Baltijas valstīs izpratne par finanšu tirgiem turpina attīstieties; pārmaiņas gan esot lēnas, bet pārliecinošas, uzskata eksperti.         

Investoru paradumi dažādos pasaules reģionos dažādu iemeslu iespaidā mēdz atšķirties. Laikam ejot, izveidojusies un turpina veidoties arī Baltijas investoru kultūra. Finanšu tirgus eksperti teic, ka visattīstītākā tā pašlaik esot Igaunijā. Savukārt lietuvieši esot vairāk gatavi riskēt, tāpēc tie aktīvāk iesaistoties uzņēmējdarbībā un investīciju tirgos. Turklāt uz investīciju pasaules arī Baltijā arvien skaļāk sevi sāk pieteikt ieguldītāji-jaunieši. Eksperti gan norāda, ka viena no šai Baltijas paaudzei raksturīgajām īpašībām ir visai liela nepatika pret risku.

Vīriešu pasaule
LHV brokeris Sanders Pikkels, runājot par mūsdienu vidējo investoru Baltijā, norāda, ka pieņemts uzskatīt, ka investīcijas akcijās ir «vīriešu pasaule». Par to liecinot svaigākie dati Igaunijā un arī visās Baltijas valstīs kopumā. Proti, investors akcijās gandrīz 60% līdz 70% gadījumos ir tieši vīrietis. Šis tipiskais investors esot vidēja vecuma – tātad aptuveni 30 līdz 40 gadus jauns vīrietis ar visa augstiem ienākumiem, kas ir virs valstī pastāvošā vidējā ienākumu līmeņa. Tapāt, neskatoties uz faktu, ka mūsdienu interneta laikmetā ģeogrāfija un investora atrašanās vieta vairs nebūt nav dominējošais elements un raksturlielums, arvien esot vērojama tendence, ka investori nākot no lielākām pilsētām, kur ir augstāks algu līmenis un iedzīvotājiem ir lielāki ienākumi, kurus iespējams  ieguldīt. «Šajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka investīcijas neaprobežojas tikai ar investīcijām uzņēmumu akcijās, iegādājoties to kapitāldaļas. Vairākos banku piedāvātajos produktos, piemēram, uzkrājumu fondos, ieguldītāju vidū vērojams balanss starp sievietēm un vīriešiem, akcentējot, ka finansiālās brīvības un labklājības nodrošināšana ir vienlīdz būtiska abu dzimumu pārstāvjiem,» skaidro Sanders Pikkels.

Trīs tipi
Kopumā, apskatot investoru tipus Baltijas valstīs, esot iespējams izdalīt trīs savstarpēji atšķirīgas investoru grupas. S. Pikels klāsta, ka pie pirmās grupas pieder zinoši un pieredzes bagāti investori, kuru ieguldījumi ir balstīti uz plašu izpēti. No visām trim grupām tieši šai ir skaitlisks pārsvars, un pašiem investoriem ir dažādi stimuli, kāpēc tie investē savus līdzekļus konkrētos uzņēmumos. Kā viena no populārākajām pamatdomām ieguldījumu veikšanā ir turīguma saglabāšana vai vēlme papildus nopelnīt no esošajām akcijām. «Ja iepriekš minētie investori pieņēma nosvērtus un pārdomātus lēmumus, tad otrās grupas pārstāvji var tikt uzskatīti par pilnīgu pretstatu, jo tie seko līdzi cenu svārstībām, nestabilitātēm un indeksiem. Pēc savas dabas viņi darbojas kā tirgotāji. Jāpievērš uzmanība, ka šīs grupas pārstāvji jau sevi ir pierādījuši biznesā – tie ir uzņēmēji vai maza biznesa īpašnieki, kuri nopelnījuši ievērojamus naudas līdzekļus un veic ieguldījumus azarta dēļ. Vienlaikus trešā un pēdējā grupa ir indeksu investori, kuru pieeja ir balstīta uz ilgtermiņa domāšanu un sava vērtspapīru portfeļa dažādošanu. To galvenais mērķis ir līdzekļu uzkrāšana un labklājības, turīguma nodrošināšana nākotnē. Papildu līdzekļus investēšanai tie ir uzkrājuši no savas mēnešalgas, tādējādi izmantojot savus iekrājumus cerot, ka nauda radīs naudu arī turpmāk,» stāsta S. Pikkels. Viņš arī norāda, ka šajā pašā laikā, neskatoties uz pastāvošajām un redzamajām atšķirībām starp dzimumiem un investoru tipiem, 21. gadsimtā pieredzētās ekonomiskās svārstības radījušas veselu jauno investoru paaudzi, kuri, salīdzinājumā ar iepriekšējo, esot mazāk gatavi riskēt.

