P/E – Price Earnings attiecība nenoliedzami ir attiecību „karalis” – neviena no attiecībām nav tik daudz lietota, apspriesta un iztirzāta, kā šī. Šo rakstu uzskatu vairāk par tādu kā „nākošā līmeņa” rakstu, kas nav gluži iesācēju līmenim domāts, tāpēc vairākus terminus ko zemāk izmantošu, pieņemu, ka lasītāji jau zinās un tāpēc detalizētu iztirzājumu kā tos aprēķināt, vai kur meklēt nedošu.

Tomēr, ko īpaši gribētos atzīmēt, ir tas, ka iesācēji parasti jauc (un to es redzu pēc wallstreet.lv foruma), Trailing P/E ar Forward P/E. Ja mēs skatamies yahoo.finance.com, tad piemēram akcijai RCI – Rogers Communications Inc (šo akciju apskatījām iepriekšējos rakstos par fundamentālo analīzi, un tāpēc konsekventi turpināsim skatīties), P/E parametri izskatās šādi:

1

TTM – tas ir Trailing Twelve Month, jeb tāda kā fundamentālo parametru slīdošā vidējā vērtība no pēdējiem 12 mēnešiem. Respektīvi, kad iznāk jaunā kvartāla atskaite, vecākais kvartāls tiek atmests, u.t.t Bet forward P/E ir analītiķu projicētais. Par analītiķiem un to analīzi jau runājām detalizētāk šajā rakstā.

Īstenībā man īsti nepatīk abi divi – jo TTM visām attiecībām man tomēr asociējas ar tādu kā vidējo slimnieku temperatūru slimnīcā – viens ir morgā, otram smags drudzis, nu un rezultātā mums ir vidējā – jo šī TTM vērtībā var fluktuēt pat ļoti stipri kompānijām, kurām ir ciklisks bizness – piemēram mazumtirdzniecības kompānijās lielu daļu peļņas savāc Q4, un tad atkarībā, „cik sen” TTM-mā, ir šis Q4, peld arī galīgā TTM vērtība. Nu, bet finanšu portālos mums ir tas kas ir un īstenībā labāks nekas arī nav izdomāts, un jāizmanto to, ko redzam. Value Line, (kuru datus lai skatītos, ir jāmaksā, un ne maz) apiet šo problēmu vienā no saviem P/E parametriem izmantojot miksu no 6 mēnešu reālās peļņas un 6 mēnešu projekcijām. Un vēl tur ir arī tāds „Average Annual P/E ratio”, kas tad arī izmanto pēdējo pilno gadu, nevis TTM.

Bet pats galvenais, tie kas lasīja manus iepriekšējos rakstus, laikam jau atceras, ka man svarīgi ir nevis tas „cik pareizi” tiek skaitļots tas vai cits parametrs, vai cik liela jēga ir to pielietot, un cik reāli tas atspoguļo to vai citu situāciju kompānijā, – bet man ir svarīgi tas, kā tirgus un investori uz to reaģē, kāda ir tirgus reakcija, un vai mums ir statistiska priekšrocība ja to vai citu attiecību izmantojam.

Wallstreet.lv foruma pašos pirmajos gados atceros bija arī cilvēki, kas pavisam reāli meklēja akcijas ar augstiem P/E rādītājiem, piemēram 500, un tad uzskatīja, ka jāpērk tieši šīs, un nevis tās, kam zemāks P/E rādītājs.

Lūk ieskats vēsturē – mēs, 10 (!) gadus atpakaļ:

2

Un es principā saprotu, kāpēc vēl joprojām daudzi iesācēji nevar īsti saprast, kāpēc vienā resursā rakstīts, ka P/E 500 norāda „izaugsmes perspektīvu”, bet otrā, ka P/E 500 ir drausmīgi pārpirkts, utt. Tas, kas maldināja investorus, it īpaši dot.com-a bumu laikā bija tas, ka tieši Fast Groweri (pēc Linča (sk.zemāk)) ar milzīgām P/E vērtībām bija tie, kas lidoja aizvien augstāk, bet vecās stabilās kompānijas atpalika.

Latvijas treideru komūnu maldināja cien. Ģirts Ozols kurš toreiz izdotajā grāmatā Vērtspapīru Tirgus Zinības, rakstīja šādi:

__________________________

“Augsta P/E attiecība norāda uz to, ka ieguldītāji uzskata – akcijas emitentam, akciju sabiedrībai, ir labas izaugsmes iespējas un tai ir labas izredzes nākotnē. Tomēr jāatceras, ka augsta P/E attiecība var pastāvēt ne tikai tad, ja akcijas cena ir augsta, bet arī tad, ja sabiedrības peļņa ir maza”. /Vērtsdpapīru tirgus zinības, 54 lpp/

__________________

Nu un pēc šāda teksta – tiešām tā vien gribas uzrakstīt banālo „so what?”, tad man pirkt vai pārdot pie P/E = 500? Tāpēc arī grāmatām ir kvalitāte, un nevar rakstīt grāmatu vienkārši pārtulkojot kaut kādus ārzemju resursus, jo tad izraujot frāzes no konteksta, zūd pamatdoma, un dažreiz pat ideja tiek pasniegta nepareizi.

