Kompānijas var pateikties investoriem par viņu veiktajām investīcijām dažādos veidos, bet galvenokārt tiek izmantotas 2 metodes: akciju atpirkšana vai dividendes.

Akciju atpirkšana ir process, kad kompānija atpērk akcijas no akcionāriem, tādejādi nogādājot naudu atpakaļ pie investoriem. Dividenžu izmaksāšana ir savādāks process, kompānija nosaka, kāda daļa no peļņas tiks izmaksāta atpakaļ kompānijas akcionāriem. Saņemtās dividendes lielums ir atkarīgs no tā, cik liels akciju skaits ir investoram un kāda ir saņemtā dividende uz vienu akciju. Pastāv arī tādas kompānijas, kas izmanto abas metodes.

Viena no šādām kompānijām ir Apple. Apple izmaksā dividendes saviem akcionāriem, bet gadījumos, kad kompānijai ir daudz brīvo līdzekļu, tā atpērk savas akcijas un tādā veidā nogādā naudu atpakaļ investoriem. Akciju atpirkšana ir elastīgāka priekš kompānijas, jo tā naudu atgriež atpakaļ investoriem tikai tad, kad tai ir brīvie līdzekļi, kamēr dividendes ir elastīgākas priekš akcionāriem.

Ja kompānijas akcijas ir nepietiekami novērtētas, tad akciju atpirkšana ir labākais variants, bet, ja kompānijas akcijas tirgojas pie augstas cenas, tad labāks variants ir izmaksāt dividendes. Citiem vārdiem, ja akcijas cena ir relatīvi zema un ja kompānija izmaksātu akcionāram dividendes, kurš tās tāpat ieguldītu atpakaļ kompānijā, tad akciju atpirkšana ir labākais variants, jo kompānija principā pati izdara visu darbu akcionāra vietā. Bet viss nav arī tik vienkārši. Nozīmīga lieta šajā sakarā ir tāda, ka gadījumos, kad kompānija atpērk atpakaļ akcijas, nevis izmaksā lielākas dividendes, tā samazina akcionāru kontroli pār kompāniju, kamēr menedžments savu kontroli palielina. Kā akcionāram kompānijā, kas izmanto akciju atpirkšanu, investoram ir jāuzticas kompānijas menedžmentam un viņu pieņemtajiem lēmumiem, kad labāk veikt akciju atpirkšanu, kamēr ar dividendēm akcionāriem ir pilnīga kontrole pār šo izvēli.

Elastīgums, kas rodas no dividendēm, akcionāram ir ideālais variants, jo tas atļauj kontrolēt pašiem savu naudas plūsmu. Kompānijas, kas izvēlas akciju atpirkšanu, nedod šādu elastīgumu saviem akcionāriem.. Akcionāram nav nekāda labuma no akcijas turēšanas, atskaitot akcijas cenas pieaugumu, bet dividendes nogādā naudu pie akcionāriem, tajā pašā laikā piesaistot jaunus akcionārus, un akcionāri ilgāk pieturās pie akcijām, jo patstāvīgi var saņemt labumu no tām.

Vēl dividenžu labā runā fakts, ka dividenžu procentu likme var kalpot kā diezgan drošs ienākums ieguldītai naudai, šajā gadījuma investīcijas, kamēr depozītu procentu likmes pārsvarā nevar piedāvāt tik lielus procentus uz noguldījumiem. Kompānijas principā nekad neatprasa atpakaļ dividendes, kamēr akciju atpirkšana tipiski kādā brīdī beidzas. Dividendes arī patstāvīgi dod iespēju investoram palielināt investētās naudas apjomu kompānijā, kas nozīmē vēl lielākus ienākumus nākotnē. Bet ir viena svarīga lieta, kas runā par sliktu dividendēm – nodokļi. Dividendes ir ienākums, tāpēc no tā ir jānomaksā nodoklis un ja šis nodoklis ir daudz lielāks par nodokli, kas ir no kapitāla pieauguma, tad gandrīz viennozīmīgi akcionārs izvēlēsies akciju atpirkšanu.

