi Progetto QUID kolekcijām ražo apģērbus un aksesuārus, veic kvalitātes kontroli un projekta bāzes pilsētā Veronā īsteno arī loģistikas operācijas. Zīmols 2013. gadā nodarbināja tikai 8 cilvēkus; tagad to skaits sasniedzis 80.

Veids, kā organizācija pauž rūpes par vidi – Progetto QUID no jauna izmanto audumus, kas palikuši pāri no citu zīmolu iepriekšējām kolekcijām. Pateicoties unikālā projekta pūlēm, 2016. gadā vēlreiz tika izmantoti 200 km auduma, akcentējot, ka tieši šādā apjomā tika novērsta modes industrijas izejvielu ražošanā rodošos bīstamo substanču emisija.

Progetto QUID izmanto dažādus noieta kanālus: tā rīcībā ir 5 veikali un izveidotas partnerattiecības ar 10 zīmoliem Itālijā. Apgrozījums no €90 tūkst 2013. gadā pieaudzis līdz €2 mln 2017. gadā. Tā kā sociāla rakstura uzņēmuma biznesa modelis ir universāls, pilnīgi iespējama frančīžu atvēršana citās Eiropas valstīs, līdz ar to ieraugāms ceļš uz IPO, par ko daudz tiks runāts.

Progetto QUID 2017. gada nogalē atradās to 5 organizāciju starpā, ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nominēja pilsoniskās sabiedrības balvai, kuras pasniegšanas mērķis ir pievērst uzmanību pilsoniskām organizācijām un projektiem, kas sekmē Eiropas identitāti un integrāciju un uzlabo cilvēku dzīves.

Vai jāķer melnie gulbji?

2007.gadā iznāca slavenā treidera un finanšu guru Nikolasa Nasima Taleba grāmata “Melnais gulbis”. Zem nenoteiktības zīmes, kurā autors apraksta retus, negaidītus un mūsu dzīves ietekmējošus notikumus, tos nodēvējot par “melnajiem gulbjiem”. Piemēram, tādi notikumi kā 2001. gada 11. septembra terora akti izmaina situāciju ekonomikā un skar praktiski ikvienu cilvēku.

Grāmatā Talebs nosoda mūsu nevēlēšanos ņemt vērā melno gulbju parādīšanās iespēju un izraisītās sekas, aicinot prognozēt to atlidošanu. “Kāpēc mēs koncentrējamies uz sīkumiem, bet ne uz iespējamiem nozīmīgiem notikumiem, neraugoties uz to pilnīgi acīmredzamo gigantisko ietekmi?” viņš retoriski vaicā.

Taleba dibinātā hedžfonda Empirica Capital un hedžfonda Universa Investments, kurā grāmatas autors bija padomnieks, stratēģijas balstījās tieši uz melnā gulbja parādīšanās varbūtību. Fondi gaidīja iespēju nopelnīt milzu naudu vienas dienas laikā, ik dienu nedaudz zaudējot prēmijās, kas bija jāizmaksā par iegādātajiem opciju līgumiem. Nopelnīt ar melno gulbi Empirica spēja 2000. gadā, plīstot dotkomu burbulim, pēc kā hedžfonds tika slēgts; analoģiski Universa savus ieguldījumus izdevās monetizēt 2008. gadā.

Tomēr: vai tik ļoti vajag gaidīt retus un neprognozējamus notikumus ar lielu kapitāla atdevi – tā vietā, lai pa ķieģelītim būvētu savu nākotni, izmantojot ierastās stratēģijas? Vai spēlētājiem vajag kļūt par melno gulbju ķērājiem?

Aplūkosim fondu tirgu krīzes, vadoties tieši no Taleba veidotā modeļa skatpunkta. Iztēlosimies biržā notiekošo kā divus gadījuma rakstura procesus: viens no tiem notiek bieži (normālais režīms), otrs – reti (krīze). Ikviens treideris novērtē ienākošo informāciju (ziņas, analītika, baumas) par ekonomikas stāvokli kā signālu, kura nozīme viņam jāizvērtē: vai ekonomika funkcionē normālā režīmā vai arī tuvojas krīze. Piemēram, vai ziņas par naftas cenas krišanos ir priekšvēstnesis lejupslīdei, vai arī tā ir īslaicīga parādība, kas ekonomiku kopumā neietekmēs?

