Uldis Cerps, Finansinspektionen
Diemžēl, aprunāties klātienē ar Rīgas biržas ex-vadītāju Uldi Cērpu nesanāca – viņš dzīvo Zviedrijā, strādā Finanšu tirgus regulatorā un vada banku uzraudzības nodaļu. Tomēr Cērpa kungs rakstiski atbildēja uz Naudaslietas.lv jautājumiem par Nasdaq Riga attīstību.


Vai atzīmējāt Rīgas biržas 20 gadu jubileju?

Jā, es piedalījos biržas rīkotajā pasākumā Rīgā šī gada augustā. Bija ļoti patīkami satikt bijušos klientus un kolēģus.

Vai atceraties pirmo sesiju 1995. gadā? Kā tas bija?

Pirmā tirdzniecības sesija notika izsoles formā. Visas dienas garumā līdz noteiktam laikam biržas datora ”melnajā kastē” tika iesniegti pirkšanas un pārdošanas uzdevumi – izmantojot disketes, un pusdienlaikā tie tika vienlaikus izpildīti pēc biržas noteiktā algoritma. Var teikt, ka biržas sesija ilga vienu milisekundi.

Jūs vadījāt biržu no 1996. līdz 2000.gadam. Kādas ir būtiskākās atmiņas par to laiku?

Ļoti svarīga bija sadarbība ar Ziemeļeiropas biržu aliansi Norex. Mēs šajos gados parādījām sevi kā nopietnu partneri un tehniski attīstītu tirgus vietu. Es domāju, ka bez šīs sadarbības nebūtu iespējama Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija pārdošana HEX grupai, kas savukārt bija priekšnoteikums Latvijas vērtspapīru tirgus tālākai internacionalizācijai un iekļaušanai vispirms OMX, bet pēc tam Nasdaq grupā.

Jāsaka, ka mēs pievērsām daudz uzmanības biržas starptautiskajai atpazīstamībai: varu minēt šajā sakarā gan sadarbību ar Dow Jones biržas indeksa uzturēšanā, gan Rīgas Fondu biržas dalību Eiropas biržu federācijā. No tehnoloģiskā viedokļa galvenais bija nepārtrauktās tirdzniecības ieviešana 2007.gadā: no šodienas viedokļa tas izklausās pašsaprotami, bet toreiz tā bija inovācija.

Vēl viens veikums, ko var atcerēties, ir valsts vērtspapīru iekļaušana biržas tirdzniecības sistēmā.

Kāpēc, Jūsuprāt, Rīgas birža ir bijusi mazāk aktīva, salīdzinot ar kaimiņu biržām? Vai Jūsu laikos tika pieļautas kādas stratēģiskas kļūdas, vai arī kādas svarīgas lietas netika paveiktas?

Ir viena lieta izveidot biržu kā uzņēmumu, bet pavisam cita – izveidot darboties spējīgu un aktīvu kapitāla tirgu. Latvijā ir izdevies paveikt pirmo uzdevumu, bet ne otro. Augustā vidēji dienā tika veikti 56 darījumi ar akcijām: šāds apjoms nevienu nevar iepriecināt.

Ja mēs analizējam cēloņus, tad kā galvenais minams tas, ka Latvijā daudzu lielo uzņēmumu privatizācija notika tos tieši pārdodot stratēģiskajiem investoriem, neveicot akciju publisko piedāvājumu un nekotējot šos uzņēmumus biržā. Vairāku uzņēmumu publiskais piedāvājums joprojām ir diskusiju līmenī. Es atceros, ka jau vairāk kā pirms desmit gadiem tika runāts par to, ka biržā varētu kotēt Latvenergo un Lattelecom akcijas.

Ja mēs analizējam faktorus, kas līdz šim ir pozitīvi ietekmējuši kapitāla tirgus attīstību Centrāl- un Austrumeiropā, tad privatizācija noteikti minama kā galvenais.

Kādas ir galvenās Rīgas biržas problēmas šobrīd?

Finansējuma piesaistē veiksmīgiem uzņēmumiem kapitāla tirgus konkurē ar bankām. Šībrīža Latvijas finanšu sistēmā banku aizdevums ir joprojām saprotamāka un pieejamāka alternatīva par jaunu akciju vai obligāciju emisiju. Kapitāla tirgus attīstība ir atkarīga arī no tā sauktajām atbalstošajām industrijām – riska kapitāla fondiem, privātajiem pensiju fondiem, tā sauktajiem ”biznesa eņģeļiem”: šajās jomās Latvijai vēl ir daudz kas darāms.

3 padomi, kas, Jūsuprāt, jādara biržas vadībai, lai kapitāla tirgus Latvijā attīstītos?

