Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā bija desmit gadu klusuma periods bez neviena jauna akciju emitenta. db.lv
Latvijā pērn šo periodu pārrāva HansaMatrix, un, vadoties pēc Somijas piemēra, ir pamatota cerība, ka tam sekos citi.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Erja Retzena (Erja Retzén), Nasdaq Nordic Emitentu pakalpojumu vecākā direktore. Veiksmes stāsti rada piemērus, kam citi vēlas sekot, kas ir laba ziņa kapitāla tirgum. Veiksmīgai tirgus attīstībai nepieciešami visu līmeņu finansējuma instrumenti. Vairāk par Somijas pieredzi jaunu emitentu piesaistē, dažādiem finanšu instrumentiem un to, kā šodien atšķiras uzņēmumi no tām kompānjām, kuru akcijas biržā iekļāva pirms desmit gadiem, viņa stāsta intervijā.

Pērn Latvijā HansaMatrix kotēja savas akcijas biržā, bet šogad gada otrajā pusē to plāno darīt Madara Cosmetics. Vai mums ir pamatots iemesls priecāties par šādu tirgus sakustēšanos?
Jā, tas ir iedrošinoši. Latvijai un Somijai ir daudz kas kopīgs – arī mums bija ilga klusā sezona, kuras laikā nebija nevienas jaunas akciju kotācijas biržā. Tie bija gandrīz desmit gadi. Tam sekoja pāris drosmīgas kompānijas, kas ienāca akciju tirgū. Sākumā tās uzskatīja par dīvaiņiem, jo ilgu laiku neviens neko tādu nebija darījis. Taču drīz seko citi. Jo akciju emisija ir bijusi veiksmīga, tirgū ir pozitīvas pazīmes, akciju cenas aug. Tad pēc kāda laika seko citi uzņēmumi, kas nolemj emitēt akcijas. Es ceru, ka tas notiks arī Latvijā.

Kurā laikā šis klusuma periods bija un kad tas beidzās?
Mūsu jaunais sākums bija 2012. gadā. Togad bija pirmais gadījums, kad kāda kompānija ienāca alternatīvajā tirgū First North. Šī kompānija piesaistīja uzmanību, radīja rezonansi, mediji bija ieinteresēti. Bija neliels akciju sākotnējais piedāvājums. Tas bija veiksmīgs, un akciju cena sāka augt. Pēc tam bija vēl daži piemēri, un akcijas emitēja pirmā restorānu ķēde. Tas bija pārsteidzoši, jo nekas tāds iepriekš nebija noticis. Tam sekoja vēl citi uzņēmumi. Tas viss notika soli pa solim – rādot piemēru citiem un uzskatāmi demonstrējot, ka naudu iespējams piesaistīt ne tikai bankā.

Akciju emisija nav domāta katrai frizētavai vai konditorejai. Kāda veida kompānijām šis finanšu instruments ir piemērots?
Jā, tas neder frizētavai, bet frizētavu ķēdei gan. Akciju emisija piemērota kompānijai, kas vēlas augt, attīstīties, uzaudzēt lielākus muskuļus, iespējams, vēlas kļūt starptautiska. Tas var būt arī noderīgi kompānijai, kas strādā jomā, kur ir darbinieku trūkums, piemēram, IT sektorā. Dažas kompānijas, kas uzsāk akciju emisiju, dara to tāpēc, ka tas ir labs veids, kā piesaistīt darbaspēku, jo par biržas kompānijām ir publiski pieejama informācija.

Cik lielām kompānijām tas ir piemēroti? Vai akciju emisija der arī pavisam maziem uzņēmumiem?
Alternatīvajā tirgū First North iekļaušanas prasības ir mērenākas nekā regulētajā tirgū – kompānijai nav jābūt pelnošai, bet tas atkarīgs no sektora un attīstības fāzes. Ja uzņēmums attīsta medikamentus, investori saprot, ka vajadzīgs ilgs laiks, pirms produkts nonāk tirgū. Tādas kompānijas var emitēt akcijas diezgan agri, jo investori saprot to specifiku. Taču, ja būvniecības kompānija, kas būvē mājas, nav rentabla, investori nebūs ieinteresēti ieguldīt tādā uzņēmumā. Viss atkarīgs no kompānijas lieluma, nozares, finanšu informācijas un nākotnes potenciāla.

