Neskatoties uz to, ka Latvijas kuģniecībai gandrīz izdevies panākt bezzaudējumu līmeni, visu 2013. gadu valde tomēr plāno strādāt ar nelieliem mīnusiem. Tomēr pagaidām tirgus izskatās labvēlīgāks, nekā iepriekš prognozēts, atzīst LSC valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids. Tajā pašā laikā viņš nesteidzas iegādāties sava „dzimtā” uzņēmuma akcijas.

 

Reisu nomas tirgus ir mums labvēlīgs, taču tas var mainīties

— Pagājušā gada jūnijā teicāt, ka uzņēmumā lielas pārmaiņas nav novērojamas. Tajā pašā laikā bruto peļņa (23,7 milj. USD) un frakts ieņēmumu līmenis pagājušajā gadā izskatās daudz labāk. Kā tas saskan?

— Atšķirības radījusi LSC darbība 2011. gada pirmajā pusē. Tajā laikā mūsu komerciālajā vadībā bija divi kuģi, kuru laika nomas līgumi bija noslēgti vēl 2006. gadā. Taču tas nebija izdevīgs darījums, jo šie kuģi, lai arī nodrošināja papildu apgrozījumu, nenesa peļņu, un, tiklīdz beidzās laika nomas līgums, mēs to nepagarinājām.

Tādējādi rādītāju uzlabošanās 2012. gada pirmajā pusē nav saistīta ar to, ka kuģniecības nozarē ietu ļoti labi. Vienkārši mēs atteicāmies no diviem kuģiem, kuri nesa zaudējumus, un pēc tam mūsu finanses uzlabojās. Domāju, ka tas arī ir galvenais iemesls. Turklāt 2011. gada beigās metāllūžņos tika nodots vecais tankkuģis „Indra”. Attiecīgi arī tā rezultāti 2012. gadā vairs nebija aktuāli. Situācija bija līdzīga: tas bija daudz neizdevīgāks kuģis, kas samazināja vidējos frakts rādītājus.

Turklāt mums bija vairāki kuģi, kuri 2012.gada beigās atradās reisu nomas (spot) tirgū, kur aktivitātes līmenis bija daudz lielāks, nekā bijām gaidījuši. Tādējādi mūsu kuģu sasniegtie darbības rādītāji bija labāki par plānotajiem. Jebkurā gadījumā tas nemaina mūsu stratēģiju: ja pamanīsim pievilcīgu piedāvājumu LSC kuģu nodošanai laika nomā (time charter) , mēs slēgsim šādus līgumus. Ja tādu piedāvājumu nebūs – paliksim reisu nomas tirgū. It īpaši tādēļ, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī mums tajā izdevās iegūt visnotaļ veiksmīgus reisus.

Tomēr es nedomāju, ka šāda labvēlīga situācija turpināsies visu gadu. Reisu nomas pakalpojums ir šaura biznesa niša, un jābūt diezgan veiksmīgam, lai visa gada griezumā varētu sasniegt tādus pašus rezultātus kā laika nomas tirgū.

— Spriežot pēc pārskata, 2012. gadā pieauga LSC apjomi reisu nomas tirgus segmentā un samazinājās laika nomas segmentā. Kādēļ tā?

— Kad laika nomā nodotajiem kuģiem pienāk līgumu pārslēgšanas laiks, fraktētāji ne vienmēr izmanto šo iespēju. Un tad mēs gaidām labus piedāvājumus no citiem tirgus dalībniekiem. Kamēr tādu nav, kuģi strādā reisu nomas tirgū.

Tātad tas nav LSC stratēģijas maiņas jautājums, runa ir par to, ko mēs uzskatām par lietderīgu konkrētajā laika periodā. Ja piedāvātā cena ir zemāka nekā mūsu plānotie rādītāju – paliekam reisu nomas tirgū, it īpaši tādēļ, ka šobrīd šāda iespēja pastāv. Un mūsu speciālisti ir pārliecināti, ka nenotiks dramatiska mūsu pozīciju pasliktināšanās.

