Pirms 15 gadiem Latvijā tika izveidota Rīgas Fondu birža un Latvijas Centrālais depozitārijs, notika pirmā vērtspapīru tirdzniecības sesija Latvijā.

Biržas dibināšana Latvijā bija ekonomiska nepieciešamība, jo Latvija nevarēja būt daļa no modernas pasaules ekonomikas bez sava vērtspapīru tirgus.

Pirmā tirdzniecības sesija, biržas atklāšana

Pirmā tirdzniecības sesija biržā notika 1995. gada vasarā vēsturiskajā preču biržas ēkā Doma laukumā. Biržas atklāšana tika iezvanīta ar Parīzes biržas dāvinātu bronzas zvanu. Pirmajā tirdzniecības sesijā notika tirdzniecība ar četru uzņēmumu akcijām Ls 186 vērtībā un obligācijām 4040 latu vērtībā. Pirmsākumos tirdzniecības sesijas notika vienu reizi nedēļā, otrdienās, un brokeri devās uz biržu personiski, ņemot līdzi disketi ar sagatavotajiem darījumu uzdevumiem. Tirdzniecības modelis toreiz ievērojami atšķīrās no tagadējās nepārtrauktās elektroniskās tirdzniecības, kur bankas un to klienti neatkarīgi no valsts, kurā atrodas, biržai pieslēdzas izmantojot internetu.

Tālākie notikumi

Kopš tā laika birža ir kļuvusi par pasaulē pazīstamās biržu grupas NASDAQ OMX dalībnieci, biržā veikta tirdzniecība ar akcijām 2.3 miljardu latu apmērā, tā organizējusi 560 izsoles, kurās izsolītas akcijas un valsts parādzīmes 2,6 miljardu latu apmērā. Savukārt Latvijas Centrālais depozitārijs ir nodrošinājis norēķinus vairāk nekā 8 miljardu latu apjomā, kā arī uztur vairāk nekā miljonu pensiju 2. līmeņa dalībnieku un to iemaksu individuālos kontus.

Vērtību deklarācija

Pirms 15 gadiem pirmais biržas prezidents Kārlis Cerbulis presē aprakstīja svarīgākos biržas un depozitārija darbības principus. Viņš uzsvēra, ka birža un Latvijas Centrālais depozitārijs būs droša un uzticama infrastruktūra investoriem, uzņēmumiem un sadarbības partneriem, tirdzniecība un akciju cenu veidošanās biržā notiks atklāti. Birža prasīs ievērot godīgu tirdzniecības praksi bankām. Latvijas Centrālajā depozitārijā nenotiks akcionāru izdzēšana no reģistriem. Viņš uzsvēra, ka birža nevar garantēt, ka uzņēmumi būs sekmīgi vai nebankrotēs, toties garantē, ka investoriem būs pieejama informācija par šiem uzņēmumiem.

Biržas attīstība

Daiga Auziņa-Melalksne, biržas prezidente kopš 2005. gada, saka: „Atskatoties uz biržas un depozitārija pirmsākumiem es ar lepnumu saku, – mēs esam godam pildījuši solīto, esam attaisnojuši šīs cerības. Un mēs esam sasnieguši vēl vairāk. Šodien mēs esam kļuvuši par daļu no lielākās biržu grupas pasaulē, NASDAQ OMX, ar starptautiski atpazīstamu un uzticamu zīmolu, augstas kvalitātes servisu un speciālistiem. Biržas klientu rīcībā ir pasaules standartiem atbilstoša tirdzniecības sistēma. Ir izveidots vienots Baltijas tirgus, kas ļauj investīcijām piedāvāt ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas uzņēmumu akcijas. Biržas un depozitārija biedru vidū ir vadošās Ziemeļvalstu un Baltijas bankas, kas dod pieeju vērtspapīru tirdzniecībai katram Baltijas un Ziemeļvalstu iedzīvotājam. Birža un depozitārijs ir kļuvuši par drošiem un uzticamiem sadarbības partneriem valstij, nodrošinot caurskatāmas un starptautiskiem standartiem atbilstošas izsoles Valsts kasei un uzturot pensiju 2. līmeņa individuālo kontu reģistru. Mēs esam aktīvi virzījuši jautājumu par labu korporatīvo pārvaldību un biznesa vides caurspīdīgumu Latvijā.”

Nākotne

Biržas vadītāja uzsver, ka tirgus attīstība ir jāturpina un, lai tirgus kļūtu pilnasinīgs, ir vajadzīgi investoriem pievilcīgi un interesanti uzņēmumi. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgs atbalsts no valsts un bankām, kuras ir starpnieki starp uzņēmumiem un investoriem. Biržas attīstība ir cieši saistīta ar valsts attīstību un biržai un kapitāla tirgum ir potenciāls attīstīt ekonomiku.

