Rakstu par šo tēmu gribēju jau sen. Tikai problēma šeit slēpjas tajā, ka vienā rakstā šo tēmu iztirzāt nav iespējams, par to ir sarakstītas daudz grāmatas, un dažās šī problēma ir tikai nodefinēta, nemaz nerunājot par tās izvērstu analīzi un piedāvātajiem risinājumiem. Bet mēģināsim uzrakstīt īsi, kāds teica, ka īsums esot talanta pazīme.

Tāpēc visdrīzāk, ja NL lasītājiem būs interese, šo varam uzskatit par iesākumu rakstu sērijai par naudas menedžmentu (Money Management, jeb MM).

Ar ko tad sākt? Es jau minēju iepriekšējos rakstos, ka man nepatīk „ūdens”, un tas, ka autors dažreiz grāmatās vienu ideju, iztirzā desmitiem lappušu garumā, acīmeredzami saņemot naudu par apjomu, nevis par substanci. Tāpēc zinot, ka arī mums nevienam nav ne laika ne gribēšanas rakties cauri tekstu blāķiem, lai atrastu domu graudus, centīšos rakstīt cik īsi iespējams. Līdz ar to, sanāks, ka dažus terminus un koncepcijas ko šeit minēšu, pieņemšu, ka lasītājs jau ar tiem būs saskāries, līdz ar to raksta mērķauditorija būs… teiksim tā, tie, kas atrodas stadijā, kad šis tas ir jau pamēģināts, ir bijušas pirmās veiksmes un neveiksmes, un nu ir tas brīdis, kad pirmās emocijas ir garām, un ir jāsāk domāt par šīs nodarbes ievirzīšanu vairāk vai mazāk profesionālās sliedēs.

Ir tātad izvēlēta akcija, vai arī akciju watclists, kuru tad monitorējam katru dienu, un beidzot ir tas brīdis, kad viena vai vairākas akcijas – un, tie kas kādu laiku darbojas tirgos zinās, ka gandrīz vienmēr tā ir, ka vienā dienā parādās uzreiz daudz signāli daudzās akcijās, kamēr citās dienās nav nekā. Tāpēc var sanākt tā, un visdrīzāk tā arī sanāks, ka 3 akcijās uzreiz būs ieejas signāls. Cik tad no katras pirkt?

Vienkāršākais, kas reāli domājošam treiderim te nāk prātā, ir sadalīt kontu trīs daļās un pirkt trīs akcijas vienādās daļās.

Tas ir pareizi vai nepareizi? Ja es tā prasu, tad droši vien ka nepareizi… bet kāpēc, mēģināsim tikt skaidrībā iztirzājot šo tēmu detalizēt, cik nu viena raksta ietvaros tas ir iespējams.

Tomēr jautājums nav tik vienkāršs, kā pirmajā acu uzmetienā liekas, jo lai noteiktu, cik lielu pozīciju atvērsim vienā konkrētā akcijā, mums no jāzina, cik daudz riskēsim uz šīs vienas pozīcijas. Un risks tiek definēts procentos no konkrētā konta lieluma no kura treidojam.

Tātad, izvairoties no teorētiskajiem izvedumiem, un pierādījumiem kāpēc tas ir tā vai citādi (tiem, kas vēlas, varu rekomendēt literatūru), uzreiz nodefinēšu šo lielumu, un tas ir no 0.5 % līdz 2 %. Tātad, ja jūsu konta lielums ir 10,000 USD, jūs varat uz vienu darījumu riskēt ne vairāk kā 50 – 200 USD. Es zinu, ko jūs gribat šajā vietā jautāt, tāpēc uzreiz atbildu – tas NAV visas pozīcijas lielums, bet gan stop losa lielums, jeb maksimālais apjoms ko esam ar mieru zaudēt vienā pozīcijā. Konservatīvi treideri izvēlas 0.5 %, agresīvāki – 2 %. Es personīgi izvēlos 1 %.

