Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Sankciju karš

“Šis gads ir bijis ekonomiskiem un politiskiem notikumiem bagāts. Tie dažādi ietekmēja Baltijas akciju tirgu, lai gan kopumā nodrošināja negatīvu fonu. Situācija pasaules ekonomikā izraisīja kapitāla pārbīdi no attīstības uz attīstītajiem tirgiem. Tā rezultātā ASV akciju tirgus gada garumā vidēji reizi nedēļā uzrādīja jaunus vēsturiskos maksimumus, kā arī veicināja ekonomiskās situācijas uzlabošanos ASV. Savukārt Eiropā situācija nebija tik spīdoša, proti, akciju tirgi uzrādīja neitrālus rādītājus, bet ekonomikā bija vērojama stagnācija. Eiropas un Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi ietekmēja saspringtā situācija starp Krieviju un Ukrainu. Karadarbība un sankciju karš, kas pasliktināja jau tā vājo ekonomisko situāciju, papildus iedragāja savstarpējās tirdzniecības un sadarbības apjomus, kā arī atspoguļojās vietējo biržu indeksos,” situāciju rezumē Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs.

Eksperts arī norāda, ka šogad sarukusi jau tā mērenā investoru aktivitāte – Baltijas biržu apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies par 25% (no 287 milj. EUR līdz 216 milj. EUR). “Pie izņēmumiem var minēt Latvijas balzama akcijas, jo uzņēmuma produkcijai ir diversificēts noieta tirgus, arī SPI Grupas struktūras izmaiņas izraisīja pastiprinātu uzmanību no investoru puses, kas rezultējās ar akciju cenas kāpumu par 39%. Līdzīgi pastiprinātā investoru uzmanībā ir nonākušas Grindeks akcijas. Emitents vairākas reizes ir izziņojis plānus izmaksāt ievērojamas dividendes, kas pagaidām paliek tikai akcionāru sapulču lēmumu projektu līmenī. Arī regulatora pieņemtie lēmumi par lielāko akcionāru saskaņotu rīcību saglabā intrigu ap iespējamo akciju atpirkšanu par divreiz augstāku cenu. Cerams, ka akcionāru cīņa ar regulatoru un mēģinājumi atbalstīt akciju cenu biržā nepārvērtīsies investoru skepsē par uzņēmuma nākotni. Pagaidām gada rezultāts Grindeka akcijai ir negatīvs – 33%,” piebilst A. Martinovs.

Regulatoru aktivitāte

Analītiķis arī piemin citas regulatoru aktivitātes, kuras nenoliedzami esot vērtējamas pozitīvi. “Vēl šis gads paliks atmiņā ar regulatora aktivitātēm un mēģinājumu sakārtot ieilgušas problēmas, kas ir saistītas ar emitentu korporatīvo pārvaldību un mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Pirmo reizi regulators ir iedarbinājis likuma normu par emitenta izslēgšanu no regulētā tirgus. Par vairākkārtēju likumdošanas pārkāpšanu Latvijas zoovetapgādes akcijas tika izslēgtas no biržas. Līdzīgi Grindeks gadījumam, regulators ir pieņēmis arī Rīgas kuģu būvētavas mazākuma akcionāriem labvēlīgu lēmumu, nosakot akcionāru grupai, kas vairākus gadus atradās kontrolpaketes netiešas līdzdalības statusā, pienākumu izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šī tendence tiek vērtēta ļoti pozitīvi, jo regulators pierādīja spēju rīkoties, izmeklēt un pieņemt lēmumus sarežģītos likumdošanas pārkāpumu gadījumos un cīnīties ar uzņēmējiem un to spēcīgo juridisko atbalstu,” norāda A. Martinovs.

Lietuva, Igaunija

Rubļa cenas samazināšanās un Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēja arī daudzu Igaunijas akciju kompāniju sniegumu. Silvano Fashion Group akcijas cena kopš gada sākuma sarukusi par 40%, Tallink Grupp – par 24%, Skano Group – par 20%, Baltika – par 9%. Tiesa gan, mazsvarīgs nav fakts, ka 10 no 16 Tallinas fondu biržas emitentiem ir izmaksājuši dividendes. Uzņēmumi, kas savā darbībā nav saistīti ar NVS valstīm, gadu noslēdz labāk. Tallinna Vesi akcijas cenas kāpums kopš gada sākuma tuvojas 10%.

“Tikmēr Viļņas biržā bija vērojama interese par enerģētikas sektora pārstāvjiem. Pēc notikušās gāzes piegādes kompānijas Lietuvos Dujos sadales, kuras rezultātā parādījās jauns emitents Amber Grid, kas nodarbojas ar gāzes sadales tīklu ekspluatāciju, abu uzņēmumu kontrolpaketes pieder valstij. Līdz ar to investori labprāt iegādājās šīs akcijas un nav kļūdījušies, jo abu emitentu dividenžu politika ir labvēlīga un Lietuvos Dujos dividenžu ienesīgums šogad ir sasniedzis 16%. Dividendes izmaksāja arī citi valstij piederoši enerģētikas uzņēmumi – LESTO un Lietuvos Energijos Gamyba. Visu minēto uzņēmumu akcijas pērn ir uzrādījušas pozitīvu dinamiku, bet visveiksmīgākie ir bijuši Lietuvos Energijos Gamyba akcionāri, kuru akciju vērtība ir pieaugusi par 94%,” klāsta A. Martinovs.

Eksperts arī atzīst, ka, neskatoties uz stagnāciju eirozonā un sankciju kariem, kas, visticamāk, turpināsies arī nākošgad, ir uzņēmumi, kam ir kāpuma potenciāls, jo notiek jaunu noieta tirgus apgūšana un to diversifikācija. “Tādēļ daļa no šogad “cietušajiem” emitentiem varētu audzēt savus pārdošanas apjomus un ar to pievērst investoru uzmanību. To vidū varētu būt Olainfarm, City Service, Grindeks, Lietuvas piensaimnieki, popularitāti saglabās arī dividenžu maksātāji – Latvijas gāze, Olympic Entertainment Group, Apranga, Merko Ehitus un Lietuvas enerģētikas nozares kompānijas,” spriež A. Martinovs.

Jānis Šķupelis

Raksts publicēts 2014.gada 30.decembrī, biznesa portālā www.db.lv