Iesaistās jaunie
Kā iemesls tam ir pavisam nesenā pagātnē notikusī finanšu krīze, kuras laikā daudzi jaunieši vai nu tikai uzsāka veidot savu karjeru un dzīvi, vai vēl atradās augstskolas solā. «Ekonomiskās krīzes rādītās sekas to ģimenēm, darba kolēģiem mainījusi investēšanas stratēģiju. Tā dēvētā Millennials paaudze daudzos gadījumos nevar tikt kvalificēta kā standarta investori, kurus minēju iepriekš. Millennials gadījumā par prioritāti tiek izvirzīta investēšana uzņēmumos, kurus tie pazīst. Īpaši populāri tiem veikt ieguldījumus tehnoloģiju kompānijās, piemēram, Apple, Facebook, Google un Netflix. Faktiski tiek investēts uzņēmumos, kuru vērtības un uzstādītie principi ir tiem pieņemami, tādējādi ieguldot ētiskos un sociāli atbildīgos uzņēmumos ar skaidru redzējumu un reālu produktu. Šie investori cenšas darboties arī ārpus klasiskās akciju tirdzniecības, meklējot atšķirīgus investīciju instrumentus. Kā piemērs tam kalpo aktīva dalība pūļa finansēšanā vai dažādās savstarpējo aizdevumu platformās. Izmantojot šo taktiku, tiek ne tikai diversificēts to ieguldījumu portfelis, bet arī tiek investēts mazāks naudas apjoms vairākos avotos,» rezumē LHV eksperts.

Ietekmē vēsture
Tikmēr Scandiantech pārdošanas direktore Nataļja Točelovska norāda, ka, attīstoties tehnoloģijām un zināšanām par finanšu nozari, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, sabiedrības interese par apdomātām ilgtermiņa investīcijām aug, tomēr pārmaiņas un aktīva iesaistīšanās procesos biržā tāpat norisinās lēni. Eksperte tāpat piebilst, ka arī Baltijas jaunākās paaudzes pārstāvji sākuši izprast finanšu tirgus.

Daudz ko gan esot ietekmējusi mūsu vēsture. «Ņemot vērā to, ka no bijušās Padomju Savienības valsts mums nav bagātības, ko nodot no paaudzes paaudzei, tādējādi mēs tikai tagad pelnām savu bagātību, apmierinot primāras vajadzības un tikai pēc tam domājot par līdzekļu uzkrāšanu.  Lēnām, bet šajā pašā laikā pārliecinoši, iespēja veidot uzkrājumus nākotnei ir kļuvusi ar galveno motivāciju ieguldījumu veikšanai. Šobrīd kā viens no pozitīvākajiem piemēriem ir pensijas fondu veidošana, kas balstīta uz prognozētajām demogrāfiskajām tendencēm nākotnē. Tas ir veicinājis  nepieciešamību tieši jaunākajām paaudzēm vairāk paļauties pašiem uz sevi. Investēšanas tradīcijas ietekmē arī vairāku faktoru kombinācijas, piemēram, valsts labklājības stāvoklis kopumā, ienākumu sadalījums valstī, demogrāfijas attīstība un pasaules, Eiropas  investīcijas tendences,» teic Scandiantech pārdošanas direktore. Finanšu tirgus eksperte piebilst, ka, neskatoties uz bieži izskanējušo viedokli, ka mūsu biržā kotējas salīdzinoši mazs skaits uzņēmumu un veikto darījumu skaits ir neliels, Nasdaq Rīga veicis lielu ieguldījumu vērtspapīru tirgus attīstībai Latvijā, izglītojot sabiedrību un ietekmējot investēšanas kultūru.

