Centrobanku definētie QE mērķi un rezultāti
ASV FRS, ECB, Japānas banka un Anglijas banka pēc 2008. gada finanšu krīzes iedarbināja veselu sēriju aktīvu izpirkšanas programmu QE (kvantitatīvā mīkstināšana) kā pretdarbību ekonomiku lejupslīdei. Pēc 9 gadiem skaidri iezīmējies pagrieziens par 180 grādiem: tuvākajā perspektīvā sagaidāma centrobanku bilanču samazināšana.

Nesen publicētajā Sentluisas Federālo rezervju bankas ekonomista Stīvena Viljamsona ziņojumā QE programmu efektivitāte, šķiet, pirmoreiz no pašu regulatoru puses tiek raksturota kā “strīdīga” un “reālus apstiprinājumus neguvusi”.

“Mūs interesē, kā QE programmas ietekmēja centrobanku izvirzītos galamērķus, konkrēti – inflāciju un reālo ekonomisko aktivitāti,” raksta Viljamsons. “Viens no empīrisko pierādījumu variantiem, pie kā mēs varam vērsties, ir tā saucamie dabiskie eksperimenti: piemēri, kad monetārā politika tika izmantota un tās sekas bija vairāk vai mazāk acīmredzamas.”

Viens no Viljamsona pētījumā analizētajiem procesiem ir QE programmas ietekme Japānā pēc 2013. gada aprīļa, kad centrobanka izziņoja kvantitat īvās un kvalitatīvās mīkstināšanas programmu, kuras mērķis bija sasniegt 2% inflāciju 2 gadu laikā. No 2013. gada līdz 2016. gada sākumam nominālās aizdevuma likmes Uzlēcošās Saules zemē atradās tuvu 0% līmenim; ar 2016. gada sākumu likmes kļuva negatīvas. No 2013. gada aprīļa līdz 2017. gada maijam kopējais Japānas bankas saistību apjoms bija palielinājies aptuveni 3 reizes.

Ja QE patiesi ir efektīvs līdzeklis inflācijas kāpināšanai, kas bija Japānas bankas pamatmērķis, tad inflācijas tempiem bija jāaug, reaģējot uz tik vērienīgas QE programmas īstenošanu. Taču, kā apliecina statistika, tas nenotika.

Aplūkojot patēriņa cenu indeksu Japānā, jāsecina, ka 2014. gadā tiešām fiksēta šī rādītāja palielināšanās, taču tās galvenokārt izrādījās 2014. gada aprīlī veiktās patēriņa nodokļa palielināšanas par 3% sekas. Laikposmā no 2015. gada vidus līdz 2017. gada martam inflācijas tempi Japānā caurmērā saglabājās nulles līmenī, kas nav ne tuvu gaidītajiem 2%.

“Līdz ar to šajā dabiskajā eksperimentā nerodam pierādījumus tam, ka QE atstājusi reālu iespaidu inflācijas palielināšanās jomā,” rezumē Sentluisas Federālās rezervju bankas ekonomists Viljamsons.

Interese par pašu akcijām krītas
Volstrītas analītiķi klientiem rekomendē iegādāties banku akcijas, kamēr pašu banku vadības mēģina no savām akcijām atbrīvoties – pie tam šis process sāka norisināties uzreiz pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kad biržu rādītāji demonstrēja iespaidīgu uzvaras gājienu.

Kā ziņo Financial Times, aktīvu ziņā 6 lielāko ASV kredītiestāžu – JPMorgan Chase, Bank of America Merrill Lynch, Wells Fargo, Citigroup, Goldman Sachs, Morgan Stanley – insaideri kopš gada sākuma pārdevuši 9,32 mln banku akciju. Jāatzīmē, ka tik ilgstoša izpārdošanu sērija no banku vadību puses ir ārkārtīgi reta parādība. Pēc Bloomberg rīcībā esošās informācijas, šogad Goldman Sachs un Morgan Stanley insaideri vispār nav veikuši savu banku akciju iegādes atklātā tirgū.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka FRS aizdevuma likmes paaugstināšana bankām būs izdevīga, jo palielinās procentu maržu; šobrīd eksperti bieži min pretēji darbojošos vektoru – augstas likmes visdrīzāk novedīs pie banku bilancēs esošo aktīvu vērtības krišanās.

