Tirdzniecība un investīcijas paaugstina prognozes
SVF oktobrī paaugstinājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2017. gadam par 0,1 procentpunktu (PP) līdz +3,6% un 2018. gadam – par 0,1PP līdz +3,7%, ko noteikusi tirdzniecības un investīciju izaugsme, jo īpaši Eiropā un Japānā, kā arī patērētāju noskaņojumu uzlabošanās. ASV IKP izaugsmes prognoze salīdzinājumā ar jūlijā izteikto nav mainīta: +2,2% šogad un +2,3% 2018. gadā, jo ASV administrācijas plānotā nodokļu samazināšana vēl nav notikusi.

Eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozes salīdzinājumā ar jūliju paaugstinātas par 0,2PP šim un nākamajam gadam, tātad tās attiecīgi sastāda +2,1% un +1,9%. Izmaiņas noteikusi eksporta atdzīvošanās, spēcīgāks iekšējais patēriņš un politisko risku pazemināšanās. Tiesa, prognoze tika sastādīta pirms Katalonijā notikušā referenduma un nekārtībām.

Tapat SVF palielinājis Ķīnas IKP prognozi līdz 2022. gadam, vadoties no pieņēmuma, ka valdība nopietni stimulēs tautsaimniecības izaugsmi. Prognoze 2017. gadam – +6,8%, nākamajam gadam – +6,5%. Abi skaitļi kopš jūlija paaugstināti par 0,1PP.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagārda paziņojusi, ka globālā ekonomika palielina apgriezienus, turpinot visaptverošāko atgūšanos kopš 2010-o gadu sākuma. Vienlaikus SVF vadītāja norādīja uz vairākiem riskiem: no augstiem parāda līmeņiem daudzās valstīs līdz straujam kreditēšanas pieaugumam Ķīnā un “uzņēmībai pret pārliekiem riskiem” finanšu tirgos.

MiFID 2: Eiropas kapitāla tirgus lielu pārmaiņu gaidās
Finansisti pret jauniem normatīvajiem aktiem parasti attiecas kā pret garlaicīgiem un juceklīgiem dokumentiem, kurus parasti atstāt juristiem un uzraudzības departamentiem. Taču tas nav attiecināms uz direktīvas Par finanšu instrumentu tirgiem otro versiju (MiFID 2), ES likumu, kas tika izstrādāts vairākus gadus un stājas spēkā ar 2018. gada 3. janvāri.

Šis likums vieš kardinālas izmaiņas akciju, obligāciju un atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecībā par triljoniem eiro. Tā milzīgais aptvertais mērogs nozīmē arī to, ka liels daudzums jautājumu un tehnisko procedūru rada arī neskaidrības.

Kopš 2007. gada spēkā esošais MiFID 1 bija orientēts uz akcijām un stimulēja jaunu tirdzniecības laukumu parādīšanos – no elektroniskajām platformām līdz investīciju banku pārvaldītajām “slēptajām pulēm”.

Jaunais, daudz ambiciozākais likumdošanas akts vērsts uz caurspīdīguma nodrošināšanu attiecībā uz daudz plašāku aktīvu loku, pirmkārt, obligācijām un derivatīviem.

Viena reforma, kas izpelnījusies ekspertu vislielāko ievērību, attiecas uz pētījumu izdalīšanu atsevišķā izdevumu grupā. Investīciju banku daudzo klajā laisto analītisko ziņojumu apmaksa parasti tikusi iekļauta komisijas maksās. Jaunais likums paredz brokeriem par pētījumiem ņemt atsevišķu maksu. Aktīvu pārvaldniekiem šie izdevumi vai nu jāpārceļ uz klientiem, vai arī jāuzņemas pašiem, ko lielākā daļa spēlētāju, ieskaitot tādus gigantus kā BlackRock un Vanguard, īsteno jau tagad.

Šī ir būtiska pārmaiņa, kas, pēc ekspertu domām, piespiedīs lielāko daļu lielo banku samazināt savas analītiķu nodaļas. Taču, kā atzīmē Leo Arduni no Citigroup, šis efekts izpaudīsies pēc dažiem gadiem.

