Patēriņa un uzņēmumu izdevumu iekārtu iegādei pieaugums sekmējis ASV IKP izaugsmi 2. ceturksnī par 2,6% gada izteiksmē. Dati apstiprina, ka trauksmi viesušais ASV ekonomikas 1. cetrukšņa izaugsmes rādītājs +1,2% nav izrādījies tendences sākums. 2. ceturksnī patērētāju izdevumi gada izteiksmē pieauga par 2,8%, biznesa investīcijas iekārtās palielinājās par 8,2%.

19 eirozonas valstu ekonomika 2. ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn izaugusi par 2,2%; 1. ceturksnī šis rādītājs bija +1,9%. 28 ES valstu IKP aprīlī-jūnijā palielinājās par 2,3%. Jūnija sākumā ECB paaugstināja eirozonas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,8% uz 1,9%, bet 2018. gadam – no 1,7% uz 1,8%.

Apbrīnojamu noturību 2. ceturksnī demonstrējusi Ķīnas ekonomika: IKP gada izteiksmē pieaudzis tikpat strauji, kā 1. ceturksnī – par 6,9% (Wall Street Journal prognoze bija 6,8%). Stabilas ārzemju piegādes un noturīgs iekšējais patēriņš ļāvuši kompensēt investīciju tempa palēnināšanos.

Japānas ekonomika augusi sesto ceturksni pēc kārtas, turpinot ilgstošāko izaugsmes periodu pēdējo 10 gadu laikā – spēcīgs iekšējais individuālais pieprasījums kompensējis eksporta vājināšanos. Uzlēcošās Saules zemes IKP pieaugums 2. ceturksnī ir 4% salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn. Kompāniju izdevumi aprīlī-jūnijā gada izteiksmē pieauga par 2,4%, kamēr prognozēti tika 1,2%.

Investora paradokss
Vēl 20. gs beigās investori 6% lielu ienesīgumu varēja gūt, investējot naudu visdrošākajā aktīvā – ASV bondos. Finanšu pasaule mainījusies, un tādu atdevi nesniedz pat ieguldījumi tik nedrošos emitentos kā Mongolija.

Bezprecedenta stimulēšanas politika, kādu centrālās bankas īstenojušas pēc 2008. gada finanšu krīzes, noveda pie pārmaiņām tirgus uztverē, tāpēc obligāciju ienesīguma visā pasaulē noslīdējis līdz rekordminimumiem – un pat tādas valstis kā Itālija varēja tikt pie aizņēmumiem par likmēm, kas tuvas nullei.

Vēl spilgtāks piemērs ir Mongolija, kuras obligāciju ar dzēšanas termiņu 2021. gadā ienesīgums pirmoreiz vēsturē krities līdz 6% – kopš gada sākuma tā lejupslīde sastādījusi 3,5 procentpunktus.

Analoģiska situācija ir ar Ukrainas īstermiņa papīriem: obligācijas ar dzēšanas termiņu 2019. gadā tiek tirgotas ar ienesīgumu 6% līmenī. Valsts, kuras ekonomika atrodas uz sagruvuma sliekšņa, bet finanšu stāvoklis pilnībā atkarīgs no ārējām injekcijām, normālā pasaulē vienkārši nevarētu izvietot bondus ar šādu likmi; tā kā dzīvojam “jaunā normāluma” pasaulē, šādas lietas kļūst ierastas.

Ukrainai, Mongolijai un Baltkrievijai, kuras bondu ienesīgums arī ir ap 6%, Bloomberg piešķīrusi reitingu CCC+; tātad šīs nav tikai “miskastes” obligācijas, bet gan teju visbezcerīgākās obligācijas. Bloomberg klasifikācijā vēl zemāks reitings vienīgi Barbadosai, Venecuēlai un Salvadorai.

Visinteresantākais – lai arī par to vairs brīnās tikai retais -, ka finanšu komsultanti šādus papīrus aktīvi rekomendē saviem klientiem.