Buyback stratēģija, kuru kompānijas nesen bieži izmantoja savu akciju cenu izaugsmes stimulēšanai, pakāpeniski kļūst aizvien mazāk populāra un efektīva ne tikai banku, bet teju visos sektoros, un vaina par to gulstas uz kompānijām, kas šo stratēģiju pārlieku izmantojušas. Kopējie izdevumi pašu vērtspapīru atpakaļizpirkšanai pēdējo 6 mēnešu laikā mazinājušies.

Saskaņā ar Bank of America Merrill Lynch datiem, investīciju līmeņa korporācijas 2. ceturksnī veikušas buyback par $64mljrd, kamēr 2016. gada 4. ceturksnī attiecīgais skaitlis bija $84mljrd. Šis mazinājums rada papildu spiedienu uz fondu tirgu, kas pieradis, ka atpakaļizpirkšanas rada priekšnoteikumus kopējam akciju cenu kāpumam situācijā, kad neeksistē nekādi reāli fundamentālie katalizatori.

Viens no pamatiemesliem buyback izdevumu samazināšanai ir visai ironisks: augstas akciju cenas, kas tirgus aizvirzījušas līdz rekordmaksimumiem, papīru atpakaļizpirkšanu padarījušas daudz dārgāku. Cits nozīmīgs pamatiemesls – globālās ekonomikas tempu uzlabošanās, kas kompānijām ļauj nodrošināt EPS izaugsmi bez finanšu inženierijas pielietošanas.

Tā kā buyback apjomu mazināšanās akciju tirgu atstāj bez uzticama impulsa, šādu dinamiku investori var iztulkot kā pozīciju fiksēšanas uzsākšanu, jo kompānijas tādējādi atzīst, ka to vērtspapīru cena pārāk augsta. Šī ir apgrieztā puse situācijai, kurā korporācijas īsteno buyback: tad tās savas akcijas uzskata par pietiekami nenovērtētām.

Peļņas izaugsmei palēninoties, dinamika var pagriezties pretējā virzienā. Beigu galā S&P 500 piecu gadu izaugsmes perioda laikā uz kompāniju peļņu krišanās 2015. un 2016. gadā fona buyback izrādījās glābiņš tirgum. Bāzes indikators kāpa pat bez peļņas izaugsmes, kas tik būtiska akciju vērtībai.

Patlaban investori visdrīzāk nav īpaši norūpējušies, jo fondu indeksi saglabājas maksimālos līmeņos – tests tiks iziets brīdī, kad tirgus izjutīs, ka drošības siksnas kļūst vaļīgas.

Miljardieru izvēle
Pētniecības kompānija WalletHub izanalizējusi vairāk nekā 400 pasaulē lielāko hedžfondu atskaites par 2. ceturksnī notikušajām izmaiņām to portfeļos. Ņemot vērā, ka šo fondu pārvaldnieki galvenokārt piesaista bagātāko iedzīvotāju līdzekļus, tad pētījums veido priekšstatu par superbagātnieku investīciju stratēģijām. Saskaņā ar WalletHub datiem, 50 pasaulē lielākie hedžfondi 2. ceturkšņa beigās bija akumulējuši aktīvus $6,1trlj apjomā, kas ir vairāk nekā 37 ASV štatu kopējais IKP.

WalletHub aprēķinājusi, ka 2. ceturkšņa beigās lielākā daļa hedžfondu līdzekļu bijusi izvietota finanšu kompāniju un banku akcijās, kuru īpatsvars sastādīja 25,3%. Otrajā vietā kopējā investoru portfelī popularitātes ziņā – IT kompāniju akcijas ar 19% īpatsvaru. Trešais vispieprasītākais sektors izrādījās pakalpojumu sfēra – attiecīgo kompāniju papīri iekarojuši 15,2% lielu īpatsvaru. Tālāk seko patēriņa preču ražotāju (14,5%), veselības aizsardzības sektora kompāniju (11,0%), izejvielu un materiālu ražotāju (7,4%), smagās rūpniecības uzņēmumu (5,2%), komunālo pakalpojumu sfēras kompāniju (2,3%) akcijas.

Pēdējā laikā arvien vairāk novērojams, ka investori dod priekšroku ieguldījumiem nevis aizsardzības rakstura, bet gan agresīvajās akcijās, kas uzrāda apsteidzošu izaugsmi. Tas lielā mērā nozīmē izvēli par labu IT kompānijām, par ko liecina arī WalletHub apkopotā statistika. No miljardieru kluba 10 vispirktākajām akcijām 2. ceturksnī 7 attiecināmas uz IT, 2 – uz farmaceitikas, bet 1 – uz tabakas ražošanas sektoru; Top 10 veidoja: Amazon, Oracle, Philip Morris, AbbVie, Broadcom, Alphabet, Netflix, Amgen, Alphabet, Microsoft.

