ETF jeb biržā tirgots fonds ir tirgojams vērtspapīrs, kas seko līdzi indeksam, izejvielai, obligācijām vai akciju portfelim gluži kā indeksa fonds. Biržā tirgotie fondi bieži vien ir ar daudz lielāku likviditāti un zemākām komisijas maksām nekā kopfondi, kas tos padara par ļoti pievilcīgu alternatīvu individuālajiem investoriem, tāpēc vien ir vērts uzzināt vairāk par tiem.

Atšķirība no kopfondiem, ETF tiek tirgots kā parasta akcija biržā. ETF vērtība mainās visas dienas garumā, fonda vērtībai svārstoties atkarība no pirkšanas un pārdošanas darījumiem.

Biržā tirgotam fondam pieder tā aktīvi (kompāniju akcijas, obligācijas, naftas fjūčeri, zelta stieņi, valūtas utt.) un šis fonds šos aktīvus tad sadala akcijās. ETF struktūras ir dažādas un tas var pat būt atšķirīgas vienas valsts ietvaros, bet ar diezgan lielu pārliecību var apgalvot, ka jebkura fonda akcionāram nepieder fonda aktīvi un viņiem nav nekādas tiesības uz tiem, akcionāram šie aktīvi drīzāk pieder netieši.

ETF akcionāriem ir tiesības uz daļu no fonda peļņas, kā piemēram, nopelnītajiem procentiem vai dividendēm, un fonda likvidācijas gadījumā akcionāriem ir tiesības uz fonda atlikušo vērtību.

Biržā tirgotie fondi un treideri

  • Arbitrāža. Par cik ETF un šī fonda aktīvi tiek tirgoti visas dienas garumā, treideri izmanto īslaicīgus arbitrāžas (bezriska peļņa) mirkļus, kad atšķirība starp fonda vērtību un tā tirgotajiem aktīviem ir pārāk liela, kā rezultātā fonda vērtība turas ļoti tuvu tā fundamentālajai vērtībai. Teiksim, ja treideris var iegadāties ETF par mazāku summu nekā tā īpašumā esošos aktīvus, tad viņš iegādāsies fonda akcijas un pārdos šos aktīvus, kabatā ieliekot starpību.
  • ETF ar kredītplecu. Atsevišķi ETF izmanto kredītplecu caur dažādiem finanšu atvasinājumiem, lai izveidotu ETF ar kredītplecu vai inverso ETF. Inversie fondi seko līdzi pretējam aktīva ieguvumam, proti, inversais zelta ETF nopelnītu 1% par katru 1% kritumu zelta vērtībā, kamēr fonds ar kredītplecu nopelnītu vairāk nekā aktīva vērtības pieaugums. Piemēram, zelta ETF ar kredītplecu 2 nopelnītu 2%, ja zelta vērtība pieaugtu par 1%. Kredītplecs var būt arī inversajam ETF.


ETF priekšrocības

Ja investoram pieder ETF akcijas, tad investors izbauda indeksa fonda diversifikāciju, kā arī iegūst īsās pozīcijas opciju, iegādāties akcijas ar kredītplecu un iegādāties tikai vienu akciju, ja tāda ir vēlēšanās, jo fondam nav minimālā depozīta prasības. Vēl viens labums biržā tirgotajam fondam ir tāds, ka lielākajai daļai fondu izmaksu ratio ir zemāks nekā kopfondiem un līdz ar to iegādājoties ETF tev nenāktos samaksāt lielāku komisiju kā par parastu darījumu.

Fondam arī eksistē potenciāls parocīgākām nodokļu likmēm no fonda naudas plūsmas, jo kapitāla ieguvums no pārdošanas fonda iekšienē netiek pārsūtītas akcionariem, kā tas parasti ir kopfondu gadījumā.