Tomēr daudz ātrāk pārmaiņas skars pašu tirgu struktūru. Akciju tirdzniecībā MiFID 2 vairs neļauj investīciju bankām izkārtot pircējus un pārdevējus savos slēgtajos pūlos un ierobežo “slēptās” tirdzniecības apjomus.

Lai īstenotu tirdzniecību savos kontos, bankai jāreģistrējas kā firmai, kas “sistemātiski īsteno iekšējo izpildījumu” (systematic internaliser, SI).

Vienlaikus augstfrekvenču treidinga kompānijas, kas tirgojas ar pašu kapitālu, būs ieguvējas no SI statusa paplašināšanās. Tas tām palīdzēs pirmoreiz piedāvāt aktīvu pārvaldīšanas kompāniju pakalpojumus.

MiFID 2 iedarbības efekts uz derivatīvu un obligāciju tirgiem  izrādīsies visbūtiskākais. Likumam tirdzniecību jāpadara daudz atklātāku un pieejamāku: tas to novirzīs uz elektroniskajiem laukumiem un talāk no bankām.

Dažiem vislikvīdākajiem atvasinātajiem instrumentiem, tādiem kā procentu svopi, tirdzniecība publiskajās platformās kļūs obligāta.

Tomēr jaunā likuma galvenais instruments ir cenu caurspīdīgums. Eiropas Vērtspapīru un finanšu tirgu iestāde (ESMA) uzskata, ka likvīdo instrumentu cenām jātiek publicētām gan pirms, gan arī pēc darījuma veikšanas. Nāksies publicēt pat mazāk likvīdu instrumentu cenas, lai arī ar aizturi.

Bez tam regulatori pieprasīs pilnīgu atskaitīšanos par katru tirdzniecības darījumu, lai novērstu iespējamu ļaunprātību. Aktīvu pārvaldniekiem būs jāpieturas pie “vislabākās izpildīšanas” politikas, tātad aktīvi jātirgo par klientiem visizdevīgākajām cenām.

Viens no bažu avotiem ir likuma prasība par personu datiem: klientiem tiks piešķirts juridiskās personas identifikators – unikāls numurs, kas nepieciešams atskaitēm par darījumiem.

Tāpat no kompāniju pārvaldniekiem tiek prasīts darba dienas beigās informēt klientus, ja viņu portfelis palētinājies vismaz par 10% attiecībā pret pēdējās ceturkšņa atskaites rādītāju. Fondu menedžeri nobažījušies, ka jaunie noteikumi tā vietā, lai tirgus padarītu caurspīdīgus, satricinājumus ātri var pārvērst panikā.

MiFID 2 piekritēji apgalvo, ka brīdinājumi palīdzēs klientiem būt daudz informētākiem un rīkoties savlaicīgi. Savukārt investīciju menedžeri, kuri sadursies ar papildu izdevumiem un potenciālu komisijas maksas zaudēšanu, brīdina – individuālie investori var krist panikā, tādējādi pastiprinot tirgus volatilitāti.

Šis noteikums attieksies uz apmēram €11trlj, kas tiek pārvaldīti ar diskrētuma mandātu, kas pats par sevi paredz nodot finanšu kompānijai tiesības pieņemt investīciju lēmumus attiecībā uz klienta portfeļa pārvaldīšanu. Pēc Eiropas Fondu un aktīvu pārvaldības asociācijas (EFAMA) datiem, gandrīz puse līdzekļu, kas tiek pārvaldīti Eiropā, atrodas tieši šādos kontos.

ECB pārrobežu pirkumi
ECB €113 mljrd vērtajā korporatīvo obligāciju portfelī, kas izveidojies, regulatoram atbalstot eirozonas ekonomiku ar regulāriem aktīvu pirkumiem, atrodami arī ārpus valūtas zonas bāzētu kompāniju papīri. Obligācijas, ko izlaiduši neeirozonas uzņēmumi, sastāda 7% (71) no 1009 dažādiem vērtspapīriem, kopš ECB 2016. gada jūnijā aizsāka korporatīvo obligāciju iegādes programmu CSPP (Corporate Sector Purchase Programme).

