Pirms pusotra mēneša valsts sāka piedāvāt krājobligācijas. Šo vērtspapīru  pirkums ir iedzīvotāja aizdevums valstij, kura garantē visu ieguldījumu.  Krājobligāciju iegādei ir izveidota īpaša interneta vietne www.krajobligacijas.lv. Līdztekus aktuālajam dienas piedāvājumam tajā ir plaša informācija par šiem vērtspapīriem, atbildes uz desmitiem jautājumu, kādi  nu kuram interesentam varētu rasties, pirms ieguldīt naudu uz īsāku termiņu vai  visgarāko – 10 gadu periodu. Krājobligācijas reģistrē un uzglabā Latvijas  Centrālais depozitārijs (LCD).
Kā orientēties jaunajā piedāvājumā, kas ir svarīgi iedzīvotājiem, kādas ir  valsts garantijas, par to LV portālam intervijā stāsta Latvijas Centrālā  depozitārija valdes priekšsēdētājs INDARS AŠČUKS.

Autors: Lidija Dārziņa

Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekÅ?sÄ?dÄ?tājs Indars AÅ?Ä?uks krājobligāciju ievieÅ?anas nozÄ«mi un krājobligāciju iegādes procesu.Foto: Edijs Pālens/ LETA

Kāpēc valsts nāk ar tādu piedāvājumu iedzīvotājiem – iegādāties  krājobligācijas?

Pasaulē krājobligācijas nav unikāla lieta. Tās ir sastopamas diezgan daudzās  valstīs – gan ASV, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, kur jau četrus gadus valsts  emitē krājobligācijas un Centrālais depozitārijs nodrošina šo pakalpojumu. Līdz  ar to Latvija ir varējusi skatīties uz citu valstu pieredzi.

Iecere par krājobligācijām Latvijā radās jau pirms kāda laika. Tā tika  aktualizēta, sākoties krīzei 2009.gadā, jo Latvijai bija jāaizņemas nauda no  starptautiskajiem aizdevējiem – gan Starptautiskā Valūtas fonda, gan Eiropas  Komisijas. Un bija pārdomas, ka arī mums pašiem Latvijā ir diezgan daudz naudas,  jo ir daļa iedzīvotāju, kuri īsti neuzticas nevienam – ne bankām, ne citiem  naudas ieguldīšanas veidiem – un tur naudu mājās, kā mēdz teikt, zem matrača.  Taču no ekonomiskā viedokļa nav racionāli, ja pašu nauda netiek likta lietā,  kamēr valsts tajā pašā laikā aizņemas no ārvalstu aizdevējiem. Dažādu iemeslu  dēļ 2009.gadā krājobligāciju ideja netika īstenota, taču pagāja daži gadi, un  tagad iecere ir realizēta.

Pašreiz, manuprāt, motivācija ir pat pievilcīgāka, nekā tā izskatītos krīzes  spaidu dēļ, lūk, lai nebūtu jāaizņemas no ārvalstīm, aizņemsimies no pašu  iedzīvotājiem. Šobrīd motivācija ir nodrošināt alternatīvas ieguldīšanas  iespējas – tas ir vēl viens investīciju veids, kas ir pieejams Latvijas  iedzīvotājiem. Iedzīvotāji var ieguldīt savu naudu akcijās, banku depozītos un  var arī ieguldīt krājobligācijās. Tā ir liela priekšrocība, ja ir izvēles  iespējas.

Kredītiestādes uzrauga Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK). Kas  uzrauga krājobligāciju darījumus? Kas šo darījumu starp valsti un iedzīvotājiem  organizē, pārrauga un administrē?

Finanšu kapitāla un tirgus komisija uzrauga gan kredītiestādes, gan arī citus  finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus, tajā skaitā Latvijas Centrālo  depozitāriju.

Mūs, Latvijas Centrālo depozitāriju, uzrauga FKTK, pārrauga Latvijas Centrālā  banka. Tās ir institūcijas, kas ir atbildīgas par to, lai Latvijā visi darījumi  ar finanšu instrumentiem notiktu atbilstoši tiesību aktiem.

Finanšu instrumentu tirgus likumā ir definēta arī Latvijas Centrālā  depozitārija loma un arī noteikts, kā tiek nodrošināta uzraudzība. FKTK regulāri  veic Latvijas Centrālā depozitārija auditu. Likumā paredzēts, ka Latvijas  Centrālais depozitārijs iegrāmato un uzskaita finanšu instrumentus, kā arī  nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par darījumiem.

