Pasaulē, kur nemitīgi sastopamies ar kārdinājumiem, ir grūti sev liegt kārtējo vilinošo pirkumu. „Bet kārdinājumi būs vienmēr,” atgādina sabiedrisko attiecību aģentūras Eko media projektu direktore Indra Soika. Un tieši tāpēc viņa nolēma veikt uzkrājumus savai un bērna nākotnei. Tā nauda, kas tāpat izšķīstu ikdienas sīkajos tēriņos, tagad uzkrājas kādam lielākam mērķim.

Indra Soika, sabiedrisko attiecību aģentūras "Eko Media" projektu direktore

Indra ir divu bērnu māmiņa un pārliecināta Latvijas patriote. Viņa uzskata, ka arī šajā ekonomiski grūtajā laikā nevajag aizmirst par pamatvērtībām. „Ir jātic, ka situācija normalizēsies,” viņa saka. Un ir jādomā ar vēsu prātu – gan par šodienas tēriņiem, gan nākotnes labklājību. „Ģimenē esam ļoti prātīgi,” atzīst Indra. Tieši tāpēc šobrīd rokas esot brīvas no smagās kredītu nastas, ir tikai Latvijas iedzīvotāju vidū izplatītā kredītlīnija ar samērā augstiem procentiem. Protams, vēl pirms dažiem gadiem esot bijis liels kārdinājums paņemt bankā kredītu ģimenes sapņu mājai termiņā uz 40 gadiem. Un tomēr saprāta balss brīdināja – varbūt tomēr nevajag… Ne reizi vien bankas darbinieki Indrai bija piedāvājuši izdevīgus uzkrājumus, taču Indrai trūka motivācijas. Šķita – ja vajadzēs, pati sakrāšu. Tomēr, lai ilgtermiņā uzkrātu lielāku naudas summu, allaž pietrūcis gribasspēka. Un tā kā Indras jaunākajam bērnam pūru gādā krustvecāki, aktuāls bija jautājums par vecākās meitas Elizabetes nākotnes uzkrājumu.

„Kad man atkal bankā pajautāja, vai vēlos veidot kādu uzkrājumu, nolēmu, ka man tas ir jādara. Tas bija 2008. gada novembrī. Laikā, kad krīze vēl tik spēcīgi nebija skārusi Latvijas ekonomiku. Pie viena nolēmu veikt uzkrājumus ne tikai meitai, bet arī sev – tas likās labs veids, kā sakrāt naudu bankas kredītlīnijas parādu dzēšanai vai arī kādam lielākam pirkumam.

Izvēlētā ikmēneša summa noguldījumam toreiz nešķita liela. Izvēlējos mazāko maksājuma likmi gan sev, gan meitai, kas ir 20 Ls katru mēnesi. Bankā man piedāvāja noslēgt divus uzkrājošās apdrošināšanas līgumus, katru atsevišķi. Kopsummā man no konta ik mēnesi tiek novilkti 40 Ls.

Savu uzkrāto naudu varēšu iztērēt jau pēc pieciem gadiem. Savukārt meita naudu saņems, sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu, stāsta Indra un atzīst, ka lielākais pluss šim noguldījumam ir tas, ka šādā veidā naudiņu patiešām izdodas sakrāt. „Zinu, ka pašai būtu ļoti grūti katru mēnesi atlikt konkrēto summu. Ja neviens to naudu nenovelk, tad vienmēr rodas vajadzība to iztērēt. Tā teikt – nu, kā tad mēs šogad neaizbrauksim uz Parīzi?!

Ir vajadzīga kāda represīvāka metode, lai sevi ierobežotu. Cilvēks jau savā būtībā ir diezgan vājš. Ja es pati varētu sevi piespiest ilgtermiņā krāt naudu, tas būtu apsveicami, bet banka ir tas mehānisms, kas tomēr liek vajadzīgo summu sakrāt.”

Indra ir pārliecināta – tie laiki ir beigušies, kad vajadzēja baiļoties, ka tik nenotiek kā tai tautas parunā par taupītāju, ko vienmēr apsteigs kāds laupītājs.

„Man tomēr ir drošības sajūta. Ir cits laikmets, un es uzticos lielajām bankām. Es arī ticu, ka ekonomiskā situācija valstī sakārtosies un nekas ārkārtējs ar mums nenotiks.” Indra uzskata, ka tā būs meitas izvēle, kā uzkrāto naudu iztērēt, tomēr vecākiem, protams, gribētos, lai tā tiktu novirzīta studijām. „Var jau būt, ka viņa gribēs šo naudu iztērēt skaistās drēbēs un kosmētikā. Lai gan es cenšos bērnus audzināt tā, lai viņi būtu prātīgi, pieņemot svarīgus lēmumus savā dzīvē,” saka Indra un piebilst, ka motivācija veikt uzkrājumus arī sev radusies tādēļ, ka nekad nevari būt drošs par savu rītdienu. Uzkrājumiem tomēr jābūt, lai gadījumā, ja visi striķi trūkst, ir kāds finansiāls atbalsts. „Nekad jau nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies. Šis uzkrājums ir kā papildu drošības spilvens.”