Tātad mums jau ir viena konstante – un tas ir šis risks. Pieņemsim tagad, ka esam ar mieru riskēt katrā darījumā ar 1 % no konta. Tālāk, mums ir atlasījušās trīs akcijas, kurās visās šodie ir buy signāls. Un mums ir 10,000 USD kontā. Ko tagad darīsim? Pirksim katru pa 3333 USD, un tad liksim stop losus 1 % konta lielumā katrai?

Tas būtu labi, ja mēs tirgotos instrumentos apmēram vienādām cenām, un kas svarīgi – apmēram tādu pašu volatīlumu. Bet tā tas nav. Nebūs nevienam noslēpums, ka ir akcijas, kas dienā „staigā” 4 % turpu šurpu, kamēr dažas 0.5 % un mazāk. Skaidrs, ka nevar pielietot ne tikai tādu pašu stop losu, bet pat pozīcijas lielumu akcijām ar dažādiem raksturiem.

Tāpēc skaidrs ir tas, ka pozīcijas izmēru noteiks ne tikai 1 % maksimālais risks, bet arī konkrētās akcijas raksturs. Jeb galu galā – stop losa attālums. Jus jau redzat uz kurieni es vedu vai ne? Es esmu kategoriski pret sekojošo:

1)      Noteikt fiksētas stop loss robežas, visām pozīcijām, piemēram -5 %, un tad es pārdodu. Tas ir bezjēdzīgi, viena akcija dienas laikā var izsist šo stopu un pagriezties un aiziet vēlamajā virzienā, kamēr otra, nekad to nesasniegs un nedēļām kūļāsies ap -1.5% tā iesaldējot konta lielu daļu bezjēgā. Ir tāda Viljama O-Neila sistēma CANSLIM, kur ja nemaldos visam, un visur bija izvēlēts stop loss 8 %. Neredzu jēgu.

2)      Noteikt t.s „dolāru stopus”. Nemaz nerunājot par to, ka piemēram AAPL vai GOOGL 1 USD stops ir normāls intraday troksnis, pat vienādas cenas akcijām 1USD nevar tikt akli pielietots jo volatīlums abām var būt dažāds

3)      Likt stopus bāzējoties uz suportiem un rezistancēm. Līdz ko jūs izlasat kaut ko, kas iesaka jums likt stopu „vienu centu zem iepriekšējā low, vai high”, varat uzreiz atvadīties no pozīcijas. Šos stopus uzreiz nomedīs market meikeri un profesionāļi, kas viņus ne tikai redz sistēma, bet ļoti labi zin, kur šie amatieru stopu atrodas. Ja mums ir vēlme likt stopus bāzējoties uz suportiem un rezistancēm, tad vismaz lieciet tos „neloģiskos” līmeņos, kur mazāk iespēju tos nomedīt.

Savā karjerā protams es esmu pieļāvis visas šīs trīs kļūdas, esmu licis buy stopus 1 centu virs high, lai pēc tam vēlāk redzētu, ka esmu nopircis tieši par dienas augstāko cenu, esmu licis stopus 1 centu zem resitancēm, lai redzētu ka esmu izmests no pozīcijas par dienas lowu, un tirgus tieši tur pagriezās, lai ietu manā virzienā, tikai bez manis.

Tāpēc uz doto brīdi, un kur es esmu nonācis pēc šiem gadiem, un ja vēlaties aiztaupīt sev liekas pūles – piedāvāju izmantot Wildera ATR volatīluma stopu. Te uzreiz jāsaprot, kas ir ATR. ATR – Average True Range un tiek mērīts kādam noteiktam periodam. Tās var būt dienas, 15-minūšu sveces, vai nedēļas, vai kādā no taimfreimiem tirgojam.

Galvenais – ATR lieliski parāda akcijas raksturu, jeb volatīlumu. Periodu varam izvēlēties tīri empīriski, es izmantoju 10, jo defaultais lielums ir 14 un tā kā esmu paranoiķis, es nevēlos lai „viņi” zinātu, kur mans stops atrodas.

