Pēdējos mēnešus, esot Ķīnā, nācās vērot fantastisko šī tirgus akciju tirgus burbuli un arī tā zināmu saplakšanu. Reāli tas izskatījās patiešām iespaidīgi – metro vagonos visdažādāko sociālo slāņu un vecumu cilvēki sociālo tīklu un čatu vietā aizrautīgi savos viedtālruņos vēroja mirguļojošās kvotas, radot pilnīga zombējuma efektu.

Kad paša burbuļa augšpusē centos dažus no šiem „investoriem” pārliecināt pārdot akcijas kamēr nav par vēlu, skaidrs, ka neviens manī klausīties nevēlējās, jo šādus „pravietojumus” devu arī agrāk, un sak – redzi, tu jau tad teici un nekas nekrita, uz korekcijas tik varēja „uztankoties” vēl.

Te jāsaprot, ka šajā burbulī piedalījās liela daļa arī no tiem „konservatīvajiem” uzņēmējiem, kas līdz tam darbojās tikai un vienīgi vai nu IT vai ražošanas jomās un par akciju tirgiem zināja tikai teorētiski, un tikai arī tāpēc, ka vienmēr bija vēlējušies pārdot savus uzņēmumus IPO. Par spēlēšanu ar citām akcijām līdz šim nebija ne runas.

Tomēr pēdējo gadu globālā ekonomikas lejupslīde ietekmēja arī viņus. Peļņa no ieguldītā kapitāla turpināja rukt ar katru gadu, bet te, skat – pa nedēļu var nopelnīt to, ko ražojot nenopelnīsi gadiem un nekādu problēmu ar personāla, strādnieku uzturēšanu, kukuļiem korumpētiem ierēdņiem utt. Meklējot investorus savam datu pārraides aparatūras ražotnes biznesam (līdzīga nozare kā SAF, tikai optiskajiem kabeļiem, ne radio), īpašnieks man pie alus kausa atzinās, ka neviens negribot investēt, jo atdeve esot tikai ap 7% gadā, tai pat laikā, nopērkot 10 dzīvokļus Šenženas prestižajā Nanshan rajonā, varēja „izcelt visus 40%”, par akciju tirgiem vispār nerunājot- „tur varot pelnīt neizejot no naktskluba ar telefonu rokā”.

Liela daļa no šiem uzņēmējiem uzticēja darboties biržā dzīvesbiedrēm, kuru līmenis ne tikai investīciju, bet vispār veselā saprāta ziņā bieži vien pārsteidza pat daudz ko redzējušo līdz šim mani.

Savām acīm redzēju to, ko domāju kopš dot.com buma vairs nekad neredzēšu, jeb klasiskās „pump-and-dump” čatu grupas, kuras darbojas (un turpina darboties) uz Ķīnā populārā QQ čata bāzes. Tā čata grupas „guru” pa laikam iemet čatā jauno „investīciju ideju” un dažkārt milzīgā auditorija patiešām metās pirkt, un cena patiešām uzleca gandrīz vienmēr.

Viena no šīm dzīvesbiedrēm manā acu priekšā mainīja sejas krāsu atkarībā no tā, kādā krāsā uz ekrāna bija akciju kvotas – atcerēsimies, ka Ķīnā, viss, kas aug ir sarkans un otrādi, līdz ar to zaļgani pelēcīgā sejas krāsa nekļūdīgi signalizēja par vairāku simtu tūkstošu juaņu drawdown-u.

Skaidrs arī tas, ka visi klasiski uzvedās līdzīgi – pārsēžot korekcijas mīnusos, dubultojot zaudējumus nesošas pozīcijas, fiksējot mazus profitus, taisot ciet pozīcijas pašos bottom-os – sarakstu var turpināt bezgalīgi.

Pats hrestomātiskais piemērs ar augstāk minēto dāmu bija tad, kad viņas vīrs, respektabls nelielas rūpnīcas īpašnieks, man stāstīja kā reiz viņš esot prasījis, kādas akcijas tad tagad esot viņas kontā. Viņa esot atbildējusi – tāda un tāda. Tad viņš esot sašutis izsaucies, ka tas, ko tu raksti nav pareizi, tās kompānijas nosaukumā nav nemaz tāda hieroglifa, un vai viņa vispār zinot, ka šai ostai (tās bija kaut kādas kravas ostas akcijas), esot problēmas. “Kāda starpība, kas tā par kompāniju, mums taču ir +7% tagad,” esot atbildējusi dāma.

