”Attīstības nodrošināšanai nākamo gadu laikā jāsāk fokusēties uz kuģu pirkšanu, nevis pārdošanu”, tā intervijā DB saka Roberts Kirkups, kurš Latvijas kuģniecības (LK) valdes priekšsēdētāja amatā stājies martā un turpmāk šo amatu apvienos arī ar kuģniecības lielākā akcionāra – Ventspils nafta (VN) – vadīšanu.

Kā jūs paši vērtējat LK pagājušā gada rezultātus? 


Ja uz rezultātiem mēs skatāmies, ignorējot kuģu vērtības samazinājumu (jo uzņēmuma 18 miljonu ASV dolāru zaudējumus galvenokārt veidoja kuģu vērtības samazinājums par 22,9 miljoniem ASV dolāru), tad esam uz pareizā ceļa. Flotes pārvērtēšana notiek katru ceturksni, bet pamatā tas ir grāmatvedības jautājums.

Savukārt pats bizness ir ļoti atkarīgs no kuģu frakts likmēm, un tās pašlaik stabilizējas vai pat pieaug. Tas nozīmē, ka arī mūsu darbības rezultāti uzlabosies.

Kad LK varētu strādāt ar peļņu? 


Pašlaik esam pabeiguši visu plānoto kuģu pārdošanas procesu, un tas mums nākotnē ļaus situāciju sabalansēt. Mēs tikko pārdevām pēdējo kuģi, ko vēlējāmies, – Rīgu. Līdz ar to LK flotē šobrīd ietilpst 16 kuģu.

Ko jūs vēl gatavojaties darīt, lai LK atkal pelnītu?


Visās darbības jomās turpināsim koncentrēties uz izmaksu optimizāciju. Meklējam papildu darbības nišas. Piemēram, piedāvāsim mūsu menedžmenta pakalpojumus citu kompāniju kuģiem. Latvijas kuģošanas nozarei globālajā tirgū ir laba reputācija, tādēļ mēs varam pārvaldīt arī citus kuģus. Tie nebūs lieli papildu ieņēmumi, bet tādējādi varam dažādot savus pakalpojumus tirgū.

Vai LK neto reisu rezultāts, kas pērn bija gandrīz 89 miljoni ASV dolāru, atbilst flotes kapacitātei? 


Ja pasaulē kuģu frakts likmes kāps, tad pieaugs arī reisu rezultāts. Mums ir diezgan konservatīva darbības stratēģija – lielākajai daļai flotes kuģu ir noslēgti laika nomas līgumi līdz pat 12 mēnešiem. Līdz ar to, frakts likmēm augot, mēs nedaudz atpaliekam no likmju izmaiņu līknes. No otras puses, mūsu kuģiem ir stabili ieņēmumi un tiek segtas to uzturēšanas izmaksas. Tas mums labāk ļauj pārvaldīt naudas plūsmu. Turklāt, ja skatāmies uz pēdējiem trim – sešiem gadiem, tad likmes aug un mēs ar laiku vienalga tās sasniedzam. Savukārt kuģu nomāšana konkrētiem reisiem vienmēr ietver risku, ka reisu var arī nebūt.

Atgriežoties pie LK kuģiem – pērn pārdevāt Kuldīgu un Kolku, tagad Rīgu. Kādēļ samazināt floti?


Šie kuģi pamazām novecoja. Ja kāds kuģis pārsniedz 15 gadu vecumu, kļūst ļoti grūti kā klientus piesaistīt lielās naftas kompānijas un arī tā uzturēšana sadārdzinās. Tas ir tāpat kā ar automašīnām. Mums bija arī jāatmaksā savulaik ņemti aizdevumi. Tādēļ šo kuģu pārdošana bija plānota.

Par Rīgu dabūjāt labu cenu?


Mēs esam apmierināti. Cena pārsniedza 12 miljonus ASV dolāru, un tas ir vairāk nekā šī kuģa bilances vērtība. Savukārt, ja mēs šo kuģi nebūtu pārdevuši, tad ietekme uz mūsu darbības rezultātiem būtu diezgan negatīva.

Pirms dažiem gadiem LK vadība vēl runāja par flotes atjaunošanas programmas otro posmu. Kas ir noticis ar šiem plāniem?


Kā jaunajam LK vadītājam mans pienākums būs rūpēties, lai turpmāk kuģus nevis pārdotu, bet gan pirktu. Ir ļoti svarīgi, lai mēs nākamo divu triju gadu laikā sākam fokusēties uz šo uzdevumu. Savukārt cits jautājums ir, vai mums būs pietiekami liels finansējums, lai to paveiktu. Izaicinājums slēpjas tajā, ka šodien pašiem ir nepieciešams ap 40% no kuģa vērtības un tikai pārējo aizdos banka. Līdz ar to izaugsmei ir nepieciešamas nopietnas investīcijas.