Būs nelieli zaudējumi, bet tas nav tik svarīgi

— Kuģniecība ziņo par to, ka 2012. gada pēdējā ceturksnī ir gandrīz sasniedzis bezzaudējumu līmeni. Vairs netika atzīti uzkrājumi  kuģu vērtības samazinājumam un ceturkšņa neto zaudējumi bija vien 100 000 dolāru. Vai ir reāli 2013. gadā sasniegt neto peļņu? Pagājušā gada vasarā teicāt, ka labākajā gadījumā tas būs iespējams tikai 2014. gadā…

— No vienas puses – mēs sekojam apjomiem, kādi paredzēti gada budžetā. No otras puses – situācija naftas produktu tirgū mums ir labvēlīgāka nekā bijām plānojuši. Tas saistīts ar to, ka tirgū it kā redzamas pozitīvas pārmaiņas, tas kļūst piesātinātāks.

Turklāt mēs strādājam globālajā tirgū, un dažos reģionos šie uzlabojumi ir redzamāki nekā citos. Pastāv zināms globālais līdzsvars: mainās produktu pārvadāšanas reģioni un apjomi. Un vēl: es vienmēr paturu prātā, ka tuvāko 18 mēnešu laikā tirgū ienāks daudzi tikko uzbūvēti jauni kuģi – t.i., šajā un nākamajā gadā. Tādēļ ir diezgan pāragri izteikt prognozes, ka situācija viennozīmīgi mainīsies uz labu. Ir uzmanīgi jāseko līdzi pārmaiņām.

Noteikti var teikt, ka no tuvākā ceturkšņa perspektīvas tirgus izskatās mēreni labvēlīgs. Tomēr es neriskētu teikt, ka situācija pasaulē ir stabilizējusies un ka viss būs arvien labāk un labāk. Kā mēs to šodien redzam, negaidīti notikumi un krīzes mūs var piemeklēt katru dienu. Ja pār pasauli nāktu jauns krīzes vilnis, tas skars arī mūsu diezgan šauro nišas tirgu.

— Un tomēr, kādi peļņas vai zaudējumu rādītāji paredzēti šī gada budžetā?

— Faktiski mums jau 2012. gadā bija nelieli zaudējumi, apmēram 6 miljoni USD – rēķinot bez finanšu grāmatvedībā atzītajiem flotes vērtības samazinājumiem (par apmēram 28 milj. USD lielu summu – S.P.). Domāju, ka šogad situācija būs nedaudz labāka. Visticamāk, tas būs neliels mīnuss.

Tas ir pesimistiskais vai vidēji svērtais variants?

— Tas ir vidējais variants. Tomēr es ne pārāk koncentrējos uz peļņas vai zaudējumu rādītāju – daudz svarīgāk ir ģenerēt naudas plūsmu, kas būtu pietiekama operatīvās darbības izmaksu un bankas finansējuma segšanai. Un arī bankām, kuras mūs kreditē, šis rādītājs ir vissvarīgākais.

«Situācija izskatās… diezgan slikti!»

— No naudas plūsmas viedokļa raugoties, vai ceturtais ceturksnis bija vislabākais pēdējā laikā?

— Jā, noteikti. Tomēr, atgriežoties pie sarunas par finanšu pārskatu, galīgos rādītājus spēcīgi ietekmēja flotes vērtības samazinājuma atzīšana, pirmo trīs ceturkšņu laikā veicot uzkrājumus 28 miljonus dolāru apmērā. Bez tam vēl apmēram 28 miljoni izmaksu uzskaitīti nolietojuma veidā. Protams, tam visam nav sakara ar naudas plūsmu, taču no malas šķiet, ka situācija izskatās … diezgan slikti! (Smaida) Un, turklāt, ik gadu jāatmaksā arī bankas aizdevums (2012. gadā tikai procentu maksājumi vien bija apmēram 18 milj. USD, S.P.) – un tā jau ir reāla nauda, tas ir sāpīgi.

