Cik droši un perspektīvi ir investēt vējā, saulē un citas atjaunojamās enerģijas ražošanā? Laikā, kad populārākie enerģijas resursi sāk izsīkt, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta alternatīvo enerģiju iegūšanai.

Alternatīvi, bet dārgi

Lai gan alternatīvā enerģija ir ekoloģiski vismazāk kaitīga un neizsmeļama, tās ražošanas ieviešana ir salīdzinoši dārga un atmaksājas vairāku desmitu gadu laikā. Kamēr vien būs pieejama nafta, alternatīvā enerģija nekļūs par vadošo enerģijas nozari. Tomēr interese par to aizvien pieaug, jo, pirmkārt, pēdējos gados katastrofāli palielinās vides piesārņojums un globālās klimata pārmaiņas, bet, otrkārt, pasaules lielvaras – ASV, ES, Ķīna jau tagad mēģina iegūt enerģētisko neatkarību, bet tas iespējams tikai, izmantojot atjaunojamos resursus.

„Neatjaunojamās enerģijas rezervju izmaiņas nebūt nav būtiskākais faktors, kas ietekmē, piemēram, naftas vai gāzes cenu virzību šobrīd. Galvenie noteicošie faktori ir pasaules ekonomikas attīstības virziens un tā izaugsmes prognozes. Tie paši apstākļi ietekmē arī alternatīvās enerģijas cenas. Jo augstāk kāpj naftas cena, jo vairāk uzmanības tiek pievērsts arī citiem enerģijas avotiem,” tā pašreizējo situāciju raksturo Swedbank Private Banking Ieguldījumu pārvaldes nodaļas vadītājs Baltijā Oskars Briedis.

Uz jautājumu, vai ir vērts investēt atjaunojamajos energoresursos, vides zinātņu maģistrs, neatkarīgās inženierkonsultatīvās firmas ekodoma projektu vadītājs Agris Kamenders atbild apstiprinoši: „Protams, tas ir perspektīvi, jo ogles, dabasgāze, nafta u.c. resursi izsīkst, un enerģijas pietrūkst jau tagad. Šī nozare vēl tikai attīstīsies. Tomēr gribu precizēt, ka fokuss nav tikai uz alternatīvo enerģijas veidu iegūšanu, bet arī uz energoefektivitāti. Līdz ar to vadošās jomas varētu būt gan enerģiju ražošana, gan energoservisu ieviešana.”

Latvijā alternatīvo enerģiju ražošanas attīstība ir lēna, kaut gan pie mums ir labi resursi to iegūšanai. „Visperspektīvāk pie mums iespējams izmantot biokurināmo, biogāzi un vēja enerģiju, lai gan uz šo agregātu turbīnu izgatavošanu rindā jāgaida pāris gadus. Arī saules enerģijai ir pietiekams potenciāls – tomēr nevis elektroenerģijas, bet gan apkures un siltā ūdens vajadzībām,” Agris Kamenders.

„Kā pretēju piemēru var minēt alternatīvo enerģiju, ko iegūst no graudaugu audzēšanas un pārstrādes – šis nav perspektīvs alternatīvās enerģijas ieguves veids, jo tā izmantošana aizņem plašas lietderīgās zemes platības un konkurē ar pārtikas ražošanu – tas pat var veicināt pārtikas cenu pieaugumu, kas, protams, nav izdevīgi gala patērētājam,” komentē Jānis Spriņģis, Hipo Fondi aktīvu pārvaldes daļas vadītājs.

Saules, ūdeņraža vai ģeotermiskās enerģija nākotne

Ko tad galu galā var uzskatīt par alternatīvās enerģijas veidiem? Neapšaubāmi viena no senākajām ir vēja enerģijas izmantošana. Savukārt tā saucamās jūras enerģijas avoti ir viļņi, paisums un bēgums. Ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību joprojām attīstās saules enerģijas sektors, jo patērētāji tirgū var nopirkt arvien jaudīgākus saules bateriju paneļus. Arī ģeotermiskajai enerģijai, ne tikai tradicionāli Islandē, kur tā sastāda aptuveni 70% no kopējās saražotās enerģijas daudzuma, tiek piešķirta arvien nozīmīgāka loma. Ja savulaik pieeja siltumam, kas atrodas zemes iekšienē nebija iespējama nepilnīgo urbuma tehnoloģiju dēļ, šodien to izmanto arvien vairāk. Piemēram, Šveicē bāzētajam EIC Renewable Energy fondā ietilpst viens no pasaules līderiem ģeotermisko elektrostaciju ražošanā Ormat Technologies, Inc.

