Mums ir lieliska iespēja attīstīt savu nacionālo kapitāla tirgu ar saviem nacionālajiem zīmoliem: Citadele, airBaltic, Lattelecom, LMT, un visu šo uzņēmumu akcijas nepieciešams kotēt biržā, uzskata NASDAQ OMX Riga Valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Tas nākšot par labu arī reālajai Latvijas tautsaimniecībai.

Droši vien būtu uzreiz jāķeras vērsim pie ragiem un jāprasa par pēdējā laikā izskanējušām runām, ka Citadele bankas privatizācija varētu notikt ar biržas starpniecību. Varbūt Jums ir vairāk informācijas par šo notikumu attīstības scenāriju?

Citadeles bankā Latvijas valstij pieder 75% akciju, kur atlikušie 25% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankai (ERAB). Valdība, droši vien iespaidojoties no Eiropas Komisijas atzinuma, ka Citadele banka līdz 2014. gada beigām ir jāpārdod, ir nolēmusi uzsākt minētās finanšu iestādes pārdošanas procesu. Viens no veidiem, kā pārdot šīs akcijas, ir izvēlēts sākotnējais publiskais piedāvājums un Citadele bankas vērtspapīru kotācija biržā. No valsts viedokļa raugoties, manuprāt, šis ir ļoti pareizs lēmums, jo Citadele ir labi atpazīstama banka gan vietējā tirgū, gan arī starptautiski. Citadele banka ir veiksmīgi atguvusies no krīzes  un strādā ar peļņu.  Turklāt, bankai ir laba atpazīstamība investoru vidū. Citadele banka ir arī ļoti labi pārvaldīta banka un, piemēram, 2012. gadā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts  atzina iestādi par vislabāk pārvaldīto valsts uzņēmumu Baltijas valstīs. Līdz ar to, manuprāt, Citadele banka ir ideāli piemērota, lai varētu uzsākt tās akciju kotāciju biržā.

Jā, bet cik tālu šobrīd šīs sarunas ir pavirzījušās?

Pirms dažām nedēļām biju forumā Londonā, kur piedalījās arī mūsu premjers, Citadele bankas vadība un arī ERAB pārstāvji. Premjers norādīja, ka ir divi iespējamie ceļi – stratēģiskā investora piesaiste vai sākotnējais publiskais piedāvājums biržā. Manuprāt, sākotnējais publiskais akciju piedāvājums biržā ir pārliecinoši labāks variants, jo tas ļautu Latvijas iedzīvotājam iegādāties šīs akcijas tādējādi nopelnot un veidojot uzkrājumus nākotnei. Tāpat mēs zinām, ka otrajā pensiju līmenī šobrīd ir uzkrāti līdzekļi vairāk nekā pusotra miljarda eiro apmērā un faktiski nekas no tā netiek investēts vietējos uzņēmumos un reālajā ekonomikā. Šī būtu lieliska iespēja otro pensiju līmeni ieguldīt arī Citadele bankas akcijās, šādā veidā veicinot gan šīs bankas, gan Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Šobrīd otrais pensiju līmenis iegulda Latvijas valdības parādzīmēs, kur līdzekļi tiek izlietoti pensijām,  publiskā sektora algām utml, un tas nav ieguldījums Latvijas nacionālās ekonomikas attīstībā un izaugsmē.

Cik aktīvi mēģināsiet pārliecināt valdību par šo iespēju?

Uz to esam aktīvi aicinājuši gan valdību, gan Saeimas deputātus. Bez tam valdības deklarācijā kā viena no lietām ir norādīta nepieciešamība attīstīt nacionālo kapitāla tirgu. Līdz ar to Citadele pārdošanas plāns iet roku rokā ar šo apņemšanos.

