Lai arī pēdējos gados ierasts, ka ekonomikas prognozes parasti izrādās pārlieku optimistiskas, priecē pats fakts, ka aprīlī SVF uzlabojusi nākotnē gaidāmos indikatorus, paredzot, ka globālais IKP no 3,1% 2016. gadā pieaugs līdz 3,5% 2017. gadā un 3,6% 2018. gadā. Arī OECD martā uzlaboja pasaules IKP izaugsmes tempu prognozi 2017. gadam no 3,3% uz 3,6%.
Arī šajā globālās ekonomikas pārskatā par akutālajiem trendiem un politikām būs jau vairāk cerību un gaišu perspektīvu, nekā caurmērā pēdējā gadu dekādē, kurā tomēr prevalējis uztraukums un bažas.

  1. Pašreizējā kopaina: vektori

Spēcīgāka globālā pieprasījuma gaidas kopā ar OPEC+11 valstu darbību naftas piegāžu ierobežošanā palīdzējušas izejvielu cenām attapties pēc krituma 2016. gada sākumā. Finanšu tirgos valda vairāk optimisma, pateicoties fiskālajai ekspansijai un deregulācijas pasākumiem Savienotajās Valstīs, kā arī gaidām uz turpmāku Ķīnas valdības neatlaidīgu atbalstu tautsaimniecībai. Ja tirgos saglabāsies spēcīga pārliecība un šībrīža noskaņojumi, globālās ekonomikas izrāviens īstermiņā var izrādīties straujš.

IHS Markit lēš, ka ASV un globālās ekonomikas riski šogad ir zem 25% līmeņa, uzsverot, ka centrobankas sekmēs atgūšanos. Neatkarīgi no eiforijas pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, grūti saskatīt burbuļu veidošanās pazīmes kādās pasaules daļās. Diemžēl šogad vairāk tiek runāts par politiskiem un politiku riskiem, nekā 2016. gadā. Tāpat arī iespējamie tirdzniecības kari vai to elementi bremzēs globālo izaugsmi.

Pastāv atšķirīgu aizdevuma likmju radītas potenciālas volatilitātes riski finanšu tirgos. IKP lēnās izaugsmes tempi, ar ko esam sadūrušies pēckrīzes gados, ietekmē jaunu tehnoloģiju pieejamību visā pasaulē.

  1. Staigājot uz divu politiku kājām

Beidzot esam sasnieguši punktu, kurā visbeidzot noskaidrojas, ka paļaušanās uz kvantitatīvo mīkstināšanu (QE) un neortodoksālām monetārās politikas formām, kas tika plaši pielietotas kopš 2008.-2009. gada krīzes, ieraudzījusi ceļa beigas. Kādu laiku ļoti daudzi akceptēja naudas un kredīta politikas galveno lomu – arī tāpēc, ka nebija vērojamas citas nopietnas iniciatīvas ekonomikas uzlabošanā. Tomēr monetāro instrumentu pielietošana nevar būt bezgalīga. Tā nespēj paaugstināt produktivitāti, veicināt izglītības attīstību vai risināt ekonomikas struktūrproblēmas.

Politiska rakstura spiedienam uz attīstību kļūstot aizvien nopietnākam, valdības spiestas pārskatīt politiku veidošanu. Kanāda un Japāna pievērsušās fiskālajām aktivitātēm. Šādas iniciatīvas, uz kurām “sliktajos” gados mudināja kreisāk noskaņoti spēki, tagad atkal būs godā – ar nosacījumu, ka tām jābūt labāk pārdomātākām, nekā iepriekšējās.

  1. Cik strauji FRS paaugstinās likmes?

Inflācija sasniegusi ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) mērķrādītāju – 2%, bezdarba līmenis tuvs 4,5%. Kad jaunā ASV administrācija iedarbinās savus instrumentus, FRS visdrīzāk savu monetāro politiku padarīs daudz stingrāku, nekā tika plānots līdz Trampa inaugurācijai – un tieši to gaida tirgi. Tā kā jaunās ASV administrācijas fiskālo plānu realizācija paaugstinās gan reālo tirgus aktivitāti, gan arī inflāciju, īstermiņa procentu likmes noteikti sagaida strauja izaugsme.

Izvirzāms jautājums, kā tieši FRS monetārā politika atbildēs uz trampinflāciju. Tomēr neatkarīgi no tā, vai FRS uz to atbildēs ar agresīvāku aizdevuma likmju paaugstināšanu vai arī rīkosies uzmanīgāk, noturot īstermiņa procentu likmes krietni zem cenu izaugsmes līknes, ir acīmredzams: cietīs investori, kas izvēlas valsts obligācijas. Rezultātā ASV desmitgadīgo obligāciju ienesīgums šogad var uzlēkt līdz 3,5% un vēl augstāk.

Lai arī viena no dienaskārtības tēmām joprojām ir ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, daudzi piemirsuši, ka Ķīna jau demonstrējusi savas spējas ietekmēt finanšu tirgus – 2016. gada martā juaņa devalvācija radīja nogruvumu ASV tirgos par gandrīz 1,5%. Tad Ķīna uz FRS likmes paaugstināšanu reaģēja dažu stundu laikā, bremzējot ASV patērētāju un privātā sektora tēriņus.

  1. Trampa nodokļu reforma

ASV patlaban ir visaugstākais korporatīvo nodokļu līmenis attīstīto valstu vidū. Amerikāņu korporācijas ieradušas daudz investēt ārzemēs, kur tās var sasniegt augstāku ienesīgumu zemāku nodokļu dēļ. Līdztekus ārvalstu kompānijas pērk amerikāņu uzņēmumus, jo tādējādi bieži vien apvienotā kompānija maksā mazāku nodokļu kopapjomu.