Apkopojot datus, noskaidrojās – nekrīzes regulārie procesi fondu tirgū tiek atpazīti ar varbūtību, kas nedaudz pārsniedz 50%, kas gandrīz vienmēr ļauj sasniegt pozitīvu caurmēra rezultātu. Bez tam dati demonstrēja: treideri, kas noskaņojušies uz krīzēm, sliktāk orientējas mierīgas dzīves reālijās un tāpēc biežāk nonāk zaudētājos. Citiem vārdiem, treideriem nav nepieciešamības iesaistīties sarežģītās spēlēs, cenšoties ļoti savlaicīgi atpazīt krīzes pienākšanu.

Smiltis ir izzūdošs resurss

Cilvēcei vajag uztraukties ne tikai par enerģijas, naftas un pārtikas deficītu; nozīmīga daļa globālās ekonomikas atkarīga no smiltīm. Galvenokārt tās nepieciešamas būvniecības sektoram, kur šis resurss tiek izmantots pirmkārt betona un asfalta ražošanai. Smalko smilšu mazāks apjoms tiek novirzīts stikla un elektronikas preču ražošanai, kā arī – galvenokārt ASV – naftas ieguvei.

Smilšu ieguve ir milzīgs bizness; eksperti novērtē šī tirgus apjomu par $70 mljrd. Savienotajās Valstīs 2016. gadā tikai būvniecības smilšu ieguves apgrozījums sastādīja $8,9 mljrd. No 2012. līdz 2016. gadam smilšu ieguve pasaulē pieaugusi par 24%, kamēr tirdzniecības apjomi pieauguši teju seškārtīgi.

Saskaņā ar Freedonia Group pētījuma datiem, pērn pasaulē tika iegūti 13,7 mln tonnu smilšu, no tām 70% tika izmantoti Āzijā. Pārsteidzoši ir Ķīnas būvniecības apjomi: no 2011. līdz 2015. gadam tika uzbūvēti 32,3 mln ēku. Pateicoties milzīga smilšu daudzuma izbēršanai jūrā, Singapūras teritorija šodien ir par 20% lielāka nekā 1965. gadā, kad valsts guva neatkarību. Tieši tādā pat veidā papildu teritorijas gūst Japāna, Ķīna, Maldivas un Kiribati.

Var šķist, ka smilšu pasaulē vairāk nekā pietiekami, tomēr realitātē bieži novērojams deficīts. Piemēram, tuksnešu smiltis ir pārāk smalkas rūpnieciskai izmantošanai; transporta izmaksas ir daudz augstākas par smilšu cenu, līdz ar to tās nav izdevīgi pārvadāt lielos attālumos.

Smiltis tiek iegūtas daudz ātrākos tempos, nekā to daudzums dabiski atjaunojas, tāpat arī eksistējošo krājumu iztukšošana videi nodara lielu kaitējumu. Uztraukums par šo resursu novedis pie tā, ka ASV aizliegta smilšu ieguve ap jebkuru lielu pilsētu. Indonēzija un Malaizija aizliegusi to eksportu uz Singapūru, stingrus ieguves un eksporta ierobežojumus ieviesusi Vjetnama, Kampučija un Mjanma.

Tomēr smiltīm eksistē aizstājēji. Teritorijas palielināšanai iespējams izmantot grunti, māju celtniecībai – salmus un koku, bet betona ražošanai – sīki sasmalcinātus akmeņus. Izteikta pāreja uz alternatīvu materiālu ražošanu un ieguvi notiks, tiklīdz smilšu iegādes cena izrādīsies pārāk augsta.