Es domāju, ka biržas vadība to tieši ietekmēt nevar. Šis jautājums būtu jāuzdod Latvijas likumdevējiem un investīciju baņķieriem. Varbūt vienīgi personiski tikties ar ātri augošu un uz eksportu orientētu uzņēmumu lielākajiem īpašniekiem, un izstāstīt, kā kotēšanās biržā var palielināt viņu uzņēmumu vērtību. Ja kaut vai viens no šiem uzņēmumiem nākotnē sasniegtu kaut desmito daļu no Skype tirgus vērtības, Rīgas fondu biržas kapitalizācija dubultotos.

Ka vērtējat FKTK darbību regulējot fondu tirgu?

Latvijas vērtspapīru tirgu šobrīd galvenokārt regulē Eiropas Savienības direktīvas. Līdz ar to var teikt, ka tirgus noteikumus drīzāk nosaka politiķi un nevis vērtspapīru tirgus uzraugi. Fondu tirgus regulējums pēdējo septiņu gadu laikā nav bijis manā uzmanības lokā, tāpēc FKTK darbu šajā aspektā vērtēt nevaru.

Vai varat salīdzināt Regulatora efektivitāti Zviedrijā un Latvijā tieši fondu tirgus regulējuma un mazākuma akcionāru tiesību aizstāvēšanas jomā? Kādas, Jūsuprāt, ir galvenās atšķirības tur un šeit?

Vērtspapīru tirgus regulācija pēdējo septiņu gadu laikā nav bijusi manas atbildības sfēra, tāpēc nevaru komentēt regulatoru darbību.

Varu minēt, ka Zviedrijā ir ļoti aktīva mazākuma akcionāru aizsardzības sabiedriskā organizācija Aktiespararna (www.aktiespararna.se), kas aktīvi piedalās arī publiskās diskusijās. Samērā liela loma kapitāla tirgus darbībā Zviedrijā ir pašregulācijai.

Uzraudzību pār to, kā biržā kotētie uzņēmumi ievēro prasības publiskajiem finanšu pārskatiem, veic katra attiecīgā birža. Lēmumus par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu pieņem Zviedrijas Vērtspapīru tirgus padome (Swedish Securties Council). Pieminēšanas vērtas ir arī divas pārējās tirgus pašregulējošās organizācijas: Zviedrijas Korporatīvās pārvaldības padome (Swedish Corporate Governance Board) un Zviedrijas Finanšu pārskatu padome (Swedish Financial Reporting Board).

Vai, Jūsuprāt, nākotnē var cerēt uz “IPO vilni”? Par to biržas vadībai bija cerības vēl pirms 10-15 gadiem.

Zviedrijā šāds vilnis notiek šobrīd. Nasdaq sarakstos Stokholmā šī gada laikā iekļautas 17 emitentu akcijas, un 2014.gada laikā 21 uzņēmuma akcijas. Tas seko vairāku gadu mazaktīvākam periodam (6 uzņēmumi 2012.gadā). Es atturēšos izteikt prognozes par attīstību Latvijas IPO tirgū.

Kas traucē šim “IPO vilnim” – vai tiešām vietēja biznesa “mentalitāte”?

Es arī domāju, ka Latvijā vēl jāattīstās kultūrai attiecībā uz to, kā uzņēmumu vadībai un lielākajiem akcionāriem jāizturas pret to, ko ASV sauc par OPM: citu cilvēku naudu (other people’s money). Latvijā ir bijuši neskaitāmi piemēri korupcijai un līdzekļu izsaimniekošanai publiskajā un privātajā sektorā, un tas noteikti ietekmē investīciju lēmumus.

Vai biržā vajadzētu kotēt valstij piederošus lielos uzņēmumus (Latvenergo, Latvijas meži, Lattelecom, LMT, airBaltic, Lidosta Rīga, utt.)?

Es domāju, ka šāda iespēja ir noteikti jāizskata.

Pirms biržas jubilejas Naudaslietas.lv daudz tika rakstīts par tiem laikiem, kad Jūs bijāt RFB vadītājs. Tika arī pieminētas Jūsu tālaika izteiktās prognozes. To pārlasot – kādas sajūtas šodien?

Lasot agrākos citātus, vienu lietu var teikt diezgan droši: pirms divdesmit gadiem bija cerības uz daudz ātrāku vērtspapīru tirgus attīstību, nekā mēs to pieredzējām. Tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc sāku rakstīt savu disertāciju par Austrumeiropas vērtspapīru tirgus attīstības tēmu. Toreiz likās, ka tas veiksmes stāsts, kuru deviņdesmito gadu vidū piedzīvoja Varšavas birža, varētu atkārtoties arī Latvija. No šodienas redzesloka kļūst skaidrs, ka tam būs vajadzīgs ilgāks laiks.