Amerikāņu kompānijas veic ievērojamas investīcijas cilvēkkapitālā, kā arī rūpnīcās, ražošanas objektos, zinātniskajos pētījumos un izstrādēs ārpus savas valsts. Viena no neparedzētajām augstu korporatīvo nodokļu blaknēm – tie patiesībā samazina darba algu ASV. Amerikāņu Uzņēmējdarbības institūta pētījums rāda, ka nodokļu paaugstināšana uz ASV korporatīvajiem ienākumiem par $1 noved pie darba algas samazināšanās par $2 īstermiņā un par $4 – ilgtermiņa perspektīvā.

Protams, vēsturisko fonu aplūkojoši pētījumi tikpat labi var demonstrēt, ka korporatīvo nodokļu mazināšana nebūs efektīva un ka līdztekus ASV pastāv citi darba algas stagnācijas iemesli. Tomēr daudzu citu valstu valdības korporatīvos nodokļus pēdējos gados mazinājušas, plus ASV nodokļu reformu kopā ar citiem tramponomikas plāniem – tādiem kā infrastruktūras ieguldījumu palielināšana par $1 trlj – tirgi uztver kā milzu stimulu globālajai izaugsmei.

Saskaņā ar PwC prognozi, ASV ieguldījumam G7 valstu ekonomikas izaugsmē 2017. gadā jāsastāda 70%.

  1. Inflācija: jaunā vecā norma

Trampa uzvara vēlēšanās pielikusi punktu 35 gadus ilgajai inflācijas un aizdevuma likmju pazemināšanās tendencei, kas izrādīja dominējošu ietekmi uz aktīvu vērtību visā pasaulē.

Pēc vairākiem gadiem, kad tika pausts pieaugošs satraukums par reflāciju, globālā ekonomika beidzot nonākusi uz inflācijas sliekšņa. ASV tautsaimniecībai sasniedzot pilnas nodarbinātības līmeni, inflācija pietuvojusies 2% atzīmei un, pateicoties fiskāliem stimuliem, var kāpt vēl augstāk. Līdz ar “buļļu” trendu izejvielu resursu tirgos, inflācija Savienotajās Valstīs tuvākajos 2-3 gados var pārsniegt 2% robežu.

Cenu izaugsme šobrīd vērojama arī daudzviet citur pasaulē. Piemēram, patlaban Apvienotajā Karalistē augstākas inflācijas gaidas stiprinājusi sterliņu mārciņas kursa lejupslīde. Veiksmīgi konstruēts spiediens amerikāņu ekonomikā plus stiprs dolārs nozīmēs, ka ASV kļūs par inflācijas eksportētāju. Vecajai inflācijas normai jākļūst par jauno normu.

  1. Dolārs

Savienoto Valstu, no vienas puses, un ES un Japānas, no otras puses, monetāro politiku atšķirības rada augsni potenciālam šokam: dolārs var kļūt ievērojami stiprāks – īpaši attiecībā pret attīstības valstu valūtām -, neraugoties uz Trampa vēlmi kāpināt ASV eksportu.

Par apmaiņas kursa katalizatoru kļūs ne vien pieaugošās FRS aizdevuma likmes, bet arī dolāra iespiešanās attīstības tirgos, kuru ārējais parāds kopš 2010. gada pieaudzis par $3 trlj. Taču spēcīgs dolārs savienojumā ar pārāk lielu ārējo parādu savulaik jau novedis pie parādu krīzēm Latīņamerikā un Āzijā 1980-ajos un 1990-ajos gados.

Jaunais ASV prezidents vairākkārt paziņojis, ka pašreizējais augstais dolāra kurss kaitē amerikāņu ekonomikas konkurētspējai. Ko darīt? No trim galvenajiem rīcības variantiem visacīmredzamākais ir uzticēt finanšu ministram Stīvenam Mnučinam īstenot tiešas intervences valūtu tirgos, kas tehniski jāīsteno FRS – pārdodot dolārus un palielinot ārzemju valūtu rezerves.

Kopš 1990. gada ASV par šādu soli izšķīrušās tikai dažas reizes – galvenokārt karu un terora aktu gadījumos. Tas var ļaut Savienotās Valstis vainot valūtu manipulācijās, kā arī vājināt ASV īstenotās monetārās politikas efektu, piespiežot FRS straujāk celt aizdevumu likmi.

Otrkārt, ASV prezidents var arī mēģināt ietekmēt FRS realizēto politiku, ieceļot tās padomē “baložu” politikas pārstāvjus. Tomēr FRS vadītāja Dženeta Jelena ir skaidri domājoša ekonomiste, kura nepiekāpsies, inflācijas indikatoriem demonstrējot pārlieku izaugsmi.

Treškārt, ASV administrācija var piedraudēt ar protekcionisma pasākumiem valstīm, kuru tirdzniecības un ekonomikas politikas uzskata par nepieņemamām – tas var notikt jūnijā. Šāda pieeja vairākkārt devusi panākumus. Piemēram, Āzijas valstu valūtu kursu paaugstināšanās pret dolāru kopš 2016. gada beigām daļēji saistāma ar to, ka Ķīnas, Dienvidkorejas, Japānas, Taivānas valdības nevēlējās ļaut Savienotajām Valstīm pāriet pie protekcionisma politikas.

Katrā ziņā, dolāram stiprinoties, investori sāks tajā ieguldīt arvien vairāk uz novājinošos valūtu rēķina. Dolāra repatriācijas riskam īpaši pakļautas tādas valstis kā Malaizija, Turcija, Čīle, kuru parāds ārvalstu valūtā sastāda attiecīgi 71%, 64%, 55% pret to IKP.

