Latvijas zāļu ražotājs Olainfarm šogad investēs 12–13 milj. eiro, iegādāsies jaunas aptiekas, bet plānotais uzņēmuma konsolidētais apgrozījums ir 90 milj. eiro

Olainfarm piederošo aptieku skaits 2014. gada beigās varētu sasniegt 60–65. Zāļu ražotājs neslēpj savu interesi par jaunu uzņēmumu iegādi. Interešu lokā ir arī Lietuva, jo līdz šim kaimiņvalstī esam realizējuši ne vairāk par desmito daļu no tā, ko pārdodam Latvijā, DB intervijā stāsta Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins un uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Latvija ir pievienojusies eirozonai. Vai Olainfarm atbalstīja eiro ieviešanu? Kā uzskatāt – vai eiro Latvijai palīdzēs piesaistīt investorus?

V. Maligins: Pievienošanos eirozonai vērtēju pozitīvi. Domāju, pēc laika iedzīvotāji jutīs pozitīvu efektu. Valsts katru gadu zaudēja ievērojamus finanšu līdzekļus valūtas konvertācijas dēļ, kā rezultātā bankas naudu nopelnīja, bet iedzīvotāji pazaudēja. Arī investīciju jomā situācija nedaudz uzlabosies, bet nedomāju, ka būs pārlieku liels pieaugums, jo Latvijā ir ne pārāk attīstīta birža.

S. Lapiņš.: Domāju, svarīgs ir ne tik daudz eiro, cik Latvijas izpildītais mājas darbs ekonomiskajos rādītājos, valsts pārvaldībā kopumā. Turpmāk Latvijai vērība ir jāpievērš birokrātijas mazināšanas pasākumiem.

Kādi ir eiro mīnusi?

V. M.: Sākotnēji cilvēkiem, it īpaši grāmatvežiem būs neērti strādāt ar jauno valūtu, gaidāms arī cenu pieaugums. Iespējams, vidējais kāpums būs 3–3,5% robežās, bet būs pakalpojumi, preces ar pieaugumu 10% un vairāk.

Kā kopumā vērtējat ekonomisko situāciju Latvijā? Ko sagaidāt no jaunās valdības?

V. M.: Ekonomisko situāciju Latvijā nevar novērtēt kā labu, tomēr kritiska tā arī nav. Pakāpeniski apstākļi uzlabojas, ko apliecina rādītāji un plānotais IKP pieaugums 4,5% apmērā. Pēc ekonomiskās krīzes situācija Latvijā ir mainījusies, šobrīd rūpnieciskās ražošanas artava no IKP ir 14%, bet pirms krīzes tā bija aptuveni 9%. Man patīk, ka ražošana mums pēdējos piecus gadus pieaug vidēji par 5%, kas nozīmē, ka cilvēki nesēž bez darba, attīstās bizness, eksports un ir darba vietas. Taču mēs neredzam, ka valstī būtu samazinājies bezdarbnieku skaits, jo nevajadzētu aizmirst par emigrāciju. Latvijā ir svarīgi attīstīt ražošanu, jo tā dod darba vietas. Ko sagaidu no jaunās valdības? Vispirms negribu neko sliktu teikt par Valdi Dombrovski, jo kopumā viņa darbību vērtēju pozitīvi, taču var atrast arī kritiskus lēmumus. Piemēram, valsts pārāk lēni īstenoja izmaksu samazinājuma pasākumus, kas varēja būt daudz dinamiskāki. Tāpat varējām īstenot valstij piederošu uzņēmumu kapitāldaļu privatizāciju, caur biržu pārdodot 20–25%, bet 75% paliktu valsts rokās. Šādi varētu pārdot Lattelecom, airBaltic, Latvijas dzelzceļu, Latvenergo, Latvijas pastu. Tas būtu svarīgi arī biržai, kura šobrīd nav attīstīta.

S. L.: Piemēram, Citadele ir uzņēmums, kur pilnīgi visa situācijas struktūra tā vien prasa pēc publiskas akciju sabiedrības izveides.

V. M.: Jā, Citadeli vajadzētu pārdod caur biržu. Tiesa, pārdošanas process varētu ilgt 6–9 mēnešus, kas nebūtu tik ātri, kā pārdodot konkursā, taču varētu kliedēt bažas par nepareizas uzņēmuma vērtības noteikšanu.

S. L.: Interesanti, ka aptuveni pirms gada, apskatot biržas kapitāla apgrozījuma īpatsvaru pret IKP, varēja secināt – ja Latvijā biržas apgrozījums pieaugtu desmit reižu, mēs noķertu Lietuvu. Šobrīd vairākas iespējas esam nokavējuši, bet vēl nav par vēlu.