„Jo, gribam mēs to atzīt vai nē, birža lielā mērā ir Latvijas ekonomikas spoguļattēls. Ja Latvijas valsts būs ar ambicioziem mērķiem, caurspīdīga un godīga, Latvijā būs plaukstoša birža. Tas ir kopīgs mērķis, kas vieno biržu ne vien ar ieguldītājiem, klientiem un sadarbības partneriem, bet ar Latvijas iedzīvotājiem,” saka Daiga Auziņa-Melalksne.

15 gadu vēstures līnija:

  • Pirmā vērtspapīru tirdzniecības sesija Latvijā notika 1995.gada 25.jūlijā – un Rīgas Fondu birža tika oficiāli atklāta. Tirdzniecības sesijas notika reizi nedēļā – otrdienās, bet, lai iesniegtu uzdevumus, brokeriem bija jādodas uz biržu pašiem. Latvijas Centrālajā depozitārijā tiek veikta pirmā vērtspapīru norēķinu operācija Latvijā.
  • No 1996.gada maija tirdzniecība notiek divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās; oktobrī tirdzniecība notiek jau trīs reizes nedēļā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās; no decembra jau četras reizes nedēļā – no otrdienas līdz piektdienai. 1996.gadā sadarbībā ar Parīzes Fondu biržu tiek ieviests starptautiskiem standartiem atbilstošs programmnodrošinājums, lai biržas sistēmai varētu pieslēgties elektroniski.
  • No 1997.gada februāra biržas tirdzniecības sesijas notiek katru darba dienu. Šajā gadā Rīgas Fondu birža viena no pirmajām Eiropā ievieš nepārtraukto tirdzniecību par mainīgām cenām. Šajā pašā gadā Latvijas Centrālais depozitārijs kļūst par starptautiskās Nacionālo numerācijas aģentūru asociācijas biedru un iegūst tiesības piešķirt ISIN – starptautisku vērtspapīru reģistrācijas numuru.
  • Gadu vēlāk Rīgas Fondu birža sāka sadarbību ar Baltijas un Ziemeļvalstu biržām, lai atvērtu Latvijas vērtspapīru tirgu starptautiskajiem investoriem.
  • 1999.gadā ietekmīgais “The Wall Street Journal” biržas interneta mājaslapu novērtē kā labāko Centrāleiropā.
  • 2000.gadā biržā notika 1000.tirdzniecības sesija un birža kļuva par Eiropas Biržu federācijas biedru.
  • Vēl pēc gada tiek pilnībā ieviesta tirdzniecības platforma “e-Brokeris”, kas ļauj privātpersonām pieslēgties tirdzniecības sistēmai bez bankas brokera starpniecības. Latvijas Centrālais Depozitārijs uzsākt sadarbību ar starptautisko depozitāriju Euroclear – Latvijas investori iegūst iespēju glabāt ārvalstu vērtspapīrus Latvijā.
  • Savukārt 2002.gada augustā par Rīgas Fondu biržas lielāko akcionāru kļuva viena no spēcīgākajām Eiropas biržu grupām – Somijas “HEX Group”. Vēl gadu vēlāk “HEX Group” apvienojās ar Zviedrijas “OM Group”, izveidojot vienu no lielākajām biržu grupām Eiropā – “OMX”.
  • 2003. gadā Latvijas Centrālais depozitārijs sāk uzturēt pensiju 2. līmeņa dalībnieku un to iemaksu reģistru.
  • 2004.gadā tika izveidots vienots Baltijas vērtspapīru tirgus, ietverot trīs Baltijas valstu biržas un depozitārijus.
  • 2005.gadā birža attīstīja izsoļu infrastruktūru – atbilstoši starptautiskajiem standartiem biržas tirdzniecības sistēmā tiek organizētas valsts latu parāda vērstpapīru izsoles.
  • 2006.gadā Rīgas Fondu birža sāka ikgadējo investoru attiecību kvalitātes paaugstināšanas projektu “Baltic Market Awards” Baltijas biržu uzņēmumos.
  • 2007.gadā tika ieviests vienotais Baltijas biedra statuss, kas nozīmē, ka kļūstot par biedru jebkurā no Baltijas biržām, vietējās un ārvalstu bankas var veikt darījumus ar visās trīs Baltijas biržās iekļautajiem vērtspapīriem.
  • 2008.gadā biržas un depozitārija mātesuzņēmums “OMX” apvienojās ar ASV biržu “Nasdaq”, izveidojot pasaulē lielāko biržu kompāniju “NASDAQ OMX Group”.
  • Gadu vēlāk – 2009.gadā – Rīgas Fondu birža mainīja nosaukumu uz birža “NASDAQ OMX Riga”. 2009. gadā birža pagarina tirdzniecības sesijas ilgumu līdz plkst 16:00.
  • Arī šogad birža ir turpinājusi uzlabot savus pakalpojumus, Latvijā ieviešot jaunu globālo vērtspapīru tirdzniecības sistēmu INET, kuru lieto investori ASV un visā pasaulē.