Tomēr milzīgajā tirgū piedalījās ne tikai šādi viegli manipulējami spēlētāji, bet arī nedaudz advancētāki. Tādi kā Wang kundze, ar kuru sāku runāt vilcienā no Nandžingas uz Hangžou, jo vairs nespēju izturēt, ka pavecā kundze ārkārtīgi nopietni studē tradicionālo tehniskās analīzes grāmatu, ar tik hrestomātiski „pareizām” trendlīnijām un atbalsta līmeņiem, ka neizturējis, beidzot pateicu, ka ticiet man – jums to labāk nelasīt…

Skaidrs ir tas, ka, cenšoties paredzēt tirgus kustības un virzienus, uz kuru tirgus virzīsies pēc tam, kad cilvēks ir sasitis sev pirmos punus un sapratis, ka čatu grupas, runājošās galvas TV un kaimiņa padoms nav tā labākā stratēģija akciju izvēlē, nonāk pie tā, ka tiek lasītas grāmatas, un tajās tad arī slēpjas pirmās lamatas, kurās tagad nāksies iekrist nu jau nedaudz pulvera smaku odušajam treiderim.

Grāmatās, it īpaši bestseller tipa „klasiskos” tulkotos darbos, tiek dotas klasiskas idejas, pēc kā vadīties izvēloties akcijas, tiek doti plaši akceptēti patterni un formācijas. Pēc tam, atkarībā no tā, kas tiek tradicionālajā TA teikts par to vai citu formāciju, tiek piemeklēti grafiki, kas šo pieņēmumu tad arī apstiprina. Tikai problēma ar šiem patterniem ir tāda, ka katrs no tiem ir unikāls, un, ja grāmatā parasti tiek piemeklēti ļoti skaisti un precīzi ideju ilustrējoši grafiki, tad vēlāk reālajā dzīvē sāk darboties fenomens, ko psihologi sauc par Roršaha traipiem – cilvēks, kas visur meklē augošos trijstūrus (ascending triangle), beigās tos redz katrā otrajā grafikā un trendlīnijas var novilkt faktiski uz katra grafika, ignorējot te maksimumus (tā cena nav svarīga, svarīgi ir close, saka jaunais analītīķis), vai arī izmainot taimfreimu, tiek uzzīmēta pavisam cita trendlīnija utt. Turklāt, skaidrs ir tas- pat, ja mēs pieņemam to, ka divas formācijas ir pilnīgi ideālas, kopējais tirgus fons uz to brīdi noteikti nav tas pats, kā tad, kad autors šo formāciju aprakstīja savā grāmatā. Vai kopējais trends ir augšup vai lejup? Vai arī tas ir „rangebound”? Kāds ir kopējais psiholoģiskais fons – eiforija, panika, apātija, riska aversija? Kas notiek naftas tirgos, ar zeltu, valūtām, bondiem? Kas notiek ar mūžīgajām FED procentu likmju prognozēm un interpretācijām?

Jā, TA analīzei piemīt milzīgs spēks, bet patiešām nesaprotot to līdz galam un to, kā šis instruments darbojas, un kā interpretēt tā signālus, un kas svarīgi – nevis vakuumā, bet gan uz kopējā tirgus psiholoģiskā fona – var ļoti ātri noliet kontu.

Tieši tāpēc, iepriekš naudaslietas.lv es tik daudz rakstīju tieši par pūļa un individuālo tirgus dalībnieku uzvedības analīzi, un to, kā vidusmēra treideris analizē grafiku no izlasīto grāmatu viedokļa. Vairāk par to rakstos „Iet kopā ar mazākumu”, „Kāpēc akciju cenas aug” un „Mazākuma princips”.

Es domāju, ka daudzi, kas lasa šo rakstu, jau līdz apnikuma ir dzirdējuši atziņu, ka 80% no laika (jā, atkal Pareto princips!) pavada rangebound stāvoklī un trends ir tikai 20 % no laika.

