Daudzi biržas treideri uzdod jautājumus portālā NaudasLietas.lv, kāpēc “Grindeks” kontrolējošo akcionāru gadījumā pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ir zaudējis spēku, — un pēc kuras FITL normas vadās Regulators to akceptējot. Šis un citi aktuālie jautājumi tika iesūtīti FKTK. Saņemtās atbildes – zemāk.


1.

Kā FKTK vadība vērtē ekonomikas ministra A.Ašeradena teikto, ka EM un Privatizācijas aģentūra izvērtēs iespēju vērsties tiesā pret Lipmaņu ģimeni, un piedzīt zaudējumus par “Grindeks” obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizsludināšanu? Vai, Jūsuprāt, šāda valsts rīcība varētu uzlabot situāciju ar mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību Latvijā?

http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/ekonomikas-ministrija-tomer-grib-vertet-iespeju-sudzet-tiesa-lipmana-gimeni-grindeks-akciju-del.a205511/

Informējam, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā mājaslapā ir publicējusi paziņojumu, kurā izteikusi aicinājumu ikvienam AS “Grindeks” akcionāram izvērtēt vai Lipmanu ģimenes rīcība ir radījusi tam zaudējumus un norādījusi, ka nepieciešamības gadījumā tie var vērsties tiesā un aizstāvēt savas likumīgās intereses par iespējamu tiem nodarīto zaudējumu atlīdzību. Vienlaikus norādām, ka Ekonomikas ministrs pārstāv Privatizācijas Aģentūras intereses, līdz ar to Ekonomikas ministra izteiktais paziņojums atspoguļo Privatizācijas Aģentūru kā AS “Grindeks” turētāja interešu aizsardzību.

FKTK pieņem, ka, ja būtu vairāk mazākumakcionāriem labvēlīgu tiesas lēmumu, tas varētu veicināt, ka vairāk mazākumakcionāru varētu izmantot savas tiesības vērsties tiesā un prasīt zaudējumu kompensāciju.

1.1.

Vai Latvijā iepriekš ir bijusi tiesu prakse, kurā izskatīja zaudējumu piedzīšanu par neizteikto obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu? Ja jā, kad un ar kādiem rezultātiem?

Zaudējumu piedziņa ir katra mazākuma akcionāru individuālā interese. Tā kā FKTK nav pienākums veikt šādas informācijas apkopošanu, mūsu rīcībā nav visaptverošas informācijas par tiesu praksi, piedzenot zaudējumus par neizteikto obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

2.

FKTK paziņoja, ka, neskatoties uz pozitīvo Augstākās tiesas spriedumu, Lipmaņu ģimenei nav jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, jo no 2015. gada maija Lipmaņu ģimenei piederēja mazāk par 50%.

http://www.fktk.lv/lv/mediju-telpa/pazinojumi-masu-informacijas-l/2016/5969-fktk-skaidrojums-kapec-neskatoties-uz-pozitivu-augstakas-tiesas-spriedumu-lipmanu-gimenei-nav-jaizsaka-obligatais-akciju-atpirksanas-piedavajums-citiem-as-grindeks-akcionariem.html

Vai varat nosaukt konkrēto FITL pantu, kas nosaka, ka kontrolējošie akcionāri, kuriem bija jāpiedāvā akciju atpirkšana, var to nedarīt, samazinot savu līdzdalību zem FITL noteiktā līmeņa? Vai ir tāda likuma norma, vai arī tā ir FKTK likuma brīva interpretācija?

FKTK 19.11.2014. pieņēma lēmumu “Par AS “Grindeks” akcionāru Kirova Lipmana un Filipa Lipmana Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas pārkāpumu”, ar kuru tika konstatēts, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS “Grindeks” akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003. gadā, kopā piederēja 49,98 % AS “Grindeks” akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0.04 % AS “Grindeks” akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50.02 % no kopējā balsstiesīgo akciju skaita AS “Grindeks”.

Finanšu instrumentu tirgus likuma 4. panta ceturtajā daļā ir uzskaitīti tie FKTK administratīvie akti, kuru izpilde netiek apturēta, ja tie tiek pārsūdzēti tiesā.

Norādām FKTK lēmums, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, ir tāds lēmums, kura pārsūdzēšana tiesā aptur tā izpildi.

Ņemot vērā, ka minētais FKTK lēmums tika pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā, tā darbība atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmajai daļai tika apturēta.

Tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi – Anna Lipmane pārdeva 0.04% no sev piederošajām AS “Grindeks” akcijām, tāpēc, FKTK lēmuma izpildes spēkā stāšanās dienā, Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam vairs nebija tiesiska pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Minēto savā spriedumā ir atzinusi arī Administratīvā apgabaltiesa – ar FKTK lēmumu uzliktais pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta trešajai daļai ir uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt faktisko apstākļu maiņas dēļ.

3.

Vai FKTK nedomā, ka regulējumam šajā ziņā būtu jāsargā mazākuma akcionāru tiesības, kā tas notiek Lietuvā, kur pēc likuma, ja ir konstatēts, ka kontrolējošam akcionāram bija jāizsaka obligātais atpirkšanas piedāvājums – šis pienākums saglabājas mūžīgi, neskatoties uz to, vai kontrolējošais akcionārs vēlāk samazināja savu līdzdalību (ja tas netika izdarīts mēneša laikā pēc kontroles iegūšanas). Kāds ir FKTK viedoklis šajā jautājumā?

