Jau ceturto gadu pēc kārtas korporatīvās izcilības analīzes un pētniecības centrs „CE Services” sadarbībā ar „CE Asset Management” (Šveice) un „Banku augstkolu” (Latvija) veica Baltijas biržā kotēto uzņēmumu kvalitātes novērtējumu. Tika veikts sistemātisks uzņēmumu darbības kvalitātes izvērtējums, lai noskaidrotu izcilākās Baltijas kompānijas un motivētu citus biržā kotētos uzņēmumus uzlabot korporatīvo kvalitāti: finansiālo stāvokļi, korporatīvo pārvaldību, biznesa modeļa efektivitāti.

Pirms Baltijas biržā kotēto uzņēmumu kvalitātes izvērtēšanas „CE Asset Management” sadarbībā ar „University of Zurich” un „University of Eichstätt-Ingolstadt” šogad veica arī Eiropas uzņēmumu novērtējumu, apskatot 1700 Eiropas kompānijas no FTSE All Cap indeksa. Rezultātā, kā labākais uzņēmums Eiropā tika atzīts Zviedrijas apģērbu mazumtirgotājs Hennes&Mauritz (H&M), kurš iepriekšējā gadā ierindojās otrajā vietā. Vācijā augstāko korporatīvo kvalitāti uzrādīja optisko produktu ražotājs un mazumtirgotājs Fielmann, bet Austrijā – kartona plākšņu ražotājs Mayr-Melnhof Karton. Savukārt, iepriekšējā gada uzverētājs Šveicē, ventilācijas un sildītāju elektrisko pievadu ražotājs Belimo Holding AG, saglabāja savu līderpozīciju arī šogad.

Baltijas uzņēmumu kvalitātes novērtēšanai tika pielietota tāda pati metode kā Eiropā. Kvantitatīvie radītāji sastādīja 50% no kopējā vērtējuma, sevī iekļaujot galvenos fundamentālos rādītājus, izvērtējot uzņēmuma bilanci, peļņas rādītājus, kapitāla atdevi un darbības efektivitāti. Savukārt atlikušie 50% no vērtējuma sevī iekļāva uzņēmuma padziļināto analīzi, kuras ietvaros tika novērtēts uzņēmuma biznesa modelis, vadības struktūra, finanšu vadība un vispārējais tirgus stāvoklis, kurā uzņēmums veic savu darbību.

Korporatīvās izcilības balva novērtē uzņēmumu fundamentālo darbību un ignorē uzņēmuma tirgus vērtību. Konkursa rezultāti nekalpo par rekomendāciju veikt jebkādas darbības ar uzņēmumu vērtspapīriem. Iepriekšējo gadu vietējie līderi, Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT un Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks, turpināja tradīciju būt labākie savos tirgos, bet TEO LT kļuva arī par visas Baltijas izcilāko uzņēmumu. TEO LT kvalitāte ir izskaidrojama ar teicamo finanšu stāvokli, iegūto tirgus daļu, caurspīdīgumu, kā arī profesionālo uzņēmuma pārvaldi. Savukārt, Grindeks var lepoties ar savu finansiālo stabilitāti, labu reģionālo diversifikāciju, biznesa modeļa satbilitāti un izaugmes potenciālu, pateicoties savai izvērstajai darbībai attīstības tirgos. Trešajā vietā Baltijā un otrajā vietā Latvijā aiz Grindeks ierindojās SAF Tehnika, kuras lielākais klupšanas akmens, lai kļūtu par līderi Latvijā, ir nestabilais biznesa modelis salīdzinājumā ar stabilo farmācijas nozari. Harju Elekter, Igaunijas elektroiekārtu ražotājs, pirmo reizi kļuva par uzvarētāju Igaunijas tirgū, Baltijā ieņemot ceturto vietu. Harju Elekter tika izvēlēts kā labākais Igaunijā pateicoties savai tirgus pozīcijai, stabilajai klientu bāzei, labiem vēsturiskiem finanšu rādītājiem un uzlabotajai korporatīvajai pārvaldībai.

Veiktais tirgus pētījums Eiropā, lai atrastu izcilākos uzņēmumus, vēlreiz pierādīja, ka labāko uzņēmumu vadība nereti tiek pārstāvēta no ģimenēm, kurām pieder dominējošā loma īpašnieku struktūrā. Tādējādi vadība ir maksimāli ieinteresēta uzņēmuma darbības pastāvīgā un stabilā izaugsmē. Turpretī Baltijas tirgū labāko uzņēmumu saraksta augšgalā ierindojās tie, kas darbojas necikliskā biznesa jomā un pārstāv tādus industriju sektorus kā komunālie pakalpojumi un komunikācijas. Tas skaidrojams ar to, ka neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un svārstīgo biznesa vidi Baltijā, šie uzņēmumi ir spējuši uzturēt stabilu naudas plūsmu.
Noslēgumā ir vērts pieminēt dažas iezīmes, kas ir kopīgas Baltijas valstu uzņēmumiem:

  • Augsts pašu kapitāla līmenis (Pašu kapitāla mediāna Baltijas tirgū ir 55%, kamēr Eiropā – 39%) atspoguļo to, ka vairums uzņēmumu ir piesardzīgi, par savu nākotnes izaugsmi un izvairās no papildus riska;
  • Lēna atkopšanās no finanšu krīzes. Trešdaļa Baltijas biržā kotēto uzņēmumu joprojām darbojas ar zaudējumiem, kamēr Eiropā šis skaitlis ir divreiz mazāks;
  • Ievērojama atakarība no vietējiem tirgiem un zems eksporta līmenis;
  • Uzlabota uzņēmumu korporatīvā pārvaldība un finanšu ziņojumu kvalitāte.