Arī Baltijas tirgū var atrast akciju cenu kāpumu un nākotnes potenciālu.db.lv

Baltijas akcijas 
Šogad Baltijas vērtspapīru tirgū pārsvarā dominējusi pozitīva tendence. Kopš gada sākuma OMX Baltic Benchmark indeksa vērtība ir palielinājusies par 4,75%. Turklāt vislabāk gājis tieši Rīgas biržā kotētajām akcijām – OMX Riga indeksa vērtība šajā periodā ir pieaugusi par 6,5%. Tāpat kopš gada sākuma par 3,6% palielinājusies Tallinas biržas kompāniju akciju vērtība. Savukārt Lietuvā izaugsme bijusi lēzenāka, tur Viļņas biržas indeksa vērtība šajā periodā palielinājusies par 1,76%.
IPAS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka tirdzniecības tendences Baltijas biržās tradicionāli noteikuši emitentu pērnā gada darbības rezultāti. Gada sākumā investori un treideri pārsvarā vadījušies no prognozēm, ņemot vērā gan vēsturiskos pēdējā ceturkšņa sniegumus, gan faktiskos jeb publicētos pagājušā gada trīs ceturkšņu darbības rezultātus. «Tādēļ janvārī, tirgū valdot optimistiskam noskaņojumam par gada rezultātiem, visi Baltijas biržu indeksi pieauga. Februārī, nesagaidot finanšu rezultātu paziņojumus, daļa no investoriem pieņēma lēmumus fiksēt peļņu no iepriekšējā kāpuma. Savukārt pēc nerevidēto gada rezultātu paziņošanas vairāku emitentu rezultāti labā nozīmē pārsteidza investorus un akciju cenas atkal pieauga. Zīmīgi, ka tieši Rīgas birža šī gada pirmajos trīs mēnešos nodrošināja investoriem lielāko ienesīgumu starp visām Baltijas biržām,» uzsver INVL Asset Management vadītājs.

Ir potenciāls
Runājot par nerevidētajiem gada finanšu rezultātiem, vislielāko pārsteigumu Rīgas biržā nodrošināja Grindeks, kas guva peļņu vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā pie 105 miljonu eiro liela apgrozījuma. A. Martinovs gan piebilst – pastāv bažas, ka Grindeks revidētie gada rezultāti var arī atšķirties, jo uzņēmumam pēc Ukrainas un Krievijas krīzes/sankcijām ir pietiekami lieli debitoru parādi, par kuru kvalitāti varētu būt atšķirīgi viedokļi. Iespējams, tādēļ akcijas pagaidām neesot piedzīvojušas šādiem rezultātiem atbilstošu cenas kāpumu, lai gan tās joprojām saglabājot kāpuma potenciālu. «Bet šeit jābūt uzmanīgiem, jo diemžēl šī emitenta kvalitāte investoru attiecību un korporatīvas pārvaldības jautājumos ir zema. Šogad turpina priecēt arī Rīgas biržas «pērle» Olainfarm. Arī 2016. gadā uzņēmums sasniedza rekordlielu apgrozījumu 111 milj. eiro apmērā. Peļņas rekordu diemžēl uzstādīt neizdevās, kam par pamatu ir uzkrājumi nedrošiem debitoriem. Uzņēmums plāno izmaksāt apjomīgas dividendes, kam, visticamāk, būt vienreizējs raksturs. Olainfarm šobrīd ir spēcīgs emitents ar labu attīstības potenciālu,» uzskata A. Martinovs.
Jānorāda, ka Grindeks akcijas vērtība kopš šā gada sākuma ir pieaugusi gandrīz par 20%, bet Olainfarm – par 14,35%. Tradicionāli labi finanšu snieguma ziņā «atskaitījās» arī Latvijas balzams – uzņēmuma apgrozījums bija 75,7 milj. eiro un peļņa 7,45 milj. eiro. Analītiķis gan piebilst, ka pēdējo gadu Latvijas balzama peļņa diemžēl nekad nav tikusi izmaksāta dividendēs, bet, apejot mazākuma akcionāru intereses un izsniedzot aizdevumu lielākam akcionāram, tā šādā veidā sadalīta. Tādēļ akcija biržā joprojām neatspoguļo uzņēmuma biznesa vērtību, tiesa gan, tā saglabājot lielu kāpuma potenciālu, ja emitents mainīs peļņas sadales politiku un savu attieksmi pret mazākuma akcionāriem. Tā Latvijas balzama akcijas vērtība kopš šā gada sākuma pieaugusi vien par 0,13%.
A. Martinovs arī izceļ Latvijas kuģniecības darbības. «Latvijas kuģniecībā steidzas «norakstīt» savas flotes vērtību ar mērķi maksimāli nospiest akciju bilances vērtību zemāk, iespējams, gatavojoties akciju izslēgšanai no regulētā tirgus. Operacionālie gada rezultāti ir labi – apgrozījums ir sasniedzis 100 milj. ASV dolārus, bet peļņas rādītāji gan nav spīdoši, jo zaudējumi bijuši 25 miljonu ASV dolāru apmērā. Joprojām Latvijas kuģniecības akcijas biržā tiek tirgotas zem bilances vērtības un saglabā arbitrāžas iespējas akciju atpirkšanas gadījumā. Tāpat jāizceļ, ka jaunais biržas uzņēmums HansaMatrix uzrādīja gada apgrozījumā pieaugumu par 27% līdz 17 milj. eiro. Savukārt peļņa ir nokritusies līdz 0,6 milj. eiro. Akciju cenu biržā «nospiež» lielākā akcionāra vēlme būtiski samazināt savu īpatsvaru šajā kompānijā. Pie šādiem apstākļiem tuvākā laikā ir grūti saskatīt spekulatīvo potenciālu, tādēļ vidusmēra vietējo investoru uzmanību HansaMatrix pagaidām nepiesaista,» skaidro minētais finanšu procesu zinātājs.
Latvijas kuģniecības akcijas vērtība kopš gada sākuma ir sarukusi par 2,13%, bet HansaMatrix – par 10,44%.