Jāņem vērā, ka attīstīts kapitāla tirgus sastāv no trim būtiskiem elementiem. Viens no šiem elementiem ir infrastruktūra, otrs – ieguldītāji un trešais – uzņēmumi. Infrastruktūra mums ir – vairāku gadu garumā Latvijā darbojas NASDAQ OMX biržu grupa, tādējādi tirdzniecības sistēma te ir tāda pati kā Skandināvijā un ASV. Ja mēs raugāmies uz ieguldītājiem, tad redzam, ka valsts iedzīvotāji sāk dzīvot labāk un cilvēki raugās pēc ieguldījumu iespējām, tajā skaitā ieguldījumiem akcijās. Tādējādi ir nepieciešami šie pievilcīgie investīciju objekti. Protams, ir arī manis jau pieminētais otrais pensiju līmenis, kurā uzkrāts tuvu 1,5 miljardu eiro. Trešais elements – uzņēmumi – ir tas, kur valsts var spēlēt ļoti būtisku lomu. Iekļaujot biržā Citadeli, tiks dota iespēja investoriem ieguldīt šajā uzņēmumā, un es ceru, ka tas būs tikai sākums. Valstij pieder vairāki nozīmīgi, lieli tirgus aktīvi, piemēram, Lattelecom, LMT un airBaltic. Visi šie uzņēmumi ir ārkārtīgi nozīmīgi ar labi atpazīstamu zīmolu un šo kompāniju kotācija biržā, jauna kapitāla piesaiste ir laba iespēja, kā attīstīt nacionālo kapitāla tirgu.

Esmu pārliecināta, ka šie lielie uzņēmi radīs kritisko masu, kas ļaus veiksmīgi funkcionēt šim nacionālajam kapitāla tirgum. Tiks radīta pastiprināta ieguldītāju interese un Rīgas biržā ienāks starptautiski atpazīstami finanšu investori, kuri iegādāsies Latvijas valstij piederošo uzņēmumu akcijas un tad arī sāks lūkoties citos – mazākos uzņēmumos. Tā tas ir ļoti veiksmīgi  strādājis Igaunijā un Lietuvā, kur līdz ar valsts telekomunikāciju uzņēmumu kotēšanu biržā palielinājās privātā sektora interese par līdzekļu piesaistīšanu biržā un līdz ar to arī birža ir attīstījusies veiksmīgāk.

Tātad Citadeles kotācija būs grūdiens, jo šobrīd investoru aktivitāte biržā ir samērā maza?

Jā! Domāju, ka Citadeles veiksmīga pārdošana ar biržas starpniecība dos pozitīvu impulsu tālākai kapitāla tirgus attīstībai. Tas, kas Latvijā ir pietrūcis, ir šie pozitīvie piemēri.

No biržas puses, protams, iespējams veikt aktivitātes, kas veicinātu tirdzniecības likviditāti.  Piemēram, no 1. jūlija Baltijas biržās strādā likviditātes nodrošināšanas programma, un esam arī Baltijā vienādojuši tirdzniecības komisijas maksas. Ja bankas kļūst par likviditātes nodrošinātājiem tirgū, tad viņas saņem atlaidi komisijas maksai. Primāri, lai šī programma strādātu, atkal jābūt pievilcīgiem uzņēmumiem – Citadele, Lattelecom… Likvīds tirgus veidojās no likvīdiem uzņēmumiem. Ja uzņēmumiem ir nepietiekošs brīvā publiskā apgrozībā esošu akciju daudzums, kā tas nereti ir, tad nav iespējams uzlabot šo likviditāti, jo vienkārši nav ko tirgot biržā. Biržas noteikumi paredz, ka tirdzniecībā nepieciešams laist akcijas vismaz 25% vērtībā no pamatkapitāla vai vismaz 10 miljonu eiro ekvivalenta apjomā.

Un kādu daļu no Citadeles vajadzētu laist brīvajā tirdzniecībā?

To man ir grūti komentēt, jo tā varētu būt investīciju bankas kompetence. Tomēr, ja mēs vēlamies, lai tirdzniecība ir likvīda, tad daļai, kas ir brīvā, publiskā apgrozībā, vajadzētu būt lielākai.

