По мнению участников рынка, реорганизация АО Latvijas gāze, в результате которой часть «газового» бизнеса законным способом фактически выводится с биржи, – опасный прецедент для миноритариев, показывающий, что в законе есть «дыра». Аналогичным путем могут пойти акционеры других биржевых компаний, которые хотят получить контроль и-или уйти с биржи, и при этом не объявлять обязательный по FITL откуп акций.


О чем говорят на рынке

Как уже сообщалось, после отделения от АО Latvijas gāze “сестринской” компании АО Conexus Baltic Grid, последнюю не планируется котировать на бирже. То есть, этот вариант котирования CBG возможен, но не сразу, и решать в любом случае акционерам, – так сказали на последнем вебинаре Lg.

Главная тема, которую после этого обсуждали миноритарии – что новые акции будут неликвидны, без ясной рыночной цены, и т д.

Однако есть две темы поважнее, которые в публичном пространстве пока не звучали – хотя среди экспертов волнения уже начались. А именно:

Первое. Как ни странно, среди миноритарных акционеров Latvijas gaze есть несколько небольших институционалов – фондов, – пусть и с довольно маргинальными объемами вложений. И у них теперь проблема: по уставу, они инвестируют только в компании, котирующиеся на бирже. А если проиcходит то, что происходит с Lg им светит срочная «принудительная продажа»: либо сейчас, еще до разделения, всех акций LG – либо потом, в виде получения компенсации за небиржевые акции CBG. Понятно, что институциональным инвесторам такая принудиловка не нравится – особенно с учетом нашего малоликвидного фондового рынка, где «срочные продажи» чреваты серьезным дисконтом.

Конечно, тут можно сказать – это уникальный случай, и т д. Но вот тут возникает большой вопрос: что если таким же путем реорганизации – чтобы обойти норму FITL об обязательном откупе – пойдут и другие эмитенты?

Напомним:

По FITL, если компания уходит с биржи – проголосовавшие «за» акционеры объявляют откуп, по 74 статье.

По FITL, если лицо или группа связанных лиц получают контроль над 30% капитала и более, – снова обязательный откуп, по 74 статье.

Но, если пойти путем Lg – и просто принять решение на акционерке об отделении части бизнеса (а то и львиной его доли), – тогда получается, что несогласным миноритариям «светит» не откуп по 74 статье FITL, а всего лишь Коммерческий закон и ликвидационная квота.

Такие разговоры уже идут среди местных институционалов – и в свете этого на инвестиции в латвийские биржевые компании они смотрят более осторожно, чем раньше.

FKTK, в которую мы обратились за ответами, от интервью отказались, но предложили ответить на вопросы письменно. Ответы на 2 вопроса заняли у Регулятора 2 недели.

Если вкратце передать суть: действия Lg – законны, а насчет опасного прецедента и гипотетических сценариев с другими эмитентами – подробных комментариев не будет. Но FKTK все же признает, что тут нужна «дискуссия в кругу экспертов рынка».

Ниже – вопросы и ответы.

Вопрос:

Тема – реорганизация АО Latvijas gāze, которая создает опасный прецедент для миноритарных акционеров котирующихся в Латвии компаний. А именно – о возможности отделить от эмитента часть бизнеса, который уже не будет котироваться на бирже.

Если это происходит, это создает возможность и другим биржевым компаниям, которые уже давно хотели бы уйти с биржи, но не делали этого из-за дорогого откупа акций у миноритариев (по FITL), использовать такой же способ – сперва отделить часть бизнеса в отдельное АО, не выводя его на биржу, и предлагая миноритариям за акции нового АО компенсацию не по балансовой цене, оговоренной в FITL, а по более низкой «ликвидационной квоте», как это сейчас планируется в случае отделяемого от Lg предприятия.

У экспертов есть сомнения, что этот пример может быть использован и другими эмитентами, чтобы обойти норму FITL об обязательном откупе акций, что нарушает защиту миноритарных инвесторов.

Ответ:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus FKTK likuma 6. panta 2. punktu regulē finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kontrolējot normatīvo aktu un FKTK normatīvo noteikumu un lēmumu izpildi.

