Ir noslēdzies biržā kotēto uzņēmumu trešā ceturkšņa darbības rezultātu iesniegšanas termiņš. Vai Latvijas iekšzemes kopprodukta labo datu vēsmas ir jaušamas arī uzņēmumu darbībā un kuri uzņēmumi ar savu darbu trešajā ceturksnī pelnījuši lielāko uzmanību vērtē „Swedbank” akciju brokeris Juris Jankovskis, LHV analītiķe Zane Tiltānova un „Hipo Fondu” aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs.

– Kā kopumā var vērtēt biržas uzņēmumu darbības rezultātus trešajā ceturksnī un deviņos mēnešos kopumā? Par ko tie liecina?

– Z.Tiltānova: Kopumā Baltijas biržās kotēto uzņēmumu trešā ceturkšņa rezultātus var vērtēt kā labus. Protams, atsevišķi uzņēmumi investoriem sagādāja vilšanos, taču situācija Baltijā uzlabojas un joprojām tepat vietējā tirgū ir iespējams atrast labas ieguldījumu iespējas. Skatoties uz uzņēmumu rezultātiem, jāsaka, ka, lai arī pamazām, ekonomiskā situācija gan Baltijā, gan citos noieta tirgos uzlabojas un, ja vien mūs nesatricinās negaidītas problēmas, visticamāk šāda tendence turpināsies.

– S.Kapitonovs: Kopumā par uzņēmumu rezultātiem var teikt, ka vislabāk izskatās tie uzņēmumi, kas orientējas uz ārvalstu tirgiem. To finanšu pārskati uzrāda spēcīgu apgrozījuma, rentabilitātes, peļņas pieaugumu. Ir stabili novērojamas ne vairs atlabšanas, bet spēcīgas izaugsmes pazīmes. Labi izkristalizējas tie uzņēmumi, kuru vadība ne brīdi neatslāba krīzes un pēc krīzes laikā, meklējot jaunas iespējas, nišas, tirgus, lai atkal atgrieztu savu uzņēmumu pie peļņas un darba apjoma pieauguma.

– J.Jankovskis: Ceturksnis kopumā ir labi aizvadīts un lielākā daļa Rīgas biržas uzņēmumu ir spējuši gūt peļņu. Ir vērojama augšupejoša tendence. Peļņas rādītājiem gan tik liela uzrāviena kā iepriekš vairs nav un peļņa ir iepriekšējā ceturkšņa līmeņos.

– Kuri uzņēmumi trešajā ceturksnī ir vērtējami vislabāk?

Sandis Kapitonovs

Sandis Kapitonovs

– S.Kapitonovs: Kā jau minēju, uzņēmumiem, kas orientējas uz eksportu, apgrozījuma pieaugums salīdzinot ar gadu atpakaļ, ir mērāms ar divciparu skaitli, peļņas pieaugumu atsevišķos gadījumos var mērīt pat ar trīsciparu skaitli. Pozitīvākie piemēri – „Olainfarm”, „SAF Tehnika”, „Grindeks”, „Valmieras stikla šķiedra”. Pēdējais ceturksnis sevišķi labs bija „Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcai”, kas saņēma un turpinās saņemt lielus remonta pasūtījumus no Krievijas, Baltkrievijas, Igaunijas, ka arī „Rīgas kuģu būvētavai”, kas izgatavo jaunus militāros kuģus Latvijai un Igaunijai. Tātad arī eksportē.

Šajā gadā kopumā un sevišķi pēdējā 3. ceturksnī labu pārsteigumu sagādāja „Olainfarm”. Kompānijas eksporta apgrozījums aug ceturksni no ceturkšņa, nodrošinot visa 2009. gada peļņas prognozes izpildi jau 9 mēnešos. Peļņa 2010. gada pirmajos 9 mēnešos ir uzlēkusi par 122% līdz 2,8 miljoniem latu, bet apgrozījums kāpis par 24%.

Lielākajam Baltijas farmācijas uzņēmumam „Grindeks” pēdējais trešais ceturksnis nebija no veiksmīgākajiem, taču kopumā 9 mēnešos uzņēmums ir nopelnījis vairāk nekā 5 miljonus latu, kas salīdzinot ar pērno gadu ir trīskāršojusies, bet apgrozījums palielinājās par 21%. Lai arī tas ir mazāk nekā gaidīja investori. Nākotnē uzņēmuma ir laba perspektīva sasniegt vēl labākus rezultātus. Abi farmācijas uzņēmumu fantastiskie rezultāti ir pateicoties eksporta tirgiem.

Trešais, bet ne tādēļ sliktākais, šī gada Rīgas biržas veiksmes stāsts ir „SAF Tehnika”, kam gan ir savs finanšu kalendārs (pēdējais pārskata periods beidzās 30. septembrī). „SAF Tehnika” turpina tās iepriekš nosprausto stratēģiju, attīstot jaunus produktus pamatojoties uz klientu prasībām. Tuvākajā laikā paredzams papildināt produktu klāstu ar jauniem inovatīviem produktiem. 2010./11. finanšu gada pirmā ceturkšņa neauditētais neto apgrozījums bija 3,16 miljoni latu, uzrādot pieaugumu par 91% salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu gada pirmo ceturksni.