Piemēram, ECB iegādājusies 33 Šveices kompāniju obligāciju veidus, ieskaitot Nestle un Novartis. Bez tam centrobanka izvēlējusies arī 24 britu obligācijas, ko pārdevuši tādi uzņēmumi kā Unilever. Dažus vērtspapīrus, kuros ieguldījusi ECB, laidušas klajā tālu ārpus Eiropas robežām štābmītnes izvietojušas kompānijas, piemēram, Caterpillar, Deere & Co, Paccar un Schlumberger.

Šīs obligācijas bija iespējams iegādāties CSPP ietvaros tādēļ, ka tās tirgoja valūtas savienības valstīs reģistrētas kompānijas, piemēram, John Deere Bank SA, kas reģistrēta Luksemburgā. Saskaņā ar programmas nosacījumiem, obligācijām jābūt nominētām eiro; to dzēšanas termiņam jāpārsniedz 6 mēneši, taču tas nedrīkst arī būt ilgāks par 30 gadiem; obligāciju ienesīgumam jābūt lielākam par depozītu likmi.

Zelts un MiFID
Londona sajūt sava gadsimtiem noturētā galvenās zelta tirdzniecības vietas statusa apdraudējumu. CME Group un Intercontinental Exchange – divas amerikāņu biržas – radījušas jaunus dārgmetālu pirkšanas un pārdošanas veidus. Tirgošanās apjomi Ņujorkā aug, bet Ķīna, kas ir pasaulē lielākā zelta patērētāja, piedāvā investoriem jaunus veidus, kā izdarīt likmes uz metāla cenu.

Fakts, ka daži banķieri manipulēja ar starpbanku aizdevuma likmi LIBOR, kas ilgu laiku bija procentu likmju ikdienas izmaiņu etalons, raisījis jautājumus par cilvēku veikto cenu fiksēšanu, tostarp arī attiecībā uz to, kā banķieri uzstāda dienas benčmarku zeltam Londonā. Tas novedis pie pastiprinātas regulatoru kontroles ieviešanas.

Jaunā ES direktīva par finanšu instrumentu tirgiem MiFID 2, kā arī Basel III noteikumi, ārpusbiržas tirdzniecību var padarīt daudz dārgāku, kas iedragās galveno Londonas ārpusbiržas tirgus priekšrocību. Bez tam lielu ietekmi atstāj Brexit, kas mudināja daudzas bankas izlemt pārcelt personālu no Londonas uz citām pilsētām.

Comex birža Ņujorkā – lielākais un pie tam strauji augošs fjučersu tirgus. Jūlijā-septembrī Comex tika fiksēts tirgošanās rekordapjoms: tika veikti darījumi ar gandrīz 20 mln kontraktiem. Comex tiecas pēc caurspīdīguma – apjomu, likviditātes un cenu veidošanās ziņā.

Savukārt Ķīnas patērētāji ir nozīmīgākie zelta pircēji pasaulē. Atšķirībā no Londonas un Ņujorkas klientiem, viņi dod priekšroku fizisku stieņu gūšanai savā īpašumā. Šanhajas zelta biržā, kas tika dibināta pirms 15 gadiem, vērojams zelta tirdzniecības apjomu pieaugums. Kopš pagājušā gada tā nosaka zelta cenas kursu, cenšoties izveidot reģionālo benčmarku un pastiprināt juaņa ietekmi uz cenas veidošanos. Nākotnes līgumus iespējams atrast Šanhajas fjučersu biržā, bet pavisam nesen Hong Kong Exchanges & Clearing sāka piedāvāt zelta fjučersus juaņos un dolāros.

