Ikdienas lasot ziņas par  “jauniem zelta cenas rekordiem” naudaslietas.lv aptaujāja vairākus ekspertus, lai noskaidrotu, vai “cenu rekordiem” ir robežas un nav gaidāms kāds smagāks kritums. Uz naudaslietas.lv jautājumiem par zelta cenas burbuli un finanšu stabilitāti atbildēja AS “Goldinvest Asset Management” padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.

Pēteris Avotiņš, AS "Goldinvest Asset Management" padomes priekšsēdētājs (LETA foto)

Pēteris Avotiņš, AS "Goldinvest Asset Management" padomes priekšsēdētājs (LETA foto)

NL: Vai ticat, ka veidojas zelta cenas burbulis?

P. Avotiņš: Zelta cenas veidojas uz pieprasījuma/piedāvājuma pamata. Diemžēl, ne vienmēr šis līdzsvars ir adekvāts. No vienas puses, zelts tiek uzskatīts par glābiņu finanšu nestabilitātei un to iegādājas investori, hedžfondi, centrālās bankas. Īpaši pēdējā laikā Centrālo banku interese par zelta iegādi ir pamanāma un, ja to dara tādas valstis kā Ķīna, Krievija, Indija, kuru kopējais īpatsvars pasaules ekonomikā ir ievērojams, tad tās ne tikai izņem no apgrozījuma zeltu, padarot tā krājumus mazāk pieejamus, bet arī stimulē cenu pieaugumu. No otras puses, lielākais darījumu apjoms ar zeltu veidojas biržās ar nākotnes darījumiem un dažādiem derivatīviem. Šie darījumi apjomu ziņā ir vislielākie, tie arī nosaka cenu tendences īstermiņā, taču viņiem nav nekādas saistības ar reālo tirgus sektoru. Drīzāk var teikt, ka veidojas uzticības krīzes burbulis vadošajām valstu valūtām.

NL:  Vai zelta cenas burbulis ir atšķirīgs no citiem burbuļiem?

P. Avotiņš: Tehniski zelta cenu veidošanās neatšķiras no citiem. Taču zeltam piemīt divējāda daba-tas ir gan zelts, gan nauda. Tādēļ cenu veidošanās uz zeltu ietver sevī abas šīs īpašības. Tas nozīmē, ka, pašreiz zelts ir pieprasītāks kā finanšu aktīvs, taču, iestājoties ekonomikas stabilizācijai, zelta – kā preces, pieprasījums nodrošinās tā cenu atbalstu.

NL: Vai Zelts kā aktīvs atšķiras no citiem aktīviem (nekustamais īpašums, nafta utml.) un tam nevar izveiodoties cenas burbulis, nemaz nerunājot par burbuļa plīšanu?

P. Avotiņš: Ja zeltu uztveram kā naudu, tad zeltam nav cenas un neveidojas burbulis, bet gan ir tikai maiņas kurss. Neviens nerunā par USD “burbuli” vai EUR cenu “burbuli”, ja pāra USD/EUR attiecība svārstās vienā vai otrā virzienā. Tādēļ zelta cena parāda tikai citu valūtu attiecību pret to un ir uztverama tikai kā tirgus vērtības indikators konkretajā brīdī.

NL: Pie kādiem nosacījumiem un kādā situācijā zelta cenas burbulis (ja ticat ka tāds var veidoties) var plīst?

P. Avotiņš: Tiklīdz globalā ekonomiskā situācija stabilizēsies, nebūs vairs valūtu risku, pieaugs procentu likmes, tiks atrisinātas valstu budžetu un parādu problēmas, radīsies priekšnosacījumi ekonomikas izaugsmei. Šajā brīdī ieguldījumi zeltā, kā finanšu aktīvā, vairs nebūs tik pieprasīti, jo zelts nav peļņas līdzeklis-tas ir tikai uzkrājumu un aizsardzības līdzeklis. Tā kā naudai jāpelna nauda, domājams, ka liela daļa investīciju no zelta aizplūdīs reālās ekonomikas sektorā. Tad zelta, kā naudas, funkcija mazināsies un pieaugs zelta, kā preces, funkcija.

NL:  Kā prognozējat notikumu attīstību ap zelta cenu?

P. Avotiņš: Tuvākā gada, pusotra laikā maz ticams, ka kaut kas mainīsies kardināli. Visi fundamentālie faktori, kas izraisīja zelta cenu pieaugumu, turpinās balstīt zelta cenu. Mani vairāk uztrauc jaunas krīzes iespējamība un iespējamie valūtu, piemēram, ASV dolāra vai eiro, krahs. Ņemot vērā situāciju, kas attīstās ap šīm valūtām, skaidrs, ka pašreizējā stāvoklī tās eksistēt ilgi nevarēs. Taču nav arī risinājumu šo valūtu turpmākai eksistencei. Ja notiks ļaunākais un eiro zona sabruks vai ASV dolārs “kritīs”, tad zelta cenas vienkārši “uzsprāgs”. Šajā gadījumā vairs neviens nerunās par zelta cenu “burbuli”, bet gan tikai par to, ka zelta ir tik maz, ka nepietiks visiem, kas vēlas to iegādāties.