Lietas būtība apstāklī, ka agrāk tirgus orientējās uz objektīviem riska rādītājiem, proti, investoram bija tiesības pieprasīt prēmiju un parādnieks bija vienisprātis ar šādiem nosacījumiem, taču patlaban finanšu sistēmā tik daudz naudas, ka investoram par vienīgo nozīmīgo orientieri kļuvis ienesīgums – lai tikai tas nebūtu nulles līmenī.

Vēl viens uzskatāms piemērs: Eiropas “miskastes” obligācijas (piemēram, nebūt ne drošākās itāļu nefinanšu sektora kompānijas) augusta vidū tika tirgotas ar zemāku ienesīgumu, nekā desmitgadīgie bondi.

Šāda situācija var pastāvēt diezgan ilgi, taču ne mūžīgi. Tiklīdz centrobankas pārorientēs savu naudas un kredīta politiku, aina parādu tirgū strauji mainīsies. FRS gatavojas uzsākt savas bilances samazināšanas procedūru, kas uz tirgu atstās daudz lielāku ietekmi, nekā refinansēšanas likmes paaugstināšana. Izdarot pagriezienu savā politikā Eiropas regulatoram, tirgus mainīsies vēl straujāk.

Daudzi aktīvu pārvaldnieki jau sākuši mazināt investīcijas augsta ienesīguma obligācijās.

Honkongas birža slēdz tirdzniecības zāli
Honkongas fondu birža (HKEX) izlēmusi slēgt savu tirdzniecības zāli oktobra beigās, jo gandrīz visas operācijas šajā tirdzniecības platformā notiek elektroniskajā režīmā, ziņo South China Morning Post. “Šī simboliskā vieta tiks pārveidota investoru ceremoniju, izstāžu, konferenču un izglītošanas darbības realizācijai,” paskaidroja HKEX pārstāve.

Honkongas biržas tirdzniecības zāle durvis vēra 1985. gadā; tad vienlaicīgi tajā darījumus slēdza 900 brokeru. Patlaban ik dienu tajā klātesoši ir mazāk kā 30 treideri. Analoģisku iemeslu dēļ savas operāciju zāles slēgušas Tokijas un Singapūras fondu biržas.

Patlaban Honkongas biržā, kas apgrozījuma ziņā ir sestā lielākā pasaulē, tiek kotētas vairāk nekā 2000 kompāniju, kuru kopējā tirgus kapitalizācija sastāda virs $3,7trlj, akcijas.

Twitter ar un bez Trampa
Tiklīdz ASV prezidents Donalds Tramps pārstās rakstīt tvītus, kompānijas Twitter tirgus vērtība uzreiz kritīsies par $2mljrd, liecina kompānijas Monness Crespi Hardt & Co analītiķa Džeimsa Kakmaka aprēķini.

Pēc viņa paustā, Trampa aiziešana no sociālā tīkla neizraisīs Twitter lietotāju masveida aizplūdi, taču tas izrādīsies iemesls straujam kompānijas nemateriālo aktīvu vērtības zudumam – pat ja citi uzņēmuma darbības rādītāji nepasliktināsies.

“Pasaulē nav labākas bezmaksas reklāmas par ASV prezidentu,” akcentēja Dž. Kakmaks. Twitter tirgus vērtība patlaban sastāda ap $11,7mljrd; kopš brīža, kad D. Tramps tika ievēlēts par ASV prezidentu, tā mazinājusies par 14%.

Insaideri izmanto mesendžerus
ASV varas iestādes nobažījušās, ka šifrētās aplikācijas arvien aktīvāk var tikt izmantotas tirgošanas procesā. Džons Kazale, FIB Manhetenas biroja īpašā aģenta finanšu noziegumu jomā palīgs, izdevumam Financial Times atzīmēja, ka pašiznīcinošos ziņojumu izmantošanas prakse ar mērķi komunicēšanu likumpārkāpēju starpā slēpt no iekšējās kontroles dienestiem un regulējošiem orgāniem, kļūst “par kopumā pieaugošu problēmu”.