Tirdzniecība ar zeltu Tokijas preču biržā uzrāda ilgstošu lejupslīdi. Indijā tirgošanās Multipreču biržā nesusi zaudējumus, jo akciju cenu pieaugumi noveda pie investoru intereses par dārgmetāliem krišanās. Indijas valdība patlaban pieliek pūles, lai nozarei palīdzētu izveidot jaunu zelta spota biržu.

Londonas dārgmetālu tirgus dalībnieku asociācija (LBMA) noslēgusi vienošanos ar Fin Tech kompāniju Boat Services, lai izveidotu tirdzniecības pārskatplatformu, kas ārpusbiržas tirgum ļautu atbilst normatīvajām prasībām. Līdztekus tam Pasaules zelta padome, kas strādā ar Londonas metālu biržu (LME) un banku grupu, iepazīstinājusi ar jaunu zelta un sudraba fjučersu tirdzniecības sistēmu LMEPrecious. Dažas lielākās bankas sākušas testēt jauno stieņu tirdzniecības platformu, ko februārī izveidoja kompānija Autilla. Londonā labi pārstāvētas lielākās daļas banku tirdzniecības operāciju nodaļas. Kas vēl svarīgāk, pilsētā koncentrēti gigantiski zelta krājumi. Vairāk kā 7000 t zelta un 32 000 t sudraba $19 mljrd kopvērtībā tiek slēpti glabātuvēs, kuras pārvalda Anglijas banka, JPMorgan Chase, HSBC Holdings, ICBC Standard Bank. Un kamēr zelts tur glabājas, bet nozare gatava adaptēties pārmaiņām, Apvienotās Karalistes galvaspilsēta, iespējams, paliks spēcīga spēlētāja zelta tirgū.

Dzelzceļa gigants vajadzīgs arī Eiropai
Eiropa gatava radīt gigantisku dzelzceļa korporāciju, lai konkurētu ar Ķīnu. Francijas ātrvilcienu ražotāja Alstom apvienosies ar Vācijas uzņēmuma Siemens transporta nodaļu, teikts abu kompāniju kopējā paziņojumā. Siemens patlaban neatlaidīgi meklē partnerus savam dzelzceļa biznesam, iesaistoties pārrunās ar Šveices ražotāju Stadler Rail un Kanādas konkurentu Bombardier.

Ķīna savus spēkus aktivizēja 2015. gadā, apvienojot divas lielas kompānijas gigantiskā valsts korporācijā CRRC, kas sevi uzskata par “pasaulē lielāko dzelzceļa transporta iekārtu piegādātāju”. Kopš tā laika CRRC ieguvusi lielus kontraktus metro vilcienu piegādei Bostonai, Čikāgai, Melburnai. Kompānija izveidojusi kopuzņēmumus Indijā, Malaizijā, Krievijā.

“Pateicoties tam, ka CRRC tiecas iziet starptautiskajos tirgos, pastiprinājusies vajadzība pēc konsolidācijas Eiropā, un Siemens sen cenšas atrast pareizo risinājumu savam dzelzceļa uzņēmumam,” paziņojis Barclays analītiķis Džeimss Štetlers vēstulē klientiem.

General Electric apgrozījums pieaudzis, peļņa mazinājusies
Daudzprofila koncerns paziņojis par ienākumu pieaugumu 3. ceturksnī par 14,4%, ko sekmējusi naftas kompānijas Baker Hughes iegāde. GE apgrozījums jūlijā-septembrī sastādīja $33,47mljrd salīdzinoši ar $29,27mljrd analoģiskā periodā pērn. Thomson Reuters aptaujātie analītiķi gaidīja ienākumus $32,56mljrd apjomā.

Tīrā peļņa 3. ceturksnī kritusies līdz $1,8mljrd salīdzinājumā ar $1,99mljrd attiecīgā laikposmā pērn. Neraugoties uz to, ka lielākā daļa GE nodaļu pēdējos 3 mēnešos sasniedza augstus rādītājus, tos negatīvi kompensēja enerģētikas infrastruktūras nodaļas darbība sarežģītos tirgus apstākļos. Šīs nodaļas ienākumi 3. ceturksnī kritās par 4% – līdz $8,68mljrd.

