ICO un IPO
Kriptovalūtas strauji ielaužas modernajā pasaulē. Investīcijas tikai bitkoinā vien šogad četrkārt pārsniedz 2016. gada rādītāju. Kāpēc tas tā notiek?

Protams, investorus piesaista iespēja nopelnīt ātri un daudz, kas ir kriptovalūtu eksplozīvas popularitātes augšanas impulss. Jau patlaban, pēc CoinMarketCap datiem, eksistē ap 800 virtuālo valūtu ar visdažādākajiem nosaukumiem; kriptovalūtu tirgus kapitalizācija tuvojas $100mljrd atzīmei. Lietas būtība – neskaitāmie ICO (Initial Coin Offering).

ICO nereti salīdzina ar publisko akciju piedāvājumu biržā (IPO), lai arī tiek iegādātas nevis akcijas, bet startapu izlaistie digitālie tokeni, kurus iespējams apmainīt vai nu pret kompānijas solīto produktu nākotnē, vai arī mainīt kriptobiržā pret dažādām kriptovalūtām.

Tokeni nav piesaistīti ne akcijām, ne kādai citai īpašuma formai. Vienlaikus ICO daudz kas kopīgs ar kraudfaundingu: abos gadījumos līdzekļi lielākoties tiek vākti noteikta koncepta realizācijai – tātad stadijā, kad kompānijai nav vēl nekāda produkta. Šāds līdzekļu piesaistes veids ir daudz vienkāršāks par IPO, tāpēc noder dažādu startapu finansēšanai. Savukārt regulēšanas neesamība rada blakusefektu: ICO organizētājs var savākt naudu un izgaist.

Lielākā daļa ICO īstenotāju izstrādā blockchain projektus un daudziem ir savas “naudas vienības”, kuru kursiem, kā tiek sagaidīts, laika gaitā jāaug. Šis ir veids, kādā kripto valūtas zināmā mērā aizvieto akcijas.

Ažiotāža ap tokenos mērītajiem publiskajiem piedāvājumiem lielā mērā sekmējusi kriptovalūtu bitkoina un Ethereum kursu strauju izaugsmi – tās aktīvi tiek izmantotas jaunu ICO īstenojošo blockchain startapu tokenu iegādei. 2017. gada pirmajā pusē bitkoina vērtība pieauga par 160%, bet ether – par 3350%. Šī gada pirmajā pusē startapi caur ICO piesaistīja vairāk kā $1mljrd, kas ir 10 reizes vairāk nekā visā 2016. gadā, liecina kriptovalūtu pētniecības kompānijas Smith & Crown dati.

Kompānijas, kas piesaista līdzekļus caur ICO, bieži vien nevar uzrādīt nekādu produktu un var tikt dibinātas bezmaz vakar. Salīdzinājumam: Blue Apron, kas šovasar īstenoja IPO, eksistē 5 gadus, tai ir investoriem saprotams bizness, bet ieņēmumi pērn sastādīja $800mln.

Acīmredzami, šis tirgus atrodas pārāk ne līdzsvarotā stāvoklī, par ko brīdina arī paši tā spēlētāji, ieskaitot Čārlzu Hoskinsonu, vienu no tīkla Ethereum veidotājiem: “Šī ir palēninātas iedarbības bumba. Mēs vērojam tokenizācijas procesu. Kompānijas izlaiž tokenus, lai arī tās tos pašus izdevumus varētu risināt ar eksistējošo blockchain palīdzību. Cilvēkus vienkārši apžilbinājušas alkas pēc vieglas naudas.”

Kriptosabiedrībā bieži dzirdams: “Pietiek runāt, ka birkoins ir piramīda. Bet vai Apple akcijas nav piramīda?” Taču jebkurām akcijām ir iekšējā vērtība, kas nav nākotnes naudas plūsmu pašreizējā vērtība. Tā kā akcijas to īpašnieku padara par kompānijas līdzīpašnieku, to turētājam ir tiesības uz daļu no aktīviem un līdzdalību peļņā.

Tieši pēdējais aspekts nosaka akciju fundamentālo cenu – lai arī tā svārstās dažādu faktoru ietekmē, tomēr ilgtermiņā kompānijai bez parādu sloga un ar pozitīvu bilanci akcija nevar maksāt “0”. Kriptovalūtu pasaules produktiem nekādas iekšējās vērtības nav, jo visa līdzdalība peļņā ierakstīta ūdenī.