Investējam atšķirīgi
Tomēr, salīdzinot visas trīs Baltijas valstis savā starpā, esot nomanāms, ka igauņi, atšķirībā no latviešiem un lietuviešiem, daudz vairāk plāno savas finanses un jau sen investīciju pasauli uzskata kā svarīgu savas ikdienas sastāvdaļu. Lietuvieši savukārt esot vairāk gatavi riskēt ar saviem līdzekļiem, tāpēc aktīvāk iesaistās uzņēmējdarbībā un investīciju tirgos. «Sabiedrības aktivitāte un uztvere par investīcijām ir jo īpaši būtiska laikā, kad viegli pieejami īsi un strukturēti finanšu pārskati un saprotami paskaidroti uzņēmuma rādītāji, kuri atvieglo ieguldītāju dzīvi. Tomēr, pat neskatoties uz to, tāpat vēl aizvien ir jāiegulda laiks un resursi, lai gūtu peļņu. Tāpat nozīmīga loma ir Eiropas Savienības iniciatīvām, piemēram, Capital Markets Union, kas nākotnē attīstīs visu Eiropas kapitāla tirgu. Tas ir apsveicami, jo Eiropas Savienības līmenī šobrīd tiek atbalstītas un stimulētas vēl citas iniciatīvas vērtspapīru tirgus attīstībai, izglītojot investorus, aktualizējot starpvalstu akciju tirdzniecību, lai ikviens no mums varētu izmantot Eiropas Savienības kapitāla mobilitātes iespējas. Kopumā var secināt, ka vērtspapīru tirgus attīstītās gan lokāli, gan reģionāli, gan arī visā ES līmenī. Turklāt, jaunu instrumentu rašanās tehnoloģiju attīstības gaitā sekmējusi investīcijas vērstpapīros,» pozitīvu skatu saglabā N. Točelovska.

Mainās ilgtermiņā
Eksperte gan norāda, ka konkrēti Latvijas kontekstā vēsturiskā perspektīva nozīmējusi salīdzinoši lēnu vērtspapīru tirgus attīstību. Tomēr arī šeit par pozitīvu aspektu varot uzskatīt iedzīvotāju attieksmes maiņu pret ieguldījumiem un investīcijām, kas esot sevišķi vērojams jaunākās paaudzes vidū, tādējādi liekot stiprus pamatus jaunai investēšanas kultūrai Latvijā.

Svarīgi esot apzināties, ka investīciju tradīciju izmaiņas ir ilgtermiņa lieta, ko ietekmē vairāku faktoru kombinācijas. «Starp svarīgākiem varu minēt: cik labi iet valstī kopumā, kā ir sadalīti ienākumi valstī, kā attīstās demogrāfija un kāda aina ir uz pasaules investīciju skatuves,» uzskata N. Točelovska. Tāpat eksperte pauž pārliecību – lai gan joprojām investīciju  pasaulē dominē vīrieši, domājams, ka ar laiku akciju tirgū emitētie uzņēmumi būs tuvāki sievietēm, un tādējādi arī «daiļā» dzimuma pārstāves aktīvāk ņems dalību finanšu tirgū.

Raksts publicēts sadarbībā ar www.db.lv.
Raksta autore: Jānis Šķupelis.