Eiropas Savienība pašlaik ir kļuvusi par vienu lielākajiem bažu avotiem pasaules finanšu tirgos. Kad varētu būt gaidāms risinājums un kā uz Latviju skatās investori intervijā stāsta ieguldījumu pārvaldes kompānijas „Swedbank Robur” vadošais stratēģis Džovanni Polastri (Giovanni Polastri):

 –   Kas būtu labākais veids kā Eiropai pašlaik risināt samilzušās problēmas? Un cik ilgu laiku tas var prasīt?

–   Tas ir sarežģīts jautājums. Šī situācija ir veidojusies gadiem un, ja sākumā visi bija optimistiski par problēmas risinājumu, tad tagad jau ir pesimistiski. Ideālais risinājums būtu, ja Vācija, kas ir spēcīgākā Eiropas ekonomika, dotu Grieķijai un pārējām problemātiskajām valstīm vairāk naudas un vairāk laika. Vajadzētu pateikt – jūs esat pieļāvuši kļūdas, bet tā tagad ir pagātne un skatīsimies uz priekšu. Tam nav jādod divi vai trīs gadi, jo tas ir pārāk īss laika sprīdis, tas ir jādara septiņu, astoņu gadu laikā vai līdzīgā laika periodā.

Tomēr Vācijā tam ir ļoti spēcīga sabiedrības pretestība. Vācijā cilvēki jautā – kādēļ mums būtu jādod nauda slinkajiem grieķiem? Grieķijā savukārt saka – Vācija mūs žņaudz un prasa nesamērīgus upurus.

Līdz ar to mēs nevaram runāt par ideālo risinājumu. Realitātē mēs redzam sašķeltību starp ziemeļu un dienvidu Eiropu un savstarpējus pārmetumus. Līdz ar to es esmu skeptisks par vieglu risinājumu. Pat par jauno plānu, kas paredz banku rekapitalizāciju. Vai mēs patiesi zinām, cik daudz naudas bankām vajag? Mēs varam aplēst kāda būs tiešā ietekme, ja Grieķijas defolta gadījumā netiek apmaksātas Grieķijas obligācijas. Bet kas notiks, ja Grieķijas ietekmē tālāk vairs nevarēs apmaksāt arī Portugāles un Īrijas obligācijas? Kas notiks, ja sabruks Portugāles bankas, pēc tam Itālijas bankas un tad Francijas bankas? Visas šīs lietas ir savstarpēji saistītas un zināmu laiku var radīt problēmas.

–  Kā tas viss var ietekmēt Baltijas valstis, Ziemeļvalstis?

–   Tas arī parāda kā Baltijas valstis ir gājušas cauri šai krīzei, kas ir jāvērtē ļoti pozitīvi. Tomēr pamatā pašlaik notiek spēle, ja to var saukt par spēli, starp Vāciju, Franciju un Dienvideiropas valstīm. Arī ASV cenšas to ietekmēt. Līdz ar to var teikt, ka lielā mērā viss ir atkarīgs no Angelas Merkeles, Nikolā Sarkozī un citiem līdzīga ranga spēlētājiem.

–   Kur pašlaik ir vērts investēt?

–          Pašlaik ir ļoti sarežģīti atrast labu investīciju vietu. Es pašlaik nevaru teikt – investējiet tajā un tajā valstī, tas noteikti būs labi. Mēs tomēr domājam, ka interesanta ir ASV, ASV uzņēmumi un ASV dolārs. Pašlaik šādas investīcijas sola visstabilāko perspektīvu. Eiropas tirgi pašlaik ir ļoti svārstīgi. Ja esat drosmīgs – var pirkt Eiropas banku akcijas un tamlīdzīgus aktīvus. Tomēr kopumā laiks ir ļoti sarežģīts un ir daudz neskaidrību. Tādēļ es arī pašlaik nevaru teikt, ka ir kāds aktīvs, kurš ir pilnīgi drošs.

–   Kā investori pašlaik skatās uz Baltijas valstīm un vai ir interese par ieguldījumiem šeit?

–   Es teiktu, ka interese ir par Austrumu un Centrāleiropu, jo Baltijas valstis pašas par sevi tomēr ir mazs tirgus. Tomēr ir skaidrs, ka jūs esat piedzīvojuši krīzi un tās dziļākais punkts ir aiz muguras, tādēļ nākotnē ir gaidāma izaugsme. Latvijā ir bijusi virkne kļūdainu investīciju, bet šī situācija pašlaik tiek labota. Tādēļ es attiecībā uz Baltijas valstu nākotni esmu diezgan optimistisks un sagaidu, ka nākamajos gados ir gaidāma izaugsme.

–  Tomēr vai bažas nerada kopējā Eiropas ietekme? Piemēram, Latvijai nozīmīgs eksporta tirgus ir Vācija, kur tagad ir lielas bažas par recesiju.

Tā ir taisnība – Vācijas patērētāji pašlaik pērk mazāk un tas var atstāt savu ietekmi. Tomēr vienlaikus ir arī skaidrs, ka ļoti daudzas nesamērības, kas bija Latvijā, vairs nepastāv. Tāpat kā tas ir ASV, kur arī būvniecības nozare tagad ir ļoti vāja, tirdzniecība klibo. Nav indikāciju, ka šīs lietas varētu kļūt vēl vājākas. Drīzāk recesija ir jāgaida tādās valstīs kā Ķīna, kur līdz šim viss ir bijis ļoti optimistisks. Es nedomāju, ka valstīs, kur nekāds optimisms vairs nevalda, kaut kas var kļūt vēl sliktāk nekā pašlaik, drīzāk otrādi.

BNS