  1. Vērtspapīru tirgus

Jau pirmajās nedēļās pēc ASV prezidenta vēlēšanu beigām akciju cenas pasaulē pieauga par $3 trlj, bet suverēno obligāciju cenas par tādu pašu summu kritās. Dow Jones indekss 25. janvārī pārsniedza 20 000 atzīmi. Attīstības valstu tirgi demonstrēja ievērojami sliktākus rezultātus, nekā ASV akcijas pēc Trampa uzvaras.

Galvenais šo milzīgo plaisu veidošanās iemesls: gaidāmā nodokļu pazemināšana ASV sekmēs ekonomisko izaugsmi (labi akcijām), taču palielinās budžeta deficītu un inflāciju (slikti obligācijām). Jaunā ASV prezidenta apsolīto ievedmuitu ieviešanas gadījumā ieguvējas būs uz iekšējo tirgu orientētās amerikāņu kompānijas, savukārt zaudētājas izrādīsies attīstības tirgos aktīvi darbojošās korporācijas.

Jautājums ir par to, cik ilgi šīs atšķirības saglabāsies, neizraisot reakciju. Kādubrīd daudz augstākais obligāciju ienesīgums caur aizdevumu likmes paaugstināšanu var sākt bremzēt ekonomisko izaugsmi – kas slikti akcijām. Sliktas ziņas attīstības tirgos kā bumerangs var trāpīt attīstītajām valstīm.

Kādu ekonomisko politiku gaida investori? Viņiem, šķiet, visvairāk patiktu sevi vēsturiski apliecinājušie elementi: nodokļu mazināšana un regulējumu atcelšana 1980-o gadu variantā, kā arī Bretonvudas sistēmas ērā izmantotā fiskālā, bet ne monetārā politika.

  1. Populisms

Investori ar aizturētu elpu seko līdzi vēlēšanām un referendumiem Eiropā, lai arī antiglobālisma draudi, šķiet, atslābst: populisti zaudēja vēlēšanās Austrijā, Nīderlandē un Francijā. Tikmēr ekonomikas stratēģi aicina aplūkot ES no fundamentālo faktoru skatpunkta, rekomendējot pievērst uzmanību apstāklim, ka ES IKP izaugsmes temps 2016. gadā bija augstāks, nekā ASV, kā arī faktam, ka eiro kurss pieauga vairāk, nekā dolāra kurss.

Daudzās attīstības valstīs ir savi populisti, bet Turcijas, Ungārijas, Polijas gadījumā viņi pārvērtušies arī par autoritāriem valsts vadītājiem. Par laimi, FRS pacietība, Ķīnas noturība un ekonomikas izaugsme Eiropā un ASV palīdzēs daudzām attīstības valstīm.

Paralēli populisma trendam pasaulē vērojama uzticības mazināšanās valdībām un noteikta uzskatu radikalizācija: labējās partijas un to piekritēji novirzās vēl vairāk pa labi; kreisie kļūst vēl kreisāki. Arvien skaļāk tiek paustas nacionālistiskas idejas, pastiprinās prasības pēc nacionālas kontroles.

Pēdējo gadu laikā galvenie riski tika saistīti ar centrobanku darbībām; tagad finanšu tirgos arvien vairāk tiek runāts par populismu, kas pēc definīcijas saistāms ar nacionālismu un protekcionismu. Vēsture to pieredzējusi – 1930-ajos daudzas valdības dažādā mērā bija populistiskas.

Populisms paliek neprognozējams džokers. Ekonomikas izaugsmei pietiekoši ātri sasniedzot augstus izaugsmes tempus, šo kārti var izdoties atturēt no iesaistīšanās spēlē.

  1. Eiropa: virzība uz “zelta viduslīnijas periodu”

Lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomikas rādītāji sāka strauji uzlaboties kopš 2015. gada sākuma, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) apturēja ES fragmentāciju ar vērtspapīru iepirkšanas programmu, kuras mērogs pārsniedz pat FRS QE programmas apjomu. Saprotams, gigantiskās monetārās politikas īstenotājiem arvien biežāk jādzird pārmetumi un jāizjūt spiediens.

Viena no kritikas bultām: evergreen stratēģija – bezgalīga kredītu ķēde – notur virs ūdens zombijkompānijas, kurām nebūtu izredžu izdzīvot normāla tirgus apstākļos. Šumpētera adepti akcentē: nepastāv iespējas uzsākties radošas sagraušanas procesam, kurā jaunais ekonomikā nomaina veco.

Grūti aprēķināms faktors ir politiskās iejaukšanās sekas: Eiropas centrs pastāvīgi izdara spiedienu, lai ECB pēc iespējas ātrāk pārdotu akcijas, kas perifērijas valstu politiķus piespiestu ķerties pie reformu realizācijas.

ECB spērusi pirmos soļus pretī negatīvu likmju un aktīvu izpirkšanas ēras beigām, palēninot vērtspapīru iepirkšanas tempus, bet vismaz līdz jūnijam neceļot aizdevuma likmi.

Divas nozīmīgas problēmas, ar ko šogad sadursies ECB: pārāk augsts – ne īpaši tāli no 10% – bezdarba līmeņi, kas visdrīzāk nepasliktināsies, kā arī darba algu stagnācija. Abi faktori sarežģīs inflācijas kāpināšanu.