IPO veikšanas noteikumi ir stingri. Visi vērtspapīri, kas tiek izlaisti noteiktas valsts teritorijā, tiek reģistrēti saskaņā ar tās likumdošanu. Pirms darījuma pilnībā tiek atsegta informācija par beneficiāriem, informācija par kompāniju obligāti tiek auditēta. Līdztekus tam cilvēkiem, kas iegulda līdzekļus IPO, jābūt kvalificētiem investoriem ar skaidri zināmu naudas izcelsmi. Attiecībā uz ICO nekādi ierobežojumi vai noteikumi ilgstoši nav tikuši formulēti. Šķiet, pēdējā laikā situācija mainās.

ASV Biržu un vērtspapīru komisija (SEC) pielīdzinājusi ICO analoģiskiem tradicionālo vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem. Regulators tirgus dalībniekus brīdinājis: ASV likumi, kas regulē darbības ar vērtspapīriem, tiks piemēroti visiem, kas šos papīrus piedāvā un pārdod – neatkarīgi no tā, vai šie vērtspapīri tiek pirkti par ASV dolāriem vai kriptovalūtu.

Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) ekspertu pētījums apliecinājis, ka ICO iedragā finanšu tirgus un tie jāaizliedz, liecina informācija ĶTB mājaslapā. Ķīnas centrobanka apņēmusies nākotnē uzlikt stingrus sodus par ICO īstenošanu, kā arī sodīt par pārkāpumiem iepriekš veiktās operācijās.

Daudzi eksperti pozitīvi novērtē regulatoru darbību, uzsverot, ka spertie soļi palīdzēs atšķelt dažādas kriminālās shēmas, kurās aktīvi tiek izmantotas kriptovalūtas, kā arī daļēji palīdzēs pasargāt cilvēkus no ieguldījumiem piramīdās.

Indeksmeikeru sektors
1896. gadā Čārlzs Dovs, Dow Jones & Company līdzdibinātājs, izgudroja indeksu, kas līdz šim lepni nes viņa vārdu. Šodien Dow Jones Industrial Average kopā ar S&P 500 un FTSE 100 – vieni no atpazīstamākajiem zīmoliem finanšu pasaulē, pie tam to loma pēdējos gados strauji pieaugusi.

Bez pārspīlējuma var teikt, ka indeksmeikeri kļuvuši par jaunajiem likteņu lēmējiem finanšu tirgū: viņi nosaka, kā investori ieguldīs savu naudu. 3 lielākās kompānijas – FTSE Russell, MSCI un S&P Dow Jones Indices – ir galvenie indeksmeikeri. Līdzekļu apjoms, ko tās ietekmē, patiesi ir satriecošs.

Pie indeksiem S&P Dow Jones piesaistīti aktīvi $4,2trlj apjomā (investīcijas pasīvajos fondos), tikai uz S&P 500 vien nomērķēti $3trlj. Tāpat S&P Dow Jones indeksus izmanto kā benčmarkas (ar ko katrs var salīdzināt savus rādītājus) menedžeri, kuru rīcībā ir $7,5trlj lielas investīcijas aktīvi pārvaldāmajos aktīvos.

Diviem citiem indeksu piegādātājiem ir ietekme uz līdzīgām gigantiskām summām: $15trlj naudas aktīvajos un pasīvajos fondos seko FTSE indeksiem un $11trlj seko MSCI.

Tikmēr paši indeksmeikeri uzskata, ka viņi nav tik ietekmīgi, kā varētu šķist, apgalvojot – lai arī aktīvi indeksu fondos (ETF) visā pasaulē sasnieguši $4trlj apjomu, šī ir tikai neliela daļa no globālā “investīciju Visuma”, kas tiek novērtēts $300trlj apjomā. Cits arguments norāda uz caurspīdīgumu, kā arī indeksa pārvaldes balstīšanos uz pieeju, kas bāzēta precīzos noteikumos. Jebkuras nozīmīgas pārmaiņas tiekot ieviestas tikai pēc konsultācijām ar tirgu.

Līdztekus tam indeksmeikings ir bizness, kurā ir vieta konkurencei. Daži tādi nelieli piegādātāji kā Morningstar piedāvā informāciju par lielāko daļu no to indeksiem, argumentē vadošie indeksmeikeri.

