Ar investīcijām, treidingu, un ja vēlaties – spekulācijām, ir tā pati vecā patiesība kā ar autovadīšanas pieredzi. Pašā sākumā braucam ļoti uzmanīgi, klausāmies visus padomus ko var atrast, t.sk. analītiķus. Pēc tam nāk bīstamais periods, kad ir izlasītas dažas grāmatas, veikti daži sekmīgi darījumi (ja tas iekrīt buļļu tirgū – tad vēl sliktāk, tad nākas uz savas ādas izjust vēlāk, ko nozīmē vecā labā frāze „don’t confuse genious with bull market”. Un tad, šajā bīstamajā periodā, kurš parasti iestājas trešajā vai ceturtajā investīciju gadā sākas treidings, kuru var salīdzināt nepieredzējuša kovboja šaušanu bārā pa pilnām viskija pudelēm. Vecie treideri atcerēsies, ko jaunajam censonim ieteica izdarīt vecie kovboji pie bāra letes. Šajā periodā dzirdam frāzes, kuras raksturojas kā „analītiķi vispār ir nulles, to precizitāte ir nekāda, viņi reklamē tikai savus papīrus, ja viņi saka Buy, nozīmē vajag Sell”, es esmu „contrary thinking treideris”, „es visu redzu uz lentas/grafika”, „tie pārskati ASV ir vienkārši uzzīmēti, nav vērts tos skatīties”, „ko, tu vēl skaties P/E, kurā gadsimtā tu dzīvo” – es šo varētu turpināt bezgalīgi.

Protams, daļa taisnības ir jebkurā no šiem izteikumiem, tikai problēma ir faktā, ka lai vai kā, junior-treideriem negribētos to pieļaut, analītiķi wallstreetā apskatus, un pats galvenais – earnings growth estimates – netaisa vien no zila gaisa. Jebkurš, kas savām ASV akcijām ir kaut reizi lasījis vai skatījies webinārus t.s Earnings Calls, redz, ka tur esošie analītiķi analizē katrs savu sektoru, lielākās kompānijās, pat tikai dažas akcijas. Līdz ar to viņi sēž TUR, bet mūsu jaunais kovbojtreideris – šeit. Tātad es pieļauju, nē – teiksim pat tā – es apgalvoju, ka analītiķis, kas uzdod jautājumus earnings call konferencēs zin vairāk par šo kompāniju, un IGNORĒT teikto, būtu vienkārši muļķīgi. Protams, mēs nekritīsim galējībās, un tagad pirksim visu tikai un vienīgi bāzējoties uz analītīķiem – tas būtu otrs grāvis. Mēs šajā rakstā mēģināsim kopā padomāt, kā šo informāciju ieaust mūsu analīzes un lēmumu pieņemšanas matricā – gan pie pārdošanas, gan arī pie pirkšanas.

Analysts Ratings

Šo varam redzēt vairākos online resursos par brīvu, teiksim finance.yahoo.com. Piemēram, uz doto brīdi kad rakstu šīs rindas, ja mēs ņemam atkal to pašu akciju, ko analizēju iepriekšējā rakstā par Pārdošanas cenu mērķiem – RCI, tad mēs redzam šādu bildi:

1st_graph_analitiki 2nd_graph_analitiki

 

 

 

Nu, it kā vienkārši, vai ne? Redzam ne tikai rekomendāciju kas, uz doto brīdi ir tīrs HOLD, bet arī trendu, kas ir svarīgāk par pašu vidējo vērtību uz doto brīdi.

Bet te tagad ir problēma, kuru diemžēl bieži vien nesaprot jaunpienācēji akciju tirgos, un forumos. Ja tagad jūs prasīsiet man, vai RCI ir Buy vai Hold vai Sell, es jums prasīšu par taimfreimu, kurā jūs gribat to turēt. Ar šīm rekomendācijām, ko mēs redzam tur augstāk, diemžēl ir tieši tāpat – tā ir vidējā temperatūra slimniekiem visā slimnīcā – no tiem kas morgā ieskaitot. Piemēram Goldman Sachs, treideru treideri, vistrederiskākais no šiem grandiem – teiks BUY, ja viņi domās relatīvu īstermiņu, varbūt pāris mēneši. Prudential Securities varbūt būs hold, bet dažs labs brokeris uzliks strong buy, jo viņam ir klients (fonds) kura paketi ir jāpārdod.