Tiek uzsvērts, ka valsts obligācijas iedzīvotājam ir drošākais ieguldījumu  veids, jo valsts šo naudu garantē pilnā apmērā atšķirībā no noguldījumiem. Kas  garantē šo drošību?

Ja nauda glabājas bankā, likums nosaka – valsts garantē noguldījumus līdz  70 tūkstošiem latu (100 000 eiro). Krājobligācijām garantētā summa ir par visu  apjomu, neatkarīgi no tā, cik liels ir ieguldījums.

Vienā darījumā pašreiz ir iespējams ieguldīt 49 000 latu, taču darījumu  skaits nav ierobežots, var būt arī investors, kurš ir ieguldījis miljons latu.  Un šīs saistības par visu summu uzņemas valsts. Tātad valsts vienmēr šīs  saistības pildīs.

Varam atcerēties “Latvijas Krājbankas” slēgšanas piemēru. Toreiz Noguldījumu  garantiju fondā, kuru uztur Latvijas komercbankas, naudas nebija tik daudz, lai  izmaksātu visiem “Krājbankas” noguldītājiem. Tad valsts, kas ir uzņēmusies  saistības līdz šiem 100 000 eiro, noguldītājiem sedza starpību līdz likumā  noteiktajam garantijas apjomam.

Kā iedzīvotāji lai saprot krājobligāciju izdevīgumu? Pēc ienesīguma? Vai  krājobligācijas ir izdevīgākas par noguldījumu depozītā?

Ienesīgums var būt arī atkarīgs no ieguldījuma termiņa. Krājobligācijām ar,  piemēram, 6 mēnešu termiņu likme ir 0,3% gadā. Tas nozīmē: ja es ieguldu  1000 latus, tad gada procentu ienākumos saņemu 3 latus. Pēc pusgada tie būs  1,5 lati.

Likmes ir izteiktas gada griezumā: ja ir 10 gadu obligācijas, kuru likme  pašreiz ir 3,25%, tas nozīmē, ka, ieguldot 1000 latus, es katru gadu saņemšu  32,5 latus, desmit gadu laikā – 325 latus. Procenti vienmēr tiek izteikti gada  griezumā, lai tie būtu savstarpēji salīdzināmi.

Iedzīvotāji var izraudzīties, kur ieguldīt naudu. Varbūt ir komercbankas, kas  par 6 mēnešu depozītu piedāvā lielāku likmi, un cilvēks, iespējams, izvēlas šādu  ieguldījumu. Savukārt var iegādāties 10 gadu obligācijas, bet virkne banku  depozītus uz šādu termiņu nemaz nepiedāvā. Tādēļ ieguldīt krājobligācijās uz  10 gadiem – tā ir laba alternatīva.

Tātad ir vairāki kritēriji, kurus salīdzinot katrs var izšķirties, kur  ieguldīt savus brīvos finanšu līdzekļus.

Vai varētu teikt, ka ieguldījums krājobligācijās – tās ir gan rūpes par  sevi, gan atbalsts valstij?

Jā, tā var teikt. Ja mēs ieguldām krājobligācijās, ir noticis darījums. Ja  darījums ir noticis, tad acīmredzot abām pusēm nosacījumi ir bijuši izdevīgi.  Kas darījuma rezultātā notiek? Iedzīvotājs aizdod naudu Latvijas valstij.  Latvijas valsts to var izmantot savām vajadzībām, un ieguldītājs pēc noteikta  laika saņem šo naudu atpakaļ, bet jau ar nopelnītajiem procentiem. Ieguvējas ir  abas puses.

No depozīta pieauguma jāmaksā kapitāla nodoklis. Vai ieguldījums  krājobligācijās, proti, augļi no tā, tiks aplikti ar nodokli?

Nē, krājobligācijām netiek piemērots kapitāla pieauguma nodoklis.

Kas var iegādāties šos vērtspapīrus?

Krājobligācijas var iegādāties fiziska persona, kura sasniegusi 18 gadu  vecumu. Tās var būt arī ārvalstu fiziskās personas, ja vien tām Latvijas  komercbankā ir atvērts konts.

Pašreiz šis finanšu instruments domāts tikai interneta lietotājiem, jo  pircējam jāizmanto internetbanka un valsts portāls www.latvija.lv. Šajā portālā  autorizēties var tikai sešu banku klienti. Tātad nopirkt krājobligācijas var  tikai šo banku klienti. Bet daudzi cienījama gadagājuma ļaudis internetbanku  neizmanto. Valsts ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji tai aizdod naudu, turklāt  patriotiski noskaņotu cilvēku vairāk ir starp vecāka gadagājuma ļaudīm.

