martinovs

 

“Tie, kuri augusta beigās piedzīvotā straujā cenu krituma apstākļos gāja pret straumi un akcijas tomēr lēma pirkt, nopelnīja ļoti labi,” norāda IPAS Finasta Asset Managemenet valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

 

Gada beigas akciju tirgos var būt ar plusa zīmi

Septembris pasaules lielākajos akciju tirgos iesācies bez izteiktas cenu virzības tendences. Tirgus dalībnieki mēģina izzīlēt, vai augusta beigu akciju izpārdošana aizsākuši kaut ko nopietnāku vai arī tā bijusi vien korekcija, kas sagatavojusi labus pamatus tālākai cenu izaugsmei.

Eksperti norāda, ka šobrīd lielākā daļa investoru ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas. “Pasaules akciju tirgos valda pesimisms, kuram ir pakļautas lielas investoru masas. Izplatītākā investoru pozicionēšanās – viss būs slikti. Un viennozīmīgas atbildes uz seno jautājumu: “kurp virzīsies tirgi?” diemžēl nav. Gan akciju tirgi, gan valstu ekonomikas ir kļuvuši vēl vairāk savstarpēji saistīti. Citiem vārdiem runājot, mēs redzam, ka Ķīnas ekonomika un akciju tirgus ietekmē ASV un Eiropas ekonomikas un akciju tirgus. Notikumi izejvielu tirgos kļūst par izmaiņu faktoru attīstības valstu ekonomikas un tirgos un tā tālāk,” pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Eksperts gan piebilst, ka tendenču dziļums vai stiprums, kuras ir vērojamas atsevišķos tirgos, tomēr var atšķirties.

Cenas sarukušas

Kopš pagājušā mēneša vidus, piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir sarukusi par 8%. Pēdējo nedēļu notikumi tādējādi arī šī tirgus indeksa gada sniegumu ieveduši negatīvā teritorijā – S&P 500 vērtība 12 mēnešu skatījumā ir samazinājusies par 4%. Vēl straujāk cenas sarukušas Eiropas lielākajos akciju tirgos, kur Vācijas DAX akciju indekss kopš saviem 10. augustā sasniegtajiem līmeņiem ir zaudējis 13% savas vērtības. Tāpat par 13% šajā periodā sarukusi Francijas CAC 40 akciju indeksu vērtība. Pagaidām gan 12 mēnešu skatījumā DAX indekss vēl var lepoties ar nelielu pieaugumu 3,1% apmērā. Savukārt Francijas akciju cenas gada skatījumā nu vairs augušas tikai par 1,1%.

Jāpiebilst, ka nu jau kādu laiku var runāt par augošiem attīstības valstu ekonomiskajiem izaicinājumiem. Pašlaik aktuāls ir zemu izejvielu cenu laikmets, kas nozīmē mazākus šo valstu ieņēmumus; tāpat daudzām valstīm ir grūtības ar savas vietējās valūtas stabilitāti. Visi sarežģījumi atainojas arī šo valstu akciju cenu līknēs. Jau vairākkārt rakstīts par Ķīnas akciju tirgus sabrukumu. Tomēr jāņem vērā, ka strauja izpārdošana vērojama arī citās lielajās attīstības valstīs. Piemēram, Brazīlijas Bovespa indeksa vērtība kopš maija sākuma ir samazinājusies jau par 20%. Straujāks cenu kritums vērojams Krievijā un pēdējo nedēļu laikā ari Indijā (šīs valsts BSE Sensex 30 indeksa vērtība kopš augusta pirmās puses ir samazinājusies par 12%).

Būs izaugsme 

A. Martinovs piebilst, ka investoriem un tādējādi arī finanšu tirgiem piemīt īpašība krist galējībās. Tiesa gan, tas paverot iespējas. “Tik pesimistisks noskaņojums tirgos nav manīts sen, un tas dod pamatu optimismam. No šā brīža redzes punkta izskatās, ka akciju tirgos pārdošana varētu būt bijusi pārspīlēta. Skatoties uz ASV akciju tirgu, ir pamats cerēt, ka šī tirgus raksturojošie indikatori līdz gada beigām tomēr sasniegs jaunu vēsturiski augstāko līmeni. Visi šobrīd raugās uz Federālo rezervju sistēmas rīcību saistībā ar dolāra likmju paaugstināšanu. Manuprāt, tirgi ir tā nobažījušies par šī soļa ietekmi uz akciju tirgu, kā reālais efekts vairs nebūs tik izteikts. Nav virs tik lielas nozīmes: atstās likmes nemainīgas vai paaugstinās – tas ļaus saglabāt ASV akciju tirgum kāpuma tendenci līdz gada beigām,” uzskata Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs. A. Martinovs arī lēš, ka līdzīgi uz priekšu virzīsies arī Eiropas akciju tirgus. Cenu kāpumu vecajā kontinentā palīdzēs nodrošināt Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākumi un pozitīvās tendences gan ASV ekonomikā, gan šīs valsts akciju tirgū. Diemžēl, piemēram, DAX indeksa vērtībai vairs neizdošoties sasniegt vēsturiskus cenu rekordus šī gada griezumā, jo šajā akciju tirgū un Eiropā kopumā tomēr cenu kritums ir bijis dziļāks.