Jā, tikai te neviens nerunā par taimfreimu, kurā šī procentu attiecība ir rēķināta, vai ne? Līdz ar to pat šī frāze maz ko dod. Daytradingā uz 5 min grafikiem trendus var atrast vienmēr, tikai cik no treideriem var sekmīgi pelnīt daytrading-ā?

Tāpēc, pēc pauzes manos rakstos naudaslietas.lv, nolēmu izveidot rakstu sēriju par to, kā mainās pūļa psiholoģija range-bound tirgos. Kas notiek „nekur neejošos” jeb „plakanos” tirgos? Kāpēc rodas šādas „sinusoīdas” ar dažreiz tik ļoti izteiktiem atbalsta un pretestības līmeņiem? Kāpēc apstājas trends, kāpēc netiek sasniegts prognozētais līmenis, bet tirgus „apstājas ātrāk”?

Šeit gribētos vēlreiz atzīmēt, ka tiem, kas tirgū ir nesen, būtu labi arī šo rakstu lasīt saistībā ar 3 iepriekš minētajiem „psiholoģijas” rakstiem, lai iespaids būtu pilnīgāks.

Līdz ar to – atļaujiet man jūs iepazīstināt ar hipotētisko Misteru Jangu no Šanhajas. Te jāpiezīmē, ka, kā jau tas nākas labos trilleros, piezīme ir, ka filmā redzamais bāzējas uz reāliem notikumiem, ir mainīti tikai vārdi. Arī mani notikumi ir ar līdzīgu atsauci.


Jangs, brokeris saņem rekomendāciju no analītikas departamenta

Jangs ir ambiciozs jauns cilvēks, kurš pāris gadus nostrādājis par brokeri, tagad ir paaugstināts par to, ko viņa brokeru kantorī sauc par „stock advisor” un tagad Jangs vairs ne tikai veic „aukstos zvanus – coldcalling”, cenšoties pārliecināt bagātos asociētās bankas klientus pirkt dažādos firmas produktus, tādus kā neskaitāmie fondi, depozīti utt., bet arī savam klientu lokam rekomendē, kurās akcijās ir vērts investēt. Protams, Jangs vēl nav analītiķis lielajā ofisā ar skatu uz prestižo Šanhajas „The Bund”; citā stāvā sēž vesela analītiķu nodaļa, kas nodarbojas ar dažādu sektoru un individuālu akciju analīzi.

2015_10a

Tur tiek veikts milzīgs darbs- tiek atsijātas daudzas akcijas (vismaz tā šķiet Jangam) un tiek atlasītas tikai pašas labākās, un Jangam ir paveicies, ka viss šis analītiskais aparāts tagad strādā tieši viņa – pārdesmit klientu labā, kura vidū lielākā daļa ir sievietes – neskaitāmo jauno Šanhajas uzņēmēju sievas un mātes, māsas… un tās, ko Ķīnā sauc par xiao-san jeb mīļākās.