Piekrītu, tā ir būtiska pakalpojuma mērķauditorija. Tādēļ tiek plānots, ka  nākamā gada laikā mēs papildināsim un paplašināsim krājobligāciju izplatīšanas  kanālus. Pakalpojuma ieviešana interneta vietnē jūnijā bija pirmais solis.  Pašreiz krājobligācijas var iegādāties, izmantojot Latvijas lielāko komercbanku  autorizācijas rīkus, līdz ar to lielākajai daļai iedzīvotāju jau tagad ir  iespēja iegādāties krājobligācijas.

Tiek plānots, ka nākamajā gadā krājobligācijas varēs iegādāties arī Latvijas  Pasta nodaļās. Vēl tiek domāts par to, lai nākotnē krājobligācijas varētu  iegādāties komercbankās klātienē.

Gala vienošanās par šīm iespējām vēl nav.

Par konfidencialitāti. Kam ir pieejami dati par konkrēta iedzīvotāja  ieguldījumiem krājobligācijās? Kas tos var pieprasīt?

Likumā ir noteikts, ka informācija, tāpat kā citiem finanšu instrumentiem,  nav pieejama trešajām personām un to noteiktā kārtībā var pieprasīt tikai  tiesībsargājošās un uzraugošās institūcijas.

Krājobligācijas nevar dāvināt, nevar pārdot. Mantot var, bet mantošanas  kārtība nedaudz atšķiras no vispārējās normatīvajos aktos noteiktās, jo  krājobligācijas netiek dalītas sīkāk, kā to nominālvērtība. Vai ir vēl kādi  ierobežojumi?

Valsts ir emitents, kas izdod šīs obligācijas, un emitents var definēt šos  noteikumus. Ir paredzēts, ka krājobligāciju otrreizējā apgrozība nav iespējama.  Tāda ir arī starptautiskā prakse. Brīdī, kad ir iespējams veikt tirdzniecību,  parādās citas darījumu cenas, starpnieki, un šādas situācijas var būt dažādi  interpretējamas.

Kādas varētu būt situācijas, kas valsti var iegāzt?

Nē, otrreizējais tirgus nekādā veidā nevarētu iegāzt valsti. Valsts ir  vienreiz emitējusi obligācijas pēc precīzi definētiem un skaidri saprotamiem  noteikumiem, ieguldītājs tās ir iegādājies, un darījums ir noticis. Un valsts ir  apņēmusies, ka pēc kāda laika atmaksās šo naudu. Tas ir konkrēts piedāvājums  investīcijai, ja cilvēks vēlas veidot drošu uzkrājumu. Vienmēr ir iespēja atgūt  ieguldījumu arī pirms noteiktā dzēšanas termiņa, ja šī nauda kādā brīdī ir  nepieciešama vai ir kādi citi apsvērumi to darīt.

Ja ieguldu uz 10 gadiem, bet pēc pieciem gadiem vēlos naudu atpakaļ. Vai  sagaidāmi lieli zaudējumi?

Pamatsummu atmaksā pilnībā, procentus – izrēķinot pēc noteiktas formulas.

Ko nozīmē – dzēst krājobligācijas?

Dzēšana – tas ir termins, kas tiek lietots tad, kad pienāk krājobligāciju  termiņa beigas. Ja iegādātas, piemēram, 6 mēnešu krājobligācijas, tad tās tiek  dzēstas pēc 6 mēnešiem un vienlaikus tiek atmaksāta pamatsumma un pēdējā perioda  procenti. Ja tie būs 6 mēneši, tad atmaksā pamatsummu un procentus vienlaikus.

Ja ir 10 gadu obligācijas un iepriekšējie deviņi procentu maksājumi bijuši  iepriekšējos gados, tad, kad pēc 10 gadiem tiks dzēstas krājobligācijas, tiks  izmaksāts pēdējais procentmaksājums un visa pamatsumma.

Vēl ir papildtermiņš – pirmstermiņa dzēšana, to var ierosināt pats  ieguldītājs, priekšlaicīgi vēloties atgriezt pilnu pamatsummu.

Interneta vietnē www.krajobligacijas.lv ir kalkulators, kas rāda, kāds izraudzītajā termiņā  būs pieaugums, pērkot obligācijas par attiecīgo summu. Piedāvājumā var apskatīt  iepriekšējo dienu, šodienas un triju nākamo dienu piedāvājumus. Kas cilvēkam  jāzina un jāsaprot, lai šo informāciju izmantotu?