Lielais trijnieks ņem maksu gan par pieeju informācijai, gan arī par indeksu lietošanu no pasīvajiem fondiem.

Regulējumi stingri nosaka šo kompāniju darbības robežas. Ar 2018. gada janvāri indeksmeikeriem Eiropā nāksies stingri ievērot ES Benčmarku regulējumu, kas paredz gadskārtēju ārējo auditu “kritiski svarīgām benčmarkām” un tiešu uzraudzību no ES regulatora puses.

Neraugoties uz paziņojumiem par objektivitāti un savu noteikumu caurspīdīgumu, daudzi indeksu piegādātāju lēmumi ir acīmredzami subjektīvi. Piemēram, MSCI jūnija lēmums par Ķīnas akciju iekļaušanu savā attīstības valstu fondu tirgu indeksā. Kontinentālās Ķīnas akcijas pirms tam no tā bija izslēgtas Drakonu Zemes kapitāla tirgus necaurspīdīguma un ierobežoto iespēju ārzemju investoriem dēļ.

Indeksmeikeru ietekme palielinājusies, pateicoties pasīvās investēšanas apjomu pieaugumiem. Piemēram, Savienotajās Valstīs patlaban 3/10 aktīvu izvietotas pasīvajos fondos. Lai arī atsevišķiem nelieliem konkurentiem izdodas izdzīvot, koncentrācija indeksu sektorā aizvien vairāk palielinās. Daudzas bankas izgājušas no obligāciju indeksu biznesa, pārdodot savus zīmolus. Piemēram, Bloomberg pērn nopirka Barclays indeksus, bet FTSE Russell praktiski pabeigusi Citigroup indeksu iegādi.

Indeksmeikeru dominējošais stāvoklis skaidrojams vēl ar to, ka tie veido visatzītākās tirgus benčmarkas. Taču viņi, pēc pašu vārdiem, gatavi piedalīties jaunu, pilnīgi atšķirīgu indeksu izstrādē, tostarp citām aktīvu grupām. Piemēram, startaps Kensho izstrādājis biržu indeksus tādiem mūsdienīgiem sektoriem kā nanotehnoloģijas un droni.

Daži jauni produkti izteikti neatgādina tradicionālos indeksus. Stride indekss – jauns S&P Dow Jones indekss – atver dažādas aktīvu grupas, kuru svars variējas laika gaitā, un tas būs pieprasīts pirmspensijas vecuma cilvēku starpā. Virkne indeksu atrodas uz absurda robežas. Piemēram, nesen S&P paziņoja par kompāniju, kas iekļuvušas Indijas valdības melnajā sarakstā, indeksa izveidošanu.

Kamēr indeksi palīdz tirgum, indeksmeikeru loma turpinās palielināties. Un vienlaicīgi pastiprināsies to darbības analīzes kritiskums.

Daudz burbuļu nebūs – pēc definīcijas
Džefrijs Kleintops, Charles Schwab investīciju stratēģis, apgalvo, ka daudzi šībrīža ieguldījumu virzieni, kas atgādina burbuļus, tādi nepavisam nav. Viņaprāt, daudzi burbuļi, ieskaitot IT segmentu pirms kraha 2000-o gadu sākumā, veidojušies 10 gadu ilgā periodā. Tie rada riskus daudziem investoriem – pat tiem, kuriem nav attiecīgo aktīvu -, jo burbuļi ietekmē situāciju visā tirgū un ekonomikā kopumā.

Mums labi zināmie burbuļi pirms plīšanas uzpūtās par 1000% 10 gadu laikposmā, liekot cenām attiecīgajā sektorā nākamo 2 gadu laikā kristies par 50%, secina analītiķis. Kriptovalūtu – pirmkārt, bitkoina – gadījumā mēs vērojam izaugsmi par 1300% pāris gados – pēdējā laikā tas ir bezprecedenta gadījums.

Šodien aktīvu vidū vispiemērotākie kandidāti uz burbuļa radīšanas statusu ir kriptovalūtas, zema volatilitāte, mazumtirdzniecības interneta giganti un centrobanku aktīvi. Tos uzlūkojot caur filtra 1000%/10 gadi prizmu, jāsecina, ka neviens no draudu epicentriem neatbilst klasiskajiem burbuļa kritērijiem – lai arī tas nenozīmē, ka tie investoriem nerada riskus, piebilst Kleintops.