Tāpēc tad, kad analītiskā daļa iesniedz Jangam rekomendāciju par to, ka novembra beigās ir jāpērk Evergreen Pharmaceutics Yiwu LTD, Jangs ir entuziasma pilns. Analītiskais pdf-s, kuru Jangam atļauj sūtīt tikai svarīgākajiem klientiem (tas ir kompānijas know-how un nevar tikt dots kuram katram), tagad stāv atvērts uz viņa jaunā Lenovo datora, un Jangs nešaubās, ka pirmais klients, kuram viņš to piedāvās ir viņa pats svaigākais – jaunpienācējs jaunais inženieris Wangs, kurš tikai nesen ir atvēris kontu un ir veicis pirmos darījumus, un jau ir paspējis pienācīgi nopelnīt, un tagad QQ čatā jau paspējis Jangam pateikt, ka neredz vairs sevi katru dienu divas stundas pa sastrēgumiem braucot uz industriālo parku par algu, ko te var nopelnīt pāris dienās. Wangs sakot, ka prestižā Tsinghua universitāte ir devusi viņam to, kas citiem nav – gudrību. “Tas ir viegli,” saka Wangs, “pērc, kad krīt, un pārdod, kad aug”. Protams, esot ne pirmo dienu šajā biznesā, Jangs atbildēja, ka tik viegli tas nav, jo tad jau visi brokeri būtu bagāti kā alibaba.com īpašnieks Jack Ma, bet Wangs uz šo piezīmi nereaģēja. Turklāt Wangs ir jau paspējis izlasīt vairākas grāmatas par šo tēmu, jo ar inženiera izglītību apveltītais jaunais vīrietis bija pieradis vismaz kaut ko izlasīt par tēmu, pirms tajā lēkt iekšā. Un tā – pēc tam, kad Jangs ir nometis viņam uz e-mailu pdf-u ar Evergreen Pharmaceutics Yiwu LTD analīzi un zvana jautāt, ko tas par to visu domā, Wangs viebjas. “Ko jūsu analītiķi tur rekomendē? Tu vispār redzi P/E šitam papīram, tas ir 4x lielāks par P/E rūpnīcai, kur es pats strādāju un pat tad, man ne mazākās vēlmes pirkt akcijas.” Jangs jau ir gaidījis šo atbildi, jo viņam pašam šāds P/E bija licies par lielu, bet tad analītikas nodaļas vecākais analītiķis Mr. Cui paskaidroja starpību starp Growth un Value investīcijām, par jauno paaudzi, un vecajiem kraķiem kā Vorens Bafets, stagnējošo ASV, un augošo Ķīnu. Bet arī tad, kad šie argumenti īsti neatstāj iespaidu uz Wangu, Jangs, izvelkot no piedurknes pēdējo trumpi, vai Wangs zinot, ka šī akcija ne tikai ir fundamentāli pievilcīga kā to redzam pdf-ā, bet arī tagad jau ir par 30 % nokritusi no iepriekšējā high uz 162. Tā ir neticami lēta tagad un tā taču ir tava stratēģija, vai ne? Inženieri kā tu taču vienmēr skatās grafiku, nu paskaties, kāda korekcija!

Wanga reakcija mainās diametrāli. „Eh, vajadzēja ar šo sākt,” nosūkstās iekšēji Jangs, “ietaupītu laiku, viņam vispār tas pdf-s izskatās nav vajadzīgs”.

Tagad Wangs, skatoties uz savā mazajā kubikā pie sienas piespraustajā A4 formāta lapā ar instrukcijām par to, kā jārunā ar klientu, atgādina par riskiem, kas saistīti ar akciju tirgiem.

Tālāk Wangs apmierināti sāk skatīties sarakstu ar citiem klientiem – ja jau Jangs tik viegli piekrita, piekritīs arī pārējie.

Wangs, inženieris/ klients veic pirmo pirkumu

Pabeidzis sarunu ar Jangu, jaunais inženieris Wangs, apmierināti atgāzās krēslā. Wangs strādā šajā kompānijā, kurai pašai akcijas tirgojas biržā jau vairākus gadus. Esot ar patiešām labu izglītību, Wangs pāris gados ir izaudzis līdz lielas nodaļas vadītājam un nu viņam ir savs neliels kabinets, kurā viņš tagad var netraucēti nodoties jaunajam hobijam – akciju tirgiem. Wangs, nākot no prestižās Tsinghua universitātes, nav nekāda mājsaimniece vai jaunbagātnieka mīļākā – un tad, kad jaunais censonis Jangs no brokera viņam piezvanīja un rekomendēja ņemt Evergreen Pharmaceutics Yiwu LTD, Wangs šaubīgi piemiedza aci.

Bet tomēr, pamazām viņš sāk šķirstīt analītiķu rakstīto pdf-u un tas sāk likties aizvien pamatotāks. It īpaši Wangam patīk frāze, ka brokera analītiķi paši ir apskatījuši kompāniju uz vietas!

Wangs nezināja, bet līdzīgā veidā tālajā Latvijā t.s Due Diligence ir veikuši arī Rīgas Kuģubūvētavas mazākumakcionāri, kas vairākas reizes, ar mašīnu braucot pa Gāles ielu garām dokiem, piefiksējot augošo kuģu skaitu tajos. Vairāki kuģi arī izskatās sliktā stāvoklī, līdz ar to vairāk remonta = vairāk naudas = vairāk dividenžu.