Pērn Eiropas ekonomiku atjaunotni bremzēja politiski faktori, kas šogad tiek pieminēti arvien biežāk. Tomēr negatīvas gaidas rada pamatu vienam no potenciālajiem šīgada lielākajiem pārsteigumiem. ES stabilizēsies, sekmējot tautsaimniecību atdzīvošanos un radot priekšnoteikumus iespaidīgu ekonomikas rādītāju laikposmam, kas varētu līdzināties “zelta viduslīnijas periodam” Savienotajās Valstīs no 2010. līdz 2014. gadam, kad ekonomika atjaunojās tempos, kurus nevar raksturot kā pārāk ātrus vai pārāk lēnus.

  1. Itālijas banku Teksasas koeficienti

Uz Brexit un populisma izaicinājumu fona piemirstam, ka Itālijas banku “sliktie” parādi joprojām ir drauds Eiropas finanšu sistēmai. ES vadītājs Žans Klods Junkers nesen atzīmējis, ka augstu vērtē Itālijas pūles banku krīzes pārvarēšanā un ka tā dodas pareizā virzienā, taču tai radikāli jāreformē valsts finanses.

Saskaņā ar Itālijas investīciju bankas Mediobanca pētījumu, 114 no gandrīz 500 šīs zemes bankām Teksasas koeficients, kas parāda “slikto” parādu attiecību pret bankas aktīviem un rezervēm, pārsniedz 100%, bet 24 bankām tas ir lielāks par 200%.

Kritiski koeficienti ir tādām sistēmiski nozīmīgām bankām kā Monte dei Paschi di Siena (269%), Veneto Banca (239%), Banco Popolare di Vicenza (210%), Banco Popolare (217%), Banca Carige (165%), Unipol Banca (380%). Gandrīz visas lielākās Itālijas banku grupas, izņemot UniCredit, Intesa Sao Paolo un pašu Mediobanca, Teksasas koeficients ir augstāks par 100%.

Lai pretendētu uz valsts palīdzību, bankām jābūt maksātspējīgām; palīdzības aspektā var tikt diskvalificēta ikviena banka, kuras Teksasas koeficients pārsniedz 150%.

  1. Nesabalansētība ES finanšu sistēmā

Uz ES finanšu nesabalansētību norāda starpbanku maksājumu sistēmas TARGET2 rādītāji. Piemēram, šī gada janvārī caur TARGET2 no Itālijas un Spānijas banku sistēmām tika aizpludināti aptuveni €30 mljrd, kamēr Vācijai nācās fiksēt kapitāla pieplūdi €41 mljrd apjomā. TARGET2 dati parasti atspoguļo pieprasījumu pēc likviditātes.

TARGET2 sistēma sekmē parādu problēmas padziļināšanos eirozonā, jo atļauj brīvi pārplūst līdzekļiem no perifērijas valstīm uz “lokomotīvēm” – pirmkārt, Vāciju. Sistēma sekmējusi to, ka starp valūtas bloka valstīm veidojas milzīga tirdzniecības nesabalansētība – tā kļuva pamanāma pēc 2008.-2009. gada krīzes, kas atklāja eirozonas finanšu sistēmas problemātiskās vietas.

Lietas būtība apstāklī, ka maksājumu bilances deficīts valstu starpā tiek finansēts uz kredītsaistību veidošanās starp attiecīgo valstu centrobankām rēķina. Pie tam šo deficītu nekas neierobežo, jo sistēmā TARGET2 nepastāv kreditēšanas ierobežojumi.

Rezultātā spēcīgās Vācijas eksporta aktivitātes kļuvušas par iemeslu tam, ka izveidojas un pieaug nelīdzsvarotība starp Vāciju un tādām eirozonas problēmvalstīm kā Grieķija, Spānija, Itālija.

Šī modeļa ietvaros Bundesbanka faktiski apmaiņā pret eksportu gūst kredītsaistības, bet problēmvalstu centrobanku parāds pret to pieaug. Ņemot vērā faktu, ka Bundesbanka nevar “drukāt” naudu, tai ar saviem līdzekļiem jāturpina kreditēt valstis ar sliktiem tirdzniecības bilanču saldo. Kādai no šīm valstīm pametot eirozonu, Vācijas centrobanka var nonākt neapskaužamā situācijā.

  1. Protekcionisms vai tirdzniecības uzplaukums?

“Tirdzniecības loma globālajā ekonomikā sasniegusi kritisko etapu,” pausts SVF, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Pasaules bankas kopējā ziņojumā. Pēc SVF aplēsēm, globālā tirdzniecība pērn pieaugusi par 2,2% – šis ir lēnākais izaugsmes temps kopš 2009. gada. Tā krišanos var skaidrot ar notikumiem attīstītajās valstīs, kuru eksports un imports salīdzinājumā ar 2015. gadu nozīmīgi pazeminājies.

Tomēr SVF prognozē globālās tirdzniecības palielināšanos šogad par 4%. Šis ir optimistiskais scenārijs, kamēr pesimistiskais paredz trendu, kurā lielās tirdzniecības vienošanās nomainīs daudzskaitlīgi nelieli, mazāk ambiciozi darījumi valstu un politisko bloku starpā, par cik TTIP un Klusā okeāna reģiona valstu partnerība tika veidota no PTO ietvaros notikušā Dohas sarunu raunda lauskām.

Eksporta krīzes gadījumā visievainojamākās izrādīsies Krievija, Kazahstāna, Mongolija, Dienvidkoreja, Ķīna, Taivāna, Vācija, Azerbaidžāna, Turcija, Saūda Arābija, Austrālija, Nigērija, Angola, Zambija, Dienvidāfrikas republika, Čīle.

Ja valdības izšķirsies par strauju kursu uz protekcionismu un tirdzniecības kariem, centrobankām nāksies sadurties ar vienu no sarežģītākajiem izaicinājumiem – nepieciešamību cīnīties pret stagflāciju.