Izmaiņas lielo hedžfondu portfeļos ir signāls privātajiem investoriem pievērst uzmanību globālo spēlētāju izvēlei un ņemt to vērā savās stratēģijās. Hedžfondi nepērk akcijas spekulatīvos nolūkos – uz mēnesi vai pusgadu -, bet gan novērtē to potenciālu gadiem uz priekšu.

Negatīvās likmes uzbrūk
Tikai viena mēneša laikā obligāciju ar negatīvu ienesīgumu apjoms globālajos tirgos pieaudzis par ceturtdaļu, sasniedzot maksimumu kopš 2016. gada oktobra. Acīmredzams paradokss: ja pasaules ekonomika attapusies, demonstrējot arvien pārliecinošāku izaugsmi, attiecīgi būtu jākāpj arī bondu likmēm, tomēr pēkšņi novērojams pretējs trends.

Saskaņā ar JPMorgan datiem, uz 1. septembri JPM GBI Broad Index aptverto valsts obligāciju ar negatīvu ienesīgumu apjoms pieaudzis par $7,4trlj, kas par 60% pārsniedz šī gada zemāko līmeni, kad šādu papīru apjoms sastādīja $4,6trlj. Bondu ar negatīvu ienesīgumu īpatsvars sasniedzis gandrīz trešdaļu no indeksā ietvertajiem papīriem.

Protams, bondu vērtības dinamika lielā mērā saistāma ar centrālo banku darbību, kas obligāciju izpirkšanai novirza fantastiskas summas. Un saprotams, ka tik strauja bondu ar negatīvu ienesīgumu īpatsvara palielināšanās pirmkārt saistāma ar Japānu, kur 10gadīgo obligāciju ienesīgums mēneša laikā strauji krities – lai arī tas šķiet dīvaini: Japānas banka augustā divreiz samazināja obligāciju ar 5-10 gadu dzēšanas termiņu iegādes apjomu.

Neraugoties uz šīm regulatora darbībām, Uzlēcošās Saules zemes bondu ar negatīvu ienesīgumu apjoms JPM Global Government Bond Index sastāda $4,6trlj; pārējās obligācijas ar zemu ienesīgumu attiecināmas uz Eiropu – to apjoms pārsniedz $2,8trlj, pie tam puse no tām ir Vācijas un Francijas papīri.

HTC mobilie telefoni – Google īpašums
Google par $1,1mljrd izpirks Taivānas kompānijas HTC mobilo telefonu nodaļu. HTC jau ilgstoši sadūrusies ar finanšu problēmām: neraugoties uz rindu visai interesantu viedtālruņu, kompānija tirgū nespēj pretoties Apple, Samsung un Ķīnas ražotāju spiedienam, kas atsaucas uz realizācijas rādītājiem.

Pēdējo 5 gadu laikā Taivānas kompānija zaudējusi apmēram 75% tirgus vērtības; nodaļas pārdošanas brīdī tās kapitalizācija sastādīja $1,9mljrd. 2017. gada 8 mēnešos kompānija kopumā ieņēmusi $1,3mljrd jeb par 14,4% vairāk, nekā attiecīgā periodā pērn. Darījums izskatās loģisks, ņemot vērā, ka HTC ražoja viedtālruņus Pixel un PixelXL kompānijas Google vajadzībām. Vienlaikus eksistē informācija, ka ar šo viedtālruņu 2. paaudzes modeļu ražošanu nodarbosies LG.

Paralēli HTC neslēpj, ka tās prioritāte ir virtuālās realitātes (VR) tehnoloģijas, ar ko nodarbojas kompānijas īpašumā esošā nodaļa Vive. Apstāklis, ka HTC gatavojas par savu vienīgo darbības virzienu padarīt VR sektora iekarošanu, liecina par šī tirgus milzu perspektīvām.

Kompānijai Google šis ir otrais mobilo telefonu ražotāja pirkums. 2012. gadā tā iegādājās Motorola Mobility par $12,5mljrd. Šo darījumu eksperti vērtēja drīzāk kā vēlmi iegādāties Motorola milzīgo patentu klāstu; vēlāk Google pārdeva Motorola ķīniešu Lenovo Group.