Tomēr Wangs zina, ka stratēģija, pērkot akcijas uz lielām korekcijām, vienmēr ir nesusi augļus, un šeit tātad ir vēl viens arguments – akcija ir fundamentāli laba! Turklāt korekcija jau ir 30 %, tas ir tuvu Fibonači attiecībai, par ko inženieris Wangs tikai nesen ir lasījis vienā no grāmatām. Līdz ar to, risks kur tām krist vairs nav pārāk liels. Un Wangs pieņem lēmumu pirkt vienu lotu, ar tūkstoti akcijām – cena pa kuru viņam ielej – ap 105.

Nu tikai tagad, kad Wangs ir nopircis šīs akcijas, viņš saprot, cik ļoti viņš ir ieinteresēts skatīties biznesa kanālus un lasīt finanšu portālus. Pirms tam, šķirstot rīta avīzes kompānijas atpūtas istabā uz dīvāna, viņš tās parasti pāršķīra nelasot – tagad, pavisam cita lieta!

Treidings ir laime! Treidings ir brīvība no šīs apnikušās rūpnīcas ar mūžīgajām sapulcēm, atskaitēm nedēļas beigās, klientiem, kas žēlojas te par cenu, te par kvalitāti, bosu ar mūžīgi mainīgo garastāvokli, pēc sviedriem smirdošajiem rūpnīcas strādniekiem… no visa!

Kad divas nedēļas beigās viņš redz vienā no centrālajiem biznesa portāliem rakstu, ka Evergreen Pharmaceutics Yiwu LTD ir nenovērtēts, un tajā pašā dienā akcija uzlec par 2%, Wangs izjūt gandrīz vai fizisku baudu.

Viņš zina, ka viņa inteliģence, gudrība un darba spējas sākumā viņu noveda šajā darbā un vietā, kas deva sākuma kapitālu, un tagad deva iespēju sākt sekmīgi treidinga biznesu. Vienīgais, ko Wangs tagad nožēlo ir tas, ka viņš nav sācis treidot agrāk un ir pazaudējis tik daudz laika.

Nākamajā dienā, ieradies savā darba vietā ar stundas nokavēšanos (“lai viņi reportē bosam, man vienalga”), un redz, ka akcija ir izaugusi vēl par 4%. “Man nevajadzēja klausīt stulbās riska menedžmenta grāmatas, visus tos Bafetus ar savām olām, kuras nedrīkstot likt vienā un tajā pašā grozā, un vajadzēja pirkt pa visu naudu – varbūt pat uz margin.”

Nākamajās dienās Wangs vairs pilnīgi nespēj strādāt – kompānijas pienākumi tiek nolikti pie malas, Wangs visu dienu kā noburts skatās savā jaunajā iPhone mirgojošās kvotas, un to, kā mainās viņa „peļņa”.

Pēc pāris nedēļām, akcijas cena apstājas pie 125, kas dod „normālu” pēc Wanga domām peļņu, no 105, tas ir 20+ uz akciju. Tas, ka peļņa jau ir vienāda ar viņa gadu inženiera algu rūpnīcā – par to Wangs īsti nedomā.

Pirmā iespēja pārdot – Jangs saņem jaunu rekomendāciju no analītikas departamenta

Mr. Cui no analītikas nodaļas Jangam saka, ka vispār jau viņi neuzskata, ka tagad akcija varētu būt pilnīgi novērtēta, bet tā tuvojas tam target price, kuru viņi redzot. Tāpēc viņi domājot, ka vajadzētu mainīt rekomendāciju no buy uz hold. Mr. Cui gan Jangam nesaka, un Jangs arī nekad neuzzinās, ka lielais, institucionālais klients, kura uzdevumā arī bija veidota analīze, ir pa šīm nedēļām ir „izgājis” un vairs turēt buy arī īsti nav vērts. Tāpēc Mr.Cui iesaka Jangam teikt tā, ka „ilgtermiņā kompānija saglabā izaugsmes perspektīvas”, bet tie klienti, kuri tirgojas agresīvāk un zemākos taimfreimos, var domāt par daļēju peļņas fiksāciju.

Jangs jūtas ne pārāk labi. Protams, akcija turpina lēnām augt, viņa klienti ir eiforijā, bet, ja nu tagad jaunā analītikas departamenta informācija nāk gaismā un sāksies lavīnveidīga fiksācija, un tad ātri vien viņa klienti var zaudēt visu peļņu?