Naftas un gāzes struktūrvienības apgrozījums attiecīgi pieauga par 81%, sasniedzot $5,37mljrd uz enerģijas nesēju cenu pieaugumu fona. Atjaunojamās enerģijas nodaļas ieņēmumi palielinājās par 5%, sastādot $2,9mljrd.

GE aviācijas biznesa ienākumi pieauga par 8%, sasniedzot $6,8mljrd; transporta biznesa apgrozījums savukārt mazinājās par 14%, noslīdot līdz $1,07mljrd. Veselības aizsardzības nodaļa palielināja ieņēmumus par 5%, sasniedzot $4,7mljrd atzīmi.

Pēc GE 3. ceturkšņa atskaites publicēšanas koncerna akciju cena noslīdēja par 4%.

Oktobra sākumā Džefs Imelts, kurš GE vadījis 16 gadus, atstāja koncerna direktoru padomes priekšsēdētāja posteni. Daudzi eksperti atzīmē, ka šī aiziešana saistāma ar GE akciju dinamiku gan plašākā perspektīvā, gan 2017. gada ietvaros: kopš gada sākuma kompānijas kapitalizācija samazinājusies par ceturtdaļu.

Stabilu peļņu nesošā Switch īsteno IPO
Kompānija piesaistījusi $531mln IPO procedūras laikā; šis ir trešais lielākais izdarītais akciju publiskais piedāvājums tehnoloģiju sektorā Savienotajās Valstīs šogad. Switch, kas piedāvā mākoņu un telekomunikāciju pakalpojumus, pārdeva 31,25 mln akciju par $17 gabalā, kas ir augstāka cena, nekā sākotnēji piedāvātais diapazons $14-16 par vērtspapīru.

Pēc Bloomberg datiem, Switch darījumu šogad pārspējuši tikai Snap IPO, kura laikā izdevās piesaistīt $3,9mljrd, un Altice USA publiskais akciju izvietojums par $2,2mljrd.

Switch, kuras štābmītne atrodas Lavegasā, projektē, būvē un pārvalda datu centrus, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus. 2015. gadā kompānija informēja par nodomu radīt datu centru kompleksu Rino, Nevadas štatā; vienam no šiem datu centriem bija jākļūst par lielāko pasaulē. Kompānijas lielāko klientu vidū – Amazon, eBay, PayPal. Switch palīdz uzņēmumiem pārvaldīt datus, izīrējot savu mākoņu infrastruktūru.

Kompānija guvusi peļņu vismaz pēdējo 4 gadu laikā. 2016. gadā Switch tīrā peļņa sastādīja $31,4mln pie $318,4mln apgrozījuma. Gadu iepriekš kompānijas tīrā peļņa bija $73,5mln pie $265,9mln lieliem ieņēmumiem. Switch tīrā peļņa šī gada pirmajos 6 mēnešos – $35,3mln.

Elektromobiļi ir lielāks bizness, nekā putekļsūcēji
Viena no kompānijām, kas meklēs arvien lielākus līdzekļus, ir britu sadzīves tehnikas ražotāja Dyson. Tā slavena, pateicoties saviem putekļsūcējiem un fēniem, taču apņēmusies nākotnē laurus plūkt elektromobiļu tirgū, sākot ar 2020. gadu. Dyson strādā pie akumulatorbateriju tehnoloģijām teju 20 gadus.

Pēdējo 2 gadu laikā kompānija izveidojusi 400 inženieru komandu; personāla sastāvā – bijušie BMW, Aston Martin, Tesla darbinieki. Dyson cer, ka uzkrāto zināšanu kapacitāte sniegs priekšrocības piesātinātajā elektromobiļu tirgū.

Dyson investē £2mljrd elektromobiļu tehnoloģiju izstrādē. Kompānija gatavojas notērēt £1mljrd akumulatoru radīšanai un £1mljrd paša elektromobiļa būvēšanai. 2015. gadā Dyson iegādājās ASV startapu Sakti3, kas specializējies cietā elektrolīta bateriju izstrādē – tehnoloģijā, kas pēc daudzu elektromobiļu jomas pārstāvju atzinuma, ir nozares nākotne.