Cik sarežģīta ir akciju emisija biržā?
Vieglāk, nekā baumo. Protams, tas ir ilgs projekts, jo dažām kompānijām nepieciešams ieviest kādas izmaiņas vadībā, pieņemt darbā kādu investoru attiecību speciālistu, sagatavoties informācijas atklāšanas prasību un standartu ieviešanai u.tml. Lai sagatavotos akciju kotācijai First North sarakstā, vajadzīgi viens līdz trīs mēneši, bet Oficiālajā sarakstā – trīs līdz seši mēneši. Protams, juristi un konsultanti teiks, ka tas prasa divreiz vairāk laika. Dažreiz tas tiešām prasa vairāk laika, jo īpaši Oficiālajā sarakstā, jo tad finanšu pārskatiem jābūt sagatavotiem saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Cik daudz kompānijas vēlas šādi piesaistīt finansējumu?
2016. gads Nasdaq Nordic bija ļoti veiksmīgs gads – pēc akciju emisiju skaita mēs bijām pirmajā vietā Eiropā. Šī bija pirmā reize, kad izvirzījāmies priekšā Londonas fondu biržai. Ziemeļvalstīs un Baltijā kopā bija 97 IPO jeb akciju sākotnējie piedāvājumi – 31 Oficiālajā sarakstā un 63 First North.

Zviedrijā Oficiālajā sarakstā akciju emisiju veica 21 kompānija, Somijā sešas, Dānijā trīs, Islandē viena. Arī Baltijā pērn Oficiālajā sarakstā pievienojās trīs jauni akciju emitenti no katras valsts. Savukārt First North sarakstā Zviedrija pērn bija pirmajā vietā ar 54 kompāniju akciju emisijām, bet Somijā alternatīvajam sarakstam pievienojās piecas, Dānijā trīs, Islandē viena kompānija. Kopējais piesaistītais finansējuma apjoms bija 8,4 miljardi eiro. Turklāt 47 kompānijas no First North «pārcēlās» uz regulēto tirgu.

Kāpēc Zviedrijai ir tik liels atrāviens?
Zviedrijai ir spēcīga un atbalstoša ekosistēma – viņiem ir visa veida investori, tie ir aktīvi, jo īpaši privātie investori. Zviedru kāri investēt veicina arī valdības politika, ieviešot investīciju kontu, kas ir risinājums tieši privātajiem investoriem. Tas nozīmē, ka cilvēki var pirkt un pārdot akcijas savā kontā, savukārt nodoklis jāmaksā tikai tad, ja izņem naudu no konta, nevis par katru transakciju. Tas mudina investēt.

Tāds ir zviedru kompāniju DNS – viņi vēlas augt, būt starptautiski un viņiem ir dabiski emitēt akcijas.

Mūsu reģionā nav īpaši tipiski piesaistīt finansējumu biržā. Kas ir galvenie iemesli, kāpēc tas notiek tik reti?
Tas prasa laiku. Pamazām pieaug to kompāniju skaits, kas iziet biržā, un visi no tā mācās – konsultanti, kompānijas, īpašnieki, valdība. Turpmākajos gados emitēt akcijas būs ierasta lieta.

Mūsu reģionā populārs ir pūļa finansējums. Nākamais solis aiz tā varētu būt alternatīvais tirgus. Vēlāk – regulētais tirgus.

Ir dažādi finansējuma veidi. Kas ir galvenie ieguvumi akciju emisijas gadījumā?
Lielākais ieguvums ir pieeja kapitālam. Summas, ko uzņēmumi piesaista biržā, ir augstākas, nekā vietējā banka var piedāvāt. Akciju sākotnējie piedāvājumi biržā ir vispievilcīgākais uzņēmuma ilgtermiņa finansēšanas veids. Uzņēmumam tas ir arī zināms kvalitātes «zīmogs», jo birža prasa atbilstību dažādiem standartiem.

Kļūšana par emitentu ir apliecinājums tam, ka šī kompānija ir labi un pārredzami pārvaldīta un ar labu reputāciju.

Pērn Helsinkos liela mazumtirdzniecības kompānija kotēja savas akcijas. Tās vadītājs stāsta, ka agrāk, iepērkot preces no ražotājiem, tie pieprasīja garantijas. Tagad, kad uzņēmums ir kotēts biržā, tas vairs netiek prasīts. Ir lielāka uzticība. Tāpat dzirdēts, ka Nasdaq logo uzņēmumu mārketinga materiālos ir liels pluss, jo īpaši ASV un Āzijā. Ir tirgi, kur tas palīdz atvērt durvis.

Ir pūļa finansējums, privātie investori, biznesa eņģeļi, institucionālie investori, riska kapitāls, birža. Kā visi šie tirgus dalībnieki savā starpā konkurē?
Katrs no tiem darbojas citā līmenī un papildina cits citu. Parasti pirmie investori ir draugi, ģimene un muļķi (FFF – Friends, Family, Fools). Tiem seko biznesa eņģeļi, pūļa finansējums, riska kapitāls utt. Vēlāk var sekot uzņēmuma pārdošana vai apvienošanās ar kādu lielāku uzņēmumu, vai akciju emisija biržā. Iespējas ir dažādas. Protams, ne visiem der akciju emisija biržā, tāpēc jābūt dažādībai.

Vai ar laiku akciju emisija kļūs ierastāka un mūsu pusē tā reiz būs tikpat populāra kā Zviedrijā?
Ir labas pazīmes, ka liecina, ka interese par IPO biržā pieaug. Ir labi, ka publiskajā tirgū ienāk jaunas kompānijas, jo tam ir pozitīva ietekme uz akciju tirgu kopumā.

