Iepriekšējā nedēļā Hermanis Juzefovičs kopā ar diviem partneriem ir piereģistrējis investoru asociāciju (Latvijas Finanšu Instrumentu Tirgus Dalībnieku asociācija). Pagaidām ir reģistrējušies 7 biedri. Tuvāko mēnešu mērķis ir apvienot 20-25 biedrus  un darbu sākt ar izglītojošiem semināriem. Par kopējiem asociācijas plāniem, un konkrēti par to, kādi ir asociācijas plāni attiecībā uz RKB – intervija portālam Naudaslietas.

– Izlasot interviju ar lietuviešu asociācijas vadītāju, Tu teici, ka daudzas lietas mums ir jāpārņem, un jārīkojas līdzīgi.

Hermanis Juzefovičs

Hermanis Juzefovičs

– Es nevaru nosaukt konkrētas lietas, bet es gribētu akcentēt to principu: viņi ir spējuši apvienoties, un intervijā viņi var stāstīt: “Mēs esam izdarījuši to un izdarījuši šo”. Tas nozīme, ka viņi strādā pareizi. Tāpēc es gribu pārņemt viņu pieredzi tādā ziņā, ka mūsu asociācija pēc 2 gadiem varētu sniegt interviju un sākt skaitīt – mēs esam izdarījuši šo, mums ir šāds biedru skaits, un mēs esam neatkarīgi. Konkrētus darbus nodefinēt būtu ļoti grūti. Mūsu tirgi ir ļoti līdzīgi un pilnīgi atšķirīgi. Līdz ar to burtiski pārņemt viņu principus diez vai būtu pareizi. Bet tas, ko viņi ir izdarījuši – no tā var mācīties. Viņi tomēr ir spējuši izdzīvot un sevi pierādīt.

– Tad pirmais konkrētais jautājums – lietuvieši uzskata, ka asociācijas vadībai ir jāstrādā nesaņemot algu, bez atlīdzības. Vismaz sākuma stadijā. Par Jūsu asociāciju tika dzirdēts, ka tur uzreiz  runas sākās par algu ….

– Ja man būtu konkrēts plāns – tagad darām tā, konkrēti, soli pa solim – būtu ļoti labi. Bet es pats lāga nezinu, kā būtu pareizi. Tas ir viens no variantiem, kā… Skatoties uz situāciju šobrīd, algota persona vadībā mums pašlaik nevar būt. Līdz ar to jābūt kādai iniciatīvas grupai, cilvēkiem, kas ir ieinteresēti. Es negribu teikt, ka mēs varam ātri kaut-ko sakārtot, bet mēs varam radīt tādu vidi – kurā mēs esam tie, kas var jebkurā brīdī iejaukties, izteikt savu viedokli, mēģināt virzīt lietas pareizā virzienā. Tāpēc sākumā par algām nevaram runāt. Pagaidām mums pašiem vajag daudz ko saprast.

Kā bija ar RKB. Sāku kontaktēties ar mazākuma akcionāriem, un mēģināju saprast, kas tie ir par cilvēkiem. Un es secināju, ka tie ir cilvēki, kas nav saistīti ar finanšu lietām, vai ar bankām. Jā, viņi ir saistīti ar ekonomiskajiem jautājumiem – cilvēki, kas spējuši uzkrāt naudu. Tas nozīme, ka viņi strādā un nopelna naudu vairāk, nekā viņi vēlās patērēt. Bet viņi nav finanšu sfēras cilvēki – viņi ir  uzņēmumu vadītāji vai departamentu vadītāji, vai labi atalgoti iestāžu darbinieki. Šis cilvēku loks dibina asociāciju. Ir jautājums, cik daudz mums ir to cilvēku, kuri spēj vadīt tādu, ar finansēm saistītu asociāciju. Līdz ar to mums jāsāk no nulles, pašiem meklēt variantus, kā un ko mēs varam izdarīt. Jāpiekrīt,  mēs neesam tik zinoši šajā jomā.

– Tātad, sākuma stadijā Jums nāksies strādāt idejas vārdā.