Nu ko bilde ir daudz vērtīgāka par vārdiem, un lai jūs atpūtinātu acis no teksta, aplūkosim dažus piemērus. Sāksim ar vidējo temperatūru slimnīcā, jeb S&P500 ETF-u, SPY:

p1

Tātad lejā, redzam tur ir 10-dienu ATR, un tātad vidēji, šis ETF-s dienā „staigā” 1.57 dolārus. Tā ir pēdējo dienu normālā volatilitāte, troksnis, vai kā jūs to nosauksiet, nav svarīgi.

Svarīgi, ir saprast, ka ja stop loss būs mazāks par šo vērtību (protams, ja jūsu sistēmas taimfreims ir dienas), tad jūs riskējat tikt izmesti ārā ar dienas trokšņa svārstībām.

Tālāk, Apple Inc, AAPL:

p2

ATR(10) = 1.93. Ko mēs te redzam? AAPL akcijas cena ir divas reizes zemāka nekā SPY, bet tās volatīlums ir daudz lielāks par SPY! Sākat redzēt uz ko es velku? Tas ka akcija maksā „dārgāk” vēl nenozīmē, ka tās dienas volatīlums būs lielāks, un attiecīgi pozīcijas lielums „akcijās” būs mazāks.

Te ekstremālāks piemērs, CMG:

p3

ATR(10) = 12.56!

12 dolāru dienā! Nē, skaidrs, akcija arī maksā ap 600 USD, bet 12 dolāru dienā! Tātad stop loss jau jāliek dolāru ziņā kilometra attālumā, līdz ar to šāda akcija der tikai ļoti dziļiem kontiem.

Un te mierīgāks papīrs, BBEP:

p4

ATR(10) ir tikai ap 0.3. Protams, arī akcijas cena ir ap 23, bet galu galā, ja ir izvēle, akcijas ar „lēnāku” raksturu, gandrīz vienmēr piedāva labākas risk/reward attiecības un dod iespēju panemt lielāku pozīciju ar mazāku risku.

Tik tālu par ATR. Un tagad pats galvenais – cik tad lielu stopu izmantojot ATR(10) ir ieteicams likt? Atkal aiztaupot teorētiskos pamatojumus un izvedumus ko varat atrast Wildera grāmatā, ja ir vēlme – un tas ir 2.7 – 3.5 x ATR.

Tātad, izvēlamies vienu no 2.7 līdz 3.5. Tad gadījumā ar APPL, stop losa attālums minimāli būs 1.93 x 2.7 = 5.2 USD,  un SPY gadījumā = 2.7 x 1.57 = 4.2 USD. Es izvēlētos SPY, ja visi citi risk/reward parametri būtu tādi paši.

Tagad, mēs redzam, cik lielu pozīciju varam atļauties. Un iepriekš mēs nolēmām, ka sadalīsim accountu 3 līdzīgās daļās, jeb katrai pozīcijai atvēlēsim 3333 USD. Te arī atbilde – tas nav ne nepareizi, ne pareizi, bet gan atkarīgs no tā, cik liela ir pozīcija, un cik liels ir risks uz katras no pozīcijām.

Tātad, 3333 USD / 197 (SPY 1 akcijas cena uz doto bridi, kad šo rakstu) = ~17 akcijas.

Pārbaudam, vai tik liela pozicīja atbilst maksimālajam riskam – 17 x 4.2 USD (ATR(10) x 2.7) = 71.4 USD, kas ir mazāk par maksimālo noteikto sākotnējo risku 1% no konta, jeb mūsu gadījumā 100 USD.

Tagad mēs varam vai nu palielināt pozīciju līdz apjomam, kad risks tuvojas 100 USD  – bet labāk to nedarīt, jo jārēķina ir arī komisijas un t.s slippage – pie stop losa nostrādāšanasjūsu cena venmēr būs sliktāka par teorētisko plānoto, bet gapa gadījumā – var būt pavisam liela nobīde).