Emitentiem, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Latvijā, papildus vispārīgajām tiesību normām (piemēram, Komerclikuma normām), ir saistošs Finanšu instrumentu tirgus likums (turpmāk – FITL), kurš paredz informācijas atklāšanas prasības, un kura prasību izpildi uzrauga FKTK. Komerclikuma vai citu vispārīgo tiesību normu izpildi FKTK neuzrauga. Vispārīgie jautājumi, sākot ar kapitālsabiedrības dibināšanu, tās pārvaldi, un reorganizāciju tiek regulēti visām kapitālsabiedrībām vienādi – Komerclikumā, un neatkarīgi no tā, vai attiecīgās kapitālsabiedrības emitēti vērtspapīri ir vai arī nav iekļauti regulētajā tirgū.

Atbilstoši FITL 66. panta 4. daļā noteiktajam, citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās:

  • tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita;

  • akcionāru sapulcē, kurā ir pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojušas “par”.

AS “Latvijas Gāze” reorganizācijas procesā paredzēto iegūstošās sabiedrības dibināšanu (AS “Conexus Baltic Grid”) un paredzēto AS “Latvijas Gāze” aktīvu un pasīvu nodošanu iegūstošajai sabiedrībai, neizpildās neviens no FITL 66. panta 4. daļā minētajiem gadījumiem (t.i., nenotiek ne līdzdalību ieguvušo akcionāru maiņa, ne arī tiek pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus), un tādējādi obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums nav izsakāms. Lēmums par akciju sabiedrības reorganizāciju nav sinonīms lēmumam par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jo AS ”Latvijas Gāze” gadījumā akcionāru sapulcē pieņemtā lēmuma rezultātā (par reorganizāciju, kā rezultātā ir jānotiek kapitālsabiedrības sadalīšanai, tajā pašā laikā sadalāmajai sabiedrībai (kas ir AS ”Latvijas Gāze”) paliekot biržas emitenta statusā) netiek plānota AS ”Latvijas Gāze” akciju izslēgšana no regulētā tirgus.

Veicot reorganizāciju, atbilstoši tam, kā tas ir izziņots līdz šim publiski:

  • nemainās AS “Latvijas Gāze” akcionāru struktūra, līdz ar to neizpildās FITL 66. panta 4. daļas 1. punkts;

  • netiek pieņemts lēmums par AS “Latvijas Gāze” akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jo AS ”Latvijas Gāze” akcijas regulētajā tirgū joprojām paliek, un tādējādi neizpildās arī FITL 66. panta 4. daļas 2. punkts.

Jautājumus par sabiedrības reorganizāciju regulē Komerclikums (turpmāk – KL), tajā skaitā arī jautājumu par atlīdzību tiem pārveidojamās sabiedrības (šajā gadījumā AS “Latvijas Gāze”) dalībniekiem (konkrētajā gadījumā akcionāriem), kuri nepiekrīt reorganizācijai vai kuri balsojuši pret jaundibināmās sabiedrības statūtu apstiprināšanu. Komerclikums nosaka arī minētās atlīdzības apmēru. Lēmums par reorganizāciju ir tikai un vienīgi akciju sabiedrības akcionāru lēmums – atbilstoši Komerclikuma normām, tikai akcionāru sapulce ir tiesīga lemt par sabiedrības reorganizāciju (KL 268. panta pirmās daļas 10. punkts), kā arī par jaundibināmās sabiedrības statūtu apstiprināšanu lemj attiecīgās sabiedrības dalībnieki vai akcionāri (KL 355. panta piektā daļa).

Tās akciju sabiedrības akcionāram, kuras reorganizācija tiek veikta, ir tiesības balsot ”pret” reorganizāciju, un tādā gadījumā šādam akcionāram radīsies tiesības saņemt KL 353. pantā minēto atlīdzību.

Tiesību normas neregulē tādu jautājumu, vai kapitālsabiedrību reorganizācijas gadījumā, ja notiek sadalīšana, jaunizveidotajai sabiedrībai ir vai arī nav jābūt tādai sabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, tostarp, tiesību aktos nav noteikts, ka jaunizveidotajai sabiedrībai ir jābūt biržā kotētai sabiedrībai – tāda jautājuma izlemšana (vai akcijas iekļaujamas regulētajā tirgū), var notikt tikai un vienīgi šīs sabiedrības akcionāru sapulcē un ir tikai un vienīgi jaunizveidotās sabiedrības akcionāru kompetencē.