Lielu nākotni eksperti paredz ūdeņraža izmantošanas tehnoloģijām.

Katram no šiem enerģijas veidiem ir savi plusi un mīnusi, bet kā galveno šķērsli gandrīz visu atjaunojamo enerģijas veidu ražošanas uzsākšanai Latvijā speciālisti un uzņēmēji min nesakārtoto likumdošanu.

Eksperti investīciju jomā uzskata, ka pašreiz drošāk ieguldīt starptautiskajos fondos, turklāt, šos ieguldījumus veidojot tikai kā nelielu daļu no visa ieguldījumu portfeļa.

„Visērtākais veids, kā ieguldīt alternatīvās enerģijas uzņēmumos, ir izmantot ieguldījumu fondus, kas specializējas šajā sektorā. Tos piedāvā daudzas pasaulē atzītas fondu pārvaldīšanas kompānijas. Diemžēl Latvija nav to redzeslokā. Šādiem fondiem cenu svārstību amplitūda (risks) visdrīzāk būs lielāka, kā, piemēram, ieguldījumu fondam, kas iegulda dažādu nozaru uzņēmumu akcijās visā pasaulē. Vispirms jebkuram investoram jādomā par diversifikāciju. Portfelis, kas sastāvētu tikai no ieguldījumiem naftas un zaļās enerģijas sektorā, būtu diezgan vāji diversificēts,” uzskata Oskars Briedis.

Arī Jānis Rozenfelds, IPAS SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs apstiprina, ka „ieguldīt alternatīvās enerģijas ražošanā var arī ar atsevišķu specializētu ieguldījumu fondu starpniecību, piemēram, Julius Baer Smart Energy Fund, taču investoriem noteikti vajadzētu labi izprast visus ar šo jauno nozari saistītos riskus. Ne visas idejas izrādīsies dzīvotspējīgas, ne visi jaunie uzņēmumi būs veiksmīgi. Alternatīvās enerģijas nozarē tāpat kā jebkuru citu ieguldījumu jomā ieguldījumu riska kapitālā vērtība var ļoti strauji svārstīties īsā laika periodā. Investoriem ir pienācīgi jānovērtē sava riska apetīte. Šādi relatīvi eksotiski ieguldījumi vairumam investoru varētu būt piemēroti kā neliela sastāvdaļa lielākā, labi diversificētu investīciju portfelī.”

„Vēl derētu atcerēties par aktīvu novērtējumiem – pie vienas cenas noteikts ieguldījums var būt izdevīgs, bet pie citas cenas – ļoti neizdevīgs, neskatoties uz to, ka nozare var būt ļoti perspektīva. Ieguldījuma ienesīgumu nosaka cena, ko par to maksājam – jo tā zemāka, jo potenciāli pievilcīgāks ieguldījums,” iesaka Jānis Spriņģis. „Potenciālajam ieguldītājam ieteiktu iepazīties ar nozari, cik labi vien iespējams, lai atrastu izdevīgāko risinājumu. Jāatzīst gan, ka ir ļoti daudz ekonomiski neizdevīgu veidu, kā ražot alternatīvo enerģiju. Tāpēc tirgus apstākļos tā bieži nav konkurētspējīga ar ierastajiem enerģijas ražošanas veidiem. Tieši šī iemesla dēļ laiku pa laikam tiek runāts par valsts subsīdijām alternatīvās enerģijas ražošanai.”

Varbūt, ka tuvākā nākotnē kaut kas varētu mainīties arī Latvijā, jo pašreiz valdošās partijas programmā atjaunojamo enerģiju ražošanai un ieviešanai pausts nepārprotams atbalsts:

„Maksimāli atbalstīt Latvijā pieejamo atjaunojamo energoresursu ieguvi un palielināt to īpatsvaru energoapgādē, panākot, ka 2015. gadā 40% no visiem izlietotajiem energoresursiem ir atjaunojamie energoresursi. Likvidēt atjaunojamo energoresursu kvotu sistēmu un izveidot ekonomiski pamatotu, elastīgu sistēmu vietējo enerģijas ražotāju un patērētāju atbalstam, pieņemot un ieviešot Atjaunojamās enerģijas likumu.” *

* http://www.vienotiba.lv//programma/programma/energetika/