– Varētu teikt, ka jā, ideju vārdā. Esmu daudz savā dzīvē izdarījis idejas vārdā. Par piemēru: es divus gadu atpakaļ nodibināju līdzīgu biedrību savā pilsētā, kurā es dzīvoju. Biedrības mērķis ir vides sakārtošana un labiekārtošana. Kas sakārtos vidi ap manu māju, ap mums?  To varu izdarīt tikai es, neviens cits nenāks un nedarīs. Un noteikti ir vēl kāds līdzīgi domājošs. Es savā pilsētā pulcēju cilvēkus, kuri prieka pēc tērē savu brīvo laiku un minimālos līdzekļus, lai sakārtotu pilsētu. Par piemēru, pēdējais darbs, esam izveidojuši pilsētā tirgus laukumu – uzrakstījām projektu, saņēmām Eiropas finansējumu, realizējam, un atdevām to pašvaldībai un tirgotājiem.

Un šai situācijā ir tas pats jautājums – kas sakārtos šo vidi, šo valsti? Jā, tas ļoti augsti skan, bet jābūt cilvēkiem un iniciatīvai no lejas. No mūsu puses, šoreiz nevajag ieguldīt savu naudu, bet savu laiku mēs varam ieguldīt. Un darboties likuma noteiktos ietvaros. Un es esmu ar mieru ieguldīt savu darbu.

Nu bet nauda arī ir nepieciešama. Turklāt Latvijas asociācijai nebūs tik pat daudz biedru kā Lietuvā, kur ir 600 cilvēku.

–  Jautājums ir, kā pelnīt? Vai pelnīsim ar asociāciju, vai ar savu ieguldījumu? Ja mēs mēģinām sakārtot šo vidi, mēs katrs individuāli pelnām ar savu ieguldījumu. Asociācija šajā ziņā – tikai palīgs mūsu kapitāla pieaugumam.

– Tad asociācija strādās ar tiem uzņēmumiem, kuros ir ieinteresēti asociācijas biedri? Kā par piemēru RKB – apvienojās 20 biedri kuriem ir akcijas, un rīkojam aktivitātes ….

– Es  tieši tā arī domāju, ka mēs dibinām asociāciju,  un mums ir viena ģenerālā līnija – ka mēs gribam mēģināt sakārtot investīciju vidi. Un ja ir cilvēki, kuri, piemēram, ir ieinteresēti risināt jautājumus saistībā ar RKB – viņi proporcionāli savam kapitālam iegulda naudu. Un viņiem ir asociācijas atbalsts, un asociācijas iepriekšējo darbu pieredze. Tagad mums ar RKB ir kaut kāda zināma pieredze. Un mēs esam ar mieru dalīties ar savu pieredzi arī citos gadījumos, virzīt to tālāk. Jo pagaidām investīciju kultūra Latvijā pat nav zema – viņas vispār nav. Taču ejot pa vienam vai pa trijiem, kā fiziskas personas, mēs varam tikai “kašķi” taisīt. Tāpēc bija jāapvienojas, lai kā juridiska persona tiktos un runātu gan ar emitentiem, gan ar biržu, gan ar FKTK.

Cik ir asociācijas dibinātāju, un cik šodien ir biedru?

– Mēs esam 3 dibinātāji, un dotajā brīdī mums vēl ir 4 iesniegumi. Sanāk, ka mēs esam septiņi. Es negribu steidzināt to lietu, reklamēties presē. Mums pašiem jātiek skaidrībā, kas, kur un kā. Jādefinē pareizi mērķi, un jānosaka, kā mēs to risinām. Vajag vairāk konkrētības. Godīgi runājot, dotajā brīdī nav tādas stabilas bāzes.

– Tevi treideru aprindās jau pazīst, bet kas ir pārējie divi?

– Tie ir divi jaunie cilvēki.

– Treideri?

– Jā, tie ir treideri. Pastāstīšu, kā tas notika praktiski. Mēs sanācām kopā, jo RKB tēma mums bija ļoti labs katalizators. Mēs sanācām pirms RKB sapulces, gandrīz 20 cilvēki – lai parunātu  par mūsu pozīciju RKB lietā, un arī par asociācijas dibināšanu. Tajā tikšanās reizē bija izvirzīti 2 jauni cilvēki, un tie nepilni 20 cilvēki nolēma – jā, mēs atbalstam asociāciju. Domāju, paies vel nedēļa vai divas, un visi tie 20 cilvēki būs asociācijas biedri, jo viņi paši bija iniciatori, ka to vajag. Tas ir diezgan liels atbalsts. Un ja RKB mēs kopā pārstāvam virs 10%- tas arī nav mazs spēks.

Kādas Jums ir biedru naudas?