Pateicoties valsts programmām, dažās valstīs šāda pārorientēšanās jau sākusies. 28% būvniecības materiālu, kas Lielbritānijā izmantoti kopš 2014. gada, ir otrreizējas pārstrādes produkti. Eiropas uzņēmumi gatavi uz 75% stikla pārstrādi līdz 2025. gadam – tam nozīmīgi jāsamazina pieprasījums pēc rūpnieciskajām smiltīm.

Arvien plašāk naftas ieguvē pielietojot hidrosprādziena tehnoloģiju, ASV smilšu ieguve pārvērtusies par lielu biznesu. Šī resursa tirgus labi kapitalizētu uzņēmumu acīs izskatās ļoti perspektīvs un ir ļoti dinamisks. Pirms dažiem gadiem izdevīgs bija naftas ražotāju pieprasījums pēc “baltajām smiltīm”, kuras var atrast Minesotas štatā, vēl vairāk pieprasītas bija mākslīgās keramiskās daļiņas, ko tirgoja tādas kompānijas kā Carbo Ceramics. Tā kā piegādātāji centās samazināt izmaksas – un vislielākā problēma bija transportēšanas izdevumi -, tad par visdaudzsološākajām kļuva tā dēvētās brūnās smiltis, kuras iespējams iegūt tuvāk naftas iegulām. Šo stratēģiju visveiksmīgāk izdevies īstenot kompānijai Silica.

Par vienu no indikatoriem, kas treideriem palīdz prognozēt naftas ieguves apjomus ASV kontinentālajā daļā, kļuvušas smilšu ieguves kompāniju akciju cenas.

Lielais izaicinājums juvelierizstrādājumu namiem

Pēdējos pāris gados vērojams, cik neatlaidīgi dažādos veidos par digitalizēto un citu vērtību sistēmu bruņoto mileniāļu paaudzi cīnās slavenie modes zīmoli: Burberry un Gucci modes nami guvuši zināmus panākumus jaunās paaudzes piesaistē, izmantojot sociālos tīklus un e-komerciju, Dolce & Gabbana un Fendi, liekot lietā dažādus instrumentus, izdodas uzrunāt dažādas mērķauditorijas. Šobrīd vēl viens sektors sadūries ar analoģiskiem izaicinājumiem: tās ir izsmalcinātu luksusa juvelierizstrādājumu kompānijas, kuru paštēli, šķiet, vēl stingrāk balstīti uz ekskluzivitātes un tradīciju konceptu.

Kopumā situācija rotaslietu sektorā izskatās visai optimistiska: tiek sagaidīta 5-6% izaugsme gadā 3 gadu laikposmā; izsmalcinātie luksusa juvelierizstrādājumi, kas patlaban veido ap 5% no sektora kopapjoma, līdz 2020. gadam savu daļu tirgū var palielināt līdz 10%. Patlaban daži no industrijas visleģendārākajiem zīmoliem cenšas veikt izrāvienu un turpinās to darīt, kamēr nepiesaistīs ievērību no 18-34 gadu vecas auditorijas puses, kas, saskaņā ar DeBeers veiktā dimantu nozares pētījuma secinājumiem, tagad kļūst “par vissvarīgāko kohortu dimanta juvelierizstrādājumu iegādē”. Ņemot vērā pieaugošo konkurenci no modes zīmolu un rotaslietu jaunkompāniju puses, kā arī mileniāļu ienākumu potenciālu, šī nebūs viegla cīņa.

Piemēram, Tiffany & Co 2016. gadā sadūrās ar apgrozījuma kritumu; noieta krišanās 2017. gadā tikai par 1% kompānijai jau nozīmēja situācijas uzlabošanos. Lai arī Tiffany & Co tiek uzskatīts par vienu no visikoniskākajiem zīmoliem, kompānija izšķīrusies piesaistīt gados jauno pircēju ievērību. Saprotot, kas mileniāļus satrauc un kādi ir viņu iepirkšanās ieradumi, var nodomāt, ka klasiskie juvelierizstrādājumu nami viņu acīs ir kas līdzīgs opozīcijai. Mileniāļi pasmaida par tiem, kuri, dodot priekšroku statusa zīmoliem, reālos veikalos iegādājas ar attiecībām vai laulībām saistītas dāvanas. Pulksteņu un juvelierizstrādājumu zīmoliem šodien jābruņojas ar pareizām stratēģijām, lai kļūtu par uzvarētājiem jaunajā digitālajā pasaulē, riskējot zaudēt krietnu daļu no tā, ko būvējuši gadu desmitus.