  1. Tirdzniecība joprojām krustcelēs

“PTO ir nelaime,” Tramps paziņoja priekšvēlēšanu kampaņā, paralēli draudot ar Ķīnas un Meksikas preču aplikšanu ar augstu ievedmuitu. “Ja ASV vienreiz noignorēs starptautiskās normas un PTO noteikumus, citas valstis nekavējoties sekos to piemēram,” apgalvo Vendija Katlere, kura pārstāvējusi ASV Klusā okeāna reģiona valstu partnerības veidošanas sarunās.

Agrāk ar vietējā tirgus aizsardzības pasākumiem nodarbojās nozarē strādājošo un kapitālistu koalīcijas. Viņu intereses sakrita, jo ievedmuitas paaugstināšana ļāva nodarbinātajiem prasīt algas paaugstinājumu, savukārt kapitālisti arī tālāk varēja gūt augstu peļņu, pateicoties ārvalstu konkurences mazināšanai.

Šodien strādājošo un kapitālistu intereses vairs nesakrīt. Rūpniecībā dominē galvenokārt pārrobežu kompānijas, kuras ražošanas jaudas izvietojušas daudzās valstīs. Tas īpaši attiecināms uz Ķīnu, kur amerikāņu kompānijas ir lielākās investores. Sekojoši Baltajā namā protekcionistiska rakstura paziņojumus sarūpē Tramps un atsevišķi viņa ideoloģizētākie padomnieki, bet ne viņa kabinetā nozīmīgas pozīcijas ieņēmušie pieredzējušie korporatīvie topmenedžeri.

Tomēr pagaidām jaunā ASV administrācija nav spērusi nevienu soli, kas liecinātu par jaunas protekcionisma ēras iestāšanos. Daži eksperti un – it īpaši – Japāna cer, ka Tramps atgriezīsies pie Klusā okeāna reģiona valstu partnerības idejas – pasaulē lielākās tirdzniecības vienošanās. No līdzdalības tajā ASV prezidents atteicās janvārī, paziņojot – tā kaitē ASV ražotājiem; tomēr viņam ir laiks mainīt savu viedokli līdz 2018. gada februārim.

  1. Globālie parādi

Globālie ekonomikas indikatori uzlabojas, arī pateicoties ievērojamam parādu sloga pieaugumam. Globālā parāda izmērs par aptuveni 325% pārsniedz pasaules IKP kopapjomu; pērn apmēram pusi no parāda pieauguma nodrošināja valdību aizņēmumi. Aizdevuma likmēm atrodoties zemos līmeņos, steidz kreditēties arī kompānijas un korporācijas, kuras 2016. gadā savu parādu kāpināja par $6,6 trlj, pārsniedzot pat 2006. gada līmeni.

Būtiski, ka pie visa aizņemšanās pieaugšanas mēroga atdeve ir ārkārtīgi maza: ja šis parāds gada laikā palielinās par $15 trlj, savukārt globālais IKP – tikai par $2,2 trlj, tad nav grūti izrēķināt, ka katrs aizņemtais dolārs pasaules ekonomikas apjomu palielina tikai par aptuveni 15 centiem.

Nedrīkst piemirst, ka milzīga daļa globālā parāda nominēta ASV valūtā, taču FRS no naudas “drukāšanas” pārorientējusies uz likmju celšanu – tātad parāda apkalpošana kļūst dārgāka. 2016. gada nogalē mēs jau vērojām situācijas, kad dolāru vienkārši pietrūka.

  1. Skaidrā nauda

Neraugoties uz to, ka maz ticama jauna augstāka nomināla banknošu izņemšana no apgrozības attīstītajās valstīs, visā pasaulē tiks sperti jauni soļi pret skaidras naudas izmantošanu un finanšu operāciju noslēpuma saglabāšanu, ko pieļauj ar banknotēm un monētām īstenotie maksājumi..

Šogad jāgaida kārtējie likumdošanas un regulēšanas pasākumi pret finanšu operācijām skaidrā naudā, kas tiks pasniegti kā pasākumi pret naudas skalošanu, terorisma finansēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

  1. Ķīnas kā globālās izaugsmes motora loma

Pasaules IKP izaugsmi, atšķirībā no iepriekšējā ceturtdaļgadsimta, negatīvi var ietekmēt pārmaiņas Ķīnas ekonomikā; patlaban nav redzams cits attīstības tirgus, kas varētu līdzīgā mērā ietekmēt globālo situāciju. Pasaulei jāsamierinās gan ar gaidāmo Ķīnas vajadzības pēc importa samazināšanos, gan ar to, ka šī zeme lēni un pārdomāti reformē tautsaimniecību, palielinot savu ieguldījumu pievienotās vērtības ražošanas ķēdēs, radot arvien vairāk komponenšu, ko tā agrāk importēja.

Iespējams, lielākā daļa no tā, ko raksta par Ķīnu, nav taisnība; attiecīgi arī secinājumi un prognozes, kas balstītas uz šīs informācijas, var izrādīties neprecīzas. Un var izrādīties, ka nepareizas būs visas prognozes, taču notiks tas, ko nebūs paredzējis neviens.

  1. Ķīna: noārdīšana un radīšana

Turpinot mazināt nerentablumu tādās tradicionālās nozarēs kā metalurģija un ogļrūpniecība un pārorientējoties uz jauno ekonomiku un pakalpojumu sfēru, Ķīna šogad likvidēs ap 500 000 darbavietu ražotnēs ar liekām jaudām, paziņojis Darba resursu un sociālās nodrošināšanas ministrijas vadītājs In Veimiņs. Tā ir daļa no plāna, kas paredz likvidēt 1,8 mln darbavietu tērauda un ogļu industrijā, īstenošanas; pērn šajās nozarēs tika likvidēti 726 tūkstoši darbavietu.

