Akcidb.lvju cenas pēdējo nedēļu laikā nostājušas uz atveseļošanās takas, kur stabilāks brauciens investoriem ir sanācis ar lielu dividenžu maksātāju uzņēmumu vērtspapīriem.

Pieejamie dati liecina, ka S&P High Yield Dividend Aristocrats indeksa vērtība, kuru veido tādi uzņēmumi, kuri vismaz 20 gadus pēc kārtas stabili katru gadu palielinājuši izmaksāto dividenžu apjomu, šogad pieaugusi par 2%. Jāpiebilst, ka ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība šajā laika posmā ir sarukusi par 4,7%. Minētajā laika posmā mazāk strauji – par 0,8% – sarukusi arī Dow Jones U.S. Dividend 100 indeksa vērtība. Arī šī indeksa aprēķinā iekļautas kompānijas, kas konstanti savus investorus aplaimo ar dividendēm.

Pasaules vērtspapīru tirgū pēdējo mēnešu laikā var runāt par lielāku neskaidrību un šādos laikos visai loģiski ir raudzīties kvalitātes virzienā, kas nozīmē lielu, stabilu un drošu uzņēmumu akciju iegādi. Vispārēji zemo procentlikmju laikmetā nozīmīgs bonuss ir, ja uzņēmums vēl maksā dividendes. The Wall Street Journal piebilst, ka kopš 2009. gada kopējā tirgus indeksi ir auguši straujāk nekā dividenžu maksātāju akciju cenas. Tomēr šā brīža tendence liecinot, ka nu, iespējams, tas esot mainījies.

Dividendes cieņā

Arī šobrīd, lai gan akciju cenas nedaudz atguvušās, riski tālākai riska vērtspapīru cenu izaugsmei saglabājas pietiekami lieli – izejvielu vērtības joprojām var uzskatīt par ļoti zemām, kas nozīmē, ka kādi visai pēkšņi satricinājumi pasaules ekonomikā var nākt no resursu ieguvēju puses. Katrā ziņā pasaules izaugsme nav viendabīga, un šādos laikos šaubu ēna gulstas pār daudzu uzņēmumu spēju nopelnīt vairāk. Pat janvāra akciju cenu kritums nav pilnībā spējis kliedēt bažas, ka daudzas Rietumvalstu akcijas joprojām uzskatāmas par dārgām.

No otras puses akciju cenām nākotnē par labu spēlēs centrālo banku politika, kas stimulēs tirgus dalībnieku vēlmi uzņemties lielāku risku. Jau nākamnedēļ Eiropas Centrālā banka savā sanāksmē, visticamāk, paziņos par papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Tāpat pēdējo nedēļu laikā nostiprinājies pieņēmums, ka procentlikmes šogad nepalielinās ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un pat ir nomanāmas spekulācijas, ka arī ASV centrālie baņķieri kādu notikumu sakritību rezultātā varētu paeksperimentēt ar negatīvām dolāru likmēm.

WSJ norāda, ka šādos laikos labāk varētu klāties stabilo un lielo dividenžu maksātājiem. Proti, daudziem tradicionālākiem ieguldījumiem (piem., depozītiem) tiek piemērota ārkārtīgi liesa procentlikme, kas dažos gadījumos galu galā pat var tikt noteikta negatīva. Tāpat ļoti zems un bieži pat negatīvs ienesīgums ir daudzām drošajām obligācijām (gan valstu, gan korporatīvā sektora).
Lielāku ienesīgumu vēl var mēģināt meklēt augsta riska obligācijās, lai gan pastāv bažas, ka arī tas šobrīd ir pārlieku zems, ja to salīdzina ar ieguldījuma riska pakāpi. Tiek, piemēram, sagaidīts, ka augs gadījumu skaits, kad kompānijas nespēs norēķināties par saviem agrāk emitētajiem parāda vērtspapīriem.

Valdot šādam fonam, kad rekordzemo un negatīvo procentlikmju laikmets ieilgst, ieguldījumi to kompāniju akcijās, kuras stabili maksājušas dividendes un kuru finansiālā situācija ir stabila, akcijās izkatās arvien labāk. Savukārt laikos, kad centrālo banku procentlikmes pieaug (un tādi laiki, šķiet, nav gaidāmi vēl ilgi), dividenžu maksātāju akcijām bieži iet sliktāk, piebilst WSJ (investoriem nav tik lielas vēlmes meklēt ienesīgumu šādās akcijās).

Protams, ieguldot akcijās, vienmēr ir jārēķinās, ka tas ir visai riskants ieguldījums, un īstermiņā to vērtības var svārstīties visai strauji. Šajā pašā laikā ilgtermiņa tendences pārliecinoši runā par labu akciju cenu pieaugumam.

No S&P 500 uzņēmumiem, kuru dividenžu ienesīgums attiecībā pret akcijas cenu ir virs 4% atzīmes, šogad labi gājis telekomunikāciju uzņēmuma CenturyLink vērtspapīriem (akcijas cena pieaugusi par 20%; dividenžu ienesīgums šai kompānijai ir 7,2%). Tāpat labi gājis vairāku tādu kompāniju akcijām, kuras maksā lielas dividendes, piemēram, Realty Income (pieaugums par 14%) un Public Service Enterprise Group (pieaugums par 10%). Tradicionāli lielas dividendes maksā arī tabakas uzņēmumi. Piemēram, Philip Morris International dividenžu ienesīgums ir 4,5%, un šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad ir palielinājusies par 4%.