No informācijas, kuru Oficiālajā obligātās informācijas centralizētajā glabāšanas sistēmā (turpmāk – OOICGS) ir publicējusi AS ”Latvijas Gāze” (28.07.2016. plkst. 15.24 publicētais paziņojums), izriet, ka jaundibināmā sabiedrība būs akciju sabiedrība. Saskaņā ar tajā pašā OOICGS publicētajā ziņā sniegto informāciju, par to, kāda veida akcijas veidos jaunizveidojamās sabiedrības pamatkapitālu, tās izlaisto akciju veids būs vārda akcijas (tātad, kā izriet no KL 234. panta, tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā).

Akcijas, kuras ir publiskajā apgrozībā, parasti ir uzrādītāja akcijas, kas tiek uzskaitītas finanšu instrumentu kontos.

Tādējādi, ņemot vērā to informāciju, kas par jaunizveidojamo sabiedrību līdz šim ir sniegta OOICGS, var secināt, ka reorganizācijas rezultātā izveidojamās sabiedrības akcijas nebūs publiskajā apgrozībā, bet tas nekādā veidā nemaina AS ”Latvijas Gāze” (sadalāmās sabiedrības) akciju statusu no finanšu instrumentu tirgu regulējošo tiesību aktu viedokļa- tās joprojām paliek publiskajā apgrozībā (iekļautas regulētajā tirgū).

Esošajiem AS ”Latvijas Gāze” akcionāriem, ja vien tie uz to pieteiksies, būs iespēja iegūt arī reorganizācijas rezultātā jaunizveidotās akciju sabiedrības akcijas (izvēle, vai šo iespēju izmantot, ir pašu akcionāru ziņā).

Ņemot vērā OOICGS 28.07.2016. publicētajā informācijā minēto (pielikums ar dokumenta projektu ”2016.07._Sadalīšanas lēmums”), kā jau minēts, FKTK secina, ka vismaz sākotnēji ir plānots, ka jaunizveidojamās akciju sabiedrības akcijas vismaz sākotnēji nebūs publiskā apgrozībā esošās akcijas, un šī publiski sniegtā informācija var būt būtiska akcionāriem, lai tie pieņemtu pārdomātu lēmumu, vai akcionāriem izmantot iespējas pieteikties uz jaunizveidojamās akciju sabiedrības akcijām.

Tā kā no tiesību aktos noteiktā neizriet, ka biržas emitenta reorganizācijas gadījumā, ja notiek kapitālsabiedrību sadalīšana, jaunizveidotajai sabiedrībai arī jābūt biržā kotētai sabiedrībai, FKTK nav tiesību noteikt, ka jaundibināmās sabiedrības akcijas ir regulētajā tirgū iekļaujamas. Kā minēts iepriekš, atbilstoši Komerclikuma normām, tas ir akcionāru sapulcē izlemjams jautājums, protams, pie nosacījuma, ja vien jaunizveidotās akciju sabiedrības akcionāri tādu jautājumu skatīt vēlēsies. Ņemot vērā minēto, nevar izslēgt iespējamību, ka varbūt vēlāk tiek nolemts tās sabiedrības akcijas, kura tiks izveidota AS ”Latvijas Gāze” sadalīšanas rezultātā, arī iekļaut regulētajā tirgū, bet tas ir tikai un vienīgi pašu akcionāru ziņā.

Attiecībā uz AS “Latvijas Gāze” reorganizācijas procesu, visiem AS “Latvijas Gāze” akcionāriem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme – gan mazākumakcionāriem, gan lielākajiem sabiedrības akcionāriem – visiem akcionāriem ir pieejama akciju sabiedrības OOICGS publicētā informācija. Kā izriet no tās informācijas, ko sniedz AS ”Latvijas Gāze” ar OOICGS starpniecību, visiem akcionāriem tiek nodrošinātas arī līdzvērtīgas tiesības gan uz iegūstošās sabiedrības (jaunizveidojamās) akciju iegūšanu, gan atlīdzības saņemšanu (un tās apmēru), ja akcionārs nevēlas kļūt par iegūstošās sabiedrības akcionāru, un būs atbilstoši rīkojies, kā paredz KL. Uzskatāms arī, ka AS “Latvijas Gāze” savlaicīgi ir atklājusi informāciju par reorganizācijas procesu, tajā skaitā reorganizācijas prospektu, arī sadalīšanas lēmuma projektu (minētā informācija ir OOICGS publicēta 28.07.2016.).