Jangs jūtas atbildīgs, tāpēc nomet ziņu QQ savā grupā, ka varētu domāt par pārdošanu.

Pirmā pārdošanas iespēja – inženieris Wangs

QQ ziņa nepatīkami pārsteidz Wangu. Kā tā? Pirms tam bukletos viņi runā par 10 gadu perspektīvām, jaunām investīcijām rūpnīcā Vjetnamā, un tagad – pārdot? Vai tad cenai nav jāizaug līdz 160, iepriekšējam high – tā taču ir pirmā reālā pretestība, un pēc tam taču var arī izsist maksimumu un augt vēl! Pārdot pa tikai pa 125?

Bet brokeris ir nelokāms – tas bija treids, nevis investīcija. Saniknots, Jangs atmet ziņu – jums haizivīm tikai vajag daytreiding-u no mums, lai nāk komisijas, tāpēc taču tu met šīs savas ziņas, vai ne?
Jangs iemet čatā nosarkušas sejiņas smailu un saka – nu, tā ir jūsu nauda…

Wangs ir sabozies. Viņš jau klusībā ir izrēķinājis profitu, kurš būs pie 160 un pat tālāk. Tagad šis profits pie 125 liekas ubaga graši.

Problēma ir nevis brokerī, bet viņā pašā – vajadzēja ņemt uz mardžina, nevis klausīt vecos kraķus Bafetus ar savām diversifikācijām. Tā viņi tur diversificējas paši no sava stulbuma un nespējas atlasīt normālas akcijas! Pie tam pats Loebs teica „put your all eggs in one basket, and watch it closely”! Ha!

Wangam ir nelabi, iestājas analysis paralysis jeb pilnīga nespēja pieņemt lēmumu. Ja nu tagad es izeju, un akcija nodubultojas? Bet ja nu brokerim taisnība un tādā veidā viņi netieši cenšas pateikt mums kaut ko, ko nevar tieši uzrakstīt, bet viņi ir negaidīti atklājuši par kompāniju? Viņi taču brauc vizītēs tur!

Galu galā Wangs nolemj nepārdot un nākamās dienas, pilnībā aizmirstot par darbu, visu dienu vēro cenas telefonā.

QQ čata grupā ir ziņojumi no brokera Janga, tomēr tagad Wangs izvēlas tos nelasīt, jo investīciju lēmumi jāpieņem pašam, nevis jāklausa kaut kādi jauni kaklasaišu varoņi no stikla augstceltnes. Un pats galvenais – cena pa šo laiku ir izaugusi jau līdz 127!

Jā, viņam ir taisnība atkal, izglītība un gudrība nepievīla arī šoreiz!

Nākamās pāris dienās tomēr nekas nenotiek, sākas konsolidācija uz 127. Nu, virs šīs 127 konsolidācijas stāv automātiskie buy orderi uz breakouta, nosmej Wangs, un tad te būs rāviens! Jo tad kā no degoša kinoteātra uz vienīgo izeju metīsies pāragrie šortotāji!

Drīz vien Wangs tiek nosūtīts komandējumā uz attālo Shanxi kompānijas atzaru, tāpēc pāris dienas kvotas apskatīt nesanāk gandrīz nemaz.

Piektdien, beidzot atgriežoties savā darba vietā, atveroties tirgum Wangs piedzīvo nepatīkamu pārsteigumu. Atvēršanās cena ir ar gapu uz leju par veseliem 7 punktiem.

Wangs ver vaļā vienu ziņu portālu pēc otra, nekādu ziņu nav, indeksi nelielos plusos. Droši vien kāds jauns brokeris sajauca buy/sell orderus, citādāk bez ziņām šādi gapi nemēdz būt! Wangam griežas galva, bet tagad atkal viņš paslavē sevi, ka tomēr ir sekojis svarīgajam diversifikācijas likumam un šajā akcijā ielicis tikai 25% no kapitāla.