Nu, un ko te darīt? Īstenībā nav tik traki kā liekas, un vienkāršu sistēmu kā šo skatīties rakstā zemāk es ieteikšu.

Pat ja jūs neko neatcerēsieties no šeit manis rakstītā, pietiks ja atmiņā paliks viens – wallstreetā faktiski JEBKAS, kas nav Strong Buy nozīmē, ka dotajam analītķim intereses par šo akciju nav, un pats viņš to savā portfelī neliktu.

Vēl sliktāk ir ar šīm rekomendācijām uz IPO akcijām – es domāju, ka nevienam nav ilūzijas, ka ar milzīgajās underwriting fees, kas nāk līdzi, strong buy tur būs vienmēr rekomendācijās. Un te jāsaprot (un nav jāpvainojas) uz šiem investīciju banķieriem, jo viņi rakstot šo analīzi raksta to nevis man un jums naudaslietu lasītāj – viņi raksta šo analīzi kompānijai, kurai ir šī akcija – kompānijas var veikt papildus emisijas, meklēt public relations departamenta outsourcing-u, nu es domāju jums ir skaidrs, ko es te gribu pavēstīt.

Līdz ar to jūs faktiski nekad neredzēsiet daudz SELL, un nerunājot jau par Strong Sell. Ja analītiķis grib jums pateikt, ka viņš akciju grib pārdot, viņš liek HOLD. To gan vajadzētu likt aiz auss.

Ir gan izņēmums – S&P analītiķiem sell nozīmē tieši to ko nozīmē – sell, un hold nozīmē hold – nepirkt, ja jums akcijas nav, un nepārdot, ja jums ir.

Tātad šai tabulai:

3rd_graph_analitiki

 

 

 

Oficiāli (no wallstreetas viedokļa) varam definēt šādu vērtību skalu:

–          1.0 – 1.5 – strong buy
–          1.6 – 2.4 – buy
–          2.5 – 3.5 – Hold
–          3.6 – 5.0 – sell

Bet, ņemot vērā sacīto, ka wallstreeta valodā ne viss nozīmē, to, kas rakstīts, mūsu vajadzībām adaptēsim šīs vērtības sekojoši:

–          Ja redzam Strong buy recomendāciju: liekam +1
–          Ja redzam Buy: ignorējam
–          Ja redzam hold, sell, strong sell: liekam -1

Līdz ar to jaunais analyst estimates uz RCI pēc mūsu revīzijas ir jau nevis 2.9, bet gan -8.

Tik tālu skaidrs, bet tagad jautājums – now what? Mest prom? Pirkt?

Un te mēs nonākam līdz jautājumam, uz kuru kad es cenšos to sākt iztirzāt, lielākoties tas izsauc žāvas, vai dažreiz pat agresīvus izteikumus.

Un tātad:

1)      Vai akcija, kurai ir šis reitings -8, – ir value kanditāts?
2)      Vai akcija, kurai ir šis reitings -8, – ir growth kandidāts?

Resp, kāds ir portfelis, kādi ir fundamentālie atlases kritēriji? Vai meklējam pērles depresīvās industrijās, un turēsim gadiem, vai arī meklējam spēcīgas, trendīgas akcijas, spēcīgās modē esošas industrijās? -8 reitings pēc mūsu skalas rakstāmmašīnu ražotājam var būt slikti, bet pretvēža zāļu patentu pieteicējam – nē.

3)      Kāds ir turēšanas termiņš un iespējamā pārdošanas cena? (to var noteikt arī izmantojot manu metodi iepriekšējā rakstā)
4)      Ja turēsim tikai pāris nedēļas, tad tam nav nozīmes, ja 5 gadus – tas ir svarīgs parametrs

Uz šiem jautājumiem katram jāatbild pašam.