Kompānija cer, ka tās izstrādātie cieto elektrolītu akumulatori, kas izlādējas lēnāk, nekā tradicionālās litija jonu baterijas, bet uzlādējas ātrāk, tai palīdzēs veiksmīgāk konkurēt elektrovilces automobiļu tirgū ar daudz autoritatīvākiem uzņēmumiem.

Hugo Boss un insaidertirdzniecība
2016. gada 23. februārī modes nama vērtspapīri Frankfurtes biržā kritās par 20%, kas bija visnozīmīgākā lejupslīde kopš 2008. gada. Neilgi pirms tam kompānija bija publicējusi paziņojumu, ka tās peļņa 2016. gadā kritīsies vismaz par 10% sakarā ar gaidāmo noieta mazināšanos ASV un Ķīnā.

Saskaņā ar žurnāla Spiegel sniegto informāciju, šajā gadījumā nav iztikts bez insaideriem, kuri spējuši laicīgi nodrošināties. Proti, neilgi pirms publikācijas par Hugo Boss finanšu rādītāju krišanos viņi paspējuši pārdot pietiekami lielu akciju daudzumu par vēl labu cenu.

Eksistē pieņēmums, ka kāds no Hugo Boss novērotāju padomes locekļiem nodevis ieinteresētajām personām informāciju par gaidāmo koncerna peļņas krišanos vēl pirms publikācijas brīža. Spiegel min Luku Marzoto, kura ģimene bija modes nama īpašniece no 1991. līdz 2007. gadam; šobrīd tai pieder 10% Hugo Boss akciju. Tiek ziņots, ka pēc Lukas Marzoto norādījuma vienam viņa radiniekam bijis savlaicīgi jāpaspēj pārdot papīri par izdevīgu cenu. Tagad lieta par iespējamu insaider tirdzniecību nodota Štutgartes prokuratūrai.

Džesikas Albas startapa vērtība krītas
Honest, patēriņa preču ražošanas kompānija, kuras dibinātāju sarakstā ir kinoaktrises Džesikas Albas vārds, piesaista jaunu finansējumu, pie kapitalizācijas, kas par 57% zemāka, nekā iepriekšējā investīciju kārtā. Kompānijas jaunās – E sērijas akcijas novērtētas par $19,60, kas ir vairāk nekā 2 reizes mazāk par D sērijas akciju cenu: tās 2015. gadā tika tirgotas par $45,75. Tātad Honest vērtība samazinājusies no $1,7mljrd uz mazāk par $1mljrd.

Honest fokusē savu biznesu uz pilnīgi dabīgiem, netoksiskiem sadzīves tīrāmajiem līdzekļiem, ķermeņa kopšanas līdzekļiem un bērnu pārtiku. Kompānija savas dibināšanas brīdī 2011. gadā piesaistīja $228mln.

Honest kapitalizācijas krišanās ir sekas pret to rosinātajiem diviem tiesas procesiem. Jūnijā kompānija noregulēja pret to Ņujorkā izvirzīto prasību: Honest tika vainota tajā, ka mānīgi apzīmējusi desmitiem preču mājai un personiskajai higiēnai kā augu pasaules izcelsmes produkciju, bez ķīmisko vielu piedevām.

Tāpat kompānija par $1,55mln noregulēja pret to izvirzītās pretenzijas Losandželosā. Tiesā iesniegtajā prasībā bija atzīmēts, ka Honest pārdevusi veļas mazgāšanas līdzekli, trauku mazgāšanas līdzekli un līdzekli virsmu tīrīšanai, kuros esošās vielas, nokļūstot uz ādas, rada iekaisumus – lai arī kompānija solījusies izvairīties no šādām sastāvdaļām savos produktos.

Pērn starptautiskā ikdienas patēriņa produktu ražotāja Unilever risināja pārrunas par Honest iegādi; darījums nenotika. Unilever iegādājās kompāniju Seventh Generation.