Ja mēs skatāmies uz potenciālo tirgu, cik daudz kuģu jūs gribat?


Es negribētu saukt kādu konkrētu skaitli. Ja skatāmies uz LK menedžmenta tagadējo kapacitāti, mēs bez būtiskiem papildu ieguldījumiem varam apsaimniekot ap 30 kuģiem. Līdz ar to jautājums ir tikai par naudu.

Vairs neko nepārdosiet un LK flotē paliks 16 kuģu?


Jā.

Vai nākotnē savu floti negribat dažādot un naftas tankerus papildināt ar kādu konteinerkuģi vai sašķidrinātās gāzes (LNG) kuģi?


Nē. Ir arī jāsaprot, ka, piemēram, LNG kuģiem ir ļoti augsta atdeve, bet tie arī ir ārkārtīgi dārgi.

Kā pašlaik mainās frakts likmes pasaulē?


Likmes pašlaik stabilizējas, un mēs ceram ieraudzīt pieaugumu. Tomēr tas lielā mērā ir atkarīgs arī no globālās ekonomikas un tirdzniecības.

Kādas ir jūsu prognozes par Ukrainas notikumu ietekmi?


Tas ir ģeopolitisks jautājums, un atbildi pašlaik īsti nezina neviens. Nedomāju, ka vispār ir daudz prātīgu krīzes risinājumu un veidu, kā mainīt Vladimira Putina politiku Krimā un Austrumukrainā. Eiropai šī ir ļoti smaga situācija, jo tā lielā mērā ir atkarīga no Krievijas enerģijas.

Vai tas kaut kā var ietekmēt arī naftas pārvadājumu biznesu, ar ko nodarbojas LK?


Lielākā daļa Krievijas naftas tiek eksportēta caur pašas Krievijas ostām. Tādēļ šajā ziņā es neredzu ietekmi. Arī enerģijas cenas ir nomierinājušās. Eiropā ir arī diezgan daudz gāzes. Tādēļ nedomāju, ka tirgos gaidāmas problēmas ar piegādēm.

Kādas pašlaik ir kuģošanas biznesa attīstības perspektīvas?


Vienmēr jautājums ir par piedāvājumu un pieprasījumu. Pēdējā laikā ir sajūta, ka Eiropa zemāko punktu ir pārvarējusi un arvien vairāk ir labu ziņu. Labas ziņas parādās arī no ASV. Bažas gan ir par Ķīnu. Savukārt daudzām pasaules kuģošanas kompānijām joprojām problēmas rada bilances un savulaik iegādātie dārgie kuģi. Šīs problēmas industrijā ir jau pēdējos piecus gadus, un es īsti neredzu risinājumu. Vesela nozare nevar ilgstoši strādāt ar zaudējumiem – tomēr rezultātā ir mazāk kuģu, tādēļ kaut kad situācijai ir jānormalizējas.

Kas pašlaik notiek ar kuģu cenām, un, ja jūs gribētu pasūtīt jaunu kuģi, vai maz to varēsiet atļauties?


Kā jau minēju, pašlaik lielākā problēma ir tajā, ka pirms pirkuma 40–50% no kuģa vērtības ir jāsedz pašiem. Pirms septiņiem, pat pieciem gadiem, pašiem no sākuma bija jāiegulda neliela nauda vai vispār nekas. Kādreiz kredītu apmērs bija 100%, tagad tas ir 50–60% no kuģa vērtības. Tas nozīmē, ka bilancē ir jābūt naudai, ko ieguldīt, un tā ir problēma, ar ko cīnāmies. Līdz ar to jautājums pat nav par to, vai mēs gribam vai negribam jaunus kuģus – pašlaik tam bilancē vienkārši nav pietiekami daudz naudas.

Kādus finanšu rezultātus jūs sagaidāt šogad?


Uzņēmums gadu no gada uzlabo savu efektivitāti. Domāju, ka ieņēmumi turpinās pieaugt. Ja flote turpinās nest naudu, tad mēs būsim arvien labākā situācijā. Līdz ar to es esmu diezgan optimistisks. Tomēr kuģošana arī nav nozare, kur krasas pārmaiņas uz labo pusi varētu notikt ļoti strauji, tādēļ negaidiet arī pēkšņus uzlabojumus.

Latvijā vienmēr jautā, kādēļ LK kuģi nekuģo zem Latvijas karoga. Kā tad ir?


Tā ir globāla tendence visā pasaulē, kas nav saistīta ar valstiskām lietām. Latvijai savukārt ir pamats lepoties, ka uz kuģiem ir tik daudz Latvijas jūrnieku un viņiem pasaulē ir ļoti laba reputācija.

Ja valdība sāks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai piederošo 10% LK akciju pārdošanas procesu, vai pirkšanā kā lielākais akcionārs būs ieinteresēta arī VN?


