Mārtiņš Apinis, “Dienas Bizness” , 2013.gada 20.septembris

Pārdomāti ieguldot, arī daži simti latu var ļaut tikt pie turības

Diezin vai daudzi, kas pagājušās desmitgades sākumā biržā par deviņiem santīmiem gabalā pirka zāļu ražotāja Olainfarm akcijas, nopietni cerēja, ka pēc nedaudz vairāk kā desmit gadiem to cena biržā būs pieaugusi līdz pieciem latiem, tādējādi ieguldījuma vērtība būs kļuvusi 55 reizes lielāka jeb pavisam vienkāršotā valodā – katri 100 ieguldītie lati šajos vērtspapīros šobrīd būs aptuveni 5500 latu vērti. Daudziem tas uzburs ainu no Holivudas filmām ar samērā «rimto un piepildīto dzīvi», kādu izbauda ieguldītāji Volstrītā, turklāt līdz ar tehnoloģiskā laikmeta attīstību pietiek ar vienu zvanu bankas brokerim vai pāris darbībām interneta brokera mājaslapā, lai šajā tirgū kaut ko pirktu un pārdotu arī vienkāršs Latvijas iedzīvotājs, kurš savas nākotnes labklājības kaldināšanai atvēl vien dažus desmitus latu mēnesī. Tomēr realitāte ir daudz skaudrāka un pie bagātības tiek vien stipri maza biržas spekulantu daļa, taču ieguldot ilgtermiņā lielos un gadu desmitiem vai pat simtiem stabilas finanšu tradīcijas demonstrējušos uzņēmumos, kā arī neveicot straujas un bieži vien nepārdomātas kustības pie katras jūtamākas biržas indeksu izmaiņas, pie turības nākotnē ir iespējams tikt. 


Ar mazām summām


Minētais piemērs ar Olainfarm rāda, ka ilgtermiņā labu guvumu var sasniegt ar nelielām summām, kas mērāmas dažos simtos vai pat desmitos latu. Šis uzņēmums nav vienīgais ar lielu atdevi – kopš pagājušās desmitgades sākumu vairākus desmitus reižu vērtu akciju cenu kāpumu ir piedzīvojis arī farmācijas uzņēmums Grindeks un daudzi kādreizējā Rīgas biržas Brīvā saraksta uzņēmumi. 

Jautājums ir ļoti specifisks un atkarīgs no katra vēlmēm un iespējām, tomēr jāraugās, vai brokeru piemēroto komisiju apmērs jau sākotnē darījumu nepadara par tādu, «kuru jau saknē» ir grūti novest līdz daudzmaz sakarīga ar plusa zīmi mērāma iznākuma. Attiecībā uz ieguldījumiem Baltijas uzņēmumu akcijas komisijas ir relatīvi mazas. Swedbank vecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Jānis Spriņģis stāsta: ja kāds vēlas veikt ieguldījumu kādā no Latvijas uzņēmumu akcijām un komisijas maksa par darījuma veikšanu ir 2 lati, tad, ieguldot akcijās 200 latus, komisijas maksājums būs 1% no ieguldāmās naudas summas, kas ir pieņemams rādītājs. Runājot par ieguldījumu atdevi ir mīts, ka labāku ieguldījumu atdevi var sasniegt tikai ar lielām summām, jo tās nepasargā no zaudējumiem. «Akciju tirgū ieguldījumus var sākt veikt pat ar salīdzinoši mazām summām. Sākumā pat ir ieteicams trenēties ieguldījumu veikšanā ar ne pārāk lieliem ieguldījumu apjomiem, lai kļūdu pieļaušanas gadījumā nezaudētu daudz naudas. Ieguldītājam gan ir jāskatās, lai komisiju maksājumi par darījumu veikšanu nebūtu pārāk lieli attiecībā pret plānoto ieguldījuma apjomu,» skaidro J. Spriņģis. 

Viņš brīdina: noteikti nevajadzētu ieguldīt naudu, kas ir paredzēta citiem mērķiem, jo tas palielinās stresu, veicot ieguldījumus, un var novest pie sliktākiem rezultātiem – kā saka, ar bailīgu naudu ir grūti strādāt. «Ja ir uzkrāti līdzekļi, kurus var novirzīt akciju ieguldījumu veikšanai, pirms tālākas rīcības ir jāpieņem vairāki lēmumi par to, kuros tirgos un akcijās ieguldīt līdzekļus, kādu stratēģiju izmantot, ko darīt, ja tiek veiktas kļūdainas investīcijas, un kurā laikā veikt ieguldījumus. Citiem vārdiem runājot, ir jāizstrādā ieguldījumu veikšanas plāns,» mudina Swedbank speciālists.