Tādējādi visiem AS ”Latvijas Gāze” akcionāriem tiek dots laiks attiecīgai rīcībai ar akcionāram piederošajām AS “Latvijas Gāze” akcijām, tostarp tiem ir iespējas rīkoties, pirms ir pieņemts lēmums par reorganizāciju un tā noslēgusies (piemēram, ja akcionārs savas akcijas vēlas pārdot, nevēloties palikt par akcionāru AS ”Latvijas Gāze”, kad tā būs sadalīta, akcionāram ir gan tādas iespējas, gan tiesības to darīt).

AS “Latvijas Gāze” akcionāriem ir aktīvi jāseko līdzi informācijai saistībā ar reorganizācijas procesu un nepieciešamo rīcību no AS “Latvijas Gāze” akcionāru puses, lai nezaudētu tiesības uz iegūstošās sabiedrības akciju iegūšanu, ja akcionārs to vēlas, vai arī atlīdzības saņemšanu, ja akcionārs nevēlas kļūt par iegūstošās sabiedrības akcionāru.

Vienlaikus FKTK norāda, ka iegādājoties regulētajā tirgū iekļautas akcijas, akcionārs uzņemas risku ciest zaudējumus, t.i., neatgūt savu ieguldījuma summu.

FKTK nevar un tai nav pienākums garantēt akcionāriem vienmēr izdevīgu vai jebkuros apstākļos labvēlīgu akciju cenu regulētajā tirgū vai arī garantēt, ka akcionārs nekad necietīs zaudējumus no veiktā ieguldījuma tādās akcijās, kas iekļautas regulētajā tirgū Latvijā.

Akcionāram ir jārēķinās, ka laika gaitā var būt gan akciju sabiedrības lēmums par tās komercdarbības virziena maiņu, gan reorganizāciju, gan pat var tikt iesniegts maksātnespējas pieteikums.

Turklāt FKTK nevar emitenta vārdā pieņemt lēmumus, tajā skaitā par reorganizāciju un to, vai iegūstošās sabiedrības akcijas būs iekļautas regulētajā tirgū. Šāda veida jautājumus (piemēram, par sabiedrības reorganizāciju), kā minēts iepriekš, regulē Komerclikums, kura prasību izpildi FKTK nav tiesīga veikt.

Turklāt konkrētajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos AS ”Latvijas Gāze” akcionāri nerīkoties vispār nevar, t.i., AS ”Latvijas Gāze” nevar turpināt pastāvēt ar tās visiem esošajiem aktīviem (nesadalītā veidā), kā līdz šim (jo ir pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā).

Kā izriet no minētā, lēmums par iegūstošas sabiedrības akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ir akcionāru lēmums, ne FITL, ne Komerclikums nenosaka, ka iegūstošajai sabiedrībai ir jābūt publiskai sabiedrībai, ja tāda ir sadalāmā sabiedrība (AS “Latvijas Gāze”). FKTK pienākums ir sekot līdzi tam, vai akciju sabiedrības, kuras akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, savlaicīgi un FITL prasībām atbilstoši atklāj obligāto informāciju, un gadījumos, ja tiek konstatēti FITL pārkāpumi attiecībā uz informācijas atklāšanu, tādējādi aizskarot arī mazākumakcionāru intereses, rīkoties FITL paredzētajā kārtībā. Kā minēts iepriekš, konkrētajā gadījumā nav konstatēts, ka AS ”Latvijas Gāze” kā emitents ir pārkāpis FITL prasības attiecībā uz akcionāriem būtiskas informācijas atklāšanu (informācija akcionāriem ir sniegta). Nav arī pamata secinājumam, ka var tikt pārkāptas FITL prasības par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, jo šajā gadījumā AS “Latvijas Gāze” akcijas nav plānots izslēgt no regulētā tirgus (līdz ar to arī nevienam no AS ”Latvijas Gāze” akcionāriem neiestājas pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu). Attiecībā uz informācijas pieejamību par gaidāmajiem notikumiem (paziņojumi ir publicēti ikvienai personai brīvi pieejamajā OOICGS) un katra akcionāra iespējām attiecīgi rīkoties (kā izriet no KL noteiktā), ir nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem AS ”Latvijas Gāze” akcionāriem.