Vienlaikus izlemts par īpašas ekonomiskās zonas – Ņujorkas izmērā – veidošanu Hebejā, kas savulaik cieta no iespaidīgas darbavietu skaita samazināšanās. 100 km attālumā no Pekinas tiks radīta jauna megapolise, kas, pirmkārt, stimulēs tērauda industrijas saglabāšanu.

“Ja pieņemam, ka varas iestādes grib atkārtot 20 gadu laikā uzbūvētās Šeņžeņas pilsētas panākumu, tas nozīmētu papildus pieprasījumu pēc tērauda 12-14 mln t apmērā gadā. Runa ir pieprasījuma pieaugumu par 2%,” konstatēts Citi ziņojumā.

  1. Ķīnas parāds

Pat centrobankas nepalaiž garām iespēju norādīt uz Ķīnas finanšu bilanci, jo šodien puse no kopš 2005. gada radītā globālā parāda attiecināma uz drakonu zemi, kuras īpatsvars globālās kreditēšanas kopapjomā sasniedz gandrīz ceturtdaļu.

Jāatzīmē Ķīnas finanšu sistēmai raksturīgās īpatnības, kas mazina riskus. Atšķirībā no daudziem kredītu bumiem attīstības tirgos, kreditēšanas pieaugums drakonu zemē lielā mērā tiek finansēts uz iekšējo noguldījumu rēķina, no kuriem lielākā daļa – banku depozīti; vairāk nekā 95% no iekšējā parāda finansē bankas.

Eksistē kapitāla pārvietošanās kontrole, lai saglabātu likviditāti Ķīnas iekšienē. Augsta valsts kontroles pār finanšu sektoru pakāpe nozīmē, ka parāda restrukturizācija var norisināties pakāpeniski un koordinācijā ar valdību, bet ne haotiski un balstoties tikai uz tirgus principiem.

Ķīnas rīcībā ir ievērojami finanšu resursi, lai risinātu problemātisku valsts sektora parādnieku problēmas. Saskaņā ar SVF aplēsēm, 2016. gada beigās Ķīnas valdības parāds sastādīja 60% pret IKP; attīstītajās valstīs novērojami daudz augstāki parāda līmeņi. Valsts bilanci stiprina ievērojams – lai arī šobrīd krītošs – zelta un valūtas rezervju apjoms.

Pavisam nesen par galveno parāda izaugsmes faktoru kļuva hipotekārā kreditēšana, kas pērn pieauga par apmēram 35%. Šogad hipotekāro aizdevumu izsniegšanas tempiem jāpalēninās, jo Ķīnas varas iestādes stingrinājušas politiku attiecībā uz nekustamā īpašuma kreditēšanu.

  1. Jaunais naftas karš

Ja 1970-ajos Saūda Arābija pilnībā pārvaldīja naftas cenas, tad šobrīd vērojama atšķirīga aina. OPEC un 11 citu valstu nozīmīgais lēmums pirmoreiz 8 gadu laikā iesaldēt melnā zelta ražošanas līmeņus par 1,75 mln b diennaktī, lai likvidētu piedāvājuma pārpalikumu, noveda pie cenu volatilitātes pazemināšanās, netieši palīdzot ASV vieglās grūti iegūstamās naftas ražotājiem.

Par jauno tirgus stabilizējošo faktoru kļuvusi ASV naftas industrija, kurai piemīt spēja strauji palielināt piegādes jebkura pieprasījuma pieauguma apstākļos. Amerikāņu tehnoloģiskā revolūcija turpinās un, pēc Ristad Energy datiem, ASV VGIN ražotāju biznesa līdzsvara punkts sasniedzis $35/b līmeni.

Pēc eksporta ierobežojumu atcelšanas ASV strauji kāpina melnā zelta noietu ārzemēs; februārī amerikāņu eksporta apjomi bija lielāki nekā tādām OPEC valstīm kā Alžīra, Ekvadora, Katāra.

Tikmēr Saūda Arābija ievēro ražošanas samazināšanas principu, cenšoties stabilizēt cenu $50-60/b diapazonā un samierinoties ar to, ka nākas pazemināt subsīdijas, pabalstus un algas. Karalistes nākotnes cerības lielā mērā saistītas ar kompānijas Saudi Aramco, kurai uzlikto nodokļu slogs samazināts no 85% uz 50%, daļu pārdošanu. Saūda Arābijai arvien vairāk no globālā naftas tirgus kontrolēšanas jāpārorientējas uz savas ekonomikas aizsardzību.

Šobrīd galvenais jautājums – kā OPEC reaģēs uz pieaugošo piedāvājumu no ASV puses. Ja patlaban fokuss ir uz iesaldēšanas turpinājumu 2017. gada otrajā pusē, tad, rodoties pārliekam piedāvājumam ārpus OPEC ietvariem 2018. gadā, naftas kartelis atkal būs spiests palielināt ražošanu.

  1. Shēma “ogļūdeņraži pret kredītu”

Omāna ņems $4 mljrd kredītu no virknes banku, kas tiks dzēsts ar nākotnes piegādēm; Abudabi parakstījusi kontraktu ar naftas gigantu Vitol par vairāk nekā pusmiljonu t sašķidrinātās dabasgāzes piegādi nākamo 10 gadu laikā apmaiņā pret avansa maksājumu.

Pēc Wall Street Journal datiem, arī citi Tuvo Austrumu ražotāji aplūko shēmu “nafta pret kredītu” pastāvošo finanšu problēmu dēļ – naftas cenas nesasniedz vajadzīgos līmeņus. Ar šādas shēmas sekām labi iepazinusies Venecuēla, kas parādā Krievijai un Ķīnai aptuveni $50 mljrd.