Jo vairāk ir šādu uzņēmumu, jo skaidrāku signālu tie sniedz pašmāju un ārvalstu investoriem, ka ieguldīt līdzekļus šajos uzņēmumos ir droši, un kopumā rada sajūtu par Latviju kā par uzticamu vietu investīcijām.

Kā atšķiras vidēja lieluma kompānija First North un Oficiālajā sarakstā?
Lai ieietu First North tirgū, nav īpašu ierobežojumu. Piemēram, Somijā alternatīvajā sarakstā ir kompānija, kam ir tikai 12 darbinieki un apgrozījums seši miljoni eiro. Tāpat tajā ir lielas kompānijas, kur strādā simtiem cilvēku un kuru apgrozījums ir 150 milj. eiro. Tās ir gan ģimenes kompānijas, kas strādā jau 70 gadus, gan kompānijas, kas izveidotas tikai pirms dažiem mēnešiem.

Alternatīvais tirgus der dažādām kompānijām, taču ierasti First North sarakstā akcijas kotē mazākas kompānijas, kas ir sava ceļa sākumā – kam jau ir bijuši pāris investīciju raundi, un kas ir gatavas ieiet nākamajā līmenī. Visticamāk, šie uzņēmumi vēlas piesaistīt kapitālu, lai kļūtu starptautiski atpazīstamāki vai iegūtu lielāku kapacitāti, piemēram, veidotu jaunu rūpnīcu vai investētu vairāk pārdošanā.

Oficiālajā sarakstā kompānijas ir nobriedušākas, tas jau ir stabils bizness, kas paplašinās, iet jaunā virzienā u.tml.

Cik lielu finansējumu parasti piesaista biržā?
Sākotnējā akciju piedāvājuma vērtība ir saistīta ar konkrēto biznesu un tā attīstības stadiju un potenciālu. Ir bijuši piemēri, kas piesaista gan divus miljonus eiro, gan 1,2 miljardus eiro. Iespējama ir jebkura summa. Viss atkarīgs no mērķiem.

Cik daudz akcijas uzņēmumi parasti piedāvā brīvā publiskā apgrozībā?
Tas ir atkarīgs no kompānijas. First North sarakstā minimums ir tikai 10%. Tas ir tiešām maz, un tas nenodrošina lielu likviditāti. Parasti runājam par 25% vai vairāk. Uzņēmēji saprot, ka tā joprojām ir viņu kompānija arī tad, ja 30% no tās akcijām ir brīvā publiskā apgrozībā. Oficiālajā sarakstā minimums ir 25%, bet visbiežāk tie ir 50% vai pat vairāk – jo vairāk akciju ir brīvā publiskā tirdzniecībā, jo vairāk finansējuma kompānijai var piesaistīt.

Kā šis gads iesācies Somijā?
Tas ir sācies ļoti labi. Šogad savas akcijas kotēja pirmā juridiskā firma. Tas ir tikai trešais šāds gadījums pasaulē, kad juridiskā firma ir emitējusi savas akcijas biržā. Emisija bija veiksmīga, cena labi attīstījās. Tas mums Eiropas mērogā ir nozīmīgs notikums. Tāpat šogad akcijas emitēja pirmā Somijas datorspēļu kompānija Next Games. Kompānijām vajag paraugus. Pirmie ir kā pionieri, kam seko citi.

Vai akciju tirgū ienāk arī jaunuzņēmumi?
Jā, Stokholmā redzam, ka alternatīvajā tirgū ienāk ļoti jaunas kompānijas agrīnā stadijā. Taču ierastāk tas ir konkrētos sektoros, piemēram, biotehnoloģijās. Tas saistīts ar investoru riska apetīti un viņu interesi. Šobrīd redzams, ka daļa no riska kapitāla investīcijām nonāk First North – viņi investē caur alternatīvo tirgu.

Vai ir atšķirība starp uzņēmumiem, kas emitē akcijas tagad, un tiem, kas to darīja pirms desmit gadiem?
Tagad kompānijas ir no dažādiem sektoriem. 2000. gadā tās lielākoties bija IT un industriālas kompānijas. Tagad akcijas emitē visdažādākās kompānijas.

Kāpēc akciju emisija ir svarīga ekonomikai kopumā?
Modernai sabiedrībai ir vajadzīgs labi funkcionējošs kapitāla tirgus, jo tikai tad kompānijas var augt. Turība vairo turību. Ir svarīga vietējo kompāniju akciju kotācija. Ja vairāk nekā 90% kompāniju, kuru akcijas tiek kotētas biržā, dara to valstī, kur ir reģistrētas, jo tas ir vieglāk, ja runājam par valodu, juridisko regulējumu, investoru attiecībām utt. Starptautiskie investori ir interesēti kompānijās, kam ir spēcīgs atbalsts un investoru bāze pašmāju tirgū.

Raksts publicēts sadarbībā ar www.db.lv.
Raksta autore: Anda Asere.