Ko darīt, ja konts ir tikai 1000 USD vai 3000 USD liels, un pirkt trīs akcijas vienkārši nav jēgas? Šajā gadījumā ATR mērīšana ir vienkārši nepieciešama vitāli, jo izfiltrēs ārā tās akcijas, kuras vienkārši nevarat atļauties pirkt lielā volatīluma dēļ.

Tik tālu viss skaidrs. Tomēr tālāk sākas pats interesantākais, un vismaz mana pieredze rāda, ka ir pavisam maz materiālu internetā, un treideru kas vispār šo parametru saviem kontiem un treidiem pieraksta. Bet tas ir tik vitāli svarīgs parametrs, ka ja es varētu, es burtiski visiem liktu to reliģiski kalkulēt katram noslēgtam darījumam. Es domāju, ka lielākā daļa pieraksta vismaz to, kad kas ir pirkts, pa cik un pa cik pārdots – ja nedarat pat to, tad jūs nodarbojaties ar gamblingu, bet šeit es gribētu iztirzāt parametru, ko sauc par MAE, jeb Maximum Adverse Excursion.

Īsumā – tas ir attālums procentos, kurā akcija virzās PRET jūsu pozīciju, jeb stop losa virzienā, lai vēlāk pagrieztos jūsu virzienā un aiziet plusos. Skaidrs, ka MAE tiek fiksēts gadījumā, ja jūsu treids ir bijis plusos. Katram darījumam, kas ir noslēdzies plusos, uzreiz izrēķiniet MAE.

MAE ir tik svarīgs parametrs, ka apstāšos tā iztirzāšanai sīkāk.

Aplūkojiet attēlu zemāk:

p5

 

 

 

 

 

Tātad, šajā gadījumā vizuāli redzam, ka MAE ir ap 65 %, bet katram savam treidam jūš to varat izrēķināt precīzi. Short pozīcijām to rēķināsiet otrādi resp. virziens pret jums būs uz augšu.

Tagad pats galvenais. Pats par sevi  MAE, vienai konkrētai pozīcijai vēl neko nenozīmē. Tas nenozīmē arī daudz, ja to mērīsiet treidiem kas veikti bez sistēmas. T.i ja jūs tirgosiet bez sistēmas, vienu treidu veicot pē Dončiana kanāla breikoutiem, otru – pēc slīdošo vidējo krustošanās, un trešo tāpēc ka P/B < 0.5, un ceturto, tāpēc ka runājošā galva ieteica pa CNBC – tad droši varat aizmirst par MAE, tas jums nekādu statistisko priekšroku nedos.

Tomēr, ja esat konsekventi, un tirgojaties pēc noteiktas sistēmas, tad jūsu ieejas parametriem, kas ir izveidoti tieši pēc JŪSU unikālās sistēmas, un kas vēl svarīgāk – kas atbilst JŪSU psihiskajam psihotipam – tad, veicot teiksim 50 treidus, no kuriem 25 būs plusā, jums būs savākusies MAE statistika. Cik katram no šiem vinnējušajiem treidiem liels ir bijis MAE.

Un te nāk šī te raksta, manā skatījumā – sāls. Pats galvenais. Jūs gandrīz noteikti redzēsiet, ka jūsu vinnējušajiem treidiem, kurus aiztaisījāt ar profitu lauvas tiesa MAE ir zem 30 %.

It īpaši tas būs tā šortiem. Jūs atklāsiet to, ko atklāju es, un ne tikai es, piedotiet par caps lock, bet tas ir vitāli svarīgi:

LABAS POZĪCIJAS RETI KAD IET PRET JUMS, TĀS GANDRĪZ VIENMĒR UZREIZ AIZIET JŪSU VIRZIENĀ, UN RETI KŪĻĀJAS STOP LOSA ZONĀ.