Bet pareizā atbilde šeit ir – P/E = 500 un P/E = 4, paši par sevi vēl nav ne labi ne slikti, un tas ir pilnībā atkarīgs no tā, vai investors investē t.s growth akcijās, jeb value akcijas.

Value Investing vs Growth Investing, pie tam arī te viss nav tik vienkārši, mans nākamais raksts ir tieši plānots par akciju sadalījumu pēc Pītera Linča – viņš iedalīja akcijas Fast Grower-os, Slow Groweros, Stalwartos, Turnaroundos, Cyclicalos, un Asset Play-os (atvainojos par šiem angliskojumiem, bet nudien nezinu kā tos latviskot).

Un ja skatamies uz akcijām caur šo prizmu – tad jautājums vai P/E <30 ir daudz vai maz iegūst kaut kādu jēgu. Bet, pielietot šo filtru visām bez vismaz Pītera Linča leģendāras klasifikācijas, un piešķirt tam dārgs/lēts birkas – nav prātīgi.

Utility – ūdens apgādes, gāzes utml. kompānijām, P/E virs 20 jau ir pārvērtēts, bet Fast Groweram tas nemaz nav iespējams. Un tā tālāk un tā joprojām.

Bet man šajā rakstā nepavisam negribas uzrakstīt vēl vienu teorētisku gabalu, kuru jūs tāpat jau zināt, ka labāk atlasīt akcijas „zem P/E 10”, un ka growth akcijām P/E nav svarīgs utt. Man patīk praktiskas, noderīgas lietas, ko uzreiz var ieaust savā lēmumu pieņemšanas matricā, tāpēc došu to, ko ar P/E rādītājiem daru es pats. Varbūt, ka kādam noder.

Pirmkārt, jūs jau laikam, pamanījāt iepriekšējos rakstos, ka esmu liels Čaka Karnevāles (Chuck Carnevale) fans un izmantoju viņa Fast Graphs akciju grafiskai fundamentālai analīzei. Arī ycharts.com nav slikts, bet esmu pieradis pie Fast Graphs. Un te, Fast Graphs mums parāda tādu parametru, kā „Normal P/E” ratio, un tā ir vērtībā, kādu tirgus vēsturiski, vidēji piešķir tai vai citai akcijai. Piemēram, AT&T:

3

Tātad zem grafika mēs redzam EPS pa gadiem, un tad zilā līnija ir tas „normālais” P/E rādītājs šai akcijai. Izcila indikācijā manuprāt – mēs nesalīdzinam P/E ar kaut kādu mistisku 10 vai 15 – bet tāpat kā katrai akcijai ir savs raksturs volatīluma ziņā (ko mēs mēram ar ATR – sk. manu rakstu par Stop Losiem), bet katrai akcijai ir arī savs „normālais” P/E rādītājs! Ja melnā līnija, akcijas cena uz doto brīdi ir zem zilās – tad nozīmē ka akcija ir nenovērtēta. Te svarīgi ir lai akcijai ir liela vēsture, lai varam redzēt kā akcija uzvedas recesijās (pelēkās zonas uz grafika) utt. Tātad redzam ka akcija 2012 gadā bija pārvērtēta, un uzreiz arī atgriezās pie „fair value”.

Lūk Google:

4

Uz Google redzam citu „bildi” – akcija ir KONSTANTI nenovērtēta, tomēr pēdējos gados sākam tuvoties „fair valuation”.

Protams, Fast Graphs nav nekāds svētais grāls, bet tas dod skaidru ieskatu, vai akcija uz doto brīdi ir ārpus sava „normālā” novērtējuma, vai ne.

Lūk piemēram Procter & Gamble:

5

Pilnībā uz doto brīdi Normal P/E ratio sakrīt ar reālo P/E.

Bet lūk pārvērtētas akcijas piemērs:

6

Teiksim tā – Fast Graphs varbūt nesaka ko pirkt, bet ko „nepirkt” – noteikti palīdz noteikt.

Tas viss būtu tiktāl labi, ja tirgus būtu racionāls, un kā jau es iepriekš rakstīju – tad pelnītu tikai grāmatveži un auditori. Bet tā tas nav, un kas mums ir svarīgi – tas ir zināt, kā tirgus, jeb investori domā, un reaģē izejot no P/E vērtībām. Ja aizmirstam akciju klasifikāciju pēc Linča, aizmirstam visu – un tikai un vienīgi skatamies uz P/E vērtību – vai mums ir statistiska priekšrocība, ja mēs pērkam akcijas ar zemu P/E?

Kā jau nojautāt, es atkal prasīšu padomu Tomasam Bulkowskim, un viņa testu datu bāzēm.