Norādām, ka FKTK darbojas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kurus likumdevējs izstrādājis, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kā arī Latvijas tiesību sistēmas un finanšu instrumentu tirgus īpatnības un praksi. Norādām, ka FKTK nevar komentēt Lietuvas normatīvo aktu saturu, nezinot visus apstākļus, kādēļ Lietuvas likumdevējs ir noteicis tieši tādu regulējumu.

4.

Saskaņā ar FITL 66. pantu, persona nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības, ja šī persona: šajā likumā noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vai tas nozīmē, ka sākot no FKTK administratīvā akta publicēšanas Grindeks lietā (19.11.2014), un līdz 2015. gada maija beigām Lipmaņu ģimenei, kas saskaņoti kontrolēja vairāk nekā 50% no Grindeks kapitāla, nebija balsstiesību?

Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 74. panta desmito daļu, ja FKTK izdod administratīvo aktu, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, minētajai personai šā pienākuma izpildes termiņš sākas administratīvā akta spēkā stāšanās dienā.

FKTK 19.11.2014. pieņēma lēmumu “Par AS “Grindeks” akcionāru Kirova Lipmana un Filipa Lipmana Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas pārkāpumu”, ar kuru tika konstatēts, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS “Grindeks” akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas prasības.

Finanšu instrumentu tirgus likuma 4. panta ceturtajā daļā ir uzskaitīti tie FKTK administratīvie akti, kuru izpilde netiek apturēta, ja tie tiek pārsūdzēti tiesā.

Norādām FKTK lēmums, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, ir tāds lēmums, kura pārsūdzēšana tiesā aptur tā izpildi.

Ņemot vērā, ka FKTK lēmums tika pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā un uz lietas izskatīšanas laiku administratīvā akta darbība tika apturēta, kā arī tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, kā rezultātā, kad stājās spēkā FKTK lēmuma izpilde, Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam vairs nebija tiesiska pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, tad FKTK uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams arī Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta septītās daļas 1. punkts, par balsstiesību aizliegumu, ja nav izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

5.

Ja uz iepriekšējo jautājumu atbilde ir jā, vai jūs, lūdzu, varētu izskaidrot sekojošu situāciju: 2014. gada decembrī Grindeks akcionāru sapulce pieņēma lēmumu izmaksāt dividendes – 1 eiro par akciju. Kirovs un Anna Lipmani balsoja par, ABLV Private Equity Fund – lielākais neatkarīgais akcionārs – balsoja pret. Ja Lipmaņu ģimenes pārstāvjiem tobrīd nebija balsstiesību, – sanāk, ka tas lēmums nebija likumīgs. Bet dividendes tika izmaksātas. Kādas, saskaņā ar FKTK viedokli, šobrīd varētu būt no likuma izrietošās sekas?

Skat. atbildi uz 4. jautājumu.

5.1.

Vai FKTK plāno izvērtēt šo un citus Grindeks akcionāru lēmumus, kas bija pieņemti laikā no 2014. gada 19. novembra līdz 2015. gada maija beigām, ņemot vērā balsstiesību jautājumu?

FKTK ar likumu nav piešķirtas tiesības vērtēt un apstrīdēt emitentu akcionāru sapulces lēmumus.

6.

Par AS Latvijas gāze (LG) restrukturizāciju. Konkrēti, par Komerclikuma normu, saskaņā ar kuru, LG akcionāriem bija jāreģistrē pieteikums uz atdalītas sabiedrības (Conexus) akcijām. Ekspertu viedoklis ir, ka investīciju pasaulē tas ir anahronisms, un šeit būtu jābūt vienkāršākam regulējumam – lai viss notiktu automātiski (kā tas bija Lietuvā ar AS Lietuvos dujos sadalīšanas gadījumā). Jo, pirmkārt, ne visi akcionāri seko līdzi jaunumiem, otrkārt, – daudzi, kuriem akcijas glabājas sakotnējā reģistrā, jau ir nomiruši – un, ja vēlāk atradīsies mantinieki, viņi faktiski būs zaudētāji (runājot par atdalītā uzņēmuma akcijām). Kā FKTK vērtē šo regulējumu, vai to nevajadzētu pilnveidot?

FKTK piekrīt, ka regulējums par publiskajā apgrozībā esošajām akciju sabiedrībām ir neskaidrs un to nepieciešams pārskatīt. Tieslietu ministrija jau ir informējusi FKTK, ka tā plāno izvērtēt nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Komerclikumā.

7.

Pēc IPAS INVL Asset Management vadītāja A.Martinova teiktā, sākoties LG sadales procesam, kļuva skaidrs, ka Latvijas normatīvais regulējums nav piemērots publisku akciju sabiedrību reorganizācijai, — un ir diskriminējošs institucionāliem investoriem un pensiju fondiem. Tā rezultātā pensiju fondi faktiski ir izstumti no Conexus, un viņiem piespiedu kārtā būs jāpārdod Conexus akcijas, jo šis uzņēmums netiks kotēts biržā.

http://www.db.lv/finanses/investors/latvijas-gazes-reorganizacija-izgaismo-caurumus-455136

Vai FKTK piekrīt tam, ka tā ir regulējuma problēma? Vai FKTK apsver iespēju iniciēt FITL vai Komerclikuma normu labošanu, lai risinātu šo problēmu?

Komerclikuma tiesiskā regulējuma pilnveidošana ietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē un kā norādīts iepriekš, atbilstoši FKTK rīcībā esošajai informācijai Tieslietu ministrija plāno izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Komerclikumā.