Eksperts gan piebilst, ka Vācijas akciju tirgus DAX indekss gada beigās, visticamāk, atradīšoties augstāk, nekā ir indikatora šā brīža līmeņi. “Domāju, ka pat Ķīna, kas ir šodienas pesimisma iemesls nesen novērotajai panikai un kritumam visos tirgos, ari ir “pārspīlēti pārpārdota” [akciju cenu kritums bijis pārāk straujš]. Izskatās, ka šīs kritums arī pamatojas uz investoru masveida bailēm. Jā, Ķīnas ekonomika piedzīvo attīstības tempu samazinājumu. lepriekš Ķīnas ekonomikas stimulēšana pārsvarā balstījās uz ieguldījumiem infrastruktūrā. Tomēr arī tagad, saskaroties ar attīstības tempu samazināšanu, Ķīnas valdībai ir pietiekoši daudz iepriekš neizmantotu monetāru instrumentu, kas šobrīd tiek pielietoti un kuru efektu mēs vēl neredzam. Savukārt tirgi ignorē šo faktu un pārspīlēti negatīvi reaģē uz to, ka Ķīna vispār ir sākusi pielietot ekonomikas un eksporta stimulēšanas rīkus. Bailes par Ķīnas ekonomiku ir lielākas par objektīvo situāciju, un tirgi skrien pa priekšu notikumiem. Kā piemērs ir pēdējo nedēļu naftas cenas vēsturiski straujākās svārstības ar galvu reibinošiem kritumiem un kāpumiem,” skaidro A. Martinovs.

Nomalē nepaliks

Arī Baltijas akciju tirgus nepaliks nomaļus no citu tirgu tendencēm. Tā rezultātā dažu vietējo uzņēmumu panākumi un tirgus inerce arī ļauj piesardzīgi pozitīvi skatīties uz šī gada beigu potenciālo Baltijas akciju sniegumu. “Krievijas un Ukrainas notikumi ir daļēji absorbēti un iecenoti. Baltijas ekonomiku panākumi ir mēreni apmierinoši. Baltijas tirgus pasivitāte un likviditātes trūkums varētu papildus izlīdzināt citu tirgu lielākas svārstības. Kopumā nesaskatu izteiktus faktorus, kas varētu individuāli ietekmēt Baltiju,” prognozē A. Martinovs.

Jāpiebilst, ka kopš šā gada sākuma OMX Baltie Benchmark indeksa vērtība ir palielinājusies visai strauji -par 13% (kopš augusta otrās puses OMX Baltic Benchmark indeksa vērtība gan ir sarukusi par 3,5%). Vislabāk cenu pieauguma ziņā veicies Igaunijas uzņēmumiem – OMX Tallinn indeksa vērtība kopš šā gada sākuma pieaugusi par 16,5%.

A. Martinovs gan atzīmē esot skaidrs, ka iepriekš minētā argumentācija nenozīmējot, ka situācija tirgos nevar pasliktināties. “Noskaņojums tirgū ir tiešām pesimistisks un valda bailes. Ja salīdzina ar 2007. un 2008. gadu, tad tolaik tieši baiļu trūkums noveda pie lielās krīzes un krituma akciju tirgos. Tādējādi tieši fakts, ka tirgi baidās, ir spēcīgs iemesls, lai mēs neatgrieztos pie iepriekšējās krīzes scenārija. Kā izteikušies slaveni investori – akcijas biržā ir jāpērk tad, kad pa ielām pludo asinis. Sarpcitu tie, kuri vadījās pēc šīs stratēģijas un augusta beigās piedzīvotā straujā cenu krituma apstākļos gāja pret straumi un akcijas tomēr lēma pirkt, nopelnīja ļoti labi,” piebilst A. Martinovs.

db.lv Rakstu sagatavoja Jānis Šķupelis
Raksts publicēts laikraksta Dienas Bizness 8.septembra, 2015 numurā, 8.lp.