Analītiķu optimisms un Nvidia vērtspapīri
No 38 analītikas aģentūrām, ko septembra sākumā aptaujāja Thomson Reuters, 22 rekomendēja iegādāties Nvidia akcijas. Bank of America Merrill Lynch eksperts Viveks Āria vendora akcijas mērķvērtību noteicis $210 līmenī, Evercore ISI analītiķi prognozi paaugstināja vēl ievērojamāk – uz $250. Jāatzīmē, ka vēl 2015. gadā Nvidia akcija kotējās par $23,3.

Āria uzskata Nvidia akcijas par pievilcīgām, akcentējot, ka tirgus nenovērtē kompānijas pārtapšanu no tradicionālā datorgrafikas ražotāja par augstas kvalitātes spēļu risinājumu, korporatīvo grafikas tehnoloģiju, lielo datu apstrādes, kā arī produktu automobiļu tirgum piegādātāju.

“Investori joprojām pietiekami nenovērtē mākslīgā intelekta (MI) iespaidu uz potenciālā tirgus apjomu,” komentē Evercore ISI analītiķis Džejs Mjūzs, piebilstot, ka Nvidia MI sistēmām radījusi nozares standartus, kurus praktiski nav iespējams realizēt kādam citam.

Analītiķu entuziasms ar Nvidia akcijām var izspēlēt ļaunu joku, jo pārliekas gaidas var nesakrist ar mērenajiem rādītājiem. Kompānijas ienākumi 2. ceturksnī – kā tika gaidīts – pieauga, pateicoties ažiotāžas pieprasījumam pēc grafiskajiem risinājumiem, ko pielieto kriptovalūtu mainingā. Tomēr pēc atskaites publicēšanas Nvidia vērtspapīru kurss uzreiz kritās par 6,6%, jo automobiļu un serveru nodaļu izaugsme neatbilda tirgus gaidām.

Pēdējā gada laikā kompānijas akciju vērtība trīskāršojusies, līdz ar to jebkuru atsevišķu biznesu rezultāti nozīmīgi ietekmē papīru kursu. Datu centriem orientēto risinājumu nodaļas ieņēmumi 2. ceturksnī pieauga vairāk kā divkārt, sasniedzot $416mln, tomēr neatbilda vidējai prognozei – $423mln. Tas pats attiecas arī uz automobiļiem orientēto produktu nodaļu: tās ceturkšņa ienākumi palielinājās par 19,3%, sasniedzot $142mln, kamēr eksperti gaidīja $146mln.

Analītiķi kopumā uzskata, ka kompānijas potenciāls MI jomā pilnībā tiks novērtēts vēlāk, līdz ar to paredzama Nvidia akciju kursa izaugsme tālākā perspektīvā – lai arī kompānijas papīri septembra sākumā, spējot pārsniegt $190 līmeni, tiek tirgoti vēsturiskajos maksimumos.

21.gs. lielākais publiskais akciju piedāvājums Japānā
Japānas valdība, turpinot privatizēt pasta un finanšu pakalpojumu gigantu Japan Post, realizēja tā akcijas par kopējo summu ¥1,3trlj jeb $11,6mljrd. 731,2mln šī giganta akciju tika pārdoti Uzlēcošās Saules zemē, vēl 182,8mln – ārvalstīs. Lielākā daļa akciju Japānā tika realizēta individuālajiem investoriem, kamēr ārzemēs – institucionālajiem investoriem

Pieprasījumu neapēnoja tādi faktori kā šo vērtspapīru atpalikšana no tirgus dinamikas, zaudējumi saistībā ar neveiksmīgām iegādēm, pasta pakalpojumu apjoma un klāsta mazināšanās, peļņu pazeminošas zemas aizdevuma likmes, kā arī spriedze reģionā.

Darījums kļuvis par lielāko vienas kompānijas akciju publisko piedāvājumu Japānā kopš Nippon Telegraph un Telephone Corp. vērtspapīru izvietojuma par ¥1,59trlj 1999. gadā. Pirmais Japan Post akciju publiskais piedāvājums biržā tika īstenots 2015. gadā, palīdzot piesaistīt ¥1,4trlj.

Ekstremālās filmēšanas kameru ražotājs GoPro sola peļņu
Tiklīdz digitālo kameru ražotājs GoPro 6. septembrī paziņoja savas prognozētās peļņas rādītājus 3. ceturksnim, tā akciju kurss uzreiz palēcās par vairāk kā 20%. Ekstremālās filmēšanas nolūkiem paredzēto digitālo kameru kompānija paredz 3. ceturksnī atgriezties pie peļņas.

