Aptaujājot ekspertus, lai noskaidrotu, cik izdevīgi ieguldīt biotehnoloģiju uzņēmumos, gandrīz visi vienprātīgi atzina, ka no investīciju viedokļa tā tomēr ir ārkārtīgi riskanta nozare, kas gandrīz vai līdzinās spēlei kazino. Ja vien investors pats nav zinātnieks, kurš personīgi nodarbojas ar kādu ārkārtīgi perspektīvu biotehnoloģiju nozari un ir simtprocentīgi pārliecināts par tās panākumiem.

Nākotne pieder biotehnoloģijām

Ja investors par savu devīzi uzskata vienu no investīciju pasaules varenā – Vorena Bafeta teikto, kurš iegulda naudu tikai saprotamos biznesa veidos, ieguldīšana biotehnoloģiju uzņēmumos būtu ķecerīga padarīšana, no kuras ikvienam vajadzētu turēties pa gabalu. Ar nosacījumu, ja vien viņš pats nepieder to cilvēku lokam, kuri paši iesaistīti pasaules pārveidošanas procesos, izmantojot biotehnoloģiskos procesus. Lai cik sarežģīti tie neizklausītos, tie tomēr ienākuši mūsu ikdienas dzīvē neatgriezeniski. Ziemassvētkus ieskaitot. Piemēram, slavenais Ziemassvētku pudiņš, kuru nogatavina mēnesi, un tā labās garšas īpašības tikai pastiprinās. Jo biotehnoloģiju pirmsākumi tālā senatnē saistāmi ar vīna un siera ražošanu, kad izmantojot dažādus mikroorganismus, tika radīti cilvēkam nepieciešamie produkti un vielas. Mūsdienās gan biotehnoloģiju robežas nav strikti nosakāmas, jo tās robežas ar gēnu inženieriju, bioķīmiju, molekulārbioloģiju attīstās un paplašinās nepārtraukti.

Prognozē, ka 2010. gadā pasaulē kopumā ģenētiski modificētā labība tiks pārdota par summu 25 miljardi USD. Tirgus līderis šajā jomā ir ASV kompānija Monsanto, kurai masu mediji ik pa laikam pārmet, ka tā vēlas pasaules kontroli pār visiem pārtikas produktiem. Iespējams, šodien pat grūti nojaust, cik liela perspektīva sagaida biotehnoloģijas un uzņēmumus, kas tajā gūst panākumus. Piemēram, ja tradicionālo zāļu tirgus gadā pieaug līdz aptuveni 8%, ar biotehnoloģiju palīdzību radīto zāļu tirgus uzrāda pieaugumu pat līdz 20% gadā.

Ķīmijas zinātņu doktors, Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Aigars Jirgensons saistībā ar biotehnoloģijām apgalvo, ka pašam ir neliela pieredze zāļvielu izveidošanas jomā, sadarbojoties ar vairākām jaunām kompānijām. „Tas ir inovatīvs bizness. Ir ideja, kuru ir vēlme komercializēt, tiek savāktas investīcijas un tiek uzsākts darbs. Ja paveicas, tiek radīts pelnošs produkts. Tālāk kompānija pati var pārdot savu intelektuālo īpašumu, pati sākt izstrādāto produktu ražot un pārdot. Vēl pastāv arī tāds variants, ka tiek pārdota kompanija citai, par daudz lielāku naudas summu nekā investēts. Ja nepaveicas un nauda tiek iztērēta, tiek veikts tā saucamais fund-raising jeb meklēti jauni investori. Iespējams, ka kompānija bankrotē vai labākajā gadījumā tiek pārdota kādai citai kompānijai par lētu naudu.”

Savukārt kurš no biotehnoloģiju virzieniem varētu būt visperspektīvākais, bez rūpīgas analīzes to ļoti grūti izvērtēt. „Katrā ziņā nākotne ir biofarmaceitiskiem produktiem – gēnu korekcijas līdzekļiem, jaunā tipa sintētiskajām vakcīnām. Tomēr investorus jau interesē peļņa un šeit, manuprāt, būtiski ir ne tikai izvēlētais biotehnoloģiju virziens, bet arī cik veiksmīgi tiks realizēta izvēletās idejas komercializācija un cik profesionāli tiks veikts darbs, lai ideju novestu līdz produktam,” uzskata Aigars Jirgensons.