Katru dienu ir jauns krājobligāciju piedāvājums. Ja es iegādājos 6 mēnešu  krājobligācijas 5.augustā, krājobligācijas dzēsīsies nākamā gada 5.februārī. Ja  iegādāšos 21.augustā, tās jau būs jaunas 6 mēnešu krājobligācijas, kas dzēsīsies  21.februārī. Katru dienu ir aktuāls piedāvājums.

Sākotnēji bija trīs termiņu – 12 mēnešu, 5 gadu un 10 gadu – krājobligācijas.  Jūlijā tika uzsākta 6 mēnešu krājobligāciju emisija. Katru dienu procentu likme  var mainīties atkarībā no tirgus situācijas. Būs dienas, kad likme nemainīsies  un vizuāli varbūt izskatīsies, ka tās ir tās pašas krājobligācijas, kas  iepriekšējā dienā, taču tās ir jaunas krājobligācijas ar jaunu dzēšanas datumu.

Kas ietekmē krājobligāciju procentu likmes? Kad un kādu apstākļu  ietekmē tās mainās?

Valsts kase ir emitents un nosaka likmes pēc aizņemšanās likmēm starpbanku  tirgos, tajā skaitā arī skatoties, kādas naudas tirgus likmes pastāv starpbanku  tirgū. Valsts kase ir tā institūcija, kas nosaka, cik ir nepieciešams  aizņemties, un ar procentu likmi var arī regulēt šo pieprasījumu un piedāvājumu.  Ja nepieciešams aizņemties vairāk, šo likmi var palielināt.

Valsts kasei šādas naudas vajadzētu daudz, jo esam taču aizņēmušies  salīdzinoši dārgu ārzemju naudu…

Par to var strīdēties – ir salīdzinoši dārga vai nav. Jo tajā laikā, kad  Latvija aizņēmās no Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, tas noteikti nebija  dārgs aizņēmums. Tolaik alternatīva bija aizņemties finanšu tirgos daudz dārgāk.  Piemēram, kaimiņiem Lietuvai nebija starptautiskā aizdevuma, viņi aizņēmās naudu  starptautiskajos finanšu tirgos, un tas bija daudz dārgāk.

Pašlaik Latvijai aizņēmumi jāatmaksā. Un var izvēlēties – valsts var veikt  iekšējo aizņēmumu, tātad aizņemties vietējā tirgū, piedāvājot gan obligācijas,  gan krājobligācijas, un var aizņemties arī starptautiskajos tirgos un emitēt  starptautiskās obligācijas. Tas jau ir Valsts kases ziņā, kā tiek organizēta  parādu atdošana.

Kāda uz šo brīdi ir kopējā pārdoto krājobligāciju vērtība? Cik cilvēku tās  ir iegādājušies?

Vairāk nekā piecdesmit ieguldītāju ir iegādājušies krājobligācijas par summu,  kas pārsniedz 300 tūkstošus latu.

Kur nonāk un kā reāli tiek tērēta iedzīvotāju krājobligācijās ieguldītā  nauda?

Valsts kase ir atbildīga par visiem budžeta līdzekļiem un veic nepieciešamos  aizņēmumus. Valsts kopējais parāds patlaban pārsniedz 5 miljardus latu.  Krājobligācijas ir vēl viens papildu finansējuma avots.

Mums līdz šim ir bijušas valsts obligācijas un parādzīmes vietējā tirgū,  obligācijas, kas ir emitētas, lai aizņemtos starptautiskajos tirgos, ir  aizņēmumi no starptautiskajiem aizdevējiem, no kuriem vienam – Valūtas fondam –  tie jau ir atmaksāti. Un tagad ir viens papildu finansējuma avots. Kā tiek  izlietoti šie līdzekļi, tas ir Valsts kases un Finanšu ministrijas ziņā.

Krājobligāciju iegāde ir iedzīvotāja nosacīts līgums ar valsti, un  cilvēkam ir svarīgi zināt, ar ko īsti viņam ir darīšana – kas pārstāv valsti  šajā darījumā, kas strādā ar šo naudu un informāciju.

Visi finanšu instrumenti, kas ir publiskā apgrozībā Latvijā, ir reģistrēti  Latvijas Centrālajā depozitārijā. Latvijas Centrālo depozitāriju uzrauga FKTK un  pārrauga Latvijas Banka. Latvijas Centrālais depozitārijs ir kā vērtspapīru  centrālā banka. Kā naudai šo funkciju veic Latvijas Banka, tā vērtspapīriem –  Latvijas Centrālais depozitārijs.