– Mēs to nokopējam no lietuviešiem. Nekā jauna negribējām domāt.

– Tas ir tā, izlasījāt interviju ar Lietuviešu asociācijas vadītāju, un nolēmāt, lai ir tāpat – 20 Lati gadā?

– (smejas) Mēs jau pirmajā sapulcē tā arī domājam, cipars „20”  kā gada maksa bija pateikts. Un kad bija intervija ar lietuviešiem, kur arī parādījās tie 100 liti vai 20 lati, mēs nolēmām – nu viss, tā būs.

– Lietuviešu asociācija izaugusi līdz 600 biedriem. Latvijā, pēc nojautas, potenciāls reizes piecas mazāks?

– Es domāju, ja mēs dabūsim tuvākajā laikā – 2-3 mēnešos – 20-25 cilvēkus, tas būs ļoti labi. Šobrīd mēs ar Finastas palīdzību gatavojam pirmo semināru, paradīsim sevi, ko mēs darām, un tad nāks nākamie cilvēki. Bet vispirms būs jāparāda, ka esam kaut ko panākuši. Kaut ar to pašu RKB – mēs neesam neko panākuši, bet parādījuši, ka ar mums nāksies rēķināties.

Vai nav sajūta, ka RKB sapulce daudziem lika vilties? Ne visi mazākuma akcionāri saprata Jūsu piedāvājumu nebalsot par valdes ziņojumu.

– Nu, RKB sapulce man pašam bija lielas pārsteigums. Esmu bijis diezgan daudzās sapulcēs pirms tam. Un esmu pat priecīgs, ka tā notika. Sapulces gaita parādīja, ka tā tika organizēta apejot jebkuru likumdošanu – šauram cilvēku interešu lokam. Un ja kāds tagad atnāk un mēģina to skudru pūzni pajaukt, tas tiek uzņemts ar izbrīnu un negatīvi. Es uzskatu, tas ir labi. Mēs neko nepanācām. Bet parādījām, ka tas ir nepareizi. Mēs norādījām uz kļūdām, kādas ir pielaistas sapulces laikā. Domāju, nākošreiz liela daļa kļūdu tiks novērstas.

– Kā Tu skaties uz viedokli, ka ar savu negatīvismu izsauci galveno akcionāru nevēlēšanos ar Tevi sadarboties?

– Vai viņiem vispār tāda velēšanās bija?

– Pirms sapulces Tu teici, ka esi kontaktējies ar RKB, un ka esi redzējis pragmātisku un saprātīgu interesi no viņu puses.

– Paga-paga, atkāpsimies atpakaļ. Kas ir RKB sapulce? Tā ir akcionāru tīri iekšēja lieta. Kā mēs uzvedamies iekšienē – tā ir mūsu, akcionāru problēma. Mēs varam strīdēties, viens otram pārmest, pat nosaukt viens otru par muļķi. Bet vai uz āru tas izgājis?

– Jā.

– Kadā veidā?

– Tas bija publicēts Naudaslietas.lv un arī vienā laikrakstā.

– Nu, OK. Bet vai kāds no akcionāriem izteica publiski kaut ko negatīvi? Domāju, ka nē.

– Ja Tu piemini sapulcē likuma normu neievērošanu, Tev ir jāsaprot, ka tur ir žurnālists ar diktofonu , un viss tas izies uz ārpusi.

– Bet sapulce ir iekšēja lieta. Un ja žurnālisti uzskata to par sensāciju – es atvainojos, cienījamie žurnālisti, tā ir jūsu problēma.

– Tā ir Jūsu problēma, ja uzskatāt, ka tas neizies uz ārpusi. Sapulce nav saruna aiz aizslēgtām durvīm, un katrs var nopirkt vienu akciju un paklausīties.

– Jā, bet redzi, ja tā var salīdzināt, tā ir tā spēle, cik tālu mēs ejam iekšienē, un cik tālu – ar publiskajiem paziņojumiem. Es arī pēc sapulces runāju ar RKB pārstāvjiem, un man būs tikšanas ar padomes priekšsēdētāju. Un mēs, mazākuma akcionāri, mēģināsim ar lielāko akcionāru tomēr rast kopīgo valodu. Es joprojām uzskatu, ka mēs to varam. Iekšienē mums tās domstarpības ir un būs. Bet man ir priekšlikums, ka publiskā telpā mēs ejam ar vienotu skatījumu un viedokli.