— LSC frakts likmes vislabāk izskatījās 2012. gada pēdējā ceturksnī – tās ir tradicionālas sezonālās svārstības, kam otrajā – trešajā ceturksnī sekos kritums, vai iemesls tomēr ir vispārēja tirgus atveseļošanās?

— Zināma sezonalitāte patiešām pastāv. Tradicionāli no pārvadājumu likmju viedokļa trešais ceturksnis ir visnelabvēlīgākais. Tomēr līdz ar sezonālajiem faktoriem – temperatūras, laika apstākļiem – iepriekšējā gada rādītājus spēcīgi ietekmēja veco naftas pārstrādes rūpnīcu slēgšana pasaulē, kas palielina pieprasījumu pēc naftas produktu pārvadājumiem.

Kopumā, neskatoties uz laika apstākļiem, pasaulē veidojas jauni aktīvi naftas produktu pārvadājumu maršruti. Tādēļ nav iespējams tik vienkārši nosaukt tikai vienu iemeslu. Turklāt LSC gadījumā sezonālo svārstību faktori ir svarīgi tikai attiecībā uz 5-6 kuģiem, kuri pagaidām strādā reisu nomas tirgū. Bet tur savukārt mēdz būt gan labas nodarbinātības periodi, gan nepietiekamas noslodzes periodi. Un, lai arī šodien frakts likmju rādītāji var izskatīties labāki par prognozēto, gada laikā kopumā situācija var izlīdzināties.

Tādēļ es nedomāju, ka 2012. gada pēdējā ceturkšņa veiksme būs aktuāla, ja daļa no kuģiem tuvāko divu ceturkšņu laikā paliks reisu nomas (spot) tirgū. Ja vien mums reisu nomas tirgū ļoti nepaveiksies …

— Sava veida azartspēle?

— Drīzāk jau veiksme īsajās distancēs. Bet mums nav vēlēšanās pārbaudīt veiksmi reisu nomas tirgū visa gada garumā.

— LSC mazākuma akcionāri tradicionāli ir jutīgi pret darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem – bet iepriekšējā gada laikā tie kuģniecībai nodrošināja apmēram trešo daļu no pamatdarbības ieņēmumiem (2012.gadā 37,6 miljoni USD no saistītajiem uzņēmumiem). Kas tie ir par saistītajiem uzņēmumiem?

— Pamatā tie ir citi ar „Vitol” saistītie uzņēmumi – saskaņā ar frakts līgumiem tur šobrīd strādā apmēram 5 LSC tankkuģi. Vēsturiski mēs tā strādājām. Un tas bija iemesls tam, kāpēc mēs sākām ceturkšņa pārskatos publicēt savas frakts likmes: ikviens tās var salīdzināt ar tirgū pieejamajām likmēm – tas tika darīts, lai izvairītos no iespējamiem citu LSC akcionāru, kā arī banku jautājumiem un šaubām.

Starp citu, mūsu frakts līgumi tiek saskaņoti ar bankām – tām jāredz, ka mūsu līgumi ar „Vitol” struktūrām neatšķiras no citiem līgumiem tirgū. Tādēļ ar iepriekšējo gadu arī iekļāvām pārskatos visas šīs drošības normas – lai nevienam nerastos aizdomas, ka varētu atkārtoties līdzīga situācija kā iepriekšējās vadības laikā.

Turklāt pasaulē „Vitol”  ir lielākais kuģu fraktētājs. Ik gadu tas fraktē apmēram 5 tūkstošus kuģu. Bet LSC pieder 20 tankkuģi. Un LSC tas ir ļoti izdevīgi, ka mums ir attiecības ar tāda līmeņa tirgus dalībnieku kā „Vitol” , kurš vajadzības gadījumā var sniegt palīdzību.

 

Mēs ikreiz domājām, ka šī flotes vērtības samazināšanās atzīšana gan būs pēdējā …

— Par kuģniecības izmaksām. Operatīvās izmaksas 2012. gadā samazinājušās līdz 37 milj. dolāru (bija 41,7 milj.), bet kuģu nomāšanas izmaksas vispār – nulle (2011. gadā 5.5 milj.). Kā varat komentēt šos skaitļus?