Tradicionāli luksusa juvelierizstrādājumi tikuši pasniegti kā dāvanas, kamēr šobrīd progresējusi tendence apdāvināt sevi. Apelēšana pie gados jaunā patērētāja ir izaicinājums, jo viņa sevišķiem tēriņiem paredzētie līdzekļi vairs netiek izlietoti statusa pirkšanai tādā veidā, kā rotaslietu kompānijas ieradušas. DeBeers veiktajā pētījumā secināts: “Sievietēm turpinot gūt ienākumus darba tirgū, pašapdāvināšanās trends ir viena no acīmredzamākajām iespējām nākotnes izaugsmei.”

Nozares fokuss no laulībām un citiem nozīmīgiem notikumiem savstarpējās attiecībās pārorientēsies uz sievietēm, kas vēlēsies iegādāties ko īpašu sev, atzīmējot sasniegumus personiskajā dzīvē, pasvītro DeBeers pētījums. Mileniāļi statusa vietā drīzāk izvēlas pašizpausmi, tiecoties pēc zīmola un stila, pret kuru rodas izjūta ar nosaukumu “Tas reprezentē mani”.

L2 savā 2017. gada pulksteņu un juvelierizstrādājumu “digitālā IQ” topa 1. vietā ierindojis Tiffany & Co, ņemot vērā zīmola jaunas auditorijas iekarošanas aktivitātes mājaslapā, digitālajā mārketingā, sociālajos tīklos un mobilajos telefonos. Pavasarī Tiffany & Co izšķīrās par bezprecedenta sadarbību ar Net-a-Porter – pirmo retaileri, kas pārdeva juvelierizstrādājumu zīmola produkciju internetā ārpus Tiffany & Co ierastajiem kanāliem, citastarp paplašinot noieta ģeogrāfiju. Bez tam vasarā zīmols pirmoreiz izlēma uzrunāt auditoriju atšķirīgos kanālos, kā ietekmes līderus izmantojot Ellu Faningu, Lēdiju Gagu un Zoe Kravicu.

Megakorporāciju dibinātāji šķiras no akcijām: kas talāk?

Daudzi visvarošie magnāti, kuri lielākoties pārstāv tehnoloģiju, interneta tirdzniecības un plašsaziņas līdzekļu jomas, pakāpeniski atbrīvojas no savu kompāniju akcijām. Sekas izriet no kompānijas uzbūves: vienos gadījumos magnāti lēnām atvadās no kontroles, citos – varu vēl vairāk koncentrē savās rokās.

13. septembrī Džeks Mā un Džo Cai, Ķīnas interneta giganta Alibaba līdzdibinātāji, darīja zināmu apņemšanos pārdot savas daļas uzņēmumā $4 mljrd apjomā līdz 2018. gada beigām. 9 dienas pēc tam Marks Cukerbergs paziņoja, ka atbrīvosies no Facebook akcijām $13 mljrd apjomā līdz 2019. gada sākumam. Džefs Bezoss šogad par $2 mljrd pārdevis Amazon vērtspapīrus. Poni Mā, Ķīnas korporācijas Tencent šefs, gatavojas atbrīvoties no akcijām $5 mljrd vertībā. Darījumu apjomi sastāda pat desmito daļu no šo dibinātāju aktīvu vērtības pašu kompānijās.

