Alternatīvais akciju tirgus First North dod iespēju piesaistīt papildu finansējumu tiem uzņēmumiem, 
kuri nevar saņemt bankas finansējumu, bet riska kapitāla investorus piesaistīt negrib.

Brīdī, kad bankas ir gatavas aizdot naudu tikai ar norunu, ka akcionāri palielina pašu kapitālu, vai arī riskantākos gadījumos nav ar mieru izsniegt aizdevumu pavisam, uzņēmumi saskaras ar problēmu – kur lai piesaista papildu kapitālu? Šādās situācijās ir vairākas iespējas, kā rīkoties. Arvien biežāk uzņēmumi izvēlas meklēt papildu naudu pie riska kapitāla vai privātkapitāla fondiem, kuru skaits ar katru dienu pieaug.

Šādi var diezgan efektīvi atrast papildu līdzekļus attīstībai, tomēr piesaistītā nauda bieži vien nāks ar nosacījumiem. Ieguldītāji vēlēsies iegūt kontroli pār uzņēmumu un piedalīties stratēģisku vai dažreiz pat operatīvu jautājumu risināšanā. Tāpat bieži vien šāda investora piesaiste nozīmē striktu akcionāru līgumu, kurā tiek ierobežotas pārējo akcionāru tiesības dažādos jautājumos, piemēram, tādos kā dividenžu izmaksa vai izmaiņas kapitāla struktūrā.

Taču pastāv vēl viena iespēja alternatīvā kapitāla piesaistei, kuru izmantojot, akcionāri var saglabāt ievērojami lielāku kontroli pār uzņēmumu. Proti, kapitāla piesaiste caur biržu. Ja agrāk šāda iespēja pastāvēja tikai lieliem uzņēmumiem ar ilgu darbības vēsturi, tad tagad, pateicoties NASDAQ OMX izveidotajam alternatīvajam tirgum First North, birža ir sasniedzama arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jaundibinātiem uzņēmumiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ banku kredīti var nebūt pieejami.

Prasības, kas izvirzītas alternatīvā tirgus dalībniekiem, ir daudz zemākas salīdzinājumā ar regulētā tirgus dalībniekiem izvirzītajām prasībām. Neeksistē prasības ne uzņēmuma darbības ilgumam, ne uzņēmuma vērtībai. Uzņēmumam pat nav jāmaina sava grāmatvedība, jo alternatīvais tirgus neprasa sagatavot finanšu pārskatus pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tāpat atsevišķos gadījumos emitents ir atbrīvots no pienākuma sagatavot oficiālo akciju piedāvājuma prospektu. Galvenā prasība ir nerevidēts 6 un 12 mēnešu finanšu pārskats un zvērināta revidenta pārbaudīts gada pārskats ar ziņojumu par tālākajiem nākotnes plāniem, kā arī līgums ar sertificētu konsultantu.

Tajā pašā laikā alternatīvais tirgus piedāvā daudzas tās pašas priekšrocības, ko regulētais tirgus, piemēram, vispārējus, investoriem saprotamus tirdzniecības noteikumus, akciju otrreizējo tirdzniecību visas Baltijas mērogā, kā arī biržai nododamās informācijas plašākus izplatīšanas kanālus, kas var kalpot ne tikai investoru informēšanai, bet arī dažādām mārketinga aktivitātēm.

Protams, alternatīvajam tirgum ir arī sava specifika, piemēram, ierobežotais institucionālo investoru loks, kuriem bieži vien nav ļauts vai ir noteikti ierobežojumi ieguldīt neregulētā tirgū iekļautos uzņēmumos. Tajā pašā laikā uzņēmums, kas ir iekļauts šāda tipa tirgū, tiks pamanīts arī šo investoru vidū un brīdī, kad tiks sperts nākamais solis uz regulēto tirgu, investori jutīsies daudz vairāk pārliecināti un potenciāli radīs daudz lielāku pieprasījumu pēc piedāvātajām akcijām.

Vietējā tirgus samērā nesenā pagātne nevar parādīt daudzus piemērus kotācijai biržā, bet palūkojoties uz identiskiem tirgiem ārvalstīs, var atrast daudz veiksmes stāstu, kur, pateicoties alternatīvajā tirgū piesaistītam visai maza apjoma kapitālam, ar laiku ir izveidojušies iespaidīga izmēra uzņēmumi, padarot savus akcionārus ļoti turīgus. Šāds veiksmes stāsts ir arī Latvijā populārais apģērbu interneta veikals Asos.com. 2001. gadā uzņēmums, nodarbinot trīs cilvēkus, strādājot ar 800 tūkstošu mārciņu apgrozījumu un uzsākot kotāciju Londonas alternatīvajā tirgū ar noteiktu vienas akcijas cenu 20 pensu apmērā, ieguva papildu kapitālu attīstībai – 225 tūkstošus mārciņu, bet šodien vienas akcijas cena ir sasniegusi jau 62 mārciņas, kas veido kopējo uzņēmuma vērtību vairāk nekā 5 miljardu mārciņu apmērā. Tieši fakts, ka Asos kotējās biržā, bija viens no pozitīvajiem aspektiem, kas nodrošināja uzņēmuma straujo izaugsmi, jo ļāva lielajiem apģērbu ražotājiem uztvert uzņēmumu daudz nopietnāk un noslēgt ar Asos sadarbības līgumus. Līdz ar to ne jau tikai naudas piesaiste ir vienīgais pozitīvais aspekts tirdzniecības uzsākšanai alternatīvajā tirgū – uzņēmums gan iegūst papildu atpazīstamību, gan arī nodrošina sev uzticamības palielināšanos.

Ja skatāmies uz Skandināvijas pieredzi ar alternatīvo tirgu, tad redzam, ka pēdējo septiņu gadu laikā First North tirgū akciju tirdzniecību ir uzsākuši aptuveni 130 uzņēmumi ar kopējo šībrīža tirgus vērtību tuvu 4 miljardiem eiro.

Latvijā, lai arī šis tirgus segments ir visai jauns, tomēr tam ir ļoti liels potenciāls, jo izpildīt alternatīvā tirgus prasības var liela daļa Latvijas uzņēmumu un tas prasa samērā nelielus administratīvos un finansiālos resursus. Tāpat jāpiemin, ka uzņēmuma ienākšana biržā ir spēka pazīme, kas liecina par uzņēmuma ambīcijām un augstu pārliecību par savu nākotni, ko parasti novērtē arī klienti un sadarbības partneri.

Alise Eljašāne
, Vecākā juriste, VARUL

Raksts bija publicēts laikraksta ”Dienas Bizness” pielikumā ”Saldo” 13. martā