— Tie ir divi kuģi, kuri 2011. gadā vēl strādāja LSC, bet kuru līgumi 2012. gadā vairs nebija aktuāli – tas izskaidro atšķirību kuģu nomāšanas izmaksās. Tāpat ir jāatceras par pārdoto tankkuģi „Indra”, pēc kā izmaksas samazinājās. Turklāt, pateicoties stingrai izmaksu kontrolei, šo to izdevās ietaupīt kuģu apkopes un remonta izmaksās. Bet galvenokārt ir vēlreiz jāuzsver iepriekš teiktais par trim kuģiem.

— Administratīvās izmaksas ir samazinājušās no 14,8 (2011) līdz 11,4 (2012) miljoniem dolāru – šeit samazinājumu rezerves ir izsmeltas?

— Domāju, ka esama tuvu optimālajam līmenim. Respektīvi, mēs varētu tās vēl nedaudz samazināt, bet tālāka ekonomija sāktu negatīvi ietekmēt pamatdarbību. Piemēram, ja ekonomijas dēļ tiek zaudēti svarīgākie darbinieki – jaunu darbinieku piesaiste būs saistīta ar papildu izmaksām. Šobrīd esam sasnieguši optimālo līdzsvaru.

Galvenā 3 miljonu ekonomija administratīvajās izmaksās tika sasniegta uz tiesvedības izmaksu samazinājuma rēķina. Tajā pašā laikā šīs izmaksas ir saistītas ar procesiem, kas tika uzsākti 2011. gadā un kuru beigas vēl nav paredzamas.

— Šogad flotes vērtības samazinājuma vairāk nebūs?

— Pēc katras iepriekšējā gada ceturkšņa kuģu vērtības samazināšanas mēs domājām – šī būs pēdējā. Tomēr tikai ceturtajā ceturksnī iztikām bez uzkrājumu atzīšanas.

— Kāda ir flotes novērtēšanas metodika? Pārskatos teikts, ka tiek izvēlēta augstākā no divām– patiesā vērtība, atskaitot pārdošanas izmaksas, vai kuģa izmantošanas vērtība. Kāda vērtība tiek izmantota LSC flotes vērtēšanai?

— Nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi, katrs kuģis tiek vērtēts atsevišķi. No vienas puses – tirgus vērtība: tiek vērtēts, par cik pēdējā laikā ir tikuši pārdoti līdzīga izmēra, klases un vecuma kuģi. Šīs vērtības svārstības mēs redzam katrā ceturksnī un tās cita starpā ir svarīgas arī bankai: tā vēlas redzēt savas ķīlas vērtību. No otras puses – vērtējam ģenerējamās peļņas apjomus: skatāmies vēsturiskos rādītājus, nākotnes prognozes.

Runājot par nākotni, gribētos cerēt, ka turpmāk uzkrājumi flotes vērtības samazinājumam vairs nebūs nepieciešami. Bet, kā jau teicu, nākamā pusotra gada laikā tirgū ienāks daudzi jauni tankkuģi, bet tas ietekmēs gan tirgu kopumā, gan mūsu kuģu tirgus vērtību.

No otras puses, ja citas kuģniecības kompānijas bankrotēs un to floti sāks pārvaldīt bankas – arī tad radīsies jautājumi par to, kā tas ietekmēs kuģu vērtību.

Piemēram, bankas var sākt daļu no savas vecās flotes nodot metāllūžņos. Ietekme var būt dažāda.

— Šeit jūs no prognozēm atturēsieties?

— Jau vairakkārt esmu centies saskatīt tendences, bet pēc tam vienmēr nācies vilties. Pēdējo 4-5 gadu kuģniecības tirgus nav labākā vieta prognožu spēlēm. Diemžēl.