– Tas nozīmē, ka Tu esi minimizējis iespēju sarunai ar RKB, Tev ir ….

– Var būt, tas ir mans stils. Diezgan uzbrūkošs. Es piekrītu. Kāpēc es to darīju? Man nav pārliecības, ka mēs varējām kaut ko panākt mierīgā ceļā. Mierīga ceļā nekas nemainītos.

– Bet pirms sapulces Tu teici, ka jūsu mērķis –  netaisīt ‘’kašķi’’.

– Vai tad mēs esam taisījuši ‘’kašķi’’? Ko mēs daram iekšpusē – tā ir RKB akcionāru iekšējā problēma. Mēs to atrisināsim paši. ‘’Kašķa’’ taisīšana nozīme to, ka mēs publiskā teplā piesaistam presi, un presei stāstam: re, tur ir slikti. Bet mēs to neesam nekad darījuši. Un, domāju, tuvākajā laikā nedarīsim. Es joprojām uzskatu, ka mēs tiksim paši galā. Ja būs vajadzīgas ‘’kašķis’’ – uztaisīsim ar presi, ar uzraudzības institūcijām.

Tagad skaidrs. Kādi turpmākie plāni kas saistīti ar RKB? Tu teici, ka asociācija gaida pirmā kvartāla atskaites, un balstoties uz tām pieņems lēmumu par turpmāko darbību. Paskaidro.

– Būsim godīgi. RKB vadība Meļņika kunga priekšgalā ir panākusi līgumu 400 miljonu dolāru apjomā. Mazajiem akcionāriem jābūt pateicīgiem. Tādi arī mēs esam. Tas ir viņu nopelns. Bet tagad rodas jautājums. RKB, no mūsu viedokļa, ir stabils labs uzņēmums. Bet skatoties uz pēdējo pieejamo atskati, RKB nodarbojas nevis ar platformas ražošanu, bet ar platformas pirkšanu un pārdošanu. Vai tas ir RKB uzdevums? Jo mēs pirkām akcijas ar domu, ka tas ir ražojošs uzņēmums, nevis „nopērc – pārdod”. Un vēl: cik mēs saprotam, speciāli šīm darījumam tika organizēts meitas uzņēmums, un nauda no platformas plūst nevis pa tiešo platformas ražotājiem, bet caur meitas uzņēmumu. Vai tā ir pareiza pieeja? Viena trešdaļa naudas no kopējā līguma izgāja caur RKB pagājušā gadā – un peļņas nav. Jautājums: vai tas ir ilgspējīgs bizness, nopirkt un pārdot, neko neražojot? Tāpēc visu cieņu Melnika kungam, bet vai tas ir RKB pamatbizness?

Un kādus attīstības variantus Jūs redzat pēc tuvākās atskaites publicēšanas?

– Tie cilvēki, kas pārstāv 10% no RKB?  Mēs savā starpā uzturam kontaktus. Un gaidām pirmā ceturkšņa rezultātus. Gribam redzēt, kādā veidā tiek atspoguļota naudas plūsma no platformas būvniecības. Pēc tām sanāksim kopā un spriedīsim, ko mēs darām tālāk.

– Rupji runājot, gaidāt, vai būs pamanāma peļņa vai nē.

– Jā. Kādi būs cipari pirmajā ceturksnī. Kas no tā tiks mazajiem akcionāriem. Jo tur ir ieguldīta arī mūsu nauda. Un jābūt normālai peļņas sadalei.

– Un ja kvartāla atskaite Jūs neiepriecinās, ko Jūs varat darīt?

– Ja mēs paskatīsimies likumdošanā, ko var darīt ar 10% akciju… Var darīt daudz ko.

– Likvidēt uzņēmumu, piemēram…

– Mēs nevaram likvidēt, bet varam ierosināt likvidēt.

– Tas nozīmē „taisīt kašķi”.

– Jā, tas nozīmē „taisīt kašķi”. Bet vai mēs taisīsim, būs redzams pēc pirmā kvartāla atskaites.

Vai Jums ir ieplānota tikšanās ar Meļņiku?

– Ar Meļņika kungu diez vai – cik es saprotu, viņš vēl ilgi ar mani nerunās. Bet ir iesāktas sarunas, ka mēs tiksimies ar padomes priekšsēdētāju Goļicina kungu. Runāsim par to, kā mēs varam nevis ‘’kašķēties’’, bet palīdzēt uzņēmumam. Es uzskatu, ka mēs to varam izdarīt, ar savu nostāju un viedokli presē. Varam taisīt labu PR uzņēmumam, un piesaistīt citus akcionārus.