V. M.: Latvijā ir spēcīga banku sistēma, bet situācija biržā ir vissliktākā. Ja valsts vēlas kļūt par pilnvērtīgu finanšu centru, tad bez biržas to izdarīt nevar.

Vai uzņēmums tuvākajā laikā plāno palielināt publiskā apgrozībā esošo akciju skaitu? Kāda ir Olainfarm sadarbība ar biržu?

V. M.: Šobrīd nav šādas vajadzības. Olainfarm darījumu apgrozījums biržā pērn bija 9 milj. eiro, kas bija vairāk nekā puse no kopējā apgrozījuma.

S. L.: Birža ir virtuāls naudas maiss, ko varam izmantot ambiciozu plānu piepildīšanai, ja, piemēram, saņemam bankas atteikumu.

Vai šobrīd Latvijā ražošanas uzņēmumiem ir viegli piesaistīt finansējumu attīstībai? Vai bankas ir pretimnākošas?

V. M.: Olainfarm ir viegli, par citiem es nezinu. 2014. gadā uzņēmumā investēsim vismaz 13 milj. eiro. Atgriežoties pie jautājuma par to, ko sagaidām no jaunās valdības, vēlos pateikt, ka Latvijā kritiska situācija, vietām pat traģiska, ir mazajās pilsētās, piemēram, Kandavā, Sabilē, kur nav darba vietu un pašvaldība bez palīdzības neko nevar izdarīt. Valstī ir jābūt plānam, kā saglabāt cilvēkus lauku apvidos, jo viņiem ir divas darba meklēšanas iespējas – Rīgā vai ārvalstīs. Bezdarbnieku skaits vietām ir 20–40% robežās, tas ir kritiski un traģiski. Latvijā ir skaistas un mazas pilsētas, tāpēc visām pašvaldībām būtu jādod nodokļu atlaides. Nepieciešama valsts programma, jo valdība ir atbildīga par visiem cilvēkiem un visa uzmanība ir jāpievērš mazajām pilsētām. Šobrīd Rīga un Jūrmala nav problemātiskā zonā, jo attīstība notiek, bet citāda aina ir mazajās pilsētās. Jāatceras, ka cilvēki mazpilsētās, galvenokārt jaunie cilvēki, labi zina latviešu un angļu valodu, taču darba atrašanai Rīgā nepieciešamas arī krievu valodas zināšanas, tāpēc vajadzētu rīkot krievu valodas apguves kursus.

90. gados Latvijā bija vairāki lieli ražošanas uzņēmumi, piemēram, VEF, Radiotehnika. Kas Latvijā jādara, lai attīstu ražošanu? Kurā virzienā jādodas?

V. M.: Manuprāt, jāattīsta jomas, kur spēcīgas tradīcijas – ķīmijā, farmācijā, kosmētikā, kokapstrādē, lauksaimniecībā.

S. L.: Laikam būšu pirmais, kas publiski pateiks, ka mums ir jāsamierinās – VEF lieluma ražojošu uzņēmumu, kas nodarbinās daudzus tūkstošus darbinieku, Latvijā nebūs, iespējams, nekad.

V. M.: Pēdējā laikā Latvijā attīstās IT joma, kurā varam daudz izdarīt, turklāt sākotnēji nav nepieciešami lieli līdzekļi start-up izveidē. Interesanta tēma, kāpēc harmonizētie ieguldījumu fondi šobrīd nedod pietiekami labus rezultātus, kā to paveica Māršala plāns pēc Otrā pasaules kara. Izņēmums bija Vācija, kur vairums zinātnes potenciāla tika saglabāts. Tas izskaidro pašreizējo Vācijas ekonomiku un tehnoloģisko attīstību. Uzskatu, ka ES dara nepareizi, konkrētām valstīm uzliekot aizliegumus kaut ko ražot vai neražot, taču nauda ir jāiegulda tehnoloģijās. Vācijā, piemēram, ir slavenais Mercedes, kas ražo mašīnas un dod ieguldījumus nodokļu veidā Vācijas budžetā, no kura pēc tam līdzekļi tiek novirzīti citu eirozonas valstu, piemēram, Grieķijas glābšanai. Kāpēc Mercedes autobusus jau sākotnēji nevarētu ražot grieķi vai portugāļi, dodot valstīm nodokļu atvieglojumus? Kopumā ir jāmaina domāšana, jo valstis, arī Latviju nevajag barot tikai ar zivīm, bet ir jādod makšķeres – nepieciešamās tehnoloģijas. Uzskatu – ja iekārtas tiek pasūtītas Eiropā, tad tām ir jābūt ražotām Eiropā, nevis Itālijas piegādātājs saņem mašīnu no Indijas. Eiropā ir visas iespējas saražot nepieciešamās iekārtas, kas dotu darba vietas un ekonomisko izaugsmi.