Pašlaik VN pieder gandrīz 50% LK akciju, un, ja tā iegādātos šīs akcijas, īpatsvars pieaugtu gandrīz līdz 60%. Ja valdība uz akciju cenu skatīsies reālistiski un tā būs tirgus cena, es domāju, ka pircēju izdosies atrast.

Ja VN piederēs vairāk par 50% LK akciju, tad jums būs jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums arī citiem akcionāriem. Attiecīgi, vai VN vispār ir ieinteresēta vairāk nekā 49,9% LK akciju?


Ja jūs man pateiktu, ka atlikušie 50% akciju ir nopērkami par šodienas tirgus cenu, tad es būtu ieinteresēts! Taču šāda iespēja ir ļoti hipotētiska, jo pretī ir 5 tūkstoši akcionāru. Ja nopietnāk, tad tam būtu jēga, ja mēs gribētu piesaistīt kapitālu – tad būtu svarīgi, lai kontrole pār uzņēmumu būtu vairāk centralizēta, vienalga, vai tā būtu VN,vai kāds cits.

Tas nozīmē, ka papildu kapitālu ar jaunu akciju emisijas palīdzību jūs pašlaik nedomājat piesaistīt?


Mēs šādu iespēju varam izskatīt, bet nedomāju, ka tai būtu liela piekrišana. Pašlaik Latvijā pārdošanā ir ļoti daudz kas. Iespējams, mēs par kapitāla piesaisti šādā veidā varētu domāt pēc kāda laika.

Kādu nākotni jūs gribētu redzēt tādam uzņēmumam kā maksātnespējīgais LASCO Investment, kas apsaimniekoja vērtīgus īpašumus, – tā atdzimšanu vai bankrotu un visu aktīvu pārdošanu?


Esam diezgan skaidri pauduši savu viedokli, ka uzņēmums no administratora ir jāatgriež atpakaļ LK grupā, un uzskatām, ka uzņēmums tagadējā statusā ir nonācis mākslīgi. Mēs arī ceram to panākt sarunu ceļā.

Kāds ir VN vērtējums par citu tā meitasuzņēmumu darbību? Piemēram, LatRosTrans aktīvu pārvērtēšanas dēļ pērn cieta 58 mlj. eiro zaudējumus.


Mēs nolēmām pārvērtēt LatRosTrans cauruļvadus, un tas atspoguļo daudz ko. Varat paskatīties uz tagadējo politisko situāciju Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Krievijai ir plāni līdz 2030. gadam visu naftu un naftas produktus eksportēt caur savām ostām. Tas viss ir tiešs drauds mūsu biznesam. Šo situāciju var salīdzināt ar īpašumu tirgu. Variet jau teikt, ka jūsu māja ir vērta miljonu, bet, ja tās tirgus vērtība ir 100 tūkstoši, tad kuru jūs mānāt? Jūs mānāt paši sevi! Bija pienācis laiks savus aktīvus novērtēt reāli.

Tagad šis bizness būs daudz mazāks, toties pelnošs. Par šiem rezultātiem nevar vainot uzņēmumu – tas bija menedžmenta lēmums pārvērtēt aktīvus. Mēs turpināsim nopietni vērtēt arī izmaksas, tādēļ nākotnē viss būs labi.

Ventspils nafta termināls šim procesam jau izgāja cauri pirms dažiem gadiem, tādēļ tagad strādā ar peļņu un mums izmaksā dividendes. Mums ir jāatzīst, ka šī uzņēmuma darbība ir laba.

Tomēr, vai runājam par LatRosTrans, vai termināli, mēs esam ļoti atkarīgi no naftas plūsmas piesaistes no kaimiņvalstīm. 60% no terminālī pārkrautā apjoma nāk pa cauruļvadiem, atlikušais pa dzelzceļu. Tādēļ galvenais uzdevums ir naftas piesaiste, un te mums ir jāpaļaujas uz vienu no mūsu akcionāriem Vitol, uz tā spēju piesaistīt naftas plūsmu.

Ļoti labi zinām, kāda ir politiskā situācija. Bet tas viss var arī mainīties. Tādēļ mums ir jāapzinās problēmas, vienlaikus jābūt efektīviem un jāturpina strādāt.

Tomēr arī bez politiskās situācijas Baltijas jūrā ir izveidojušies un turpina veidoties jauni termināļi. Vai VN uzņēmumiem izdosies saglabāt savu daļu šajā biznesā?


Mēs gribam cerēt, ka reģionā kā tādā turpināsies izaugsme, lai, pat ja mēs zaudētu kaut ko no tirgus daļas procentuāli, izdotos saglabāt darbības apmērus. Esam investējuši naudu, un mums pašlaik ir viens no labākajiem termināļiem Baltijā. Jā, mums ir arī problēmas, bet ticam, ka tās visas ir iespējams atrisināt.

Inguna Ukenābele

Raksts bija publicēts laikrakstā ”Dienas Bizness” 3. aprīlī