Uzkrājumi lēnām atgūstas, veikto ieguldījumu kvalitāte pensiju fondos šogad uzlabojusies Komentēt

Dace Brencēna, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja

Vai aizvadītais gads, kā arī šī gada sākums pensiju fondu darbībā nav iezīmējis kritumu, ņemot vērā ekonomisko situāciju?

Jāsaka, ka pensiju fondu darbība ir sava veida barometrs sabiedrības un uzņēmumu labsajūtai un prioritātēm. Samazinoties kopējiem ienākumiem, šī labsajūta mazinās un samazinās arī cilvēku iemaksu apmērs, jo cilvēkiem un uzņēmumiem ir citas prioritātes attiecībā uz finanšu izlietošanu. Tai pat laikā ekonomikas lejupslīde nav iezīmējusi situāciju, kad uzkrājumi pensiju fondos apstātos. Noteiktu laika periodu samazinās iemaksas, kāds uz laiku pārtrauc tās veikt, bet kopumā vērojams minimāls, bet pieaugums. Ja skatās SEB pensiju fonda kontekstā, kas ir lielākais atklātais pensiju fonds Latvijā ar vairāk kā 50% tirgus daļu, jāsaka, ka, ja vadāmies pēc likumsakarības, ka iemaksu palielināšanās ir signāls ekonomikas atveseļošanās sākumam, tad tas ir noticis.

Kādi ir pēdējie rezultāti?

Ja skatāmies pēc dalībnieku un iemaksu skaita, tad šī gada 5 mēneši pret pagājušā gada 5 mēnešiem uzrāda jauno klientu skaita kritumu, tai pat laikā jaunie klienti, kas uzsākuši veikt iemaksas pensiju fondā, to dara aktīvāk – šogad 5 mēnešos iemaksas veiktas par 103% vairāk nekā aizvadītajā gadā.

Vai ir mainījušies krāšanas paradumi pensiju fondos?

Tradicionāli pensiju fondu kā labu ilgtermiņa uzkrājumu instrumentu izmanto tie cilvēki, uzņēmumi, kuriem svarīgi, ka iemaksas var veikt regulāri un to apmērs var būt salīdzinoši neliels. Interesanti ir tas, ka šobrīd pensiju fondā vienreizējās iemaksas sastāda 75% no visām izdarītajām iemaksām. Tas no vienas puses ir pozitīvi, tai pat laikā šī brīža situācija finanšu tirgos īstermiņā var nospēlēt straujākas svārstības, kas var ietekmēt šāda ieguldījuma vērtību. Klasiski regulāru iemaksu veikšana izslēdz šādu situāciju, ka viss ieguldījums būtisku svārstību rezultātā zaudē vērtību tā iemesla dēļ, ka tas ieguldīts brīdī, kad cena ir viena, bet nākošā dienā akciju tirgus piedzīvo kritumu un ieguldītājam nav iespēju izmantot situāciju, kad cena ir samazinājusies un potenciāli par ieguldīto summu varētu iegādāties lielāku skaitu vērtspapīru. Tai pat laikā šī ir situācija, kas liek vēlreiz atgādināt, ka tie ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Kā uzņēmumi šobrīd rīkojas – veido, neveido uzkrājumus saviem darbiniekiem?

Statistika rāda, ka starp jaunajiem dalībniekiem, kas savu dalību pensiju fondā uzsākuši šogad, individuālo personu iemaksas ir palielinājušās par 170% salīdzinājumā ar 2009. gada 5 mēnešos veiktajām. Uzņēmumiem iemaksas samazinājušās, tai pat laikā redzam, ka daļa uzņēmumu, kas 2009. gadā pārtrauca veikt iemaksas savu darbinieku labā, tagad pamazām šo iemaksu veikšanu atsāk.

Vai 2009. gadā izmaksu optimizācijas rezultātā nepiedzīvojāt to, ka klienti, kam jau šobrīd ir tiesības saņemt pensiju fondā uzkrāto naudu, steidza to ņemt ārā?

Tiem cilvēkiem, kas sasniedz 55 gadu vecumu, ir tiesības savu uzkrāto kapitālu ņemt ārā no pensiju fonda, bet statistika rāda, ka liela daļa klientu turpina krāt. 2009. gadā bija klienti, kas pieteica kapitāla izņemšanu. Vēl viens faktors, kas parāda, ka situācija ar ienākumu prognozējamību nedaudz uzlabojusies, ir tas, ka šī gada 5 mēnešos par 37% mazāk tiek pārtraukti līgumi pēc 55 gadiem nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Kādus pensiju plānus privātpersonas un uzņēmumi šobrīd izvēlas?

2009. gadā liela izvēle bija pensiju plānam eiro valūtā, šogad šis apmērs ir samazinājies. Cilvēki vairāk priekšroku dod sabalansētai ieguldījumu stratēģijai.

Kopējais aktīvu apjoms pensiju fondā pieaug?

Neskatoties uz šī brīža situāciju, cilvēki turpina rūpēties par saviem ilgtermiņa uzkrājumiem, situācija par un ap valsts pensiju apmēru un pensionēšanās vecumu cilvēkos ir radījusi lielāku vēlmi rūpēties par savām vecumdienām arī patstāvīgi. Kopējais aktīvu apjoms šogad maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir audzis par 18%.

Cik lielas ir vidēji privātpersonas iemaksas?

Iemaksas paliek kvalitatīvākas. Regulārajām iemaksām tie ir vidēji no 15 līdz 20 latiem mēnesī

Dienas bizness, 21.06.2010,  Žaneta Hāka

Endijs: Cik daudz un kā krāt naudu? »

« Akciju, fondu, depozītu un citu ieguldījumu veidu ienesīguma un izmaksu apskats