 

Londonas tiesa: process būs vēl nogurdinošāks

— Bankas piekritušas uz laiku atteikties no dažiem LSC kredītlīgumu nosacījumiem attiecībā uz finanšu rādītājiem (covenants) ar nosacījumu, ka „Ventspils nafta” (VN) sniegs kuģniecībai finansiālu palīdzību, ja radīsies tāda vajadzība…

— Jau iepriekš esam ņēmuši aizdevumus no VN un bankas ir priecīgas, ka mums ir tāds akcionārs ar tā iespējām vajadzības gadījumā nodrošināt finansējumu. Domāju, ka tas vairs nebūs nepieciešams. Lai arī 2012. gada beigās, kad sagatavojām budžetu, mums šķita citādi, tomēr… šobrīd izskatāmies spēcīgāki. Jebkurā gadījumā, runa būtu bijusi par 3-4 miljoniem dolāru, kas nav kritiski.

No Londonas tiesas nav nekādu ziņu?

— Tajā notika vairāku jurisdikcijas jautājumu izskatīšana. Februārī pieņemtais negatīvais lēmums „VņešTorgBank” prasības lietā (kas nav saistīta ar mūsu prasību) nav pats labākais signāls mūsu prasības pret Lemberga kungu sakarā. Bet jebkurā gadījumā mūsu rīcībā paliek citi ceļi, lai arī ne tik ātri.

Šodienas situācija ir nepatīkama un skumja, bet nekādā gadījumā ne pasaules gals – vienkārši tiesvedībai lietā būs vajadzīgs vairāk laika, nekā bijām gaidījuši. Dažos jautājumos tagad ir mazāk skaidrības.

— Vēl joprojām cerat attiesāt no Lemberga k-ga 135 miljonus dolāru līdz brīdim, kad Latvijas kuģniecībai vajadzēs pārfinansēt savus kredītus?

— (nopūšas) Protams, es ceru. Tajā pašā laikā ir jābūt reālistam: pirmo kredītu daļu LSC vajadzēs pārfinansēt nākamā gada otrajā ceturksnī. Nedomāju, ka līdz tam laikam mums izdosies piedzīt 135 miljonus.

— Kādu kredīta daļu plānojat pārfinansēt nākamajā gadā?

— 23-24 miljonus dolāru. Protams, daudz kas ir atkarīgs no vispārējās situācijas ar bankām, bet diez vai šī summa radīs problēmas. No otras puses, jau pati Eiropas banku situācija šobrīd nav prognozējama.

Par maksātnespējīgo „LASCO Investment” (LI), ko cerējāt atgūt savā kontrolē – nekā jauna?

— Nekā. Tikai neliels progress dažos jautājumos: policija sākusi dažu maksātnespējas administratoru veikto darījumu izmeklēšanu. Iespējams, ka būs vērojams kāds progress. Bet pagaidām esmu noskaņots diezgan skeptiski.

 

Pirkt LSC akcijas? Ir arī mierīgāki varianti…

— Kopš mūsu pēdējās intervijas brīža LSC akciju cena biržā nav mainījusies – tie paši 26-27 santīmi. Kāds būtu jūsu ieteikums šajā sakarā?

— Diez vai LSC biržas cena ir objektīvs rādītājs, arī ņemot vērā tirgus apjomus. Kas tad šobrīd tās pērk…

Protams, jūs varat minēt tādus argumentus kā LSC pamatdarbības situāciju. Vai flotes pārvērtēšanu, kas ietekmē akciju bilances vērtību – bet tas nekādi neskar pamatdarbību. No otras puses, akciju cenā neatspoguļojas mūsu tiesvedības un „LASCO Investment” vērtība, jo tas viss netiek ietverts bilancē. Protams, visi šie jautājumi ir diezgan neprognozējami…

— Kāpēc, jūsuprāt, lielie biržas investori nepērk LSC akcijas, kā tas bija pirms 10 gadiem…

— Skaidrības trūkums. Kas notiks ar „Latvijas kuģniecību”, kurp situācija pavērsīsies nākotnē, kādas būs mūsu iespējas? Mēs nevaram šodien aiziet uz banku un saņemt finansējumu, lai iegādātos vairāk jaunu kuģu – dēļ situācijas, kādā atrodamies pēdējos dažus gadus, dēļ komplicētās vēstures un reputācijas.