Var apcirpt

Protams, spēlei uz lielu dividenžu maksātāju kompāniju akciju iegādi ir arī riski, un lielu dividenžu izmaksu nevajadzētu uzskatīt par vienīgo faktoru, kad tiek pirktas kādas kompānijas akcijas.
Ir daudzi eksperti, kas uzskata, ka daudzām kompānijām nevajadzētu maksāt lielas dividendes, jo šo naudu viņām būtu nepieciešams ieguldīt nākotnes attīstībā (daudzas kompānijas arī, piemēram, izmaksā dividendes, bet savas investīcijas veic uz parāda rēķina). Proti, konstanti liela dividenžu maksāšana nozīmējot, ka uzņēmuma vadība nezina, kur meklēt izaugsmi. Protams, no otras puses – paziņojumi par dividenžu maksāšanu arī liecina, ka uzņēmuma vadībai ir pārliecība par kompānijas nākotnes ienākumiem. Tāpat tieši dividenžu maksāšana pēc daudzu domām ir galvenais faktors, kāpēc akciju cenas ilgākā termiņā ir tendētas uz pieaugumu.

Akciju cena pēdējo mēnešu laikā strauji sarukusi gan naftas ieguvējiem, gan dažādām citām kompānijām, kas saistītas ar dabas resursu ieguvi. Līdz ar šādu tendenci dividenžu ienesīgums, pateicoties faktam, ka tas tiek attiecināts pret akciju cenu, daudzos gadījumos pagaidām vēl izskatās ļoti pievilcīgs. Patiesībā gan vesels pulciņš ar šīm kompānijām pēdējā laikā ziņojis par dividenžu cirpšanu, un to daudzos gadījumos, visticamāk, šādi uzņēmumi būs spiesti darīt arī turpmāk.

Bieži vien šādu kompāniju vadītāji sola, ka dividenžu samazināšana būs pēdējais, ko viņi darīs, un rezultātā kompānija tiek iesviesta mežonīgā izdevumu samazināšanas aplī. Realitātē gan šie solījumi kādā brīdī parasti tiek lauzti (šogad dividendes pretēji agrāk dotajiem solījumiem apcirpušas vairākas lielās naftas un kalnrūpniecības kompānijas), un arī šobrīd pārliecībai, ka daudzas šīs kompānijas varēs turpināt maksāt iepriekšējās vai daudzos gadījumos pat jau apcirptās dividendes, nevajadzētu būt visai augstai.

Protams, vienmēr var atturēties no izejvielu un enerģijas sektora akciju iegādes. Tiesa gan, arī citu nozaru uzņēmumiem vēsturiski parasti pienācis kāds brīdis, kad tās spiestas paziņot par izmaksāto dividenžu apcirpšanu. Būtībā pastāv uzskats, ka lielu dividenžu maksāšana ir ilgākā termiņā neuzturama parādība. Arī Financial Times raksta, ka akciju cenu kritums dividenžu ienesīgumam liek izskatīties pievilcīgāk, un, ja tas kādai kompānijai pārsniedz 6% atzīmi, esot pamats bažām, ka varētu notikt šāda akcionāru atalgojuma samazināšana (un dividenžu samazināšana parasti nozīmē arī akcijas cenas kritumu).

Ir arī eksperti, kas uzskata, ka labāka investoru atalgošanas taktika ir akciju atpirkšana no pašu kompāniju puses (jeb akciju skaita samazināšana). Tie norāda, ka šādu praksi kompānijas var pārtraukt, un tas nerada lielu tirgus dalībnieku pesimismu. Savukārt dividenžu samazināšana vienmēr tiek uztverta kā ļoti negatīva pazīme.

Tāpat daudzu tādu kompāniju-tirgus līderu akcijas, kuras maksā dividendes, joprojām uzskatāmas par visai dārgām, par ko šobrīd ir atbildīga jau pieminētā paaugstinātā investoru interese par šiem vērtspapīriem. «Tādu kompāniju-dividenžu maksātāju kā Wells Fargo, Procter & Gamble, Disney un lielo medikamentu ražotāju akciju P/E (Price/Earnings) rādītāji ir pie 20 laikos, kad pasaules ekonomikas izaugsme ir zema. Tas nav pievilcīgi, ņemot vērā to, ka S&P 500 indeksam šī attiecība atrodas pie 17, un 10 gadu vidējās šīs attiecības līmenis ir 16,» WSJ piebilst JMN Investment Management eksperti.

Jebkurā gadījumā pirms kādu konkrētu akciju iegādes būtu jāizvērtē arī citi apstākļi, kas varētu ietekmēt uzņēmuma akcijas vērtību. Stabila dividenžu izmaksa, protams, bieži ir priekšrocība. Vēl mūsdienās investors var pirkt dažādus fondus, kas iegulda augstas kvalitātes uzņēmumos vai lielo dividenžu maksātāju akcijās. Šādā veidā tiek veikts jau samērā diversificēts ieguldījums.

Raksts publicēts sadarbībā ar www.db.lv.
Autors: Jānis Šķupelis