Bitkoina vērtības pieaugums pārsniedzis 1000%, kam bijis nepieciešams daudz mazāk par 10 gadiem. “Daudz īsāks laika periods varētu nozīmēt, ka ja bitkoins ir burbulis, kam jāplīst, tas, iespējams, globālajai finanšu sistēmai nav tik bīstams, un tā iespaids izrādīsies daudz ierobežotāks.

Volstrītas baiļu indikators – akciju tirgus volatilitātes indekss VIX – pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis par 800%, kas gandrīz atbilst kritērijiem, tomēr Charles Schwab stratēģis piedāvā atskaites punktu pārbīdīt uz lāču trenda beigām – 2009. gada martu, kad volatilitāte sasniedza maksimumus. Šajā gadījumā vēl ir laiks līdz 10 perioda beigām.

Tādu elektroniskās tirdzniecības interneta gigantu kā Amazon nav daudz, līdz ar to diez vai vērts runāt par burbuļiem, jo negatīvais iespaids uz tirgu kopumā būs ierobežots. Savukārt centrobanku aktīvi, kuri uzpūtās QE programmu laikā, arī neatbilst burbuļa klasiskajiem kritērijiem: pēdējās desmitgades laikā centrobanku bilances palielinājušās par 300%. “Bilanču un parāda pieaugšana var tikai pastiprināt krahu, ja tas pienāks, kamēr runāt par burbuļiem būtu pārspīlēti,” rezumē Kleintops.

Palo Alto Networks kiberdrošības risinājumi
Palo Alto Networks – Kalifornijā bāzēta IT kompānija, kas piedāvā kiberdrošības risinājumus uzņēmumiem, organizācijām un valdības institūcijām.

Palo Alto Networks ienākumi iepriekšējā ceturksnī pieauga par 27%, sasniedzot $509mln. Koriģētā tīrā peļņa par akciju no 66 centiem gadu iepriekš pieaugusi līdz 92 centiem. Ieņēmumi no produktu realizācijas aprīlī-jūlijā palielinājās par 11%, savukārt no maksas abonēšanas un atbalsta – par 42%. Rekordliela klientu pieplūde pēc hakeru globāla mēroga uzbrukumiem ļauj domāt, ka Palo Alto Networks arī turpmāk būs viens no favorītiem kiberdrošības risinājumu piegādātāju vidū.

Lielo datu kompānija Verisk pārliecinoši reabilitējusies
Verisk, viena no pasaulē vadošajiem lielo datu apstrādes risinājumu piegādātājiem, ienākumi 2. ceturksnī palielinājās par 5% gada šķērsgriezumā, sasniedzot $523mln. Attiecīgi koriģētais EBITDA rādītājs pieaudzis par 3,6%, sasniedzot $254mln. Kompānijas rezultāti apsteidza Volstrītas analītiķu prognozes, tādējādi Verisk izdevies reabilitēties investoru acīs pēc vājā 1. ceturkšņa.

Kompānijas priekšrocība ir viens no nozarē augstākajiem rentabilitātes rādītājiem, līdztekus tam Verisk turpina ģenerēt iespaidīgas operatīvās naudas plūsmas (1. pusgadā – $430mln), kas tiek noorientētas uz parādu sloga mazināšanu, investīciju finansēšanu, M&A darījumiem, kā arī izmaksām akcionāriem.

Sagaidāmajam pasaules ekonomikas tempu pieaugumam jāatstāj pozitīva ietekme uz globālo pieprasījumu pēc informācijas un analītikas pakalpojumiem. Verisk vadība gatava intensīvi investēt vismodernākajās datu apstrādes un analīzes tehnoloģijās, ieskaitot MI un dziļo pašmācīšanos.

Būtiska kompānijas izaugsmes stratēģijas sastāvdaļa ir M&A darījumi. 2. ceturksnī Verisk iegādājās 7 amerikāņu firmas, kas specializējas aerofotouzņēmumos, lai nostiprinātu savu nodaļu Gemini. Tā piedāvā plašu informācijas un analītikas pakalpojumu spektru, kas balstās uz ģeolokācijas datu ievākšanu. Līdztekus tam jūlijā Verisk iegādājās kompāniju G2 Web Services, kas bankām un maksājumu sistēmām piegādā komerciālo risku identifikācijas un pārvaldības risinājumus.