Juris Jankovskis, Swedbank

– J.Jankovskis: „Rīgas kuģu būvētava” spēja vairāk nekā dubultot apgrozījumu, salīdzinot ar gada pirmo pusi. Tāpat trešajā ceturksnī tā spēja gūt peļņu, lai gan deviņi mēneši kopumā vēl ir zaudējumi.

„Olainfarm” pēdējā ceturksnī nepārsteidza, bet spēja kāpināt savus darbības rādītājus, kā arī gūt pieklājīgu peļņu. Turklāt šī tendence ir vērojama jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas.

Lai arī slikti nebija „SAF Tehnika” rezultāti, investori tos drīzāk novērtēja negatīvi. Pēdējā ceturksnī peļņa bija stipri mazāka un, acīmredzot, investori jau ir pieradināti pie labākiem rezultātiem.

.

– Z.Tiltānova: Baltijā kopumā patīkamu pārsteigumu sagādāja „City Service”, taču zem jautājuma zīmes joprojām atrodas tas, vai uzņēmumam izdosies sasniegt 2012.gada mērķi – apsaimniekojamo platību palielināt līdz 27 miljoniem kvadrātmetru. Tikmēr „Olainfarm” jau trešā ceturkšņa beigās ir pārspējis uzņēmuma vadības izteiktās gada prognozes – gada pirmajos deviņos mēnešos peļņa ir bijusi 2,8 miljoni latu, kamēr gada prognoze bija 2,7 miljoni latu.

Zane Tiltānova

Ceturkšņa prognozes pārspēja arī „Olympic” – ceturksnis tika noslēgts ar 2,2 miljonu eiro lielu neto peļņu, un sagaidāms, ka pozitīvās tendences turpināsies arī tuvākajos ceturkšņos.

Starp perspektīvākajiem uzņēmumiem jāmin „Tallinna Kaubamaja”, kura rezultāti pilnībā sakrita ar prognozēm. Pie tam uzņēmuma vadībai ir izdevies uzlabot veikalu tīkla „Selver” darbību. Arī „Tallink” aizvadīto ceturksni noslēdza ar salīdzinoši labu peļņas rezultātu. Aizvadītajā ceturksnī pozitīvu rezultātu EBIT līmenī spēja uzrādīt „Arco Vara”, un sagaidāms, ka arī ceturtajā ceturksnī rezultāti uzlabosies.

– Kuru uzņēmumu darbības rezultāti vērtējami negatīvi?

– S. Kapitonovs: Negatīvu nokrāsu Rīgā kotētajiem uzņēmumiem „Ventspils Nafta” un „Latvijas Kuģniecība” piešķir savstarpējie akcionāru kari, kas jau ir pārsnieguši saprāta robežas. Arī finanšu rezultāti Latvijas nacionālā lepnuma kompānijām ir diemžēl bēdīgi. „Latvijas Kuģniecības” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos ir samazinājies divas reizes, zaudējumi sasnieguši 15 miljonus latu. „Ventspils naftas” apgrozījums samazinājies par 23% sasniedzot 40 miljonus latu. Rezultātos gan neietilps kuģniecības pēdējā ceturkšņa rezultāti. Piedevām, vēl nav skaidrības par „Ventspils Naftai” daļēji piederošā naftas vada Polocka-Ventspils nākotni.

Trešais uzņēmums, kurš diemžēl nespēj joprojām iepriecināt, ir „Liepājas Metalurgs”. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas situācija jau sen ir uzlabojusies, tā nespēj pozitīvi iespaidot LM finanšu rādītājus. Pozitīvi ir tas, ka uzņēmums ir saņēmis valsts garantētus kredītus uzņēmuma modernizēšanai, kas var pozitīvi iespaidot nākotnes finanšu rādītājus, jo metalurgam ir būtiski uzlabot energo efektivitāti un rentabilitāti. Uzņēmums 9 mēnešos cieta 7,3 miljonu latu zaudējumus (pērn attiecīgajā periodā 4,1 miljonu latu). apgrozījums audzis no 124,2 miljoniem uz 158,1 miljonu šogad.

– Z.Tiltānova: Baltijā vilšanos aizvadītajā ceturksnī sagādāja „Baltika”, „Premia Foods” un „Grindeks”. „Baltikas” bruto rentabilitāte aizvadītajā ceturksnī bija sarukusi par 2 procenta punktiem, un neto zaudējumi sasniedza 2,1 miljonu eiro. Tikmēr, lai gan „Premia Foods” ceturkšņa rezultāti bija labāki nekā gaidīts, to kvalitāte bija salīdzinoši vāja. Līdz ar to pēc rezultātu paziņošana uzņēmuma akciju cena piedzīvoja kritumu. Tomēr, ņemot vērā uzņēmuma spēcīgo naudas plūsmu, „Premia Foods” joprojām var ierindot starp perspektīvākajām ieguldījumu iespējām. Tajā pašā laikā „Grindeks” peļņa gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegusi 5,2 miljonus latu. Taču vilšanos sagādāja fakts, ka uzņēmuma vadības gada peļņas prognoze – 10 miljoni latu, ņemot vērā iepriekšējo ceturkšņu rezultātus, tomēr ir pietiekami nereāls uzstādījums.

Inguna Ukenābele, “BNS”

BNS