Vēl ar Latvijas valstij piederošo uzņēmumu kotēšanu biržā varētu nokrist tas neskaidrības plīvurs, kas bieži apvij šīs kompānijas…

Tieši tā! Viena no lietām, ko varētu uzlabot valsts uzņēmumi, ir caurspīdīgums, piemēram, regulāra finanšu informācijas atklāšana. Runājot par Citadeli, pagaidām šis process ir sācies ļoti veiksmīgi. Valdība ir piesaistījusi starptautiski pazīstamu finanšu konsultantu – Societe Generale. Ja tiks organizēts Citadele sākotnējais publiskais akciju piedāvājums, tad tas notiks saskaņā ar starptautiski atzītu praksi –caurskatāmā veidā un katram interesentam būs iespēja iegādāties akcijas. Ļoti būtiski, lai katram Latvijas iedzīvotājam un Latvijas pensiju fondiem tiktu dota šāda iespēja – ieguldīt un veidot uzkrājumus ar finanšu tirgu palīdzību.  Šajā gadījumā ļoti konkrētā, reālā veidā Latvijas investoru naudu ieguldīt Latvijas nākotnes tautsaimniecības izaugsmē.

Vai ir nojaušami kādi konkrētāki termiņi Citadele pārdošanai? Un, ja pasapņojam, kādā kārtībā varētu notikt citu valsts uzņēmumu privatizācija?

Es saprotu, ka plāns ir banku pārdot līdz 2014. gada beigām.

Ko viss šis dotu reālajai Latvijas tautsaimniecībai?

Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES). Un, ja mēs raugāmies uz tiem procesiem, kas notiek ES, tad redzam, ka bankām tiek izvirzītas arvien jaunas stingrākas prasības, piemēram, kapitāla pietiekamības ziņā un daudzos citos aspektos. Tas mums signalizē par to, ka bankas nevarēs būt vienīgās, kas finansē ekonomisko izaugsmi – it īpaši, ja mēs runājam par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Daudzas attīstītās valstis, piemēram, Zviedrija un Somija liek akcentu uz kapitāla tirgus attīstīšanu, kur mērķa grupa ir tieši mazo un vidējo uzņēmumu segments. Latvijas gadījumā, lielo valsts kompāniju akciju kotēšana pozitīvi iedrošinātu arī mūsu uzņēmumus apsvērt kapitāla piesaistes iespējas caur biržu. Uzņēmējiem būtu skaidrs signāls, ka valsts atbalsta šādu kapitāla piesaistes veidu.

Līdz ar uzņēmumu piesaistīto naudu tiks radītas jaunas darbvietas, un Latvijas valsts budžetā ieplūdīs lielāki nodokļu maksājumi. Mēs zinām, ka katrs ieguldītais miljons latu uzņēmuma pašu kapitālā ļauj uzņēmumam piesaistīt papildu divus miljonus latu no bankām, un katrs ieguldītais miljons trīs gadu laikā dod papildu 50 līdz 100 darbavietas. Kapitāla tirgus attīstīšana tādējādi nozīmētu straujāku valsts IKP pieaugumu.

Valsts uzņēmumiem būtu jāradinās pie stingrākas disciplīnas…

Birža ir vieta, kur uzņēmumi var arī izmēģināt savus spēkus un saprast, ko nozīmē regulāri atklāt savu finanšu informāciju, veidot savu tēlu un darīt to pastiprinātas mediju un sabiedrības uzmanības lokā.

Protams, birža piedāvā arī citas līdzekļu piesaistes iespējas. Piemēram, Latvenergo ar biržas starpniecību šogad pārdevusi korporatīvās obligācijas kopumā 130 miljonu eiro apmērā. Latvenergo ir liels, atpazīstams valsts uzņēmums un mēs zinām, ka otrais pensiju līmenis ļoti labprāt iegulda šajās obligācijās. Es ceru, ka Latvenergo piemēram varētu sekot tādi uzņēmumi kā Latvijas valsts meži un Latvijas dzelzceļš, jo tas ļautu šiem uzņēmumiem kļūt atpazīstamiem starptautiskajos finanšu tirgos, uzlabot caurskatāmību, veidot savu reputāciju un izmantot ar obligācijām piesaistīto naudu savai attīstībai. Tāpat katrs Latvijas iedzīvotājs var ieguldīt šajās obligācijās.

Vai nav tā, ka daudzi uzņēmumi varētu aprobežoties vien ar korporatīvo obligāciju emisiju?

Viens mētelis neder visiem un katrai uzņēma attīstības fāzei ir savi finanšu instrumenti.