Analysts Estimates.

Pavisam vienkārši, un uzreiz pa pieri ar āmuru: šis parametrs ir svarīgākais parametrs no visiem, kas mētā akciju uz augšu uz leju, un ja šie „estimates” ir ar negatīvu zīmi – pēc pārskatu publicēšanas redzam gapus uz leju, un ja suprise ir bijis ar plusu – tad uz augšu.

Apskatīsim, to pašu RCI, uz doto brīdi mēs redzam šādu bildi:

4th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

 

 

Tā ir tā pati bilde, kur iepriekšējā rakstā izmantojām, kad salīdzinājām mūsu pašrocīgi kalkulētos EPS growth ar šiem analītiķu radītajiem. Un tagad es atkal jūs iepriecināšu, vai arī apbēdināšu (kā kuru).

Te atkal ir vidējā slimnīcas temperatūra. Ja teiksim mums ir trīs pelēkos uzvalkos tērpti analītiķi, kas prognozē 1$ uz akciju, bet vēl viens – ceturtais, melnā uzvalkā ar baltām svītrām draud, ka būs pa nullēm – nu tad vidējā vērtība būs 0.75, un to tad arī redzēsim šajā tabulā. Līdz ar to es par saviem iepriekšējā raksta aprēķiniem kaunos vēl mazāk.

Kādu praktisku informāciju varam tagad izvilkt no šīs tabulas? Pirmkārt ne mazāk svarīgas, kā pašas absolūtās vērtības ir spredi starp maksimālajām un minimālajām prognozēm. Un skaidrs, ka jo tuvāka nākotne, jo spredi būs mazāki. Un – jo lielāki spredi, jo lielāka iespējamība, ka būs earnings suprise, bet mums – investoriem suprise patika tikai bērnībā, tagad gribas stabilitāti. Līdz ar to ja ir izvēle – labāk ņemt papīru ar mazākiem estimates sprediem.

Ja mēs vēlamies redzēt šo informāciju par prognozējamo EPS growth grafiski (un ne tik vienkārši, kā vidējā analītiķu prognoze), atkal ļoti noder fast graphs, piemēram mūsu analizējamais RCI:

5th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

 

 

 

Salīdzinām ar konkurentu NTLS:

 

6th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

 

 

 

Un Verizon:

7th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

 

 

 

Resp., te skatāmies uz divām pēdējām rūtiņām, kas tad arī ir šie earnings forecasts, bet gan ne tik vienkārši, kā vidējā temperatūra slimnīcā. Fast Graphs ir inteliģents servics, kas aprēķina forecastus bāzējoties GDF (Graham Dodd formulām), bet nu tas ir cits jautājums. Par to – citos rakstos.

Nākamā tabula, ko vajadzētu skatīties uz yahoo.finance ir:

Forecast EPS Trend

8th_graph_analitiki

 

 

 

 

Augstāk redzam datus tam pašam RCI. Un tagad atkal, NAV vienkāršas atbildes, kādam jābūt trendam, un par cik tam ir jāaug. Ja esam value investori, vai income stratēģiju piekopēji – lēns, vai pat negatīvs trends derēs – mēs taču meklējam dimantus mēslu kaudzē vai ne?

Bet growth investoriem noteikti nederēs negatīvs trends. Augstāk redzam, ka pēdējo 90 dienu laikā, analītiķi ir kopumā samazinājuši prognozes uz negatīvo pusi. Atkal, tās var būt labas ziņas un sliktas ziņas – labas ziņas tajā nozīmē, ka tagad iespēja negatīvam „suprise” pie nākošā earnings call ir mazāka, līdz ar to ja baidāmies no gapiem – tas ir labi.

Pie manis wallstreet.lv forumā, kādreiz bija personāžs, kas uz šāda tipa informāciju vienmēr vēlot veiksmi, parasti arī jautāja – kā uz šo pelnīsim?