7
Tomass Bulkovskis

Un tā, Bulkovskim bija datu bāze ar 9175 akcijām, kuras viņš sadalīja divās daļās, un sadalītājs bija mediānas P/E vērtība 17.1 %. Rezultāts ir tāds, ka tās akcijas kurām P/E bija zem 17.1 nākamajos gados uzrādīja lielāku pieaugumu nekā tās, kurām P/E bija zemāks, lūk rezultāti:

8

Tātad lūk mums pirmais „hints”. Lai vai kā tur ir ar tiem Fast Groweriem, statistika būs mūsu pusē, ja pirksim akcijas are P/E zem 17.1. Bet ar peļņu, kā principā arī ar daudziem citiem parametriem ir svarīga nevis kaut kāda viena pēdējā vērtībā, bet gan tās trends. Manā lēmumu pieņemšanas matricā svarīgs ir tieši trends, piemēram RCI, kuru apskatam šajos rakstos, kā telekomunikāciju operatoram svarīgi ir ROA un ROE parametri, un kā tie mainās pa gadiem. Lūk tas uzskatāmi redzams uz morningstar.com:

9

Krītošs ROA & ROE telekomunikāciju servisu sniedzējiem būs īsts sarkanais karogs, jo tie bieži vien iesaistās dažādos tarifu pazemināšanas karos, utt – bet nu šoreiz mēs runājam par P/E.

Un arī te Bulkovskis mums iesaka ņemt tādas, kuru P/E trends ir uz leju:

10

Tie, kas lasīja manu rakstu par P/BV attiecību, atceras, ka Bulkowska testi rāda, ka statistiskā priekšrocība var tikt vēl vairāk palielināta ja tiek pielietots kapitalizācijas atlases filtrs, un arī te, tāpat kā ar P/BV daudz labāku perfomanci uzrāda akcijas ar zemu P/E attiecību un Small Caps. Kā redzam no tabulas zemāk Small Caps ar P/E >16 nakamajā gadā vidēji uzrāda pieaugumu par 20 %, kamēr Large Caps ar augstu P/E – tikai 7 %:

11

Tāpēc ilustrācijai, kā mēs tagad varam sākt veikt sākotnējo atlasi akcijām, kuras analizēsim tālāk (vēlreiz uzsveru – šis ir tikai pirmreizējais filtrs), veiksim šādu skanu ar finviz.com skaneri:

–          Akciju kapitalizācija zem 2B;

–          P/E zem 15;

Skaidrs, ka akciju pēc šāda plaša skana būs ļoti daudz. Lai atvieglotu uzdevu, mums jāizvēlas kādi papildus parametri, piemēram, no raksta par P/BV vērtību, mēs atceramies, ka statistiski akcijas ar P/BV zem 2.11  ir tās, kas nākamajos gados uzrāda labāku izaugsmi. Bet vēl labāk uzvedas tādas, kam P/BV vispār zem 1, tāpēc intereses pēc liekam papildus filtru P/BV zem 1.

Tāpat atceramies, ka Bulkovskis atrada, ka akcijas zem 16 USD, vēlāk uzrāda labāku izaugsmi, nekā „dārgākas akcijas”. Liekam arī šādu papildus filtru – cena zem 16 USD. (uz Finviz izvēlamies <15).

Te ir rezultāts:

12

 

18

Nav nemaz tik daudz, vai ne?

Uzreiz iesaku atfiltrēt REIT-us, tos jāanalizē pēc P/FFO un P/AFFO attiecībām, un vispār tur ir daudz nianšu, tāpēc tos kopējā katlā ar parastājām akcijām noteikti neliekam.

Tālāk, var sākt analizēt katru akciju dziļāk, piemēram redzam sarakstā RJET, kur apskatam no „caur Normal P/E ratio” prizmu ar Fast Graphs:

14

Redzam, ka pat ja P/E tagad ir 8.3, RJET tas vienalga nav „maz”.

Bet toties TGA, no tā paša saraksta, ir analīzes vērts:

15

Es vēlreiz gribētu pasvītrot, ka tas skans, ko redzam uz finviz.com un šie Fast Graphs rezultāti vēl neko paši par sevi nenozīmē, jums ir jādara pašiem savs Due Diligence, bet ko analizēt – šādi var atfiltrēt pavisam labi. Šim pašam TGA tagad ir arī dividendes ar 3.14 % ienesīgumu.

Ko tad gribēju pateikt šajā rakstā? Es patiešām priecātos, ja pēc šī raksta izlasīšanas, mēs visi atcerētos, ka, strīdiem par to, vai akcijas ar zemu vai augstu P/E ir labi vai slikti – nav pamata. Katrai akcijai, katram sektoram un katrai industrijai ir savs P/E un savi vērtēšanas principi, bet tomēr neskatoties uz to – Bulkovska testi rāda, ka zemas kapitalizācijas akcijas ar zemiem P/E mums dod statistisku priekšroku.

Jā, varbūt uzmanīgs lasītājs pamanīja, ka es nepieminēju tādu populāru stratēģiju, kā kādas konkrētas akcijas P/E salīdzināšanu ar S&P500 vidējo P/E uz doto brīdi, sektoru un industriju vidējiem P/E utt. Tomēr es uzskatu, ka tas atkal ir no tās pašas „vidējās temperatūras” slimnīcā jomas, un daudz vairāk iegūsim ka izmantosim Čaka Karnevālas grafikus vai Bulkovska statistiku.