American Express finanšu rezultāti pārspēja prognozes
Amerikāņu kredītkaršu emitents 3. ceturksnī tīro peļņu no $1,14mljrd jeb $1,20 uz akciju gadu iepriekš pieaudzējis uz $1,36mljrd jeb $1,50 uz akciju. Analītiķi bija prognozējuši $1,48 lielu peļņu uz akciju.

Aplūkojamos laikposmos apgrozījums no $7,77mljrd pieaudzis uz $8,45mljrd, kamēr analītiķi gaidīja $8,3mljrd. Tāpat American Express paziņojis, ka šogad kopumā sagaida peļņu uz 1 akciju diapazonā $5,80-5,90, kamēr analītiķu vidējā prognoze ir $5,74 uz vienu papīru.

Kas paslēpts ofšoros
Ofšoros atrodošos aktīvu apjoms sastāda 10% no globālā IKP, apgalvo Nacionālā Ekonomisko pētījumu biroja (NBER) analītiķi. Nodokļu paradīzēs noglabāto aktīvu apjoms pēdējos 40 gados ievērojami pieaudzis; tehnoloģijas un inovācijas ievērojami ļāvušas atvieglot līdzekļu ceļojumus pāri robežām, atzīmēts NBER pētījumā Kam pieder bagātības nodokļu ostās. Saskaņā ar ekspertu pētījumu, 8% mājsaimniecību finanšu bagātību koncentrēts ofšoros; kopumā tās sastāda $5,6trlj.

Pētījuma autori par ofšoru līderi nodēvē Šveici: 2006.-2007. gadā tā varēja lepoties ar 40-50% no visiem ofšoru aktīviem. Pēdējos gados globālās deofšorizācijas un Āzijas centru uzplaukuma rezultātā Šveices īpatsvars samazinājies līdz 30%. Šodien nozīmības ziņā par otro ofšoru citadeli kļuvusi Honkonga; kopš 2008. gada finanšu krīzes ofšoru aktīvu apjoms tajā pieaudzis 6 reizes.

Kopš 2016. gada virkne jurisdikciju, ieskaitot Šveici, Luksemburgu, Normandijas salas un Honkongu, sākušas atklāt informāciju par aktīvu apjomu, ko to bankās tur dažādu valstu pilsoņi. Papildus informāciju NBER pētniekiem sniedza virkne tādu noplūžu kā Panamas papīru publicēšana.

Tomēr, kā atzīst analītiķi, šādus datus nevar uzskatīt par pilnvērtīgiem, proti, tie uzskaita tikai depozītus, bet ne vērtspapīrus, obligācijas, daļas fondos. Līdztekus tam vienas dienas firmu izmantošana, kas reģistrētas, piemēram, Britu Virdžīnās vai Panamā – parādība, kas guvusi izplatību kopš 2000-o gadu vidus -, apgrūtina aktīvu izcelsmes noteikšanu.

NBER akcentē, ka ofšoru aktīvu īpatsvars dažādām valstīm ir ļoti atšķirīgs. Vismazāk līdzekļus slēpj Skandināvijas valstu iedzīvotāji – ne vairāk kā 2% no IKP, Viduseiropā šis rādītājs sasniedz jau 15%, bet Krievijā, Persijas līča valstīs un Latīņamerikā – 60% no IKP.

Pie tam ofšoru aktīvu apjomi nav atkarīgi no nodokļu faktoriem vai valsts parvaldes sistēmas: spektra apakšējā daļā atrodamas gan valstis ar zemiem nodokļiem – Koreja, Japāna, gan arī ar visaugstākajiem nodokļiem pasaulē – Dānija, Norvēģija. Pie spektra augšējās robežas var ieraudzīt gan autokrātijas, gan senas demokrātijas. Noteicoši faktori ir ģeogrāfiska tuvība nodokļu paradīzēm un “specifiskas nacionālās attīstības trajektorijas”, secina NBER analītiķi.