Pelnīt var gan ilgtermiņā, gan arī tie – kas vēl nav gana izspēlējušies ar intraday tradingu – arī daytradingā.

Jo kā jau minēju, jebkurš earnings suprise, kurš atšķiras no šiem konsensa vērtējumiem tabulās, pat ja tie nav akmenī iecirsti un parasti visdrīzāk ir pašas kompānijas iepriekšējā earnings konferencē apsolītais – nozīmē gapu. Un vienalga vai earnings miss bija 0.01$ uz akciju vai 0.08. Galvenais ka misses, un galvenais ka ziņas subjects ir „misses estimates” un akcija var ar tīru sirdsapziņu atvērties ar gapu uz leju.

Te nu ir klasiskais day tradinga setaps, jeb opening range brakout. Pērkam apmēram 20 – 30 min pēc atvēršanās, un aiztaisam ciet, kad gaps ir aizpildījies. Nu tas ir, ja viņš sāks aizpildīties. Bieži akcija turpina krist, un tad nu day traderis stop losu nepielieto, un no intraday tradera pārvēršanas ilgtermiņa investorā.

Vēl riskantāk ir šortot opening gap-up-us, šī stratēģija gandrīz noteikti kovbojtreiderim sadedzinās kontu, ja vien tas nepielietos vienkārši dzelžainu MM – Money Management. Bet kovbojtreiderim vienīgais kas parasti ir dzelžains, tad tas ir viedoklis par paša spējām. Neatceros precīzi kurš to rakstīja, iespējams Tversky-Kahneman, bet jebkura pieauguša treidera prāts skatoties uz atvēru pozu, it īpaši mīnusos pēc inteliģences līdzinās 6-gadīga bērna prātam.

Ilgtermiņā toties, šie earnings misses dod labu iespēju nopirkt akciju ar atlaidi, kuru normālos apstākļos citādi kā vien trendā nenākas redzēt. Tālu nemeklēšu, paskatīšos savus watclistus (kad šo rakstu, es nemaz nezinu vēl ko tagad iekopēšu zemāk)

9th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

 

 

 

Te redzam, kā drausmīgi nogāzās Mattel Inc (MAT), uz earnings miss 10 % tieši gadumijā. Toties tagad, aprīlī vairāk nenogāzās:

10th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

 

 

Vēl gribat piemērus? Kā akcijas reaģē uz earnings positive suprise? Piemērs no vakardienas:

11th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

 

 

 

Es nepārteicos? Positive suprise?

12th_graph_analitiki

 

 

 

 

 

Es te nekopēšu analītiķu viedokļus, kas tieši „investoriem” neiepatikās COH atskaitē, to katrs var paskatīties ziņu lentē. Bet skaidrs te ir viens, ka tieši šādi, kontroversāli, ne-acīmredzami „pārsteigumi” dod iespēju nopirkt akcijas, kas citādi vienkārši būtu neaizsniedzamas ņemot vērā buļļu trendu ASV tirgū.

Secinājumi:

–          Analyst Ratings varam izmantot kopējā analītiķu noskaņojuma mērīšanai, tikai jāpielieto nedaudz adaptēta to interepretācija. Negatīvi cipari ne vienmēr nozīmē sell, tie var nozīmēt arī analītiķa intereses trūkumu par šo akciju. Toties uzmanīgiem vajadzētu būt ja pārāk daudz analītiķi ir Strong Sell noskaņojumā. Tas ir aizdomīgi un parasti parādās ļoti spēcīga buļļu trenda pašās pēdējās fāzēs;

–          Analysts Estimatessvarīgi sekot earnings seasons laikā. Tad earnings surpise iespaidā var rasties gan labi ieejas, gan arī labi izejas punkti no akcijām kas citādi neizceļas ar volatīlumu. Svarīgs ir arī analyst estimates vērtību spreds.

–          Forecast EPS Trend noder gan tam, cik liels varētu būt surpise gaps, gan arī ilgtermiņā mēģināt prognozēt pašas akcijas EPS growth rate.