S. L.: Paralēles varētu vilkt Latvijas mazo pašvaldību kontekstā. Tām jāpiešķir nodokļu atlaides vai citi stimuli, lai tur veicinātu uzņēmējdarbību.

Ik pa laikam medijos izskan, ka Olainfarm vēlas iegādāties kāds investors. Cik bieži šādus piedāvājumus saņemat? Vai pieļaujat, ka kādreiz varētu pārdot piederošās uzņēmuma daļas?

V. M.: Mēs varam tikai nopirkt, jo mums ir interese Olainfarm attīstīt. Plānu un ideju ir daudz.

S. L.: Katru otro mēnesi saņemam piedāvājumu vai izteiktus mājienus šajā ziņā.

Olainfarm ir paplašinājis darbību, nopērkot aptiekas. Vai ir plāni turpināt izvērst darbību jaunos segmentos, piemēram, vai Olainfarm ir interese par ārstniecības iestādēm?

V. M.: Mums daudz lielāka interese ir attīstīt ražošanu, jo Olainfarm ir liels pārdošanas potenciāls, proti, mārketinga spēki un kanāli ārvalstīs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nopirkām Latvijas zāļu ražotāju Silvanols. Baltijā farmācijas jomā Silvanols ir start-up uzņēmums ar 20 gadu pieredzi, tāpēc tā sākotnējais attīstības posms ir nedaudz ieildzis. Esam pārliecināti, ka Silvanols var eksportēt daudz vairāk. To var redzēt ar līdzīga apmēra kompānijām Lietuvā – attīstot eksportu, tām apgrozījumu var desmitkāršot.

Cik aptieku šobrīd pieder Olainfarm? Vai sarunas par jaunu aptieku iegādi turpinās? Cik aptieku zāļu ražotājam varētu būt šā gada beigās?

S. L.: Olainfarm šobrīd pieder 56 aptieku licences, pērn decembrī darbojās 53 aptiekas.

V. M.: Domāju, šogad iegādāsimies jaunas aptiekas. Gada beigās kopējais aptieku skaits varētu būt 60–65.

Cik gadu laikā Olainfarm plāno atpelnīt līdzekļus no aptieku iegādes?

S. L.: Plānoti ir desmit gadi, taču apzināti ignorējam faktu, ka Olainfarm ir arī zāļu lieltirgotava un pusi medikamentu savām aptiekām piegādājam paši.

V. M.: Jā, varbūt būs ātrāk, piemēram, astoņos gados.

Vai, iegādājoties aptiekas, Olainfarm ir izdevies palielināt vietējo zāļu īpatsvaru no kopējā pārdoto medikamentu groza?

V. M.: Savās aptiekās pārdodam Olainfarm, Grindeka, Silvanola un citu mazāku Latvijas ražotāju zāles. Realizējam arī programmas dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, NBS veterāniem utt. Rezultātu vietējo medikamentu jomā aptiekās manījām uzreiz.

Vai Olainfarm plāno un izskata uzņēmumu vai ražotņu iegādi citās valstīs? Kādi ir plāni pārstāvniecību jomā?

S. L.: Jā, izskatām, un tam ir vairāki iemesli. Kopš 2009./2010. gada viena no uzņēmuma prioritātēm ir jaunu tirgu apgūšana. Mēģinājām ieiet Vjetnamā, izveidot pārstāvniecību Ēģiptē, ir strādājoša pārstāvniecība Turcijā un citās valstīs. Mums bija aktīva pārstāvniecībā Serbijā, un lielākais veiksmes stāsts ir Albānija, kur reģistrēti vairāki mūsu produkti. Taču rezultātā kopumā iztērējām lielu naudu, analizējot tirgus apguves pieredzi, un secinājām, ka vienkāršāk būtu kaut ko nopirkt, jo tirgus iekarošanas barjeras ir augstas. Mums ir interese par uzņēmumiem, kuri darbojas tādos tirgos, kuros vēl neesam un kuriem sortiments ir atšķirīgs no Olainfarm ražotā. Proti, ja ražojam tabletes, kapsulas un pulverus, tad būtu vēlams, lai jaunais uzņēmums ražotu ziedes, sīrupus un injekcijas šķidrumus. Interešu lokā ir arī Lietuva, jo līdz šim kaimiņvalstī esam realizējuši ne vairāk par desmito daļu no tā, ko pārdodam Latvijā. Lai gan tuvākajā laikā lielāki iegādes darījumi nav gaidāmi, taču roku uz pulsa turam. Šogad galvenais uzdevums būs noslogot pašreizējās pārstāvniecības, par aktīvu ekspansiju pārstāvniecību ziņā nav domāts.