Daži izsaka bažas, ka līdz ar brīvu akciju kotāciju biržā Latvijas valsts uzņēmumu akcijas nonāks ar Krievijas valdību saistīto kompāniju rokās?

Latvijai un tās uzņēmumiem attīstībai ir nepieciešama nauda. Šī ir privatizācija par naudu un,  ja cena ir adekvāta, tad «pa lielam» – kāda ir starpība, kam pieder šī nauda. Ir jāorientējas uz izaugsmi un nevar visu laiku baidīties tikai no tā, ka atnāks „sliktie krievi” vai kāds cits un nopirks vērtīgos aktīvus. Tāpat viņi atnāks! Taču paņemot maksimumu, labāk kāpinām šo uzņēmumu vērtību caur labāku pārvaldību un pārdodam šo uzņēmumu akcijas vai obligācijas «ar labu prēmiju». Nauda grib pelnīt naudu un politiskas intereses finansēt ir dārgi un sarežģīti. Protams, mums patīk vīt dažādas teorijas, kas  būtu ja būtu un tā tālāk. Pilnīgi noteikti, birža šo uzņēmumu pārdošanu un kapitāla piesaisti  ļaus veikt caurskatāmi. Katram Latvijas iedzīvotājam arī būs iespēja iegādātie šos vērtspapīrus un tādējādi nopelnīt un uzlabot savu labklājību.

Kā kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir mainījies investīciju mikroklimats Latvijā? Vai jūtama lielāka ārzemnieku vēlme ieguldīt Latvijas un Baltijas uzņēmumos?

Manuprāt šis mikroklimats ir krietni uzlabojies. Mēs redzam, ka Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika ES, kas ir sagādājis ļoti daudz pozitīvas publicitātes. Investori ir vērojuši, kā Latvija ir atguvusies no krīzes un, manuprāt, to novērtējuši ļoti pozitīvi. Turklāt, pievienošanās eiro zonai būtu vēl viens solis, lai investīciju vide Latvijā kļūtu vēl pievilcīgāka. Tas, kas atliek, ir dot investoriem šīs investīciju iespējas jeb dot skaidru signālu ārvalstu investoriem – mums ir vajadzīga jūsu nauda un mēs vēlamies, lai jūs ieguldītu Latvijas ekonomikas izaugsmē. Vēl, piemēram, nesen ASV reģistrēts ieguldījumu fonds –DMS Funds – apliecinājis savu interesi par ieguldījumiem Baltijas tirgū, un saņemtā informācija liecina, minētā fonda apjoms varētu būt aptuveni 50 miljonu ASV dolāru apjomā.

Kā Jūs šobrīd komentētu globālās tendences vērtspapīru tirgū? Twitter akcija pirmajās piecās minūtes pēc tirdzniecības sākšanās ar šis kompānijas akcijām pieauga par 90%. Ņemot vērā šogad ieilgušo akciju cenu kāpumu, daži eksperti runā par pārkarsušu tirgu…

Uzmanību varētu pievērst vienam aspektam. Tad, kad uzņēmums startē biržā, viņš vēlas piesaistīt jaunus investorus, un investoru primārais mērķis ir nopelnīt. Līdz ar to cenai publiskajā piedāvājumā jābūt tādai, kas ļaus šiem investoriem nopelnīt. Kad šī investoru vēlme ir ļoti liela, kārdinājums uzņēmuma jau esošajiem akcionāriem paaugstināt sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma akciju cenu ir milzīgs. Droši vien vēl ir pāragri spriest, bet arī šis Twitter gadījums varētu būt līdzīgs, kad esošo akcionāru apetīte ir ļoti liela, kas veido tādu negatīvu pēcgaršu [sākotnēji Twitter IPO cenu noteica 17-20 ASV dolāru līmenī, bet īsi pirms akciju kotācijas šis līmenis tika palielināts divreiz un galu galā tas tapa noteikts pie 26 ASV dolāru atzīmes]. Ir jāatceras, ka uzņēmums biržā nonāk ilgtermiņā un arī attiecības ar investoriem jāveido ilgtermiņā.

Jānis Šķupelis, Dienas Bizness

Intervijas saīsinātā versija bija  lasāma 14. novembrī laikrakstā  ”Dienas Bizness”