Vienlaikus FKTK norāda, ka AS “Latvijas Gāze” akcionāri, kuri rīkojas saskaņoti, jau ir izteikuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu (FKTK lēmums par atļauju izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu pieņemts 2003. gada 14. novembrī). Tādējādi pārējiem citiem akcionāriem, zinot, ka AS ”Latvijas Gāze” ir vairāku lielo akcionāru kontrolēta sabiedrība un šiem akcionāriem, kuri rīkojas saskaņoti, ir liela ietekme akcionāru sapulcēs pieņemto lēmumu iznākumā, un tādējādi būtiski ir samazinātas citu akcionāru, tostarp, arī mazākumakcionāru, iespējas ietekmēt akcionāru sapulcēs pieņemamo lēmumu rezultātu, bija iespēja pārdot tiem piederošās AS “Latvijas Gāze” akcijas par cenu, kas tika aprēķināta atbilstoši 2003. gadā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā minēto, AS “Latvijas Gāze” akcionāriem bija pieejama informācija par faktu, ka akcionāriem, kuri rīkojas saskaņoti, ir būtiska ietekme akcionāru sapulcēs pieņemtajos lēmumos un tādējādi akcionāru sapulcēs var tikt pieņemti lēmumi, kurus, iespējams, neatbalstītu mazākumakcionāri.

Вопрос:

Кажется, эксперты FKTK не поняли суть вопроса, где говорится о прецеденте.

Объясню подробней, с примером из прошлого – о обязательном откупе акций Ventspils Nafta, который происходил в 2015 году.

17 сентября АО VN получила информацию от своего акционера Euromin Holdings (Cyprus) Limited о том, что акционер приобрел у LNT 43,25% или 45 190 423 акций VN, после чего Euromin Holdings (Cyprus) Limited принадлежало уже 93,24% акций VN.

По прежней норме FITL, если акционер получил 50% акций (теперь – 30%), или более, он обязан объявить обязательный откуп у миноритарных акционеров. FKTL утвердила предлагаемую Euromin Holdings (Cyprus) Limited цену откупа в 4.56 EUR.

После этого Euromin сообщил, что был вынужден принять эту цену, чтобы не потерять права голоса по своим акциям, и подал в суд на FKTK за, на их взгляд, неправильную (завышенную) оценку балансовой стоимости акций.

Теперь представим, что в 2015 году история с VN выглядела бы так:

Euromin и LNT еще до сделки созывают собрание акционеров VN, где голосуют за реорганизацию Ventspils Nafta, в результате которой на бирже остается компания АО Ventspils, которой принадлежит, допустим, офисное здание. А отделяемая компания АО Nafta получает все остальные бизнес-активы и пассивы (то есть, весь бизнес уходит в новообразованное АО Nafta). Большинство голосов (Euromin и LNT) на собрании акционеров утверждает это предложение, а миноритарии, которые не согласны – могут получить за акции АО Nafta ликвидационную стоимость, согласно Коммерческому закону.

После чего, допуская такой гипотетический сценарий, Euromin покупает у LNT 43.25% АО Nafta – и уже нет необходимости объявлять обязательный откуп акций по балансовой цене.

В результате Euromin сэкономил бы более 10 млн евро, так как ему не пришлось бы объявлять откуп по 4,56 евро за акцию VN, а миноритарные акционеры – или получили бы ликвидационную компенсацию, или стали бы держателями неликвидных акций нового АО, которые было бы трудно продать.

Итого, вопросы:

  1. Правильно ли я понимаю, что в случае такого гипотетического сценария у FKTK не было бы никаких возражений?

  2. Не кажется ли FKTK, что тут есть «дыра» в законе, которая позволяет обойти норму FITL об обязательном откупе, проводя реорганизацию?

Ответ:

Esam jau snieguši Jums vairākus plašākus skaidrojumus. Tāpēc šobrīd sakām – neturpināsim šo diskusiju, jo mēs neveicam hipotētisku gadījumu analīzi.

Jūsu piedāvātais piemērs kaut arī satur dažus faktus no konkrēta tirgus dalībnieka situācijas dzīvē, tomēr tas nav identisks. Ja līdzīga situācija būtu praksē, mēs to vērtētu kā vienu atsevišķu gadījumu, ņemot vērā visus aktuālos apstākļus un Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības. Ieskicētā problemātika saistībā ar Komerclikuma ietvara izmaiņām ir konceptuāla un prasa plašāku diskusiju ieinteresēto tirgus ekspertu lokā, ņemot vērā citu valstu pieredzi.