Vai ir interese par Silvanola izmēra uzņēmumiem vai lielākiem?

S. L.: Uzņēmums varētu būt kā Lietuvas Valentis vai nedaudz lielāks.

Kādi ir lielākie šā gada Olainfarm plāni?

S. L.: Šā gada 12–13 milj. plānotās eiro investīcijas ir daļa no uzņēmuma lielās attīstības programmas, kurai kopējās investīcijas ir 26 milj. Ls jeb 30–40 milj. eiro. No tām aptuveni 10 milj. eiro izmaksās pilnīgi jauns nitrofurānu ražošanas cehs, 6,5 milj. eiro tiks investēti notekūdeņu sistēmas rekonstrukcijā, 8 milj. eiro tiks veltīti dažādiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Aptuveni 5 milj. eiro investēsim gatavo zāļu formu ražotnē, kur pieaudzis pieprasījums, jo mūsu jauda ir par mazu. 3 milj. eiro ir paredzēts ieguldīt kvalitātes kontroles sistēmas nodrošināšanā un uzlabošanā, nedaudz mazāk par 6 milj. eiro investēsim ķīmiskās produkcijas ražošanā.

Ar kādu apgrozījumu un peļņu uzņēmums plāno noslēgt 2014. gadu?

S. L.: Provizoriskais Olainfarm apgrozījums šogad varētu būt 80 milj. eiro, bet peļņa – 14 milj. eiro. Konsolidētais uzņēmuma apgrozījums ir plānots 90 milj. eiro, bet konsolidētā peļņa – 15 milj. eiro.

Kā pēdējo gadu laikā ir mainījies Olainfarm produktu portfelis? Vai vadošie produkti noietu tirgos un Latvijā atšķiras? Cik liela artava pienākas Remantadīnam un Neiromidīnam?

V. M.: Pēdējo piecu gadu laikā nebūtiski. Remantadīna artava ir neliela – gripas laikā aptuveni 4%, bet gadā kopumā ap 2%. Neiromidīna pārdošanas apmērs veido 22–25%. Kopumā top medikamentu saraksts ir līdzīgs, vienīgi atšķirīga situācija ir Latvijā, jo plašāks produktu sortiments.

Kādi ir Olainfarm plāni aktīvo vielu jomā?

V. M.: Lieli plāni, jo mums ir milzīgs potenciāls, pērn guvām 3,5 milj. Ls, bet šajā jomā vēlamies 20 milj. Ls apgrozījumu. Domāju, piecu līdz septiņu gadu laikā to izdarīsim.

Latvijā ir diezgan zems vietējo zāļu īpatsvars kopējā medikamentu grozā. Kas būtu jādara, lai situācija mainītos?

V. M.: Liela ietekme ir reklāmām. Pieaugums vietējo medikamentu jomā varētu būt bezrecepšu zāļu nišā.

Vai jūtat lobiju nozarē?

V. M.: Es nedomāju, ka eksistē lobiji, iespējams, bija 90.gados.

S. L.: Man reizēm jautājumi rodas vakcīnu dēļ.

V. M.: Tās ir valsts programmas, mēs šajā jomā nestrādājam, līdz ar to grūti atbildēt. Kopumā mums nav tādas stratēģijas – strādāt ar valsti.

Baltijā ir iestrādes par vienotu zāļu iepirkumu. Kā vērtējat šo iniciatīvu? Vai Latvijas zāļu ražotājiem varētu būt interese?

S. L.: Nē, ja viņus rīkos pašreizējā izpildījumā, piemēram, prasot medikamentu reģistrāciju visās Baltijas valstīs. Ja prasījums būtu par vienu valsti, tad situācija varētu būt cita.

V. M.: Nedomāju, ka Baltijas vienotie iepirkumi dos ekonomisko efektu, vairāk tas ir populistisks izteikums.

Latvijā aktuāla tēma ir t.s. veselības nodoklis. Vai atbalstāt šāda veida izmaiņu ieviešanu?

S. L.: Par to domājot, pārņem dīvainas sajūtas. Ja veselības aprūpe ir joma, ar kuru Latvijā kontrolēt nodokļu nomaksu, tad vispirms būtu jāatzīst Latvijas tiesībsargājošo un nodokļu iekasēšanas organizāciju fiasko. Es zinu, ka cilvēki no Anglijas un citām valstīm brauc ārstēties uz Latviju, taču vai veselība ir tā, ar kuru varam spēlēties, lai uzlabotu nodokļu nomaksu?

Sanita Igaune

Intervija bija lasāma 12. februārī laikrakstā ”Dienas Bizness”