Ūdens – 21.gadsimta iekārojamākais resurss Komentēt Nosūtīt šo rakstu

Tā kā termometra stabiņš aiz loga spītīgi kāpjas augšup, aizvien biežāk roka sniedzas pēc ūdens glāzes. Mēs esam pieraduši, ka saldūdens mūsu platuma grādos ir brīvi pieejams, taču daudzviet pasaulē, kur karstums mēdz būt krietni lielāks, ūdens ir deficīts. Taču, kāda ir saldūdens nepietiekamības saistība ar investīcijām?

Jaunākās Apvienoto Nāciju prognozes liecina, ka līdz 2025.gadam vairāk nekā 2.8 miljardi cilvēku 48 pasaules valstīs izjutīs saldūdens trūkumu un visdrūmākās prognozes tiek saistītas ar 20 valstīm Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Tieši ūdens ir viens no lielākajiem politisko cīņu iemesliem Tuvajos Austrumos, jo praktiski visas upes šajā reģionā tek cauri vairākām valstīm. Līdz ar to jau tā saspringtā situācija šajā reģionā, pieaugot iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dzeramā ūdens, var novest pie atklātiem konfliktiem par ūdens izmantošanas tiesībām.

Lai gan dzeramais ūdens kā resurss tiek izmantots kopš cilvēces pirmsākumiem, tā vērtība turpina pieaugt, jo gluži vienkārši – piedāvājums nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu. Un tieši pieaugošais pieprasījums pēc dzeramā ūdens piesaista to investoru uzmanību, kas ir iecienījuši dažādus ETF.

Būtībā ūdens izmantošanu var iedalīt trīs galvenajos segmentos. Vislielākais ūdens patēriņš ir lauksaimniecībā, kam seko pilsētas un rūpnieciskā ražošana. Tāpat zināms ūdens daudzums arī vienkārši iztvaiko no ūdens krātuvēm.

3/4 no mūsu planētas aizņem ūdens, taču tikai  1% no šim 3/4 ir saldūdens, kas ir izmantojams lauksaimniecībā, ražošanā un pārtikā. Apvienoto Nāciju prognozes liecina, ka laikā no 2005 – 2015.gadam iedzīvotāju skaits būs pieaudzis par 15%. Tas nozīme, ka līdz ar iedzīvotāju pieaugumu, pieaugs gan dzeramā ūdens, gan lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām nepieciešamā ūdens pieprasījums. Cilvēks atkarībā no klimatiskajiem laika apstākļiem vidēji dienā patērē 3 – 9 litrus šķidruma. Taču arī pārtikas audzēšanai un sagatavošanai nepieciešams ūdens. Līdz ar to, ieskaitot pārtikas audzēšanai, uzglabāšanai, pagatavošanai nepieciešamo ūdeni kā arī ūdeni, ko lietojam sadzīvē, dienā viens cilvēks patērē 30-50 litrus ūdens. Taču, lai nodrošinātu visu, kas cilvēkam nepieciešams, pasaulē katru dienu tiek izlietoti aptuveni 900 litru ūdens uz katru cilvēku.

Tiek prognozēts, ka globālais dzeramā ūdens pieprasījums nākamo desmitgažu laikā pieaugs par vienu trešdaļu. Piemēram, sagaidāms, ka Ķīnā nākamo divu desmitgažu laikā ūdens pieprasījums pieaugs par 32%. Pie tam, pieņemot, ka saldūdens patēriņa intensitāte nemainīsies, Indijā, kur 80% pieejamā ūdens tiek izlietots lauksaimniecībā, ūdens resursi izsīks līdz 2050.gadam.

Pastāv arī dažādi iespējamie risinājumi, kā apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc dzeramā ūdens. Viens no piedāvātajiem paņēmieniem ir jūras ūdens attīrīšana no sāļiem, taču šī process ir ļoti dārgs un līdz ar to netiek izmantots. Otrs un reāli funkcionējošs variants ir notekūdeņu attīrīšana.

Kāds tam sakars ar ieguldījumiem? Ūdens nepietiekamība reģionos, rada labvēlīgu vidi ūdens attīrīšanas un dzeramā ūdens uzņēmumu, kā arī tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēju, kas ir tieši saistīti ar ūdens patēriņu, izaugsmei. Vieglākais veids, kā investēt šajā sektorā ir ar ETF palīdzību:

PowerShares Water Resources (PHO);
PowerShares Global Water (PIO);
Claymore S & P Global Water (CGW).

Zane Tiltānova, LHV Banka

Komentē

Pirms komentēšanas lūdzam iepazīties ar portāla lietošanas noteikumiem