Augusta vidū visai mazu uzmanību piesaistījuša tiesas procesa ietvaros pirmoreiz tika noskaidrots, ka insaideri darījumu veikšanai izmantojuši tādas aplikācijas kā WhatsApp, Signal un Telegram.

Lietas materiālos, ko publicēja ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisija (SEC), atzīmēts, ka bijušais Bank of America Merrill Lynch IKT nodaļas darbinieks Deniels Rivass izmantoja mobilo pielikumu, lai noraidītu šifrētus pašiznīcinošos ziņojumus par konfidenciāliem korporatīviem notikumiem trim draugiem. Pēc izmeklēšanas sniegtās informācijas, Rivass ar insaidertirdzniecību nopelnījis ap $5mln. Bijušais Bank of America darbinieks atzinās šī nozieguma īstenošanā.

Daimler tīrā peļņa 2. ceturksnī – €2,5mljrd
Vācu autobūves koncerns ziņo, ka 2. ceturksnī palielinājis tīro peļņu par 2,2% un fiksējis rekordaugstus ieņēmumu un realizācijas rādītājus. Koncerna tīrā peļņa aprīlī-jūnijā sastādīja €2,5mljrd jeb €2,28 uz akciju. Peļņa pirms nodokļu un procentu maksājumiem pieauga par 15%, sastādot €3,75mljrd salīdzinājumā ar €3,26mljrd 2. ceturksnī pērn. Ieņēmumi pieauguši par 7%, sastādot €41,16mljrd pret €38,62mljrd gadu iepriekš.

Apakšnodaļas Mercedes-Benz Cars EBIT 2. ceturksnī pieaugusi par 70%, sasniedzot €2,40mljrd. Tajā pat laikā Daimler Trucks EBIT samazinājusies par 13% uz €543mln, Mercedes-Benz Vans – par 11% uz €358mln, Daimler Buses – par 27% uz €64mln.

Pēc Daimler novērtējuma, globālais pieprasījums pēc automobiļiem 2017. gadā palielināsies par 1-2%, tādējādi šim indikatoram jāpieaug astoto gadu pēc kārtas. Tostarp tiek sagaidīta būtiska pieprasījuma atgūšanās Krievijā un nozīmīgs noiets Indijā; tāpat koncerns prognozē nelielu pieprasījuma izaugsmi Ķīnā, Rietumeiropā un Japānā.

Nvidia lielā peļņa neapturēja akciju krišanos
Grafisko risinājumu ražotājas Nvidia ieņēmumi 2. ceturksnī pieauguši, kā tika gaidīts – pateicoties ažiotāžveida pieprasījumam pēc grafiskajiem risinājumiem, kas tiek izmantoti kriptovalūtu ieguvei. Tomēr pēc atskaites publiskošanas kompānijas akcijas uzreiz kritās par 6,6%, jo automobiļu un serveru biznesa jomas izrādījās ne tik spēcīgas, kā tirgus bija sagaidījis

2.ceturksnī Nvidia tīrā peļņa bija $583mln, kas ir apmēram divreiz vairāk, nekā attiecīgajā 2016. gada periodā; apgrozījums $2,23mljrd izrādījās augstāks, nekā FactSet aptaujāto analītiķu gaidītie $1,96mljrd. 21 no 38 brokeru kompānijām, uz kurām atsaucas Reuters, rekomendē pirkt Nvidia akcijas; 12 brokeri rekomendē pieturēt papīrus, 5 – no tiem atbrīvoties.

DAX līdere šogad – Lufthansa
Vācijas vadošā aviopārvadātāja peļņa 2. ceturksnī pieaugusi gandrīz par 70%, sasniedzot €740mln. Galvenie labā rezultāta iemesli ir pasažieru plūsmas palielināšanās un izdevumu mazināšana: biļešu realizācija pieaugusi par 14%, savukārt izdevumi uz pasažierkilometru sarukuši par 3,4%. Zaudējumi galvenokārt fiksēti kravas pārvadājumu segmentā, kā arī loukosteram Eurowings.