Šajā brīdī uz iPhone parādās ienākošais zvans – tas ir brokeris Jangs. Wangs atviegloti nopūšas, labi, ka viņš pats man zvana, jo man lepnums nebūtu ļāvis viņam zvanīt un prasīt kas tas par gapu, jo kopš pēdējā uzbrauciena QQ čatā, pirmajam negribējās zvanīt.

Īstenībā saka Jangs, ja godīgi… (šos vārdus Jangs izrunā pasvītroti lēni un uzsvērti), es nedomāju, ka šis gaps kaut ko nozīmē. Kāds izmeta savu kaudzi papīru izliekot orderi pirms atvēršanās un tagad nekas cits neatlika, kā atvērt tirgu ar šādu gapu. Es domāju, ka gaps aizpildīsies…. Bet, kad? Tagad izskatās, ka indeksi arī sāk zaļgani (Ķīnā un Taivānā tas ir uz leju), tirgus var arī uztaisīt „overeaction”.

Un vēl.. Tas vēl ziņu portālos nav, bet varu tev pačukstēt, ka konkurents Pharmalogic ir iesniedzis atskaiti, kur peļņa ir mazāka par gaidīto. Iespējams, ka ar tavējo varētu būt tas pats. Industrijā kaut kas… Tomēr analītiķi saka, ka šī otra kompānija ir ar savādāku produktu portfeli un noieta tirgi pārsvarā ASV, a tur krīze. Tāpēc var jau būt ka tikai nervozs gaps

Wangs noliek klausuli un vēro, kā uz jaunā iPhone korpusa no sākuma vairāk redzami, bet pēc tam pakāpeniski sāk izzust viņa miklo roku atstātie pirkstu nospiedumi. Wangs šaubās.

Tāpēc kā savulaik viņš šaubījās izvēloties starp diviem karjeras piedāvājumiem starp šo nīsto Šanhajas piepilsētas rūpnīcu, un normālu piedāvājumu Guangzhou, bet tad dienvidu Guandongas province likās par karstu un prastu viņa izglītībai.

Wangs pieiet pie loga, kur atklājās jau sen apnikušais skats uz strādnieku kopmītnēm ar mūždien pa logu izkārtājam drēbēm žāvēšanai, dvieļiem uz palodzēm un nolupušajām sienām. “Kā es gribu prom no šejienes”, noskurinās Wangs, jo kondicionētās istabas gaiss viņa kabinetā kā parasti ir uzlikts uz zema temperatūras režīma.

“Galu galā nav nekas slikts fiksēt profitu, no tā vēl neviens nav nomiris,” saka Wangs. Turklāt… šie strādnieki šādu naudu ko es nopelnīšu tagad pa šo mēnesi, nenopelnīs varbūt 5 gados!

Un 30% peļņa ir labāk par visiem Bafetiem un tulkotajiem Grehemiem, kuri jau pēc pāris lappusēm sākt vilkt uz gulēšanu.

Wangs nospiež iPhone taustiņu ar uzrakstu „Pārdot”.

Atvieglojums! Tik laimīgs Wangs nebija juties jau sen… tomēr drīz vien, laimes sajūtu nomaina interese un savāda greizsirdīga sajūta, un vēlme, lai tagad, kad esmu izgājis šī „miskastes akcija”, vairs neaug.
Nākamās dienas Wangs turpina kvotot akciju, neskatoties uz to, ka viņam tās vairs nav, un galu galā janvāra pirmajās dienās sagaida to, ko gaidījis – cena ir nokritusi zem viņa pārdošanas cenas!

Wangs izjūt fizisku baudu, pat lielāku, nekā tajā brīdī, kad viņš redzēja akciju augam tūlīt pēc pārdošanas. Jā! Man bija taisnība… Galvenais, lai man ir taisnība!


Par Mistera Wanga jauno pozīciju šajā pašā akcijā lasiet nākamajā rakstā. Šajā rakstā izmantoju fikcionālus (īstenībā tīri reālus) personāžus. Turpmākajos rakstos varētu būt arī grafiki, bet problēma ir faktā, ka tieši šīs sērijas rakstos es vēlētos mazāk grafiku, bet vairāk šāda tipa fikcionālu biheivorisma piemēru. Jo formulas un grafiki – lai paliek tiem rakstiem, kur rakstu par Fundamentālo Analīzi un Tehnisko Analīzi.