Ikreiz, kad runājam ar bankām, mums saka: labi, iedosim naudu, ja būs „Vitol” garantijas. Bet kāpēc lai „Vitol”, kam netieši pieder tikai 25% no „Latvijas kuģniecības”, kaut ko garantētu? Tas ir kā sniegt garantiju par 100 dolāriem, no kuriem tikai 25 ir tavējie. Ja visi LSC akcionāri nolemtu sadarboties – mēs piedalītos. Bet problēma ir tajā, ka pat tad, kad VN atbalsta „Latvijas kuģniecību” ar kredītiem, ko tikmēr dara IBI (International Baltic Investments AS, kam pieder 27,55% LSC)? Kāpēc arī viņi nesniedz savu daļu atbalsta, lai kuģniecība varētu pārdzīvot sarežģīto periodu? Tādējādi situācija šajā ziņā ir sarežģīta.

— Atgriežoties pie patiesās LSC akciju cenas – kāds ir jūsu vērtējums? 50 santīmi? Vairāk?

— Te es esmu pesimists! (smaida, sāk skaitīt) Kompānijas kapitāls ir 200 miljoni akciju. Akciju cena biržā – 26 santīmi. Tirgus kapitalizācija sanāk apmēram 80 miljoni dolāru. Par 20 kuģiem… Jauns kuģis tirgū maksā apmēram 30 miljoni dolāri… Sanāk diezgan pesimistisks vērtējums. No otras puses, mēs pagaidām nepelnām lielu naudu. Tādēļ…

Jebkurā gadījumā, man nav LSC akciju… (vēršas pie intervijā klātesošajiem kolēģiem) Jums ir? (kolēģi atbild līdzīgā garā, ka arī viņiem neesot). Lūk… Domāju, ka ir mierīgākas vietas, kur mēs glabājam savu naudu (smiekli).

— Ko sagaidāt nākotnē?

— Par laimi, mēs strādājam diezgan labā tirgus sektorā – vieglo naftas un citu produktu pārvadājumos. Ja mēs būtu naftas pārvadājumu sektorā, mums šodien būtu daudz nopietnākas problēmas. Un, kamēr pasaules tirgus nav pierimis, mēs nevaram zināt, kurp katrā konkrētajā brīdī virzās kuģniecības tirgus. Mana vislielākā uzmanība ir pievērsta jautājumam: kā visas bankas, kuras iepriekšējo labo gadu laikā finansēja kuģu būvniecību, tagad domā atgūt savu naudu? Tas kļūs skaidrs tuvāko 2-3 gadu laikā.

Jā, pagaidām tās vēl pagarina kredītu brīvdienas, un ir uzņēmumi, kuri atrodas daudz smagākā situācijā nekā mēs. Bet agri vai vēlu parādi būs jāatdod. Un, ja situācija kuģošanas tirgū pa to laiku nemainīsies, ļoti daudzām lielajām Eiropas bankām nāksies nopietni patīrīt savas bilances. Tomēr, ja situācija tirgū uzlabojas, sabiedrības sāk atmaksāt parādus – tas nozīmēs, ka no problēmas ir izdevies izvairīties, viss ir kārtībā. Bet pagaidām man nešķiet, ka globālā krīze jau ir beigusies.

No otras puses, LSC 50 miljonu kapitalizācija biržā – tas jebkurā gadījumā ir ļoti zems līmenis. Turklāt tirgū var turpināties lejupslīde 25 miljonu latu virzienā (pauze, skatās uz kolēģiem, smejas). Tādējādi, ja man būtu jāiegulda nauda un drīzumā tā jāsaņem atpakaļ, diez vai es pirktu LSC akcijas.

Tomēr, ja raugāties tālā nākotnē un domājat, ka pasaules ekonomika atgūsies – iespējams, ka tā nebūs slikta investīcija.