Pirmajā pusgadā kopumā Lufthansa sasniegusi lielāko peļņas apjomu savā vēsturē. Janvārī-jūnijā EBIT pieaugusi gandrīz divkārt, sasniedzot €17mljrd; akciju kurss pieaudzis par 62%. Vācu aviokompānijas vērtspapīri demonstrējuši vislabāko dinamiku fondu indeksa DAX kompāniju starpā.

Martā uzņēmumam izdevās atrisināt senu problēmu. Lufthansa vadība un pilotu arodbiedrība Cockpit visbeidzot panāca vienošanos attiecībā uz visiem punktiem tarifu strīdā, kas ilga kopš 2014. gada un izraisīja 15 streikus.

Lenovo nespēj celt cenas
Ķīniešu Lenovo, viens no lielākajiem PC ražotājiem pasaulē, pēdējo 6 ceturkšņu laikā pirmoreiz fiksējusi zaudējumus: aprīlī-jūnijā tie sastādīja $72mln pret $173mln peļņu analoģiskā periodā pērn; attiecīgie ienākumu parametri bija $10,01mljrd pret $10,06mljrd. Jans Juaņcins, kompānijas galvenais izpilddirektors, uzsvēris, ka nepieredzēts atmiņas čipu un citu komplektējošo daļu cenu pieaugums negatīvi atsaucas uz Lenovo biznesa visu galveno virzienu rentablumu.

Globālā pieprasījuma pēc atmiņas mikroshēmām pieaugums radījis to deficītu un cenu kāpumu. Komplektējošo daļu sadārdzināšanos kompānijai grūti pārorientēt uz pircējiem, jo ar daudziem lielajiem klientiem Lenovo saista ilgtermiņa kontrakti.

Kas ieraugāms miljardieru portfeļos
2016. gadā kopējais dolāru miljardieru kapitāls saruka par 3,7% jeb par $283mljrd, sastādot $7,4trlj, liecina konsultāciju kompānijas Wealth-X ikgadējā pētījuma dati. Kopējais kapitāls, kā arī dolāru miljardieru skaits pasaulē samazinājies pirmoreiz kopš 2009. gada. Salīdzinoši ar 2015. gadu, tas pērn sarucis par 76 cilvēkiem – līdz 2397 superbagātniekiem.

Wealth-X analītiķi akcentē sekojošus galvenos šīs negatīvās dinamikas iemeslus: miljardieru biznesa kapitalizācijas mazināšanās un viņu īpašumā esošo publisko kompāniju akciju vērtības krišanās, pasaules valūtu vājināšanās pret dolāru 2016. gadā, kā arī tendence nodot īpašumu nevis mantiniekiem, bet gan labdarības organizācijām. Uz šo tendenču fona daļa miljardieru pērn palielinājusi savu bagātību – pirmkārt tie, kuri lielu daļu savu aktīvu turējuši dolāros un investējuši tehnoloģijās.

Absolūtas līderes gan miljardieru skaita, gan viņiem piederošo kapitālu ziņā ir Savienotās Valstis. Tāpat arī šajā zemē miljardieru skaits pieaudzis par 35 cilvēkiem (sasniedzot 620), bet viņu kapitāli palielinājušies par 4,6% (sasniedzot $2,6trlj). Ne velti: pērn dolāra indekss pret 6 galveno ASV tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga par 3,6%, bet IT kompāniju indekss NASDAQ Composite – par 17,8%.

Visvairāk miljardieru dzīvo un strādā Ņujorkā (102 cilvēki), Honkongā (72), Maskavā (71), Londonā (62), Sanfrancisko (60). Sanfrancisko augstā pozīcija pilsētu šķērsgriezumā skaidrojama ar attīstīto IKT industriju šajā reģionā un bagātnieku koncentrēšanos Silīcija ielejā, kuru vidū tehnoloģisko korporāciju dibinātāji vai vadītāji Marks Cukerbergs, Sergejs Brins, Lerijs Peidžs, Lerijs Elisons.