GoPro sagaida, ka ieņēmumi no jūlija līdz septembrim pietuvosies agrāk izziņotā diapazona $290-$310mln augšējai robežai; vienlaikus FactSet aptaujātie analītiķi sagaida $304mln lielu apgrozījumu. Kopš gada sākuma GoPro akciju kurss audzis par 17%, savukārt pēdējo 12 mēnešu laikā – par 2,2%. Kompānijas tīrie zaudējumi samazinājušies līdz $30,5mln jeb 22 centiem uz akciju, kamēr gadu iepriekš zaudējumu apjoms bija $91,8mln jeb 66 centi uz vērtspapīru.

Teams parādīšanās brīdī Slack piesaistījis $250mln
Korporatīvās komunikācijas mesendžeris Slack tika novērtēts par $5,1mljrd kārtējās finansēšanas kārtas procesā, kad tas piesaistīja papildus $250mln kapitāla. Lielāko daļu līdzekļu kompānijā ieguldīja japāņu grupas SoftBank struktūra Vision Fund, kas var būt mesendžera investors arī nākotnē. Slack IPO var būt sagaidāms, sākot no 2018. gada.

Korporatīvais mesendžeris Slack, kas tika laists tirgū 2014. gadā, ir viena no visstraujāk vērtību palielinošajām aplikācijām, ko ik dienu izmanto ap 5 miljoni cilvēku. To radījis Stjuarts Baterfīlds, fotohostinga Flickr līdzdibinātājs; pēc viņa vārdiem, servisa gada ienākumi ir ap $200mln.

Iepriekšējā investīciju piesaistes kārtā, kas notika šī gada aprīlī, Slack tika novērtēts par $3,8mljrd. Kopš dibināšanas brīža 2009. gadā projekts pavisam piesaistījis investīcijas $841milj apmērā. Pēdējā finansēšanas kārtā gūtos līdzekļus kompānija ieskaitījusi rezervēs.

Šīs finansēšanas kārtas fonu veidoja korporācijas Microsoft tirgū laistais mesendžeris Teams, kas tiek vērtēts kā tiešs Slack konkurents.

Northrop Grumman pērk raķešu ražotāju Orbital
ASV militārās produkcijas ražotājs Northrop Grumman iegādājas tehnoloģiju piegādātāju aerokosmiskajai un aizsardzības industrijai Orbital. Jautājuma cena – $7,8mljrd. Pēc šīs ziņas parādīšanās Orbital akciju kurss palēcās par vairāk kā 20%, sasniedzot $132 atzīmi; Northrop Grumman samaksās $134,5 par katru vērtspapīru, būdams pārliecināts, ka darījums nesīs peļņu jau pirmā gada laikā.

Orbital ražo raķešu dzinējus un citus elementus dažādām raķešu sistēmām un mākslīgajiem Zemes pavadoņiem, kas paredzēti militāriem un komerciāliem nolūkiem. Pēc ekspertu domām, kompānija ilgstoši bija tādu lielu korporāciju kā Boeing, Lockheed Martin vai Northrop Grumman aprīšanas mērķis. Orbital portfelī ir liels ar NASA un ASV bruņotajiem spēkiem noslēgtu kontraktu skaits.

Darījums izdevīgs gan Northrop Grumman, gan Orbital. Abu kompāniju kopējais apgrozījuma apjoms šogad, saskaņā ar jaunākajiem novērtējumiem, sastādīs ap $30mljrd.

Dimantiem arī sava birža
Indijas preču birža Indian Commodity Exchange (ICEX) kļuvusi par pirmo tirdzniecības platformu pasaulē, kurā notiek tirgošanās ar dimantu fjučersiem. Biržas darbības sākotnējā etapā investori varēs īstenot darījumus ar akmeņiem, kuru svars ir 1 karāts. Nākamajā etapā ICEX plāno atļaut nākotnes darījumus arī ar dimantiem, kuru svars ir 0,5 un 0,3 karātu.

ICEX vadītājs Sandžids Prasads paziņoja, ka tirdzniecība ar dimantu nākotnes līgumiem ļaus investīcijas šajos akmeņos padarīt daudz caurspīdīgākas, efektīvākas un drošākas. Vienlaikus juvelierizstrādājumu ražotājiem būs iespēja izsargāties no straujām izejvielas cenu svārstībām.