Varot būt arī pilnīgi trakas ieceres radīt produktu, kuram tirgū analoga nav un veiksmes gadījumā labi nopelnīt, bet idejas izvēli veiksmīgai komercializācijai dažkārt būs grūti novērtēt pat konkrētās jomas speciālistam. „Jo tas ir saistīts ar augstu risku. Protams, svarīgi ir apzināt jaunā produkta iespējamo tirgu – var gadīties, ka produkts ir izstrādāts, bet pieprasījuma pēc tā tomēr nav. Parasti šādas kompānijas dibina savā jomā pieredzējuši cilvēki. Profesori, lielāku kompāniju vadošie darbinieki, jo pārliecināt par investīciju piesaisti biotehnoloģiju uzņēmumam veiksmīgi izdodas cilvēkiem, kas savā jomā jau iepriekš guvuši labus panākumus,” apgalvo ķīmijas zinātņu doktors.

Eksperti investēšanu vērtē ļoti piesardzīgi

Oskars Briedis

Oskars Briedis

Eksperts Oskars Briedis no Swedbank biotehnoloģiju nozari pieskaita līdzās IT un dažām citām, kuras tiek uzskatīta par “growth” nozarēm. „Uzņēmumi tajā ir relatīvi jauni savā dzīves ciklā, jo zinātne strauji attīstās. Tādēļ ieguldījumi šādu uzņēmumu akcijās ietver lielāku risku salīdzinājumā ar citām sfērām. Protams, kur lielāks risks, tur arī lielāks peļņas potenciāls, un tieši šī iemesla dēļ investoram jābūt uzmanīgam ar šādiem ieguldījumiem,” situāciju raksturo Oskars Briedis.

Arī Ivars Bergmanis par investīcijām biotehnoloģijās izsakās kā par nozari, kurai ir milzīgs potenciāls, bet tas sasiets kopā ar milzīgiem riskiem: „Ir jāskatās uz katru situāciju atsevišķi – no zinātniskajiem un finanšu viedokļiem. Šī nozare ir daudz sarežģītāka par citām, piemēram, tirdzniecību.”

SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds stāsta, ka SEB WEalth Management portfeļu pārvaldniekiem ir nācies saskarties ar biotehnoloģiju uzņēmumiem, ieguldot gan tieši šīs nozares uzņēmumu akcijās, gan pastarpināti – ieguldot fondos, kas specializējas medicīnas un biotehnoloģiju nozarēs: „Esam vērtējuši un analizējuši gan britu/zviedru farmācijas milzi AstraZeneca, gan mazāk pazīstamus uzņēmumus, piemēram, Dānijas dzirdes aparātu ražotāju GN Store Nord.

Nosaucot dažus ieguldījumu fondus, kas koncentrējas uz ieguldījumiem biotehnoloģiju sektorā, viņš minēja SEB Concept Biotechnology Fund, PF Biotech, Nordea 1 Biotech un Franklin Biotechnology.

Janis Rozenfelds, SEB Wealth Management

„Biotehnoloģiju nozari noteikti varam raksturot kā augsta riska darbības lauku. Nozares uzņēmumu darbības rezultāti mēdz dramatiski svārstīties līdz ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu masveida ražošanā, medikamantu patentu beigšanos, tiesvedības procesu virzību ar pacientiem vai konkurentiem, kā arī, protams, ziņām par nozīmīgiem zinātniskiem atklājumiem. Biotehnoloģiju nozares uzņēmumu akciju cenas noteikti ir pakļautas straujākām svārstībām nekā lielāko un pazīstamāko akciju tirgus indeksu vērtības. Lielākajam riskam ir pakļauti jaunie, mazie uzņēmumi, kas varbūt pat vēl nekotējas biržā, bet kuros iegulda riska kapitālisti. Tiesa gan, šādiem maziem uzņēmumiem veiksmes gadījumā ir lielākais izaugsmes potenciāls. Neaizmirsīsim, ka tieši šādi mazie uzņēmumi, nevis lieli, sevi apliecinājuši starptautiskā biznesa smagsvari nodrošina gan lielāko darbavietu pieaugumu ilgtermiņā, gan lielāko peļņu investoriem. Vai pirms 30 gadiem kāds bija dzirdējis par Microsoft, Oracle vai Google? Šīs kompānijas vai nu vēl vispār nepastāvēja, vai arī atradās iedīgļa stadijā, bet dažu gadu desmitu laikā ir sasniegušas fantastiskus rezultātus. Līdzīgi mēdz notikt arī biotehnoloģiju nozarē, tiesa gan, bieži veiksmīgākos jaunos uzņēmumus šajā jomā nopērk kāds no lielajiem spēlētājiem, kas nepārtraukti meklē jaunas izaugsmes iespējas, jo tās ne vienmēr var pilnībā nodrošināt ar iekšējiem resursiem,” raksturoja Jānis Rozenfelds.