Shēmas “nafta pret kredītu” problēma – tā var novest pie pīrāga daļas sarukšanas citos tirgos. Venecuēla, kas vairākus gadus neatlaidīgi palielināja savu klātbūtni Indijas tirgū, tagad, lai pildītu savas saistības pret Krieviju un Ķīnu, to spiesta zaudēt.

  1. Ogļu ēra ierauga horizontus?

Divi faktori nosaka jaudu pārpalikumu Āzijā, kas nodrošina divas trešdaļas globālā ogļu pieprasījuma. Pirmkārt, sāk stagnēt elektroenerģijas pieprasījums, kas pastiprina finanšu slogu ogļu ģenerācijai. Aizpērn Ķīnā primārais pieprasījums pēc elektroenerģijas pirmoreiz pēdējo 20 gadu laikā samazinājās; pieprasījums pēc oglēm kritās par 4%.

Otrkārt, valstis aktīvi meklē alternatīvus enerģijas avotus, lai mazinātu vides piesārņojumu. Samazinoties citu enerģijas resursu cenām, ogles zaudē pievilcību vēl vairāk. Āzijā tām drauds ir sašķidrinātā dabasgāze, kuras imports pērn Ķīnā pieauga par 37%, Indijā – par 30%.

Globālā ogļu pieprasījuma palielināšanās tempi 2020. gadā labākajā gadījumā sasniegs 0,8%.

  1. Smilšu nozare

Cilvēcei jābaidās ne tikai no ūdens deficīta; nozīmīga globālās ekonomikas daļa atkarīga no smiltīm. Tās galvenokārt nepieciešamas būvniecības sektoram, kur tiek izmantotas betona un asfalta ražošanai. Mazāki smalko smilšu apjomi noderīgi stikla un elektronikas ražošanai, kā arī – galvenokārt ASV – naftas ieguvei.

Pirmajā acu uzmetienā smilšu krājumi pasaulē ir pietiekami, kamēr patiesībā iespējams sākt runāt par to deficītu. Ne visi smilšu veidi ir derīgi; piemēram, tuksneša smiltis ir pārlieku smalkas rūpnieciskai izmantošanai. Tā kā transportēšanas cena ir augstāka par pašu smilšu cenu, tās izdevīgi iegūt būvniecības vietu tuvumā. Tomēr šis apstāklis neapstādina tādas importētājas kā Katāra vai Singapūra, kas ar jūrā veidoto smilšu uzbērumu palīdzību savu teritoriju kopš 1965. gada palielinājusi par 20%; slavenais debesskrāpis Burj Khalifa Dubajā uzbūvēts no Austrālijas smiltīm.

Smiltis tiek iegūtas ievērojami augstākos tempos, nekā tās spēj dabiski atražoties. To piedāvājumu samazina arī apstāklis, ka šī resursa gūšana ūdenstilpnēs piesārņo putnu un dzīvnieku uzturēšanās vidi, negatīvi ietekmē zvejnieku un zemkopju darba rezultātus.

Nozīmīga pāreja uz alternatīvo materiālu ieguvi un ražošanu notiks, smiltīm sadārdzinoties. Dažās valstīs šis pagrieziens jau sācies, piemēram, Apvienotajā Karalistē 2014. gadā 28% celtniecības materiālu tika saražoti no otrreizējās izejvielas.

  1. Resursu cenu un dolāra korelācija

Pēdējās gadu dekādes laikā tirgū pastāvēja apgriezta saikne starp dolāra spēku un izejvielu cenām, taču tagad šī korelācija zūd. 2016. gada 4. ceturksnī resursu preces demonstrēja augstu ienesīgumu; šajā laikposmā Goldman Sachs izejvielu preču indekss palielinājās par 9%, taču vienlaikus dolārs attiecībā pret galvenajām valūtām pieauga par 7%.

Tādu globālajā tirgū kotētu preču kā nafta, zelts, varš, kvieši cenas parasti tiek izteiktas dolāros, savukārt likviditāte bieži ir labvēlīga lielajām biržām Ņujorkā, Londonā, Čikāgā. Jāatzīmē, ka arī pirms 2004. gada bija grūti ieraudzīt spēcīgu apgriezto korelāciju starp resursu precēm un dolāru.

  1. Digitālās pasaules triumfs

Digitālo ekosistēmu šobrīd raksturo uzticības krišanās un paļāvības pieaugums. Šobrīd mobilo telefonu abonentu ir vairāk, nekā Zemeslodes iedzīvotāju; paredzams, ka 2020. gadā 70% civilizācijas lietos mobilās klausules – apbrīnojama modernās tehnoloģijas iespiešanās mūsu dzīvēs.

Vidusmēra amerikānis 10 stundas dienā komunicē ar ekrānu. Vienlaicīgi mūsu uzticēšanās modernajām tehnoloģijām mazinās: kiberuzbrukumi, krāpšanās ar kredītkartēm, fišings un nepatiesas ziņas ir temati, kas aizņem arvien lielāku vietu patiesu ziņu lentēs.

Rietumu valdības apdraud apvērsums, par kuru tām tikai miglaina nojausma. Sociālo tīklu tiešā demokrātija izrādās “gudrāka” par pārstāvniecības demokrātiju. Viedtālruņu ietekme uz cilvēku psiholoģiju ir maz pētīta; mūsu priekšstati par to spēju izraisīt atkarību un izdarīt neatkarīgus spriedumus, iespējams, ir nepareizi.

