Izbeigta lata devalvācijas īsziņu krimināllieta

Leta 10.12.2007.

Drošības policija izbeigusi kriminālprocesu par kaitniecību saistībā ar izplatītajām baumām par lata devalvāciju, šodien raksta laikraksts “Latvijas Avīze” (LA).

Lai gan kriminālprocess “sakarā ar to, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva”, Drošības policijā izbeigts jau šī gada 19.jūnijā, vēl oktobrī, četrus mēnešus pēc šī lēmuma, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks izteicās, ka šajā lietā iespējami jaunumi, par kuriem sabiedrība “drīzumā” tiks informēta, norāda LA.Drošības policijas preses sekretāre Kristīne Apse-Krūmiņa laikrakstam sacījusi, ka viņas priekšniecība ar oficiālu paziņojumu par lietas virzību nākšot klajā “šogad”.

Demisionējušais premjers Aigars Kalvītis (TP) šā gada februārī paziņoja, ka masveidā ar mobilā telefona īsziņām tiek kultivēts mīts par lata devalvāciju. Spriežot pēc izmeklēšanas laikā gūtajiem pierādījumiem, “masveidīgumu” kultivēja nevis īsziņu sūtītājs, bet gan Ministru prezidenta biroja pārstāvji, raksta LA.

Laikraksts ziņo, ka kriminālprocesa pamatā ir Ringolda (vārds mainīts), iespējams, alkohola reibumā saviem paziņām izsūtītās apmēram 20 īsziņas.

Pret Ringoldu bija ierosināts kriminālprocess par kaitniecību – tas ir, “par darbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai”.

Kā liecinājis pats Ringolds, šā gada 16.februārī viņš bija aizbraucis uz Bausku, kur lielveikalā “Rimi” nejauši dzirdējis sarunu par to, ka 19. – 20.februārī iespējama lata devalvācija. Tās pašas dienas vakarā viņš bijis Saulaines sovhoztehnikuma absolventu salidojumā, kur nosūtījis apmēram 20 īsziņas par nejauši dzirdēto sarunu. Īsziņas teksts bijis: “Tas ir baumu līmenī, bet nākošo nedēļu iespējami lata devalvācijas pasākumi. Risinājums – latus mainīt pret citu valūtu. Ar sveicieniem – Ringolds”.

Saulaines sovhoztehnikuma absolventi apstiprinājuši, ka vakara gaitā īsi pārrunājuši baumas par lata devalvāciju, tomēr visi liecinieki noliedza, ka Ringolds būtu spējīgs organizēt baumu izplatīšanos visas Latvijas mērogā vai arī to, ka viņam būtu tik lieli finansiāli uzkrājumi, lai nopietni satrauktos par lata devalvāciju. Arī lielākā daļa liecinieku īsziņas nav uztvēruši nopietni un nav uz šīm runām reaģējuši.

Iespējams, viss paliktu, kā bijis, ja viena no Ringolda paziņām īsziņu nepārsūtītu savai draudzenei – Kalvīša sekretārei Ainai Annai Ustubai, pievienojot savu jautājumu: “Aina, ko tu domā par šo…” Ustuba atbildējusi, ka tā ir kārtējā ažiotāža. Viņas vīrs, premjera padomnieks ārlietu jautājumos Pēteris Ustubs, īsziņu pārsūtījis Ministru prezidenta biroja vadītājam Mārim Riekstiņam (TP), pievienojot savu komentāru: “Vai nav jāveic kādas aktivitātes”.

Pēc tam premjera preses sekretārs Arno Pjatkins saņēmis no Riekstiņa ziņas, ka “sabiedrībā masveidā tiek izplatīta dezinformācija par Latvijas lata devalvāciju”, un Pjatkins telefoniski sazinājies ar Latvijas Televīziju un Latvijas Neatkarīgo televīziju un esot prasījis “rūpīgi izvērtēt informāciju par sabiedrībā izplatīto dezinformāciju”.

LA atgādina, ka pēc tam sekoja Kalvīša satraucošais paziņojums par “masveida īsziņām par lata devalvāciju”. Vēlāk Kalvītis sabiedrībai paziņoja, ka ir noskaidrots īsziņu sūtītājs un lieta tuvojas atrisinājumam.

Saulaines sovhoztehnikuma absolventa Ringolda izsekošana, novērošana un mobilā telefona kontrole ilga mēnesi, tomēr šīs specdienestu darbības “kriminālprocesam noderīgas ziņas nav devušas”. Drošības policija bija aicinājusi pieteikties cilvēkus, kuri saņēmuši īsziņas par Latvijas lata devalvāciju. Atsaucās tikai viena persona, kura pēc norādītajiem datiem nebija identificējama.

Izmeklējot šo lietu, tika ieguldīti milzu resursi – visiem licencētajiem valūtas maiņas punktiem pieprasīta informācija par valūtu kursa svārstībām laika posmā no 2007.gada 10. līdz 20.februārim.

Starpbanku valūtas kurss palielinājās 19.februārī. Valūtu operāciju apjoms komercbankās vidēji palielinājās divas līdz piecas reizes, kas komercbankām gan nekādus zaudējumus nav nodarījis. Latvijas Bankā valūtas darījumu apgrozījums pārsniedza iepriekš novērotos maksimāli sniegtos apgrozījuma apjomus par vienu miljardu latu, raksta LA.