Visi finanšu instrumenti ir reģistrēti elektroniski jeb dematerializētā  formā. Tātad arī krājobligācijas un citi vērtspapīri Latvijā nav papīrs ar  ģerboņiem un spiedogiem. Visi ir reģistrēti drošā elektroniskā veidā Centrālajā  depozitārijā. Mēs esam šīs sistēmas pārvaldnieks. Depozitārijs nodrošina šo  krājobligāciju pakalpojumu, tas nozīmē, ka esam atbildīgi par krājobligāciju  reģistrēšanu, izvietošanu, izplatīšanu un arī par norēķiniem. Iedzīvotājs  samaksā par krājobligācijām, tās tiek iegrāmatotas LCD reģistrā, nauda tiek  pārvesta uz Valsts kases kontu. Kad krājobligācijas dzēš, naudu pārskaita uz  katra ieguldītāja kontu.

LCD tiek reģistrēti tādi finanšu instrumenti kā akcijas, ieguldījumu fondu  apliecības, obligācijas, parādzīmes un no šā gada jūnija arī krājobligācijas.

Cik dinamisks ir pieprasījums šā pusotra mēneša laikā, kopš tiek  piedāvātas krājobligācijas?

Piedāvājums ir jaunums un papildu iespēja iedzīvotājiem. Mēs redzam, ka ir  aktīva interese. Spriežam pēc tā, ka cilvēki apmeklē vietni  www.krajobligacijas.lv,  iepazīstas ar informāciju. Darījumu vērtība jau pārsniedz 300 tūkstošus latu,  kas ir lielisks rādītājs. Tomēr nākotnē aktivitāte noteikti pieaugs vēl vairāk.  Tagad ir vasaras periods, kas ir klusāks finanšu sektorā.

Tirgus situācijai pašreiz visā pasaulē raksturīgs samērā zems ienesīgums. Par  6 mēnešu ieguldījumu tie ir 0,3 procenti. Pirms dažiem gadiem bija iespējams  nopelnīt 3 procentus, Latvijā depozītu likmes sasniedza pat 10 procentus. Šobrīd  ienesīgums ir salīdzinoši zems. Iespējams, daļa no iedzīvotājiem, kuriem ir  brīvi līdzekļi, meklē iespējas, kur var ieguldīt naudu, lai nopelnītu lielākus  procentus, varbūt kādos akciju tirgos, kādās citās obligācijās, vēl kādos citos  veidos.

Kopumā var teikt, ka līdz šim ir vērojama laba aktivitāte. Cilvēkiem arī  nepieciešams laiks, lai iepazītu jauno piedāvājumu, novērtētu to salīdzinājumā  ar citiem uzkrājumu veidiem. Svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu informācija par  šādu iespēju un, ja ir brīvi līdzekļi, viņi to izmantotu. Jo daudz drošāk ir  ieguldīt naudu krājobligācijās, nekā turēt zem matrača vai burkā.

Ļoti daudzi cilvēki joprojām jūtas drošāk, ja var izdrukāt internetā  veiktu darījumu apliecinājuma dokumentus. Vai krājobligācijas ir tikai  virtuālas?

Apliecinājumu papīra formā par savām krājobligācijām var izdrukāt vietnē www.krajobligacijas.lv.

Cilvēki, daloties pieredzē, kavējoties atmiņās, stāsta par obligācijām  Latvijas brīvvalsts laikā. Jā, tas bijis ļoti solīdi noformēts dokuments. It kā  skaisti, bet tas jau arī nav droši. Protams, tajā brīdī, kad šādu dokumentu  pirmoreiz paņem rokās, varētu būt tāda kā drošības sajūta. Tomēr tas ir  diskutabli, vai tas patiesi ir tik droši, jo papīrs tomēr var sadegt vai kā  citādi pazust.

Tāpēc tagad, no drošības aspekta vērtējot, svarīgi, ka krājobligācijas ir  elektroniskā reģistrā un ir ievērotas visas drošības prasības attiecībā uz datu  uzglabāšanu un rezerves kopiju nodrošināšanu. Un iedzīvotāja vērtspapīri, tātad  viņa nauda, vienmēr būs, nekur nepazudīs.

Daudzi norūpējušies, ka Latvija, pievienojoties eirozonai, zaudēs daļu  teikšanas naudas lietās. Kā pievienošanās ietekmēs darījumus ar krājobligācijām?

Visi ieguldījumi krājobligācijās tiks pārrēķināti eiro valūtā atbilstoši  maiņas kursam. Procentu maksājumi un pamatsumma no 2014.gada visiem  ieguldītājiem tiks izmaksāti jau eiro valūtā.

 

imagesCAJREC2M

 

Intervija pārpublicēta no www.lvportals.lv