Tramps iekaroja varu Republikāņu partijā tā, it kā būtu noīrējis smokingu. Viņa vēlēšanu kampaņas nostādnes elektorātu sasniedza ar Twitter starpniecību; tradicionālie plašsaziņas līdzekļi īsti nebija vajadzīgi. Galvenajām politiskajām partijām nāksies no jauna pierādīt savu nozīmību.

  1. Robotu uznāciens

Pētījuma “Roboti un vakances: ASV darba tirgus dati” autori Derons Akemoglu un Raskāls Resrepo secina, ka viena robota ieviešana ekspluatācijā uz 1000 strādājošajiem noved pie iedzīvotāju nodarbinātības krišanās par 18-35 bāzes punktiem un darba algas mazināšanos caurmērā par 25-50 bāzes punktiem. “Interesanti un pārsteidzoši, ka nepastāv nodarbinātības kompensējošās izaugsmes kādās citās profesijās,” secina autori, kuru pētījums parāda, ka pēdējo 20 gadu laikā robotizācijas rezultātā ASV pazaudēti 360-370 tūkstoši darbavietu.

PwC pētījums liecina, ka tuvāko 15 gadu laikā robotizācija un automatizācija apdraud 40% ASV strādājošo; attiecībā uz Vāciju šis rādītājs sasniedz 35%, Apvienoto Karalisti – 30%, Japānu – 21%. Sagaidāmā darbavietu skaita samazināšanās pirmkārt saistīta ar lielu skaitu profesiju, kurās ir noteikts skaits rutīnveida darbību un kuras nozīmē darbu pie rūpniecības konveijera un birokrātijas aparātā.

Uz jautājumu “ko darīt?” atbilde galvenajos vilcienos zināma: inovatīvajam kapitālam, tehnoloģijām un talantam jātiek nofokusētam uz fundamentālajām sabiedrības vajadzībām: produktivitāti, darbavietām, iesaistītību, vispārējo attīstību. Joprojām pilnīgi nav skaidra atbilde uz jautājumu “kā to izdarīt?”.

  1. Elektromobiļi

Elektromobiļu ražotāja Tesla Motors kapitalizācija pārsniedz General Motors kapitalizāciju, sastādot vairāk nekā $50 mljrd. Vienlaikus šī gada 1. ceturkšņa rādītāji liek racionālāk novērtēt kompāniju; tāpat bažas raisa jaunu ziņu trūkums par Tesla Motors un tās ražošanu.

Optimisti uzskata, ka elektromobiļi tuvākajās desmitgadēs izspiedīs no tirgus ierastos transporta līdzekļus, bet Tesla Motors uz šī fona – labākais zīmols ar lielisku startu. Savukārt pesimisti uzstāj, ka Tesla Motors ir krāpnieciska shēma kapitāla iznīcināšanai. Viņi norāda uz kompānijas vadības nespēju gūt peļņu 10 gadu laikā un tās vadītāja Īlona Maska nevēlēšanos konsolidēt biznesu.

  1. Mākslīgais intelekts un mašīnu pašmācīšanās

Mākslīgais intelekts un mašīnu pašmācīšanās ir divas tehnoloģijas, pie kurām strādā Apple (Siri projekts) un Amazon (Echo). Tomēr šī ir tikai neliela daļa no tehnoloģiju milzīgā potenciāla. 2016. gadā mēs vērojām, kā daudzas kompānijas tiecās izmantot mākslīgo intelektu un mašīnu pašmācīšanos, taču 2017. ir gads, kad attiecīgiem produktiem jāparādās tirgū.

General Motors paziņojusi, ka IBM Watson automobiļos tiks uzstādīta šogad. Paplašinās IBM un Pfizer sadarbība, savukārt Amazon nesen ieviesusi Amazon Go – pārtikas veikalu bez rindām pie kasēm, kurā tiek izmantota datorredze un sensori, kā arī mašīnu pašmācīšanās tehnoloģija.

  1. Tradicionālās bankas un FinTech

Jaunie noteikumi Eiropas banku īstenotajiem maksājumiem pavērs slūžas inovatīvo pakalpojumu plūsmai, kā rezultātā aplikācija klientam varēs ziņot, piemēram, par lētākā hipotekārā kredīta piedāvājumu, brīdināt par tuvošanos overdraftam vai arī palīdzēt vairāk noguldīt.

FinTech kompānijas pārliecinoši palielina apgriezienus, īpaši Ziemeļeiropas online maksājumu sektorā: Sofort, iDeal un tām līdzīgas firmas jau īsteno vairāk nekā pusi online transakciju Vācijā un Nīderlandē.

Viens no iemesliem, kāpēc tradicionālajām bankām joprojām izdodas noturēt spiedienu, ir FinTech kompāniju rīcībā esošās informācijas par klientiem trūkums. Bankas var ļoti lēni atbildēt uz pieprasījumiem par piekļuvi datiem vai arī vispār atteikt, atsaucoties uz drošības apsvērumiem.

Tomēr regulatori gatavi radikāli mainīt situāciju tirgū. EK Otrā direktīva par maksājumu pakalpojumiem (PSD2), kuru visām ES dalībvalstīm jāsāk īstenot ar 2018. gada janvāri, orientēta uz konkurences un drošības palielināšanu maksājumu sektorā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, pēc klienta paustas piekrišanas bankām nāksies sniegt bankas un maksājumu datus licencētiem finanšu pakalpojumu piedāvātājiem.

Tradicionālās kredītiestādes, kuru rentabilitāti jau tā apdraud zemās aizdevuma likmes, nākamgad var sākt zaudēt pīrāga daļas maksājumu pakalpojumu sektorā, kas, pēc Deloitte datiem, Eiropas bankām 2015. gadā ļāva gūt $128 mljrd jeb ceturtdaļu savu ienākumu.