Šā gada trešajā ceturksnī pret otro ceturksni Latvijas sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs 2,1% robežās, prognozē vērtspapīru birža “NASDAQ OMX Riga” sadarbībā ar “Citadele Asset Management” vecāko analītiķi Jāni Praņēviču.

Birža savās prognozēs izmantojusi akciju cenu indeksu izmaiņas. Datu analīzē par pēdējiem desmit gadiem secināts, ka Latvijas uzņēmumu akciju cenu indekss biržā ir viens no apsteidzošajiem ekonomiskajiem indikatoriem Latvijā. “NASDAQ OMX Riga” Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis norāda, ka biržas indekss apsteidz Latvijas ekonomikas datus par vienu līdz diviem ceturkšņiem un rezultātā ļauj prognozēt IKP tendences šā gada trešajā ceturksnī, kurš noslēgsies septembra beigās.  Šis ir pirmais mēginājums prognozēt IKP virzību Latvijā balstoties uz akciju tirgus indeksu.

Pēc viņa teiktā, biržas akciju cenu indekss ir kā “indikatoru cīrulis”, kas, vadoties no investoru noskaņojuma un veiktajiem darījumiem biržā, dod mājienus par ekonomikas pavērsieniem nākamajos ceturkšņos. Šīs metodes galvenais pluss esot nevis prognožu nevainojamā precizitāte, bet gan laicīgums. “Tā kā IKP prognozēšanā izmantotā regresija balstās uz divu iepriekšējo ceturkšņu akciju tirgus izmaiņām, prognozes par IKP virzīibu var izteikt labu laiku pirms ekonomistu prognozēm un pašu statistikas datu apkopošanas un iznākšanas,” stāstīja biržas pārstāvis.

Janis Praņēvičs

“Citadele Asset Management” vecākais analītiķis Jānis Praņēvičs skaidro, ka ekonomisti prognozes par jaunākajiem datiem parasti sniedz aptuveni nedēļu pirms to iznākšanas un, balstoties uz jau novēroto tautsaimniecības aktivitāti. “Ekonomisti piegājiens mēģina noteikt, cik kilogramus būs apēdis pusdienotājs, vērojot viņa maltīti, un izsaka prognozi tieši pirms uzkāpšanas uz svariem. Akciju tirgus piegājiens savukārt mēģina to noteikt pēc viņa noskaņojuma tieši pirms ieiešanas ēdnīcā,” atšķirību skaidro analītiķis.

“Nozare.lv” jau iepriekš ziņoja,  ka Praņēvičs veicis apjomīgu pētījumu, lai noskaidrotu sakarību starp Latvijas uzņēmumu akciju cenu biržas indeksa “OMX Riga” izmaiņām un IKP izaugsmi pēc diviem ceturkšņiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka arī Latvijā, līdzīgi kā tas ir attīstīto valstu tirgos, pastāv vairāki apsteidzošie indikatori, kas apsteidz Latvijas ekonomikas datus par vienu līdz diviem ceturkšņiem. Akciju cenu indeksa izmaiņas biržā iespējams izmantot, lai prognozētu ekonomikas tendences Latvijā pēc pus gada. Akciju tirgus kāpums gan negarantē ekonomikas uzplaukumu, bet 75% gadījumu tā virzība sakrīt ar IKP izmaiņu virzienu pēc diviem ceturkšņiem.

Daiga Auziņa-Melalksn

Biržas “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne norāda, ka kvalitatīvs biržas indekss ir svarīgsindikators investoriem, pieņemot lēmumu par investīcijām kādā tirgū, tāpēc ir būtiski Latvijā tālāk attīstīt kapitāla tirgu un indeksu, palielināt indeksā iekļauto un biržā kotēto uzņēmumu skaitu ar pārstāvjiem no telekomunikāciju, transporta, enerģētikas un citiem sektoriem, lai tas precīzāk atspoguļotu Latvijas ekonomikas struktūru.

Biržas indeksa priekšrocība pret tirgus noskaņojuma aptaujām ir tāda, ka investori akciju tirgū pieņemot finansiālus lēmumus, uzņemas risku un „balso” ar reālu naudu. Ņemot vērā, ka akciju tirgus tiešā veidā visvairāk atalgo tos, kuri vislabāk un visātrāk spēj prognozēt ekonomikas noskaņojumu un prognozēt uzņēmumu finanšu rezultātus, investori ieguldot un riskējot ar savu naudu pievērš milzīgu uzmanību vismazākajām pazīmēm, kas liecina par uzņēmumu attīstību un var ietekmēt uzņēmuma finanšu rādītājus. Tieši šī iemesla dēl ekonomikas nākotnes notikumi un tendences biržā lielākoties tiek pamanīti to sākumstadijā un iecenoti akciju iegādes vai pārdošanas cenā jau kādu laiku pirms oficiālu datu paziņošanas. Savukārt biržā kotēto akciju cenu izmaiņas tiek kopīgi atspoguļotas biržas indeksā.

Šie secinājumi izriet no “Citadele Asset Management” vecākā analītiķa Jāņa Praņēviča pētījuma par sakarību starp Latvijas uzņēmumu akciju cenu biržas indeksa OMX Riga izmaiņām un Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pēc diviem ceturkšņiem. Pētījums atrodams šeit: http://www.nasdaqomxbaltic.com/files/riga/Indekss_vs_IKP_Korelacija_15.03.2010.doc

Pētījuma rezultāti liecina, ka arī Latvijā, līdzīgi kā tas ir attīstīto valstu tirgos, pastāv vairāki apsteidzošie indikatori, kas apsteidz Latvijas ekonomikas datus par vienu līdz diviem ceturkšņiem. Akciju cenu indeksa izmaiņas biržā ir iespējams izmantot, lai prognozētu ekonomikas tendences Latvijā pēc pus gada. Akciju tirgus kāpums gan negarantē ekonomikas uzplaukumu, bet 75% gadījumu tā virzība sakrīt ar IKP izmaiņu virzienu pēc diviem ceturkšņiem.

Piezīmes:

1)      Regresija izskaidro vairāk kā trešdaļu IKP svārstību (R^2=34.7%), balstoties tikai uz akciju tirgus pieaugumu iepriekšējos divos ceturkšņos; statistiski tā ir ļoti nozīmīga (iespēja, ka tā ir tikai sakritība ir 0.01%). Tas ir samērā labs rādītājs priekš regresijas, kas balstās tikai uz vienu indikatoru – akciju tirgu.

2)      Izmantoti biržas “NASDAQ OMX Riga” indeksa “OMXR”  dati kopš 2000. gada sākuma un IKP dati par šo pašu periodu. Tātad kopā 10 gadu garš “novērojumu logs”.

3)      Lai arī uz akciju tirgus svārstībām balstīta regresija izskaidro 1/3 IKP svārstību, prognozes nav absolūti precīzas, tāpēc obligāti jāņem vērā, ka šīs metodes galvenā priekšrocība ir IKP virzības prognožu laicīgums, nevis precizitiāte un metodi nevar pasniegt kā precīzu IKP izmaiņu noteikšanas instrumentu.

4)      Metode ir izmantojama sezonāli izlīdzināto izmaiņu prognozēšanai (pret iepriekšejo ceturksni), nevis izmaiņu prognozēsanai pret iepriekšejo gadu.