Lai aplūkotu akciju pārdošanas vai skaldīšanas sekas, aplūkosim 6 kompānijas, kuras vada to izveidotāji: Alibaba, Alphabet, Amazon, Facebook, Netflix un Tesla. To dibinātāju ekonomiskās daļas mediāna ir 13%; ekstrapolējot pašreizējās tendences, šis īpatsvars pēc 5 gadiem saruks līdz 8%.

Katrai kompānijai raksturīga sava struktūra, kas atspoguļo tās dibinātāja darbības stilu agrīnajā etapā un piesaistīto kapitālu. Tomēr izdalāmi divi kompāniju pamatveidi: tās, kuras vada “paranoiķi” (control freaks) un tās, kuras pārvalda “kontroles fanātiķi” (control fanatics).

Paranoiķu tipa kompānijās ekonomiskā vara un balstiesības ir proporcionālas. Pārdodot daļas, mazinās arī dibinātāju juridiskā vara. Vistālāk pa šo taku aizsoļojis Rīds Hastingss no Netflix, kurš savu 2007. gadā bijušo 7% ekonomisko daļu samazinājis līdz 3%, taču, vienīgi pateicoties savas personības spēkam, kompānijā dominē. Tas atstāj iespaidu, taču viņa pozīcija ārkārtīgi viegli ievainojama.

Pa šo pašu vektoru virzās Amazon. Bezosa ekonomiskā un balstiesību pakete no 25% 2007. gadā samazinājusies līdz 16%. Viņam turpinot šādā ātrumā atbrīvoties no vērtspapīriem, trīs galvenie institucionālie investori, apvienojoties, tiks pie balsu pārsvara jau līdz 2018. gada beigām. Īlonam Maskam pieder 20% Tesla ekonomiskās un balsošanas paketes, taču visdrīzāk arī viņa daļa ies mazumā. Maska personisko finanšu apjoms, šķiet, sarucis līdz minimumam; viņš, ņemot kredītu, ieķīlājis daļu savu akciju.

Šie līderi sen kļuvuši par slavenībām un grūti viņu kompānijas iztēloties bez viņiem pašiem, tāpat kā kādreiz Microsoft bija grūti iedomāties bez Bila Geitsa. Taču pēc gadiem desmit kompānijas var pāriet institucionālajā īpašumā, kas jau noticis ar Apple un Microsoft.

Otras kategorijas kompāniju, kuras vada kontroles fanātiķi, perspektīvas vēl drūmākas. To dibinātāji izmanto vairāku kategoriju akcijas vai citus mehānismus, lai saglabātu balsstiesības, arī ekonomiskajai varai mazinoties. Alphabet pastāv trīs akciju kategorijas: Lerijam Peidžam un Sergejam Brīnam pieder 11% ekonomisko daļu, taču vienlaikus 51% balsu. Ja viņi pārdos lielu akciju paketi, kā jau to darījuši agrāk, tad samazinās savu ekonomisko daļu līdz 6%, vienlaikus saglabājot kontroli.

Divas Facebook akciju kategorijas Markam Cukerbergam ļauj pārvaldīt 51% balsu un 14% ekonomisko tiesību. Šogad viņš aplūkoja shēmu, ar kuras palīdzību savās rokās varētu turēt vēl lielāku varu, tomēr no idejas atteicās pēc tam, kad akcionāru grupa viņu iesūdzēja tiesā.

Kontroles fanātiķi joprojām vēl ir jauni un var vadīt kompānijas tik ilgi, cik to darījuši Vorens Bafets vai Ruperts Mērdoks, kuri izmantoja divas akciju kategorijas, lai nodrošinātu kontroli desmitiem gadu. Tomēr šodienas slavenie korporāciju vadītāji jau pārkāpuši sarkano līniju. Plaisa starp viņu ekonomiskajām un balsošanas paketēm ir ievērojami platāka, nekā Bafeta vai Mērdoka gadījumā. Un viņu kompānijas ierindojamas starp vissvarīgākajām pasaulē. Tiklīdz izaugsme palēnināsies un ģēniju aura izzudīs, spriedze, ko raisīs viņu izveidotā varas koncentrācija, vienīgi pieaugs.