Šā gada pavasarī “Olainfarm ” paziņoja, ka ir iegādājies 47,5% kapitāldaļu trešajā lielākajā Latvijas farmācijas uzņēmumā “Silvanols”. Turklāt kopš jūnija “Olainfarm” jau pieder 70,88% “Silvanola” kapitāldaļu. Kādas izmaiņas notiek “Silvanola” darbībā līdz ar lielāko īpašnieku maiņu un kādu attīstību sev redz pats “Olainfarm” intervijā aģentūrai BNS stāsta “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins un valdes loceklis Salvis Lapiņš:

– Jūs nākamgad gribiet 15% pieaugumu. Kāda izaugsme varētu būt vidējā termiņā? Galu galā ir eksperti, kas saka, ka “Olainfarmā” aug ļoti strauji un agrāk vai vēlāk sāksies šo tempu bremzēšanās.

– V.Maligins: Mēs par šo tēmu domājam un mūsu secinājumi ir ļoti vienkārši – mums ir jāsaglabā līdzšinējā dinamika. Ja mēs skatāmies uz mārketinga potenciālu, tad pēc manām domām 15% izaugsmi mēs varēsim saglabāt diezgan ilgi. Savukārt pārējais ir atkarīgs no mūsu investīciju politikas. Ja mēs vēl kaut ko iegādāsimies, tad arī būs cita izaugsmes dinamika. Līdz ar to šai lietai ir divas daļas – mūsu pašu izaugsmes temps, ko pēc manām domām mēs varam saglabāt vēl pietiekami ilgi, un investīcijas.

– Cik ilgi jūsuprāt jūs variet saglabāt līdzšinējo paša “Olainfarmā” izaugsmi?

– V.Maligins: Pašlaik es domāju, ka ne mazāk par pieciem gadiem. Te daudz kas ir atkarīgs no jaunu produktu ieviešanas. Iespējams, tie būs arī desmit gadi.

Savukārt otra lieta ir citu uzņēmumu iegāde un to darbības paplašināšana. Piemēram, “Silvanolaā” iegāde ļoti labi iekļāvās mūsu koncepcijā. Mēs šajā gadījumā iegādājāmies uzņēmumu, kas ir izgājis “start upā” stadiju. Ir izveidots uzņēmums, ir izveidots produktu portfelis, bet kaut kas viņiem traucē attīstīties tālāk. Eksporta tirgu iespējas praktiski netiek izmantotas un produkcija lielākoties tiek tirgota Latvijā. Mums viņi savukārt ir interesanti, jo viņu portfelī ir uz dabīgiem produktiem balstīti bezrecepšu produkti, bet mēs pārsvarā darbojamies ar recepšu medikamentiem. Līdz ar to “Olainfarmā” un “Silvanolsā” turpinās attīstīties kā atsevišķi uzņēmumi.

– Jūs gribat iegādāties arī pārējās “Silvanolaā” akcijas?

– V.Maligins: Sākumā mēs plānojām iegādāties 51% akciju. Tomēr situācija izvērtās tāda, ka mēs nopirkām 70%. Ja būs priekšlikumi, tad mēs iegādāsimies arī pārējās akcijas. Tie akcionāri, kas “Silvanolāā” ir palikuši pašlaik, vēl tur grib pastrādāt un viņiem šis uzņēmums joprojām ir interesants. Tāpat viņi iespējams grib savas akcijas pārdot dārgāk, jo dažu gadu laikā uzņēmums tiks attīstīts un pieaugs arī tā akciju vērtība. Mēs gan arī izteicām priekšlikumu, lai šīs atlikušās akcijas tiktu apmainītas pret “Olainfarmā” akcijām. Domāju, ka sarunas turpināsies un tas ir tālākas sadarbības un savstarpējās uzticības jautājums.

S.Lapiņš: Pašlaik tiek izskatīts arī variants, kad “Silvanolaā” apgrozījums sasniegs aptuveni 10 miljonus latu jeb 15 miljonus eiro, sākt uzņēmuma akciju kotāciju biržā. Tad jau pārējie akcionāri arī varēs izlemt vai pārdot savas akcijas caur biržu, vai tās paturēt.

V.Maligins: Tas viss ir laika jautājums. Turklāt “Silvanolaā” līdzīpašnieki ir zinoši cilvēki, kas uzņēmumam dod reālu labumu, tādēļ šis akciju jautājums mūs īpaši nesatrauc.

– Kas “Silvanolaā” darbībā pašlaik mainās?