Sagaidāms, ka šo faktoru kopums palīdzēs Verisk vidējā perspektīvā sasniegt apgrozījuma pieaugumu 7-8% līmenī. Plānotajai tehniskās infrastruktūras pārorientēšanai uz mākoņu tehnoloģijām jāpalīdz kompānijai ģenerēt augstus peļņas līmeņus.

Royal Caribbean perspektīvas perspektīvā sektorā
Patlaban kruīztūrisms ir viens no populārākajiem un ātrāk augošajiem starptautiskā tūrisma tirgus segmentiem, kam piemīt nozīmīgs investīciju potenciāls. Tas automātiski piesaista uzmanību tādām sektora kompānijām kā Royal Caribbean.

Saskaņā ar Pasaules Kruīzu kompāniju asociācijas datiem, 2017. gadā kopējais kruīzceļojumus veikušo pasažieru skaits var sasniegt 25,3 miljonus, salīdzinājumā ar 15,8 miljoniem pirms 10 gadiem. Ceļotāju spektrs ir plašs: uz laineriem var redzēt gan mazuļus, gan pensionārus.

Ceļojot ar okeānu laineriem, tūristi līdztekus iespējai dzīvot kajītēs gūst pieeju arī daudzām atrakcijām un izklaidējošām programmām, restorāniem ar dažādām virtuvēm, šopingam, programmām bērniem, līdztekus tam arī iespēju apmeklēt uzreiz virkni tūristu iecienītu pilsētu un valstu bez nogurdinošiem pārbraucieniem.

Ievērojama Royal Caribbean konkurences priekšrocība sektorā ir biznesa attīstība Āzijas reģionā, kur kruīzu nozari raksturojošie indikatori kāpj pasaulē straujākajos tempos. Cita kompānijas priekšrocība ir aprīkojuma ziņā vismodernākie kruīzlaineri; līdz 2020. gadam Royal Caribbean paredz savu floti papildināt ar 7 jauniem kuģiem.

Kvantu zemestrīce neatkārtosies
Saskaņā ar UBS un Campden Research atskaitē paustajiem datiem, ģimeņu ofisi, kas pārvalda turīgo ģimeņu īpašumu un investīcijas, jau otro gadu pēc kārtas sāk atkāpties no prakses ieguldīt līdzekļus hedžfondos, atsaucoties uz to nespēju nodrošināt lielas peļņas.

Izņēmumi var būt investīcijas tā dēvētajos kvantu fondos, kas izmanto vismodernākās norēķinu un skaitļošanas metodes, lai pelnītu ar treidinga palīdzību.

Šogad ilggadīgie aptaujas dalībnieki hedžfondos izvietojuši 7,1% savu investīciju – salīdzinājumā ar 8,0% pērn. Ap 30% ģimeņu ofisu paredz tuvākajos gados vēl vairāk samazināt savus ieguldījumus šajos fondos. Tradicionāli hedžfondu komisijas maksa par pārvaldību sastāda 2%, savukārt komisija par izpildi ir 20%. Krītoties ieņēmumiem no darbības, šī līdzekļu sadales struktūra izjūt spiedienu; iespējams, hedžfondu kompensācijas shēmā nepieciešamas izmaiņas.

Savukārt kvantu fondi paaugstina likmes, jo pieaugusi ģimeņu fondu uzticība šai stratēģijai. Ne tikai ģimeņu ofisi, bet arī visas pārējās investoru kategorijas palielinājušas šos aktīvus, kas, saskaņā ar HFR datiem, martā kopumā sastādīja $932mljrd.

Tomēr atsevišķas pazīmes liecina, ka krītas arī ieņēmumi no kvantu fondiem. Arvien vairāk finanšu menedžeriem iesaistoties šajā tirdzniecības sektorā, stratēģijas tiek atkārtotas arvien biežāk, konstatē UBS hedžfondu vecākais stratēģis Karims Šerifs. Vienlaikus viņš uzskata, ka patlaban pastāv maza varbūtība, ka var atkārtoties tā dēvētā kvantu zemestrīce, kad stratēģiju pārpludināja investori un tirgošanas ķēdes reakcija tika pārtraukta.