– Lietuvas asociācijas vadītājs izteicās: Ja emitentam un galvenajam akcionāram nav vajadzīga pozitīva gaisotne, un viņu viss apmierina – neko tur nevar panākt.

– Es domāju savādāk. Jo tie cilvēki, kas pirka RKB akcijas, par 100 tūkstošiem un vairāk, darīja to pirms līguma par platformu. Viņi pirka cita uzņēmuma akcijas, kas ražo, remontē. Bet ar šo līgumu ir veidots cits darbības princips. Jebkurā gadījumā, man nav un nebija daudz RKB akciju. Un šajā gadījumā mana galvenā interese – sakārtot vidi, kur, būsim godīgi, nu nav viss kartībā. Tas ir mans mērķis – saprast, ko mēs varam izdarīt.

– Izņemot RKB, vai ir kādi citi, kur plānojat kaut ko darīt?

– Cik mēs zinām no viena RKB akcionāra, līdzīga veida problēmas ir „Grobiņā”. Es domāju, ka mēs varam viņam palīdzēt, ja iesim kopā ar asociācijas spēku. Tas ir viens no variantiem.

– Kādi vēl būs asociācijas mērķi, izņemot darbu ar minoritātēm konfliktu situācijās ar konkrētiem uzņēmumiem.

– Tā asociācija vispār ir domāta vairāk izglītojošā jomā, jau sākam rīkot seminārus. Jau ir tēmas un pat lektori. Jo mēs pārsvarā ieguldām naudu tikai akcijās, un neesam pilnībā informēti par citiem instrumentiem. Pirmā tēma būs par valsts vērtspapīriem – parādzīmēm. Kādā veidā fiziska persona praktiski var pirkt un pārdot valsts parādzīmes – tas ir interesanti. Jāpiemin, ļoti liela interese mums ir par RKB ekskursiju, kura ir mazliet apsmietā wallstreet.lv. Bet kad es runāju ar cilvēkiem, viņi ir ieinteresēti. Un RKB vadība arī atbalsta šo ideju, un pēdēja telefona sarunā prasīja, kad mēs beidzot nāksim. Domāju, tuvākajā laikā saskaņosim datumu, un iesim, skatīsimies.

– Saistībā ar turpmākām vajadzībām izskatīt minoritāšu tiesības, tas ir saistīts ar izmaksām. Lietuvieši Lifosas tiesvedības gadījumā spēja savākt 100 tūkstoši Eiro. Pie mums tas diez vai ir iespējams..

– Jā, es arī ar skaudību lasīju par šo gadījumu. Vai mēs Latvijā to varam izdarīt? Bet kāpēc jāsaka nē?

– Pie mums aktīvi treideru labi ja daži desmiti…

– Vispirms vajag saprast konkrēto mērķi. Un izanalizēt, cik daudz konkrētam mērķim būs jāiegulda, un kāda tur varētu būt peļņa. Un cik reāli tas ir. Ja mēs aiziesim publiskā telpā ar saukli „mums kaut kas nepatīk, ejam cīnīties!” – tas ceļš nav pareizais. Bet pareizi izanalizējot, ko mēs gribam, kāds varētu būt ieguvums, un cik naudas tas prasa – tad viss ir reāli. Vismaz teorētiski tā izskatās.

– Kā birža vērtē investoru asociācijas izveidi?

– Ar biržu ļoti interesanti. Kas ir NASDAQ OMX?  Viņi ir privāts uzņēmums un viņu uzdevums ir pelnīt. Loģiski. Un viņiem var būt tikai neitrāla pozīcija. Viņus ierobežo likums. Un ja mēs aizejam uz biržu un pasakām, ka mums kaut kas nepatīk – mūs birža vienkārši neņem vērā. Bet jā būs asociācija, kas norāda uz konkrētām likuma prasībām, kuras nav ievērotas – tā ir cita lieta. Un tas arī attiecas uz sarunām ar FKTK. Domāju, jā mēs rīkosimies nevis pēc emocijām, bet pēc likuma – viņi mūs atbalstīs. Un es redzu biržu, kā sadarbības partneri – gadījumā, ja mēs pie biržas un FKTK iesim ar argumentiem, nevis ar emocijām.