Vislielākā superbagātnieku atplūde pērn bija vērojama Honkongā, kur tagad par 17 miljardieriem mazāk – tendence saistāma ar reģiona pozīciju zaudēšanu fondu tirgū vēl 2015. gadā un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Laikposmā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 1. februārim Honkongas biržas (HKEX) indekss noslīdēja par vairāk kā 32%.

2016. gadā vislielākais miljardieru skaits bija finanšu tirgus dalībnieku starpā – 488 cilvēki ar kopējo īpašumu $1,43trlj vērtībā. Otrajā – lielie rūpniecības sektora spēlētāji (343 cilvēki, $600mljrd), trešajā – dzīvojamā un komerciālā ipasuma tirgus dalibnieki (158 cilvēki, $368mljrd). Tālāk Top 5 nozaru sarakstā seko vieglā rūpniecība (119 cilvēki, $339mljrd) un IKT (115 cilvēki, $600mljrd).

Tehnoloģiskā sektora superbagātnieki ir absolūti līderi, ja rēķinām kapitālu uz cilvēku. Pēc Wealth-X aprēķiniem, šīs nozares pārstāvja caurmēra īpašums ir $5,2mljrd, kamēr finanšu sektorā tas ir $2,9mljrd, rūpniecības – $3,1mljrd, attīstītāju – $2,3mljrd, patēriņa preču biznesā – $2,8mljrd.

“6 no 10 pasaulē visbagātākajiem cilvēkiem radījuši savus īpašumus, investējot IT sektorā,” uzskata pētījuma autori. “Patlaban piecas pasaulē vislielākās IT korporācijas – Apple, Alphabet, Microsoft, Amazon un Facebook – sasniegušas vairāk nekā $2,5trlj lielu kapitalizāciju; tas ir vairāk nekā visa britu fondu indeksa FTSE100 kapitāliācija.” Tieši uz IT sektora akciju kursa pieauguma par gandrīz 18% viļņa pērn atsevišķi investori iekļuva miljardieru pulkā.

Daudziem citiem sektoriem 2016. gadā nav klājies tik spoži. Krietni cietuši tie, kas ieguldījuši private equity: tiešas investīcijas nepubliskajās kompānijās, kas nekotējas biržā, nav attaisnojušas gaidas – šie aktīvi kļuvuši ievērojami lētāki. Rezultātā miljardieri samazinājuši private equity daļu savos portfeļos caurmērā par 13% – līdz 38,7%. Šajā segmentā miljardieru veikto investīciju apjomu Wealth-X eksperti novērtē par $2,8trlj – pret $3,5trlj gadu iepriekš.

Tāpat nozīmīgi mazāk efektīvs kļuvis nekustamā īpašuma un luksusproduktu sektors – šādu investīciju īpatsvars superbagātnieku portfeļos pērn sarucis no 3,7% uz 3,0%, bet šajos aktīvos izvietoto līdzekļu apjoms – no $285mljrd uz $220mljrd.

Saskaņā ar Wealth-X analītiķu pausto, šādu dinamiku pērn noteikusi globālās ekonomikas palēnināšanās, patērētāju pieprasījuma mazināšanās un monetārās politikas stingrināšana vairākas valstīs.

Miljardieru ieguldījumu publisko kompāniju akcijās īpatsvars 2016. gadā palielinājās no 28,1% uz 32,9%, bet šo papīru vērtība pieauga no $2,16trlj uz $2,43trlj. Bez tam pētījuma autori piekto gadu pēc kārtas fiksējuši naudas līdzekļu īpatsvara palielināšanos miljardieru portfeļos: 25,4% 2016. gadā pret 22,2% 2015. gadā. Šādu investīciju apjoms sasniedzis $1,9trlj.