Vai šobrīd, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savelk jostas, par šo soli nav jānožēlo?

„40 lati no visa budžeta tomēr nav pati lielākā izdevumu summa. Citreiz ieej lielveikalā, nopērc šampanieti un torti un jau samaksā to pašu summu. Ja salīdzina ar pārtikas tēriņiem, kas reizēm ir pārāk lieli, šī uzkrātā nauda tomēr tiek noguldīta lietderīgi,” saka Indra un piebilst, ka cilvēks savos tēriņos var būt gan ļoti izšķērdīgs, gan arī pieticīgs.„Es mēģinu īstenot savulaik Aristoteļa ieteikto, ievērot mērenību savās vēlmēs un rīcībā, tai skaitā ekonomikā un mājsaimniecībā. Pēdējos gados esam skrējuši pēc labklājības, skatījušies, vai tikai kaimiņš nedzīvo labāk, lai gan – ko tad mums patiešām vajag? Siltumu, mājas, drošību, draugus. Tas jau ir galvenais!”

Indras mērķi:

>> Veidot uzkrājumu bērnam.

>> Sakrāt kredītlīnijas atmaksai, no kuras citādi nevar tikt vaļā, jo banka neļauj to dzēst pakāpeniski.

Bankas klienta menedžera piedāvātie risinājumi Indrai:

Pirmais līgums – Uzkrājums bērna nākotnei.

  • Iemaksas – 20 latu mēnesī 10 gadus.
  • Iemaksas katru gadu palielinās par 5%.
  • Nauda automātiski tiek atvilkta no konta.
  • Līguma administrēšana – katru mēnesi (1,25% gadā no uzkrājuma, bet ne mazāk kā 2 LVL mēnesī).
  • Riska maksājums (apdrošināšana) –2,5% no iemaksas. Dzīvības apdrošināšanas apmērs – ikmēneša iemaksu summa, reizināta ar mēnešu skaitu līdz līguma beigām.
  • Komisija par fondu daļu pirkšanu –1% no fonda daļu pirkšanas cenas.

Otrais līgums – Uzkrājums ar dzīvības apdrošināšanu.

  • 20 latu apmērā 5 gadus.
  • Nauda automātiski tiek atvilkta no konta.
  • Maksa par līguma noslēgšanu – 20 Ls.
  • Līguma administrēšana – minimums 1,5 lati katru mēnesi.
  • Riska maksājums (apdrošināšana) –2% no iemaksas. Dzīvība apdrošināta102% apmērā no veiktā uzkrājuma.
  • Komisija par fondu daļu pirkšanu –1% no fonda daļu pirkšanas cenas.


EKSPERTA KOMENTĀRS

Indras izvēli lūdzām komentēt citas bankas ekspertam:  JānismOzoliņam, SEB dzīvības apdrošināšanas pārdošanas direktoram.

Jānis Ozoliņš

— Indras izvēle ir ļoti pārdomāta un atbildīga. Iemaksas divos līgumos ar dažādiem termiņiem un uzkrāšanas mērķiem (iespējams, arī ar dažādām apdrošinātajām personām) ir apsveicams lēmums. Meita līguma beigās saņems savu uzkrājumu. Savukārt Indrai ir kredītlīnija, tāpēc viņas izvēle sakrāt atmaksājamo summu apdrošināšanas polisē ir labi pārdomāta: tas viņai ļauj apdrošināt dzīvību kredītlīnijas apmērā (vai vairāk), sniedzot papildu drošību ne tikai Indrai, bet arī viņas tuviniekiem, turklāt, laika gaitā izveidosies uzkrājums pilnīgai aizņēmuma dzēšanai.

Ja runājam par kredīta ņemšanu, tad es pirms gala lēmuma ieteiktu rūpīgi pārdomāt sava ģimenes budžeta iespējas un salīdzināt kredīta procentu likmi un uzkrājumu ienesīgumu. Iespējams, ka konkrēti jūsu ģimene labprātāk nosvērtos par labu nepieciešamās summas uzkrāšanai pāris gadu laikā. Turklāt, veicot iemaksas apdrošināšanas uzkrājumā, par tām var saņemt IIN atmaksu no valsts, attiecīgi palielinot savus ienākumus.

Es ieteiktu Indrai apsvērt sekojošu ideju: papildināt bērna līgumu ar nosacījumu par dilstošu dzīvības apdrošinājuma summu, tā pakāpeniski samazinot atskaitījumus par risku, bet saglabājot visas garantijas. Tāpat pastāv variants noslēgt nelaimes gadījuma papildu apdrošināšanu sev un meitiņai. Izprotot klientes vēlmi tikt „disciplinētai”, es tomēr ieteiktu atstāt sev zināmu brīvību plānoto iemaksu ziņā. Piemēram, SEB dzīvības apdrošināšana piedāvā krāt, sākot no 15 latiem mēnesī ar brīvām papildu iemaksām iespēju robežās, kā arī nodrošina bezmaksas izmaiņas, t. sk. fondu maiņai visa līguma laikā.–