Interesanta lieta, kas ir saistīta ar akciju atpirkšanu ir tas, ka kompānija, atpērkot akcijas, var palielināt savu peļņu uz akciju (EPS, jeb earnings per share) un tādā veidā pietuvoties vēlamajam mērķim, kas varētu nozīmēt prēmijas un piemaksas menedžmentam, kamēr akcionārs nekādu īpašu labumu no tā negūst. Akcionārs gūst labumu no pieauguma EPS tikai tad, ja investori būs gatavi maksāt tādu pašu ienākumu attiecību kā iepriekš. Piemēram, ja EPS ir $1 un akcijas cena tagad tirgojas pie $100 un kompānija atpērk akcijas un EPS ir $1.1, tad, ja investori saglabās to pašu attiecību, akcijas cena pieaugs līdz $110 un sākotnējais akcionārs no akciju atpirkšanas būs ieguvis 10%, bet tas ir liels risks, jo nevar zināt, kāda būs tirgus reakcija. Ar akciju atpirkšanu ir arī saistīts vēl viens nopietns risks: ja kompānija atpērk lielu daudzumu akciju un akciju cena strauji krītas, kompānija piedzīvos lielus zaudējumus, bet tas arī, protams, darbojas pretējā virzienā. Dividendes tikmēr dod zināmu drošību, ka kompānija ir pārliecināta par tās nākotnes naudas plūsmu.

Akciju_1

Lai arī akciju atpirkšana S&P 500 kompānijām 2013. gadā pieauga par 19.2% līdz 475.6 miljardiem dolāru un 2014. gadā par 16.3%, investori arvien mazāk sāk atzīt šo metodi. 2015. gada pirmajā ceturksnī S&P 500 kompānijas akciju atpirkšanai iztērēja vairāk nekā tās nopelnīja. Šajos laikos kompānijas izmanto akciju atpirkšanu, kā drošu investīciju avotu, jo izdarot investīcijas citos aktīvos, kompānijas, visdrīzākais, nesaņems vēlamo ienākumu no investīcijas, bet atpērkot atpakaļ savas akcijas, kompānijas var palielināt akcijas cenu un investēt drošā aktīvā, kas savu vērtību jau ir pierādījis. Akciju atpirkšana arī palīdz pacelt akcijas vērtību, jo laikā posmā no 2009. gada līdz šā gada pirmajam ceturksnim, pateicoties akciju atpirkšanai kompānijām ir izdevies paaugstināt tirgus kapitalizāciju un līdz ar to akcijas vērtību par aptuveni 21%. Kopumā pēdējo 5 gadu buļļa tirgus laikā S&P 500 kompānijas ir atpirkušas akcijas aptuveni $2.41 triljonu apmērā un interesanti ir tas, ka akciju atpirkšanas apjoms gandrīz pilnībā sakrīt ar FRS bilances pieaugumu šo gadu laikā ($237 triljoni).

Akciju_2

ASV ekonomikai atkopjoties, izmaksātā naudas summa dividendēs 2013.gadā sasniedza 302 miljardus dolāru un laika posmā no 2009. gada līdz 2014. gadam izmaksāto dividenžu apjoms ir pieaudzis par 80%, kas ir labs kāpums, bet tas izteikti nobāl pret akciju atpirkšanas apjoma pieaugumu šajā periodā, jo tas ir pieudzis par aptuveni 500%. Kompānijām šobrīd ir vairāk nekā 7 triljoni dolāru brīvo līdzekļu un investoru spiediens turpinās pieaugt, kas, ļoti iespējams, palielinās arī izmaksāto dividenžu apjomu.

No abiem variantiem, dividendes ir drošākais variants, bet ar zemāku ieguvumu. Savukārt akciju atpirkšana ir saistīta ar lielāku risku, bet ar lielāku iespējamo ieguvumu. Kurš ir labākais variants paliek atklāts, tāpēc daudzas kompānijas izmanto abas metodes un atrast balansu starp šim abām programmām nav tik vienkārši, bet prasmīgi sabalansēt abas programmas arī ir labākais variants gan priekš kompānijas, gan akcionāriem.

Publicēts LHV finanšu portālā.