ETFs Baltijā

Tagad, kad mēs esam apskatījušies, kas ir ETF un kā tie darbojas, ir vērts apskatīties arī kādi ir Baltijā pieejamie ETFs. Baltijā šobrīd ir pieejami 10 fondi, četrus no tiem pārvalda Finasta, 5 pārvalda Rietumu banka un viens seko līdzi OMXBBGI indeksam. Par spīti tirdzniecībai biržā, Baltijas biržā tirgotie fondi nav likvīdi, to tirgus dziļums ir mazs un spredi ir salīdzinoši lieli. Kā izteiktu piemēru tam var minēt Finasta New Europe TOP20 subfund, kura pieprasītā cena bija 28.2, piedāvājuma cena bija 28.47, bet fonda neto aktīvu vērtība bija 28.7877, kas pat ir virs piedāvātās cenas, parādot ļoti izteiktu arbitrāžas iespēju. Protams, zemajai likviditātei ir arī sava pozitīvā iezīme, proti, ir ļoti uzskatāmas arbitrāžas iespējas.

ETFs pasaulē

Pasaules mērogā ETF ir daudz un dažādi, tāpēc šeit piedāvāšu tikai plašāk zināmos. Jānorāda arī, ka ETF popularitāte turpina augt, fonu kopējiem aktīviem sasniedzot vairāk nekā $2.1 triljonus, kas ir kāpums par 11.4% salīdzinot ar pērno gadu.

  • Viens no viszināmākajiem un plašāk tirgotajiem ETF ir tas, kurš seko S&P 500 indeksam un tiek dēvēts par Spider (SPDR)
  • IWM fonds seko līdzi Russell 2000 indeksam
  • QQQ fonds seko Nasdaq Composite un DIADow Jones Industrial Average
  • Sektoru ETFs seko līdzī tikai kāda konkrēta sektora kompānijām, kā piemēram, naftas kompānijām (OIH), enerģijas sekora kompānijām (XLE), finanšu kompānijām (XLF), tehnoloģijas kompānijām (XLK) utt.
  • Izejvielu ETFs seko līdzi izejvielām, piemēram, naftai (ULO), zeltam (GLD) un sudrabam (SLV).


3 spēcīgi šā gada ETFs

Noslēgsim ar 3 biržā tirgotiem fondiem, kas uzrādījuši labus rezultātus šā gada ietvaros.

Japānas mazās kompānijas. Šī industrija piedzīvoja 18-20% kāpumu šā gada ietvaros un, iespējams, kāpums būtu bijis vēl lielāks, ja nebūtu problēmas globālajā ekonomikas izaugsmē. Lai gan jāatzīst, ka mazo kompāniju ienākumi ir saistīti galvenokārt tikai ar iekšzemes patērētājiem un ņemot vērā, ka Japānas Centrālā Banka turpina ekonomikas stimulāciju, šīm kompānijām vajadzētu klāties salīdzinoši labi. Bet nedrīkst arī aizmirst, ka pozitīvie ekonomikas dati jau droši vien ir iekļauti cenā.

ETF_1

Interneta ETFs. Šī sekotra vērtība ir pieaugusi par gandrīz 25% ša gada ietvaros. Interneta kompānijām ir ļoti labi pārredzama peļņa un sektors gūs labumu no turpmākas tehnoloģijas un platformu attīstības.

ETF_2

Krievijas ETFs. Šīs valsts aktīvu vērtība ir pieaugusi par aptuveni 20%. Krievijas rublis un naftas cena, kas sastāda 40% no valsts ekonomikas, ir nostabilizējušās un Krievija turpina uzlabot attiecības ar rietumu valstīm, kas liek domāt, ka sankcijas tiks visdrīzāk izbeigtas ātrāk nekā vēlāk. Skatoties uz Baltijas ETFs, tad Finasta Russia TOP20 Subfund ir uzrādījis labākos rezultātus starp Baltijas ETFs, pievienojot 31.23% šā gada ietvaros.

ETF_3

Šis pārskats ir tikai informatīvs materiāls un nav iecerēts kā rekomendācija konkrētu lēmumu pieņemšanai darījumiem finanšu tirgū.
Publicēts LHV finanšu portālā.