Kā jau teicu, it īpaši šorti. Es esmu redzēsjis neskaitāmas reizes savā kontā – ja šorts kūļājas virs 40 % MAE, un neiet tur kur vajag, ar katru dienu iespēja, ka tikšu izmests ar pilnu stop losa vērtību tikai pieaug.

Jūsu gadījumā tas var būt mazāk, vai vairāk, bet noteikti savācot pietiekami lielu statistiku jūs redzēsiet, ka labi treidi ir labi gandrīz uzreiz.

Ko tas mums dod? Tas dod iespēju bez sirdsapziņas pārmetumiem nogalināt pozīcijas, kas kūļājās stop losa zonā virs MAE 30 – 40 %, jo jūsu PAŠU uzkrātā statistika (un nevis mana, Van Tarpa, vai Wildera vai vēl kāda), jums dod pamatu to darīt. Es domāju, nav vērts pasvītrot CIK daudz naudas tas nākotnē ietaupīs un arī nervus.

Atkal, vēršos pie tiem, kas šis jau gājuši cauri Atgādināšu šādu jūsu (manu pieredzi). Jūsu automātiskais stop loss -100 USD, un jūs esat pietiekami pieredzējuši, lai to neatceltu, jo jums „liekas”, ka jums tikai to grib „nozvejot” un tirgus „noteikti” tūlit tūlīt ies atpakaļ. Tātad stop loss – -85 USD. Tuvu miršanas robežai. -90 USD. Un tad pēkšni – -75, atvieglojums – fūūū, a ja nu tomēr…, tad -70 USD. Tā jūs sēžat un kvotojat pie ekrāna, vienu, otru, trešo stundu. -80 USD atkal, -90 USD. Un… mirstam. Viss, stopped out. Iekšā, sirdī, jūs jau jutāt pie -70 USD, ka, ja šādi viss izskatās, tad jau neizdzīvos. Bet cerējām uz kaut ko, un atdevām tirgum liekus 20 – 30 %, kurus varēja ietaupīt, ja būtu savākta MAE statistika.

Nobeigumā, nedaudz statistikas, ko MAE tehnikas ilustrācijai piedāvā Van Tharps savā grāmatā Trade Your Way to Financial Freedom. Zemāk redzam tabulu, kurā attēloti peļnu un zaudējumus nesoši darījumi uz britu mārciņas no 1985 līdz 1992 gadam, un izmantota breakoutu no kanāliem sistēma + 3 x ATR stops. MAE tur ir attēlots gan kā attiecība pret ATR, gan arī izteikta dolāros.

p6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tātad ko mēs te redzam? Šī sistēma nedod NEVIENU darījumu ar peļņu, ja MAE ir aizgājis tālāk par 1.5 x ATR. Vēl vairāk – tikai 3 no 24 treidiem ar profitu, bija ar MAE kas lielāks par ATR (beiz reizinātāja – vienkārši pliku ATR!). Jeb citiem vārdiem – VISI losi bija fiksēti tad, ja ATR bija aizgājis virs 1.44 x ATR. Tātad, ja šī būtu JŪSU sistēma, tad šajā brīdī jūs saprastu, ka jūsu sistēma beidzot ir izaugusi no autiņbiksītēm, kad bija akli jālieto Wildera koeficenti 2.7 – 3.5 x ATR, un jūs droši varat lietot 1.3 vai pat pliku ATR stop losa lielumam.

Sākat redzēt likumsakarības?

Un tagad, cits jautājums. Kā jums liekas, ko svarīgu (no MM – Money Management tēmas) es šajā rakstā tā arī neapskatīju (gan speciāli, gan arī tāpēc, ka vienam rakstam tas būtu par daudz, un vielas pārdomām es domāju daudziem pietiks arī ar šo).

Par to – neapskatīto, komentāros, ja gribēsiet jautāt, bet jebkurā gadījumā, tā būs tēma atsevišķam rakstam.