Lietuvā piens
Lietuvā finanšu rādītāju ziņā iepriekšējā ceturkšņa laikā labi izskatījās vietējie šīs valsts piena pārstrādātāji: Vilkyskiu pienine, Rokiskio suris un Žemaitijos pienas, kas piena cenas kāpuma apstākļos uzlabojuši savus apgrozījuma un peļņas rādītājus.
«Rezultātā izskatās, ka šogad situācija piena industrijā turpinās uzlaboties un, neskatoties uz asu konkurenci, investīcijas Lietuvas piena pārstrādes sektorā varētu būt visai laba ideja. Šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Žemaitijos pienas, kas ierauts tiesvedības procesā ar Lietuvas investoru asociāciju, kura cīnās par mazākuma akcionāru tiesībām. Pozitīvs tiesvedības iznākums varētu izraisīt ievērojamu šī uzņēmuma akcijas cenas kāpumu. No finanšu sektora pārstāvjiem Lietuvā gan fundamentāli, gan spekulatīvi labi izskatās Šiauliu bankas akcijas. Bankai turpina pieaugt ieņēmumu un peļņas radītāji. Kopējais ekonomiskais un banku pamatdarbības fons ir pozitīvs. Paredzams, ka turpmākos gados Šiauliu bankas darbības rādītāji uzlabosies un tās akciju cena varētu turpināt kāpt. Tirdzniecība ar akcijām ir aktīva, līdz šim uzņēmums vienmēr sadalīja peļņu dividendēs un prēmiju akcijās. Arī apģērbu tirgotājs Apranga, neskatoties uz konkurences palielināšanos Baltijas tirgū, nezaudē savas pozīcijas un turpina priecēt savus investorus ar finanšu rezultātu uzlabošanos. Vietējā apģērbu mazumtirdzniecības līdera akciju cena biržā atspoguļo industrijas tendences, un pie labas tirdzniecības likviditātes tas ļaus gūt investoriem adekvātu sniegumu,» situāciju Lietuvas biržās uzņēmumu frontē ieskicē A. Martinovs.
Jāpiebilst, ka kopš šā gada sākuma Šiauliu bankas akcijas vērtība pieaugusi par 19%, bet Apranga – gandrīz par 6%.

Igaunijas TTT
Savukārt Tallinas biržā lielāko akciju cenas kāpumu piedzīvojis elektrotehnikas ražotājs Harju Elekter. Kļuvis skaidrs, ka jauns apjomīgs pasūtījums no ASV uz vismaz diviem gadiem nodrošinās uzņēmumu ar ievērojamiem ienākumiem, un tas sniedz pamatotas cerības uz labu peļņu. Rezultātā – šī uzņēmuma akcijas cena šogad pieaugusi jau par 40%.
Tāpat arī Igaunijas azartspēļu un izklaides operators Olympic Entertainment Group, kurš darbojas visās Baltijas valstīs un vairākās citās Eiropas valstīs, neskatoties uz problēmām Polijā un Baltkrievijā, spējis aizvietot ieņēmumu kritumu (gan ar jauniem, gan jau tradicionālajiem tirgiem) un uzrādījis gan apgrozījuma, gan peļņas kāpumu. Pagaidām gan šā gada akciju cenu dinamika ir ar nelielu mīnusa zīmi (kritums par 0,6%).
A. Martinovs vērš uzmanību arī uz to, ka uzlabojušies darbības rādītāji Igaunijas apģērbu ražotājam un mazumtirgotājam Baltika. «Gads ir noslēgts ar peļņu, kas ir pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem, un tas attiecīgi atspoguļojas arī akciju cenas kāpumā (šogad gandrīz 14% apmērā). Uzņēmums nomainījis savu attīstības virzienu no Austrumiem uz Rietumiem, būtiski palielinot savu darbības apmēru Vācijā, kas uzlabojis tā perspektīvas novērtējumus. Labus darbības rezultātus un akciju cenas sniegumu biržā uzrādīja arī igauņu «TTT komanda»: prāmju un viesnīcu operators Tallink, lielveikalu operators Tallinna Kaubamaja Grupp un ūdens un kanalizācijas apsaimniekotājs Tallinna Vesi. Pēdējais gan nevar lepoties ar peļņas rādītāju uzlabojumu, jo tomēr darbojas regulētajā tirgū, bet šajā pašā laikā šis uzņēmums ir arī pasargāts no citiem riskiem. Tas savukārt uzrunā biržas investorus,» skaidro A. Martinovs.

Raksts publicēts sadarbībā ar www.db.lv.
Raksta autors: Jānis Šķupelis.