– V.Maligins: Eksports. Mūsu uzdevums ir eksportu padarīt par nozīmīgu šī uzņēmuma darbības jomu. Tam mēs izmantojam arī “Olainfarmā” mārketinga, tirdzniecības un loģistikas infrastruktūru.

S.Lapiņš: Tāpat ir virkne ar sīkām lietām, ko mēs varam darīt kopā un līdz ar to efektīvāk. Piemēram, brauc uz aptiekām “Olainfarmā” busiņš ar produktiem un drīz pēc tam “Silvanolaā” mašīna. Visas šīs lietas var optimizēt.

V.Maligins: Tāpat katram uzņēmumam nav vajadzīgas atsevišķas noliktavas. Starp uzņēmumiem notiks optimizācija un sinerģija, kas vienmēr dod papildus labumu.

Tomēr mūsu galvenais uzdevums ir pacelt “Silvanolaā” tirdzniecības apmērus citā līmenī. Tam potenciāls ir ļoti liels. “Silvanolaā” portfelī ir 70 produktu un te ir liels darba lauks. Mēs pašlaik nodarbojamies ar šo produktu reģistrāciju Baltkrievijā, Ukrainā. Mums visās šajās valstīs ir tirdzniecības pārstāvniecības un tur būs cilvēki, kas nodarbosies ar “Silvanolaā” produkcijas mārketingu, jo tāpat vien to pārdot būs grūti. Tādējādi izmantojot mūsu bāzi – pārstāvniecības un partnerus – mēs gribam paplašināt “Silvanolaā” tirdzniecību.

Turklāt “Silvanoluā” mēs redzam kā platformu ieiešanai noteiktos rietumu tirgos. “Silvanolaā” ražotajiem preparātiem reģistrācija ir vienkāršāka nekā medikamentiem un mēs redzam iespēju ar “Silvanoluā” ieiet Vācijas, Zviedrijas, Somijas un citos tirgos.

S.Lapiņš: Tāpat “Silvanolsā” ir ļoti tuvu līguma parakstīšanai par produkcijas pārdošanu Honkongā.

V.Maligins: Šajās valstīs savas pārstāvniecības jau varētu veidot “Silvanolsā”. Mēs palīdzēsim tajos tirgos, kur ir spēcīgas mūsu pozīcijas. Bet iespējams, ka “Silvanolaā” infrastruktūru pēc tam jau izmantosim mēs, lai ieietu tajos tirgos, kuros pašlaik “Olainfarmā” nav pārstāvēts.

– Jūs pašlaik redziet vēl kādus uzņēmumus, kurus būtu interesanti iegādāties?

– V.Maligins: Mēs visu laiku vērtējam uzņēmumus, bet pagaidām neesam atraduši sev interesantu variantu. Turklāt skatāmies mēs gan Latvijā, gan ārvalstīs.

S.Lapiņš: “Silvanolsā” līdz šim ir bijis interesantākā iespēja.

V.Maligins: “Silvanolsā” bija mums ļoti piemērots uzņēmums pēc daudziem parametriem. Turklāt visinteresantākais ir tas, ka, atšķirībā no aptieku biznesa, mēs šo biznesu varam audzēt tālāk. Iespējams, kaut kas izdosies ar vēl kādiem uzņēmumiem. Tomēr pagaidām tirgū ir maz interesantu piedāvājumu. Daudz uzņēmumu tiek piedāvāti Grieķijā. Tur ir arī interesanti uzņēmumi, tomēr man šķiet, ka viņi joprojām nesaprot šo uzņēmumu reālo vērtību – tā ir vienkārši neiedomājami pārspīlēta. Turklāt Grieķijas tirgu valsts regulē tādā apmērā, ka tas jau atgādina sociālismu. Piemēram, ja uzņēmums ir izstrādājis jaunu produktu, to nav iespējams pārdot līdz valdība tam nenosaka cenu. Tāpat bija gadījumi, kad valsts slimnīcas par medikamentiem norēķinājās ar Grieķijas valsts obligācijām un mēs visi zinām, kas notika ar šo obligāciju vērtību. Līdz ar to iegādāties par augstu cenu grieķu uzņēmumu, pie viena klāt dabūjot arī Grieķijas valdību un tās politiku – tas nebūtu īsti saprotams solis. Mūsu mentalitātei tomēr daudz saprotamāki ir Vācijas, Austrijas, Beļģijas farmācijas uzņēmumi, bet ne grieķu biznesa modelis.

Inguna Ukenābele, BNS

Intervija bija lasāma 25.septembrī ziņu aģentūras BNS mājas lapā www.bns.lv .