Investoriem būtu vēlams iekļaut biotehnoloģiju nozares uzņēmumus kā vienu no labi diversificēta portfeļa sastāvdaļām, bet tikai tik lielā mērā, cik ļauj katra individuālā riska apetīte, jo šī sektora uzņēmumu akciju cenas ir pakļautas lielām, straujām svārstībām. Vienmēr kritiski jānovērtē, cik lielas cenu svārstības abos virzienos jums joprojām ļaus naktīs mierīgi gulēt. Ja tās šūpo kopējo ieguldījumu portfeli pārāk daudz, tad pārdodiet, līdz atkal atgūsiet naktsmieru.

„Ar biotehnoloģiju uzņēmumiem parasti ir tā, ka tiem ir bināra naudas plūsmas struktūra – investors vai nu nopelna daudz vai arī pretī nedabū neko. Veicot investīcijas, parasti uz šādiem uzņēmumiem neskatāmies, jo risks ir pārāk liels. Turklāt lielākajā daļā no gadījumiem ir grūti saprast šos biznesus. Labāk, ja tajos iegulda eksperti, kas saprot nozari. Ja bizness nav saprotams, tad labāk izvairīties no līdzekļu ieguldīšanas tajā, jo tad tā vairs nav investēšana, bet veiksmes spēle,” tā situāciju raksturo Jānis Spriņģis no Hipofondi.

Runājot par konkrētiem ieguldījumiem, ķīmijas zinātņus doktors Aigars Jirgensons stāsta: „Ja man būtu konkrēta naudas summa, ko ieguldīt, to darītu saistībā ar biofarmaceitiskajiem produktiem, jo farmaceitisko produktu tirgus ir vislielākais. Mazmolekulārās zāļvielas vai biomolekulas ir un paliek zāles, kuras cilveki pirks, ja saslims. Turklāt atšķirībā no ģenētiskās modificēšanas, ar zālēm gandrīz nekad nenotiek diskusijas par ētiku, kas gandrīz vienmēr notiek ar ĢMO.”

Tomēr biotehnoloģijas uzskata par nākotnes medicīnu. Mazāk lietosim medikamentus, jo cilvēku ārstēs, pievēršoties gēnu, šūnu izmainīšanai. Laboratorijās jau šodien vibrē trakas idejas, ka nākotnē varētu radīt matricas, kur izaudzēt orgānus, un izārstētie cilvēki šajā gadījumā kļūs līdzīgi biorobotiem.

Biotehnoloģijas gan ik pa laikam izpelnās nosodījumu no baznīcas puses. Piemēram, šogad Romas pāvests Benedikts XVI brīdināja, ka sasniegumi biotehnoloģijā var kaitēt cilvēka cieņai, un zinātnisko atklājumu medicīniskajā pielietošanā aicināja ievērot modrību.

Savukārt 2009.gada februārī Vatikāns nosodīja ģenētiskās atlases izmantošanu, kas var novest pie jauna veida cilvēku rases uzlabošanu ārkārtīgi neētiskā veidā.

Naudas summas, kas apgrozās biotehnoloģiju biznesā ir visai iespaidīgas. Piemēram, Aigars Jirgensons saka, lai uzsāktu vērā ņemamu darbību šajā jomā, bez 500 000 USD nekas šajā biznesā nenotiek: „Lai gan summa var būt arī mazāka, ja uzņēmums par mērķi uzstāda tikai patenta radīšanu un pārdošanu tālāk. Taču preparātu radīt no nulles līdz tirgum var tikai bagātas kompanijas vai Dieva izredzēti veiksminieki.”

Uz jautājumu, biotehnoloģiju attīstību ietekmē, piemēram, datoru veiktspēja, lai spētu veikt arvien sarežģītākus aprēķinus, Aigars Jirgensons atbildēja, ka līdz šim tā bija problēma. „Taču kopš pieejams cloud-computing jeb rēķināšas jaudas izmantošana par maksu, kad tīklā savstarpēji savienoti daudzi simti datoru, šķiet drīz par to vairs neviens zinātnieks nesūdzēsies.”