Pirmie soļi


Ieguldītājs, kurš sper pirmos soļus akciju tirgū, ir iesācējs, un tas viņam ir jāapzinās, uzskata eksperts. «Pirmos soļus vajag spert ar proporcionāli maziem ieguldījumiem, kas ļaus saprast, kā strādā akciju tirgus un kā vai kāpēc mainās akciju cenas. Bieži vien tiek runāts par to, ka iesācējiem vajadzētu veikt iedomu darījumus ar virtuālu naudu, lai saprastu, kā strādā akciju tirgus. No vienas puses raugoties, tādu praksi var pielietot, lai apgūtu akciju tirgu, bet, no otras puses skatoties, ir jāņem vērā tas, ka spēles ar virtuālo naudu neatbilst dzīves realitātei – tikai strādājot ar īstu naudu, ieguldītājs saskarsies ar emocijām un domām, ar kurām praksē saskaras jebkurš ieguldītājs. Tā ir nenovērtējama pieredze, kuru nevar iegūt, veicot iedomu darījumus. Tieši tāpēc iesācējam ir ieteicams strādāt ar īstu naudu – lai samazinātu riskus mācību procesā, sākumā tomēr vajadzētu veikt tikai salīdzinoši mazus ieguldījumus,» prāto J. Spriņģis.

Neapšaubāmi svarīgs jautājums ir par to, kur ieguldīt. Piemēram, Latvijas uzņēmumi ir vairāk vai mazāk pazīstami, taču tirdzniecība vairumā gadījumu ir samērā neaktīva, tāpēc daudzi investori cenšas kaut ko nopelnīt ārzemēs, sevišķi ASV, kur ir plašs uzņēmumu klāsts un darījumus ir iespējami ērti un lēti veikt ar interneta brokeru starpniecību. 


Vienā tirgū


«No pieredzes var teikt, ka ieguldījumu veikšanas sākumstadijā labāk ir fokusēties uz vienu tirgu. Piemēram, investors var izvēlēties ieguldīt tikai ASV akciju tirgū. Šāda koncentrēšanās uz vienu tirgu ļaus labāk saprast tirgus darbības pamatprincipus un mācīties no novērojumiem, veicot ieguldījumus šajā tirgū. Sākumā ieguldītājam noteikti nevajadzētu lēkāt no viena tirgus uz otru vai veikt ieguldījumus atšķirīgos instrumentos, piemēram, vienu nedēļu ieguldīt naudu biržā tirgotajos fondos, bet citā nedēļā izvēlēties noteiktas akcijas,» iesaka eksperts.

«Lai izlemtu, kuros akciju tirgos jāatceras, ka attīstīto valstu akciju tirgos (piemēram, ASV, Kanādā, Skandināvijas valstīs un Rietumeiropā) ieguldīšanas riski ir zemāki un ieguldītāju aizsardzība ir augstā līmenī. Attīstītajās valstīs strādājošajiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, parasti ir laba korporatīvās pārvaldīšanas prakse – šādu uzņēmumu mazākuma akcionāri var justies droši, ka viņu intereses tiks ievērotas,» skaidro J. Spriņģis. Viņš zina teikt, ka par attīstīto valstu akciju tirgos kotētajām akcijām ir pieejama plaša informācija – tas atvieglo analīzes veikšanu un lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem. 

Turklāt politiskie sarežģījumi bieži vien ieguldījumus jaunattīstības valstīs padara daudz riskantākus. «Protams, ieguldītājs var skatīties arī jaunattīstības valstu akciju tirgu virzienā, taču jāatceras, ka šie tirgi ir saistīti ar dažādiem riskiem, kuru izvērtēšanu labāk ir atstāt speciālistu ziņā. Investēšanas sākumstadijā investors var arī skatīties tikai uz mājas tirgu, piemēram, Latvijas ieguldītājs ieguldījumus pakāpeniski var sākt veikt tikai Baltijas valstīs. Lai gan Baltijas valstu akciju tirgus ir salīdzinoši mazs, šeit var atrast vairākus labus uzņēmumus ar daudzsološām nākotnes perspektīvām,» pievilcību skaidro Swedbank eksperts. Kad izvēle, kurā tirgū ieguldīt līdzekļus, ir izdarīta, jāizlemj, kādu ieguldīšanas stratēģiju izmantot, taču par to kādā no nākamajiem DB numuriem.


Raksts bija lasāms 2013.gada 20.septembrī laikrakstā “Dienas Bizness”